Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Pat ja esam noguruši, mēs nepadodamies

Pat ja esam noguruši, mēs nepadodamies

Pat ja esam noguruši, mēs nepadodamies

”Mūžīgais Dievs ir Tas Kungs, kas radījis zemes galus. [..] Viņš nogurušajiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgajiem.” (JESAJAS 40:28, 29, LB-65r.)

1., 2. a) Kāds patīkams aicinājums ir izteikts visiem, kas vēlas pielūgt patieso Dievu? b) Kas var nopietni apdraudēt mūsu garīgumu?

JĒZUS mācekļiem ir labi zināms viņa iepriecinošais aicinājums: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. [..] Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” (Mateja 11:28—30.) Tāpat Bībelē ir teikts, ka Jehova ”liek nākt atspirgšanas laikiem” pār visiem, kas grib viņam kalpot. (Apustuļu darbi 3:19, 20.) Mēs paši droši vien atceramies to garīgo atspirdzinājumu, ko mēs izjutām, kad uzzinājām Bībeles patiesību, ieguvām cerību uz nākotni un sākām dzīvot saskaņā ar Jehovas principiem.

2 Tomēr arī Jehovas kalpu vidū ir cilvēki, kas ik pa laikam jūt emocionālu nogurumu. Vieniem nomāktība ir īslaicīga, citiem tā turpinās ilgāk. Laikam ejot, daži sāk domāt, ka kristīgie pienākumi drīzāk ir slogs nekā Jēzus solītā patīkamā nasta. Šādas negatīvas domas var nopietni apdraudēt kristieša attiecības ar Jehovu.

3. Kāpēc Jēzus teica apustuļiem vārdus, kas lasāmi Jāņa evaņģēlija 14. nodaļas 1. pantā?

3 Neilgu laiku pirms tam, kad Jēzus tika apcietināts un sodīts ar nāvi, viņš teica saviem apustuļiem: ”Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet man!” (Jāņa 14:1.) Jēzus zināja, ka apustuļus gaida ļoti bēdīgi notikumi un tūlīt pēc tiem — spēcīgas vajāšanas. Jēzus saprata, ka lielo pārdzīvojumu dēļ apustuļi varētu ”krist”. (Jāņa 16:1.) Ja apustuļi ļautos bēdām, varētu nopietni ciest viņu garīgums un viņi varētu zaudēt savu paļāvību uz Jehovu. To pašu var teikt par kristiešiem mūsu laikos. Ilgstoša nomāktība var radīt daudz ciešanu un nospiest sirdi. (Jeremijas 8:18.) Tā mūs var novārdzināt tik tālu, ka pārbaudījumos mēs varam kļūt emocionālā un garīgā ziņā it kā paralizēti un pat zaudēt vēlēšanos kalpot Jehovam.

4. Kas palīdz pasargāt mūsu simbolisko sirdi no noguruma?

4 Tāpēc īsti vietā ir Bībeles padoms: ”Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana Pamācības 4:23.) Bībelē ir doti labi ieteikumi, kas palīdz pasargāt sirdi no nomāktības un garīga paguruma. Tomēr, ja mēs jūtamies noguruši, vispirms ir svarīgi noskaidrot, kas ir mūsu noguruma cēlonis.

Kristīga dzīve nav smaga nasta

5. Kāda šķietama pretruna pastāv Jēzus norādījumos viņa sekotājiem?

5 Kristīga dzīve prasa zināmu piepūli. (Lūkas 13:24.) Jēzus pat teica: ”Kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis.” (Lūkas 14:27.) Pirmajā brīdī varētu likties, ka šie vārdi ir pretrunā ar to, ko Jēzus teica par patīkamo un vieglo nastu, taču patiesībā pretrunas šeit nav.

6., 7. Kāpēc var teikt, ka kalpošana Dievam nav nomācoša?

6 Lai gan smags, intensīvs darbs rada nogurumu, tas dod arī gandarījumu un prieku, ja vien tas ir labs un noderīgs darbs. (Salamans Mācītājs 3:13, 22.) Vai ir iespējams iedomāties labāku un noderīgāku darbu par brīnišķīgo Bībeles patiesību izplatīšanu? Un piepūle, kas nepieciešama, lai turētos pie Dieva augstajām morāles normām, ir niecīga salīdzinājumā ar ieguvumu. (Salamana Pamācības 2:10—20.) Pat ja mums jāpieredz vajāšanas, mēs uzskatām, ka panest grūtības Dieva Valstības labā ir liels gods. (1. Pētera 4:14.)

