Jehova — mūsu patvērums bēdu laikā
Jehova — mūsu patvērums bēdu laikā
”Taisnajiem nāk palīdzība no tā Kunga, Viņš ir viņu patvērums bēdu laikā.” (PSALMS 37:39.)
1., 2. a) Ko Jēzus lūgšanā teica par saviem mācekļiem? b) Kāda ir Dieva griba attiecībā uz viņa kalpiem?
JEHOVA ir visvarens. Viņš spēj aizsargāt savus kalpus tā, kā viņš to vēlas. Jehova pat varētu izdarīt tā, lai viņa kalpi dzīvotu mierā, nošķirti no pārējās pasaules. Bet Jēzus lūgšanā savam Tēvam teica: ”Es nelūdzu, lai tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai tu viņus pasargātu no ļauna.” (Jāņa 17:15.)
2 Jehova nav mūs ”paņēmis no pasaules”. Viņš vēlas, lai mēs dzīvotu starp cilvēkiem un sludinātu cerības un mierinājuma vēsti. (Romiešiem 10:13—15.) Taču, kā var saprast no Jēzus lūgšanas, dzīvojot šajā pasaulē, mēs esam pakļauti tās ļaunā valdnieka ietekmei. Ļaunie garīgie spēki un cilvēki, kas nedzīvo pēc Dieva likumiem, sagādā citiem sāpes un ciešanas, no kurām nav pasargāti arī kristieši. (1. Pētera 5:9.)
3. No kā nav pasargāti Jehovas kalpi, bet kādu mierinājumu var atrast Bībelē?
3 Ir pilnīgi dabiski, ka bēdas un ciešanas atņem spēkus. (Salamana Pamācības 24:10, NW.) Bībelē ir minēts daudz gadījumu, kad uzticami Dieva kalpi jutās nomākti. Kā teikts psalmos, ”daudz ciešanu taisnajam, bet no visām tas Kungs viņu izglābj”. (Psalms 34:20.) Jā, ciešanas var piemeklēt pat taisnīgu cilvēku. Tāpēc mēs reizēm varbūt jūtamies tāpat kā Dāvids, kas teica: ”Es esmu bez spēka, pagalam sasists.” (Psalms 38:9.) Tomēr ir mierinoši apzināties, ka Jehova ”ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts”. (Psalms 34:19; 94:19.)
4., 5. a) Kas, saskaņā ar Salamana Pamācību 18. nodaļas 10. pantu, jādara, lai saņemtu Dieva atbalstu? b) Kas mums būtu jādara, lai saņemtu Dieva palīdzību?
4 Jehova dara to, par ko Jēzus runāja savā lūgšanā, — viņš vēro un aizsargā savus kalpus. Jehova ir ”viņu patvērums bēdu laikā”. (Psalms 37:39.) Salamana Pamācību grāmatā nedaudz citādos vārdos ir izteikta tā pati doma: ”Tā Kunga vārds ir stipra pils; taisnais dodas [”skrien”, VDP] turp un top pasargāts.” (Salamana Pamācības 18:10.) Šie vārdi palīdz saprast, kā Jehova rūpējas par cilvēkiem. Viņš piedāvā īpašu aizsardzību taisnajiem, kas meklē viņa palīdzību tā, it kā skrietu uz nocietinātu pili, lai patvertos no uzbrucējiem.
5 Kas mums būtu jādara, lai Jehova mūs pasargātu grūtos brīžos? Pirmkārt, mums jāgriežas lūgšanās pie mūsu debesu Tēva. Otrkārt, mums jāseko viņa svētā gara vadībai. Treškārt, mums jāpakļaujas Jehovas iedibinātajai kārtībai un jācenšas būt kopā ar ticības biedriem, kas var atvieglot mūsu ciešanas.
Lūgšanas spēks
6. Kāds ir kristiešu viedoklis par lūgšanām?
6 Daži medicīnas speciālisti iesaka lūgšanas kā līdzekli, kas palīdz cīnīties ar depresiju un atbrīvoties no stresa. Pārdomas vienatnē un klusumā, gluži tāpat kā dabas skaņas vai viegla muguras masāža, droši vien var iedarboties nomierinoši. Taču patiesie kristieši nenoniecina lūgšanu nozīmi un neuzskata tās par līdzekli pašsajūtas uzlabošanai. Mums lūgšana ir cieņas pilna griešanās pie Radītāja. Tā ir saistīta ar mūsu dievbijību un ar paļaušanos uz Dievu. Lūgšanas ir daļa no pielūgsmes.
