Bezbailīgs ”ceļotājs evaņģēlija labad”

ASTOŅPADSMIT gadu vecumā Džordžs Borovs esot zinājis 12 valodas. Pēc diviem gadiem viņš ”viegli un raiti” tulkojis jau no 20 valodām.

1833. gadā Britu un ārzemju Bībeles biedrība neparasti apdāvināto cilvēku uzaicināja ierasties Londonā uz pārrunām. 30 gadu vecajam Borovam nebija tik daudz naudas, lai 180 kilometru garo ceļu no viņa mājām Noričā līdz Londonai veiktu ar kādu transportu, taču viņš bija apņēmies izmantot lielisko iespēju, tāpēc devās ceļā kājām, noiedams visu attālumu 28 stundās.

Bībeles biedrība viņam uzdeva grūtu uzdevumu — pusgada laikā iemācīties mandžūru valodu, kas tolaik tika lietota lielā Ķīnas daļā. Borovs lūdza, lai viņam iedotu kādu gramatikas grāmatu, bet vienīgais, ko biedrība varēja viņam piedāvāt, bija Mateja evaņģēlijs mandžūru valodā un mandžūru-franču valodas vārdnīca. Tomēr pēc nedaudz vairāk kā 4 mēnešiem viņš jau rakstīja uz Londonu: ”Es esmu apguvis mandžūru valodu,” — ar ”Dieva palīdzību”, kā viņš pats izteicās. Šo sasniegumu vēl ievērojamāku padara fakts, ka tajā pašā laikā Borovs arī laboja Lūkas evaņģēliju nauatlā — vienā no Meksikas indiāņu valodām.

Bībele mandžūru valodā

17. gadsimtā, kad mandžūru valodai izveidojās rakstība, kas bija balstīta uz uiguru rakstu, tā kļuva par Ķīnas valsts ierēdņu valodu. Lai gan ar laiku mandžūru valoda tika lietota aizvien mazāk, Britu un ārzemju Bībeles biedrība vēlējās iespiest un izplatīt Bībeli mandžūru valodā, un 1822. gadā tā finansēja Mateja evaņģēlija izdošanu 550 eksemplāros. Evaņģēliju bija iztulkojis Stepans Ļipovcovs — Krievijas ārlietu ministrijas darbinieks, kas 20 gadu bija dzīvojis Ķīnā —, un to iespieda Sanktpēterburgā. Diemžēl izplatīti tika pavisam nedaudzi eksemplāri, jo lielākā daļa tika sabojāti plūdos.

Drīz tika iztulkoti visi Kristiešu grieķu raksti. 1834. gadā tika atrasts kāds sens Ebreju rakstu manuskripts, kurā bija gandrīz viss Ebreju rakstu teksts, un tas atkal uzjundīja sabiedrības interesi par Bībeli. Kas varēja koordinēt jau esošo mandžūru tulkojumu rediģēšanu un pabeigt Bībeles tulkošanu mandžūru valodā? Britu un ārzemju Bībeles biedrība uzdeva to paveikt Džordžam Borovam.

Uz Krieviju

Pēc ierašanās Sanktpēterburgā Borovs sāka padziļināti studēt mandžūru valodu,  lai varētu rediģēt Bībeles tekstu un lasīt korektūru. Tomēr viņa uzdevums bija ļoti grūts, un viņš strādāja pat 13 stundu dienā, lai izveidotu ”Jaunās Derības” salikumu. Šo darbu, kas vēlāk tika nosaukts par ”skaistu Austrumu izdevumu”, iespieda 1835. gadā tūkstoš eksemplāros. Bet Borova lolotais plāns aizvest tos uz Ķīnu un izplatīt tika izjaukts. Krievijas valdība, raizēdamās, ka šādu braucienu varētu uzskatīt par misionāra darbību, kas apdraudētu labās attiecības ar kaimiņvalsti, neļāva Borovam braukt uz Ķīnu, ja viņam līdzi būtu ”kaut viena mandžūru Bībele”.

Daži eksemplāri tika izplatīti kādus desmit gadus vēlāk, un 1859. gadā parādījās Mateja un Marka evaņģēliju tulkojumi ar paralēlā slejā iespiestu tulkojumu ķīniešu valodā. Taču tajā laikā lielākā daļa cilvēku, kas prata mandžūru valodu, jau labāk lasīja ķīniski, un cerības izdot visu Bībeli mandžūru valodā sāka gaist. Mandžūru valoda sāka izmirt, jo to izspieda ķīniešu valoda. Oficiāla pāreja uz ķīniešu valodu notika 1912. gadā, kad Ķīna kļuva par republiku.

Ibērijas pussala

Pieredzētā iedvesmots, Džordžs Borovs atgriezās Londonā. 1835. gadā viņam uzticēja jaunu uzdevumu — doties uz Portugāli un Spāniju, ”lai noskaidrotu, cik lielā mērā ļaužu prāti bija gatavi kristīgās patiesības pieņemšanai”, kā viņš pats vēlāk rakstīja. Tajā laikā Britu un ārzemju Bībeles biedrība šajās valstīs bija ļoti maz izvērsusi savu darbību plašo politisko un sociālo nemieru dēļ. Portugāles lauku apvidos Borovam sagādāja lielu prieku iesaistīties sarunās par Bībeli, bet jau pēc neilga laika ļaužu vienaldzība pret reliģiskiem jautājumiem viņu pamudināja doties uz Spāniju.