7 Ja salīdzina Jēzus sekotāju dzīvi ar to cilvēku dzīvi, kas atrodas garīgā tumsā un viltus reliģijas jūgā, kļūst vēl skaidrāks, cik viegla ir Jēzus nasta. Dievs mūs mīl un neuzliek mums nesaprātīgas nastas. ”Viņa baušļi nav grūti”. (1. Jāņa 5:3.) Patiesā kristietība, kā paskaidrots Bībelē, nav smags slogs. Kalpošana Dievam nav tā, kas rada nogurumu un nomāktību.

”Noliksim visu smagumu”

8. Kas bieži vien ir garīga noguruma cēlonis?

8 Garīga noguruma iemesls bieži vien ir nastas, ko mums uzliek ļaunā pasaule. Tā kā pasaule atrodas ”ļaunā varā”, mēs esam pakļauti spēkiem, kas mūs nomāc un var izsist no līdzsvara. (1. Jāņa 5:19, NW.) Kristīgo darbību var apgrūtināt vai pat izjaukt mazāk svarīgas nodarbes un mērķi. Papildu nastas, ko mēs uzņemamies, apgrūtina un nomāc. Tāpēc Bībelē ir ieteikts ”nolikt visu smagumu”. (Ebrejiem 12:1—3.)

9. Kā mūs var nomākt tiekšanās pēc tā, ko piedāvā mūsdienu pasaule?

9 Piemēram, mūsdienās daudzi cilvēki cenšas izcelties, dzenas pēc naudas, daudz domā par izklaidi, ceļošanu un tamlīdzīgām lietām, un tas var ietekmēt arī mūsu domāšanu. (1. Jāņa 2:15—17.) Pirmā gadsimta kristieši, kas tiecās pēc bagātības, ievērojami sarežģīja savu dzīvi. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:9, 10.)

10. Ko mēs varam mācīties, pārdomājot Jēzus līdzību par sējēju?

10 Ja mums šķiet, ka kalpošana Dievam ir nogurdinoša un nomācoša, viens no iemesliem varētu būt tas, ka tiekšanās pēc materiālām lietām grauj mūsu garīgumu. Šāda iespēja ir pavisam reāla, kā uz to norādīja Jēzus līdzībā par sējēju. Jēzus teica, ka ”šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības” ir kā ērkšķi, kas ”iemetas un noslāpē” Dieva vārdu mūsu sirdī. (Marka 4:18, 19.) Tāpēc Bībelē ir dots padoms: ”Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo viņš pats ir sacījis: ”Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.”” (Ebrejiem 13:5.)

11. Kā mēs varam atbrīvoties no liekām nastām?

11 Reizēm sarežģījumus dzīvē rada nevis tas, ka mēs mēģinām nopelnīt vairāk vai dabūt kaut ko jaunu, bet tas, kā mēs izmantojam to, kas mums jau ir. Papildu nogurumu var radīt arī smaga slimība, tuva cilvēka nāve vai kāda cita nelaime. Tāpēc reizēm ir nepieciešams kaut ko mainīt savā dzīvē. Piemēram, kāds laulāts pāris nolēma atteikties no vairākiem vaļaspriekiem un atbrīvoties no nevajadzīgām lietām. Viņi ”izrevidēja” savas mantas un sakravāja un aiznesa prom visu, kas nebija nepieciešams. Mums visiem būtu labi ik pa laikam ”izrevidēt” savus paradumus un mantas un atbrīvoties no liekām nastām, kas mūs nevajadzīgi apgrūtina.

Rīkosimies saprātīgi

12. Kas mums jāatzīst, domājot par savām kļūdām?

12 Mūsu pašu pieļautās kļūdas, lai cik mazsvarīgas tās liktos, var ar laiku radīt dažādus sarežģījumus. Ļoti patiesi ir Dāvida vārdi: ”Manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem.” (Psalms 38:5.) Bieži vien nav vajadzīga nemaz tik liela piepūle, lai atbrīvotos no smagām nastām.