7. Ko nozīmē lūgt, pilnībā paļaujoties uz Jehovu, un kā lūgšanas palīdz grūtībās?
7 Mums jālūdz, pilnībā paļaujoties uz Jehovu. Apustulis Jānis rakstīja: ”Šī paļāvība mums ir uz viņu, ka viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc viņa prāta.” (1. Jāņa 5:14.) Jehova — Visaugstākais un vienīgais patiesais Dievs — pievērš īpašu uzmanību savu kalpu sirsnīgajām lūgšanām. Jau tas vien, ka mūsu mīlošais Dievs mūs uzklausa, kad mēs stāstām par savām raizēm un problēmām, sniedz mierinājumu. (Filipiešiem 4:6.)
8. Kāpēc uzticamajiem Jehovas kalpiem nav jābaidās un jājūtas nevērtīgiem, griežoties pie viņa lūgšanās?
8 Patiesajiem kristiešiem nekad nebūtu jābaidās vai jājūtas necienīgiem, griežoties pie Jehovas lūgšanās. Reizēm, kad mēs jūtamies neapmierināti paši ar sevi vai problēmas šķiet ejam pāri mūsu spēkiem, mēs varbūt ne visai vēlamies lūgt Jehovu. Šādos brīžos būtu labi atcerēties, ka Jehova ”apžēlojas par nelaimīgajiem” un ”iepriecina pazemīgos”. (Jesajas 49:13; 2. Korintiešiem 7:6.) Tieši tad, kad mūs māc bēdas un raizes, ir īstais brīdis ar stipru paļāvību griezties pie debesu Tēva un meklēt pie viņa patvērumu.
9. Kā ar mūsu lūgšanām ir saistīta ticība?
9 Lai gūtu no lūgšanām pilnu labumu, mums nepieciešama īsta ticība. Bībelē ir teikts: ”Tam, kas Dievam tuvojas, jātic, ka Viņš ir, un ka Viņš atalgos tos, kas Viņu meklē.” (Ebrejiem 11:6, JD.) Īsta ticība ir kaut kas vairāk par atzinumu, ka Dievs eksistē. Tā ir stipra pārliecība, ka Dievs spēj un vēlas atalgot mūsu paklausību viņam. ”Tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem un viņa ausis atvērtas viņu lūgšanām.” (1. Pētera 3:12.) Ja mēs pastāvīgi domājam par Jehovas mīlestību un rūpēm par mums, lūgšanas iegūst īpašu nozīmi.
10. Kādām jābūt mūsu lūgšanām, lai Jehova mūs uzturētu garīgā ziņā?
10 Jehova uzklausa lūgšanas, kas tiek teiktas no visas sirds. Psalmu dziesminieks rakstīja: ”Es saucu no visas sirds, paklausi mani, ak Kungs, es turēšu Tavus likumus!” (Psalms 119:145.) Mūsu lūgšanas nav tukšs, mehānisks rituāls, kā tas ir daudzās reliģijās. Kad mēs lūdzam Jehovu no visas sirds, tam, ko mēs sakām, ir jēga un konkrēts mērķis. Pēc šādām lūgšanām mēs izjūtam to atvieglojumu, kas rodas, kad cilvēks ”met savu nastu” uz Jehovu. Bībelē ir apliecināts, ka viņš uztur un atbalsta savus kalpus. (Psalms 55:23; 1. Pētera 5:6, 7.)
Mums palīdz Dieva gars
11. Ko Jehova mums dod, atbildēdams uz mūsu lūgšanām pēc palīdzības?
11 Jehova ne tikai uzklausa lūgšanas, bet arī atbild uz tām. (Psalms 65:3.) Dāvids rakstīja: ”Posta dienā es saucu Tevi, jo Tu atbildi man!” (Psalms 86:7, VDP.) Savukārt Jēzus mudināja savus mācekļus neatlaidīgi lūgt Jehovu un teica: ”Jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz.” (Lūkas 11:9—13.) Dieva aktīvais spēks ir kā aizstāvis un palīgs viņa kalpiem. (Jāņa 14:16.)