Spānijā Borovs sastapās ar citādām grūtībām. Īpašu uzmanību viņš pievērsa čigāniem, ar kuriem viņam drīz vien izveidojās tuvas attiecības, jo viņš prata to valodu. Jau drīz vien viņš sāka tulkot ”Jauno Derību” Spānijas čigānu valodā — gitano. Kādu laiku viņam palīdzēja divas čigānietes. Borovs lasīja viņām priekšā Bībeli spāņu valodā, un viņas Borovam iztulkoja lasīto. Tādā veidā viņam izdevās iemācīties, kā pareizi lietot čigānu valodas idiomas. 1838. gada pavasarī tika publicēts viņa iztulkotais Lūkas evaņģēlijs, un tas pamudināja kādu bīskapu izsaukties: ”Viņš ar čigānu valodu visu Spāniju pievērsīs kristietībai!”

Džordžam Borovam bija uzdots atrast ”cilvēku, kas spētu iztulkot Svētos Rakstus basku valodā”. Šo darbu paveica ārsts Oteiza, ko Borovs aprakstīja kā cilvēku, kas ”labi prata šo valodu, kuru nedaudz mācēju arī es”. 1838. gadā Lūkas evaņģēlijs kļuva par pirmo basku valodā izlaisto Bībeles grāmatu.

 Karsti vēlēdamies izglītot vienkāršos ļaudis, Borovs devās tālos, bieži bīstamos ceļojumos, lai izplatītu Bībeles grāmatas trūcīgajiem lauciniekiem. Viņš cerēja tos atbrīvot no neizglītotības reliģijas jautājumos un māņticības. Piemēram, lai paskaidrotu, cik bezjēdzīgi ir pirkt indulgences, viņš sprieda: ”Vai ir iespējams, ka Dievs, kas ir labs, atbalstītu grēka pārdošanu?” Bet Bībeles biedrība, uztraukdamās, ka šāda nostāšanās pret pastāvošajiem uzskatiem varētu izraisīt biedrības darbības aizliegumu, lika, lai Borovs pievēršas tikai Bībeles izplatīšanai.

Borovs ieguva mutvārdu atļauju iespiest ”El Nuevo Testamento” — ”Jauno Derību” spāņu valodā bez tai pievienotiem Romas katoļu baznīcas skaidrojumiem. Tas notika par spīti sākotnējai premjerministra pretestībai, kurš šādu izdevumu uzskatīja par bīstamu un ”nepareizu grāmatu”. Pēc tam Borovs Madridē atvēra veikalu, kurā pārdeva ”Jauno Derību”, un tāpēc viņam radās konflikts gan ar reliģiskajiem vadītājiem, gan ar varas iestādēm un viņu apcietināja uz 12 dienām. Kad Borovs protestēja, viņu palūdza paklusām doties prom no cietuma. Labi zinādams, ka arests bija nelikumīgs, Borovs atsaucās uz apustuļa Pāvila piemēru un palika cietumā, kamēr viņš tika pilnībā attaisnots un ar viņa vārdu vairs nesaistījās nekāds negods. (Apustuļu darbi 16:37.)

Kad šis dedzīgais Bībeles biedrības pārstāvis 1840. gadā pameta Spāniju, Bībeles biedrība ziņoja: ”Pēdējo piecu gadu laikā Spānijā ir izplatīti gandrīz 14 tūkstoši Bībeļu.” Tā kā lieli nopelni tajā bija tieši Borovam, viņš Spānijā pavadīto laiku nosauca par ”vislaimīgākajiem gadiem” savā mūžā.

1842. gadā nāca klajā ”Bībele Spānijā”, kas tiek iespiesta joprojām, — saistošs paša Borova stāstījums par viņa ceļojumiem un piedzīvojumiem šajā zemē. Grāmatā, kas pieredzēja tūlītējus panākumus, viņš nosauca sevi par ”ceļotāju evaņģēlija labad”. Borovs rakstīja: ”Es gribēju apmeklēt pašus nomaļākos stūrus klinšainajos kalnos un pakalnos, lai pēc sava paraduma runātu ar cilvēkiem par Kristu.”

Ar tādu aizrautību tulkojot un izplatot Bībeli, Džordžs Borovs pavēra ceļu citiem, kas turpināja viņa aizsākto lietu, un tas patiesi bija liels gods.

[Karte 29. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Džordžs Borovs, tulkodams un izplatīdams Bībeli, darbojās Anglijā (1.), Krievijā (2.), Portugālē (3.) un Spānijā (4.)

[Norāde par autortiesībām]

Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēls 28. lpp.]

1835. gadā iespiestais Jāņa evaņģēlijs mandžūru valodā — teksts lasāms stabiņos no augšas uz leju, sākot ar kreiso stabiņu

[Norāde par autortiesībām]

No 1860. gadā izdotās grāmatas The Bible of Every Land

[Norāde par attēla autortiesībām 27. lpp.]

No 1919. gadā izdotās Klementa Šortera grāmatas The Life of George Borrow