13. Kā saprātīgums mums palīdz saglabāt līdzsvarotu attieksmi pret kalpošanu?

13 Bībelē mēs tiekam mudināti rīkoties gudri. (Salamana Pamācības 3:20—22.) Tajā teikts, ka ”gudrība, kas nāk no augšienes, ir.. lēnīga [”saprātīga”, NW]”. (Jēkaba 3:17.) Reizēm mums gribas darīt tikpat daudz, cik dara citi. Tomēr Bībelē ir dots padoms: ”Ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks, un viņš nelielīsies citu priekšā. Jo ikkatram jānes sava paša nasta.” (Galatiešiem 6:4, 5.) Citu kristiešu priekšzīme ir labs pamudinājums kalpot Jehovam no visas sirds, taču gudrība un saprātīgums mums palīdz izvirzīt sev reālistiskus, mūsu apstākļiem atbilstošus mērķus.

14., 15. Kā mēs varam pareizi rūpēties par savām fiziskajām un emocionālajām vajadzībām?

14 Nogurumu ievērojami var mazināt saprātīgi lēmumi pat it kā mazsvarīgos jautājumos. Piemēram, vai mūsu dzīvesveids palīdz saglabāt labu veselību un pašsajūtu? Kāds laulāts pāris, kas strādā vienā no Jehovas liecinieku filiālēm, ir pārliecinājies, cik svarīgi ir rīkoties saprātīgi, lai izvairītos no noguruma. ”Vienalga, cik daudz mums ir darba, mēs vienmēr cenšamies iet gulēt laicīgi,” saka sieva. ”Un mēs regulāri vingrojam. Man tas ir ļoti palīdzējis. Mēs esam sapratuši, kur ir mūsu spēku robežas, un rīkojamies saskaņā ar to. Mēs cenšamies nesalīdzināt sevi ar tiem cilvēkiem, kam, pēc visa spriežot, ir neizsīkstoši enerģijas krājumi.” Vai mēs ēdam regulāri un veselīgi? Vai mēs atvēlam pietiekami daudz laika miegam? Rūpējoties par savu veselību un pašsajūtu, mēs varam novērst emocionālu un garīgu nogurumu.

15 Mums jābūt sevišķi apdomīgiem, ja mums ir kādas īpašas vajadzības. Piemēram, kāda kristiete, kas ilgus gadus ir bijusi pilnas slodzes kalpotāja, savā dzīvē ir pārcietusi daudz pārbaudījumu. Viņai ir bijis vēzis un citas nopietnas veselības problēmas. Kas viņai palīdz saspringtās situācijās? ”Man ir svarīgi ik pa laikam būt vienatnē un pilnīgā klusumā,” saka šī māsa. ”Ja es jūtu, ka man ir par daudz stresa un es sāku pagurt, es nekavējoties cenšos atrast laiku, kad es varu pabūt vienatnē, mierīgi lasīt un atpūsties.” Rīkojoties gudri un saprātīgi, mēs varam iekārtot savu dzīvi tā, lai mēs dzīvotu atbilstoši savām iespējām un nepieļautu garīgu nogurumu.

Jehova mums dod spēku

16., 17. a) Kāpēc ir ļoti svarīgi gādāt par savu garīgumu? b) Kas mums jāiekļauj savā dienas režīmā?

16 Protams, ārkārtīgi svarīgi ir gādāt par savu garīgumu. Ja mums ir tuvas attiecības ar Dievu Jehovu, mums pat prātā nenāk, ka mēs varētu pārstāt viņam kalpot, kaut arī mēs esam fiziski noguruši. Jehova ”nogurušajiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgajiem”. (Jesajas 40:28, 29, LB-65r.) Apustulis Pāvils, kas pats bija pieredzējis, cik patiesi ir šie vārdi, rakstīja: ”Mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšķīgais dien’ no dienas atjaunojas.” (2. Korintiešiem 4:16.)

17 Vārdi ”dienu no dienas” norāda uz to, ka mums jāizmanto Jehovas piedāvātā palīdzība pastāvīgi. Kāda māsa, kas par spīti noguruma un nomāktības periodiem 43 gadus bija misionāre, teica: ”Es esmu izveidojusi paradumu celties agri, lai pirms dienas gaitu uzsākšanas es varētu lūgt Jehovu un lasīt viņa Rakstus. Šāds dienas režīms man ir palīdzējis izturēt.” Mēs varam nešaubīties, ka Jehova mums dos spēku un atbalstu, ja mēs ”dienu no dienas” lūgsim viņu un domāsim par viņa izcilajām īpašībām un brīnišķīgajiem solījumiem.