12. Kā Dieva gars mums palīdz, kad problēmas šķiet nepārvaramas?
12 Kad sastopamies ar nopietniem pārbaudījumiem, Dievs mums var dot ”spēka pārpilnību”. (2. Korintiešiem 4:7.) Apustulis Pāvils bija pieredzējis daudz grūtu pārbaudījumu, un viņš ar pārliecību teica: ”Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13.) Arī mūsdienās daudzi kristieši ir saņēmuši atbildes uz savām lūgšanām un izjutuši garīgu un emocionālu spēku pieplūdumu. Kad esam saņēmuši Dieva gara palīdzību, sarežģītas problēmas bieži vien vairs nešķiet tik smagas. Tā kā Dievs mums dod spēku, mēs varam piekrist apustuļa Pāvila vārdiem: ”Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, un tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši.” (2. Korintiešiem 4:8, 9.)
13., 14. a) Kā Jehova mūs stiprina, izmantojot savus Rakstus? b) Kā jums ir palīdzējusi Bībeles principu izmantošana?
13 Jehova ir izmantojis svēto garu, lai iedvesmotu un saglabātu Bībeli. Arī šajā ziņā Jehova ir mūsu patvērums bēdu laikā. Ar savu Rakstu starpniecību Jehova mums dod gudrību. (Salamana Pamācības 3:21—24.) Bībele mums palīdz saprast, kā pareizi kalpot Dievam. (Romiešiem 12:1.) Regulāri lasot un pētot Dieva Rakstus, kā arī izmantojot uzzināto, mēs vingrinām savu prātu ”izšķirt labu un ļaunu”. (Ebrejiem 5:14.) Mēs droši vien varam atcerēties gadījumus, kad Bībeles principi mums ir palīdzējuši pieņemt saprātīgus lēmumus diezgan grūtās situācijās. Bībele mums dod gudrību, kas palīdz atrast labus risinājumus pat ļoti sarežģītos apstākļos. (Salamana Pamācības 1:4.)
14 Dieva Raksti mūs stiprina arī tāpēc, ka tie dod cerību. (Romiešiem 15:4.) Bībele ļauj saprast, ka ļaunums nepastāvēs mūžīgi un ciešanas, kuras mums jāpieredz, reiz beigsies. (2. Korintiešiem 4:16—18.) Mēs dzīvojam ”cerībā uz mūžīgu dzīvību, ko Dievs kas nemelo, ir apsolījis pirms mūžīgiem laikiem”. (Titam 1:2.) Saglabājot prieku par šo cerību un paturot prātā visu labo, ko Jehova ir apsolījis dot nākotnē, mēs varam izturēt jebkādus pārbaudījumus. (Romiešiem 12:12; 1. Tesaloniķiešiem 1:3.)
Draudze, kur jūtama Dieva mīlestība
15. Kā kristieši palīdz cits citam?
15 Jehova ir mūsu patvērums bēdu laikā arī tādā ziņā, ka viņš mums ir devis iespēju būt kopā ar ticības biedriem. Bībelē ir sacīts, ka ”draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli”. (Salamana Pamācības 17:17.) Bībele mudina draudzes locekļus mīlēt un cienīt citam citu. (Romiešiem 12:10.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu!” (1. Korintiešiem 10:24.) Ja mums ir šāda prāta nostāja, mēs vairāk domājam par citiem draudzes locekļiem, nevis par saviem pārbaudījumiem. Darot citu labā visu, ko varam, mēs ne tikai palīdzam viņiem, bet arī izjūtam prieku un gandarījumu, kas atvieglo mūsu ciešanas. (Apustuļu darbi 20:35.)
16. Kā kristieši var uzmundrināt cits citu?
16 Garīgi nobrieduši draudzes locekļi, ar kuriem ir viegli sarunāties un kuri ir gatavi uzklausīt citus, var daudz darīt, lai stiprinātu ticības biedrus. (2. Korintiešiem 6:11—13.) Draudze saņem daudz svētību, ja visi tās locekļi atrod laiku uzslavēt jauniešus, stiprināt jaunpienācējus un uzmundrināt tos, kas jūtas nomākti. (Romiešiem 15:7.) Brālīga mīlestība mūs pasargā arī no aizdomīguma. Būtu nepareizi pārsteidzīgi secināt, ka problēmas, kas jāpieredz kādam draudzes loceklim, liecina par to, ka viņš ir garīgi vājš. Pāvils ieteica kristiešiem: ”Runājiet mierinoši ar nomāktajām dvēselēm.” (1. Tesaloniķiešiem 5:14, NW.) Bībele palīdz saprast, ka arī uzticami kristieši, tāpat kā jebkurš cits cilvēks, var pieredzēt bēdas. (Apustuļu darbi 14:15.)
17. Kā mēs varam stiprināt attiecības ar ticības biedriem?
17 Atrodoties kristiešu sabiedrībā, mums rodas lieliska iespēja mierināt un uzmundrināt citam citu. (Ebrejiem 10:24, 25.) Tas attiecas ne tikai uz draudzes sapulcēm. Dieva kalpi cenšas būt kopā arī citās reizēs. Kad draudzes locekļus piemeklē bēdas vai smagi pārbaudījumi, mēs esam gatavi viņiem palīdzēt, jo mūsu starpā līdz tam jau ir izveidojušās tuvas attiecības. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Lai neceltos miesā šķelšanās, bet locekļi saticīgi gādātu cits par citu. Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi.” (1. Korintiešiem 12:25, 26.)
18. No kādas domāšanas mums būtu jāsargās, kad mēs jūtamies nomākti?
18 Reizēm mēs varbūt jūtamies tik nomākti, ka nevēlamies būt kopā ar ticības biedriem. Tomēr mums jācenšas pārvarēt šādas jūtas, citādi mēs liedzam sev iespēju saņemt mierinājumu un palīdzību, ko var sniegt draudze. Bībelē ir dots šāds brīdinājums: ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.” (Salamana Pamācības 18:1.) Dievs gādā par mums, izmantojot mūsu brāļus un māsas. Ja mēs to atzīstam, mēs varam saņemt palīdzību grūtos laikos.
Saglabāsim pozitīvu nostāju
19., 20. Kā Bībele mums palīdz cīnīties ar negatīvām domām?
19 Kad mēs jūtamies nomākti vai bēdīgi, saglabāt pozitīvu prāta nostāju nav viegli. Grūtos pārbaudījumos daži sāk šaubīties par savu garīgumu un domā, ka pārbaudījumi liecina par Dieva neapmierinātību. Bet mums jāatceras, ka Dievs nevienu nepārbauda ar kaut ko ļaunu. (Jēkaba 1:13.) ”Viņam nav tieša prieka mocīt un apbēdināt cilvēka bērnus,” teikts Bībelē. (Raudu Dziesmas 3:33.) Gluži otrādi: Jehova izjūt dziļas sāpes, kad viņš redz, ka viņa kalpi cieš. (Jesajas 63:8, 9; Cakarijas 2:12.)
20 Jehova ir ”žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs”. (2. Korintiešiem 1:3.) Viņš gādā par mums un savā laikā mūs paaugstinās. (1. Pētera 5:6, 7.) Paturot to prātā, mēs varam saglabāt pozitīvu nostāju, pat priecāties. Jēkabs rakstīja: ”Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās [”sastopaties ar dažādiem pārbaudījumiem,” NW].” (Jēkaba 1:2.) Kāpēc to var uzskatīt par prieku? To var saprast, ja padomā par tālākajiem Jēkaba vārdiem: ”Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš [Dievs] ir apsolījis tiem, kas viņu mīl.” (Jēkaba 1:12.)
21. Ko Dievs ir apsolījis visiem, kas paliek viņam uzticīgi, lai kādas būtu viņu grūtības?
21 Jēzus brīdināja, ka pasaulē mums būs bēdas. (Jāņa 16:33.) Bet Bībelē ir teikts arī tas, ka ne ciešanas, ne vajāšanas, ne bads, ne briesmas mūs nevarēs šķirt no Jehovas un viņa Dēla mīlestības. (Romiešiem 8:35, 39.) Ir mierinoši apzināties, ka jebkādas bēdas, ko mēs pieredzam, kādreiz beigsies. Bet pagaidām, kamēr cilvēku ciešanām vēl nav darīts gals, Jehova, mūsu mīlošais debesu Tēvs, gādā par mums. Mēs varam paļauties uz Jehovu, jo viņš ir ”patvērums tam, kas apspiests, tversme bēdu laikā”. (Psalms 9:10.)
Ko mēs esam uzzinājuši
• Uz ko jābūt gataviem visiem kristiešiem, kamēr vien pastāv ļaunā pasaule?
• Kā dedzīgas lūgšanas mūs var stiprināt grūtos brīžos?
• Kā mums palīdz Dieva gars?
• Kā mēs varam palīdzēt cits citam?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 18. lpp.]
Mums jāmeklē Jehovas palīdzība ar tādu apņēmību, kāda mums būtu, ja mēs bēgtu, lai paglābtos no uzbrucējiem
[Attēli 20. lpp.]
Garīgi nobrieduši kristieši cenšas izmantot katru iespēju, lai uzslavētu un uzmundrinātu ticības biedrus