18. Kādu mierinājumu Bībele sniedz tiem, kas ir jau gados vai cieš smagu slimību dēļ?

18 Tas ir sevišķi nepieciešams cilvēkiem, kas jūtas nomākti vecuma un slimību dēļ. Viņu sliktās pašsajūtas iemesls bieži vien ir nevis tas, ka viņi salīdzina sevi ar citiem, bet gan tas, ka viņi domā par to, ko viņi darīja kādreiz. Tomēr ir mierinoši zināt, ka Jehova augstu godā savus kalpus, kas ir gados. Bībelē ir teikts, ka ”sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu”. (Salamana Pamācības 16:31.) Jehova labi zina, cik daudz mēs spējam darīt, un viņš atzinīgi novērtē mūsu pašaizliedzīgo kalpošanu. Turklāt viņš atceras visus labos darbus, ko mēs esam paveikuši līdz šim. Bībelē ir apliecināts: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.” (Ebrejiem 6:10.) Arī mēs esam ļoti priecīgi par to, ka mūsu vidū ir cilvēki, kas uzticīgi kalpo Jehovam jau vairākus gadu desmitus.

Nepadosimies

19. Ko mēs iegūstam, darīdami labu citiem?

19 Daudzi cilvēki ir pārliecinājušies, ka regulāra fiziska aktivitāte mazina nogurumu. Savukārt aktīva garīgā darbība pasargā cilvēku no emocionāla un garīga noguruma. Tāpēc Bībelē ir lasāms šāds aicinājums: ”Nepiekusīsim labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim. Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:9, 10.) Šie vārdi mudina uz aktīvu rīcību. Darīdami labu citiem, mēs varam nepagurt kalpošanā Jehovam.

20. No kādas sabiedrības mums būtu jāvairās?

20 Turpretī tad, ja mēs pavadām daudz laika kopā ar cilvēkiem, kas neievēro Dieva likumus, mēs uzkraujam sev grūtu nastu. Bībelē ir lasāms brīdinājums: ”Akmens ir smags, un smiltis ir grūti paceļama nasta, bet nejēgas dusmas ir smagākas nekā tie abi.” (Salamana Pamācības 27:3.) Ja mēs gribam izsargāties no nomāktības un noguruma, labāk būtu neatrasties tādu cilvēku sabiedrībā, kuri ir noskaņoti negatīvi un mēdz kritizēt un nosodīt citus.

21. Kā mēs varam uzmundrināt draudzes locekļus?

21 Lai mēs varētu saņemt garīgu stiprinājumu, Jehova mums ir devis arī draudzes sapulces. Apmeklējot draudzes sapulces, mums rodas daudz izdevību citam citu uzmundrināt un paskubināt uz labiem darbiem. (Ebrejiem 10:25.) Draudzes locekļiem būtu jācenšas uzmundrināt klausītājus, kad viņi sniedz komentārus vai saka runas. It sevišķi tas jāņem vērā brāļiem, kam ir uzticēts mācīt draudzi. (Jesajas 32:1, 2.) Pat tad, kad ir nepieciešams dot konkrētus padomus vai izteikt kādam aizrādījumu, brāļiem tas jādara tā, lai ticības biedri nejustos nomākti. (Galatiešiem 6:1, 2.) Mīlestība pret brāļiem un māsām mums palīdz nepagurt un turpināt kalpošanu Jehovam. (Psalms 133:1; Jāņa 13:35.)

22. Kāpēc par spīti tam, ka esam nepilnīgi, mēs varam arī turpmāk droši kalpot Jehovam?

22 Kalpošana Jehovam mūsu laikos prasa zināmu piepūli, un kristieši nav pasargāti no noguruma, pārdzīvojumiem un stresa. Mēs esam nepilnīgi cilvēki — trausli kā māla trauki. Tomēr Bībelē ir teikts: ”Mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva, un ne no mums.” (2. Korintiešiem 4:7.) Lai gan laiku pa laiku mēs visi jūtamies noguruši, nekad nepadosimies un nepārstāsim kalpot Jehovam. Mēs droši varam sacīt: ”Tas Kungs ir mans palīgs, es nebīšos!” (Ebrejiem 13:6.)

Īss atkārtojums

• No kādām nastām mēs varam atbrīvoties?

• Kā mēs varam ”darīt labu” ticības biedriem?

• Kā Jehova mums palīdz, kad mēs jūtamies noguruši vai nomākti?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 23. lpp.]

Jēzus zināja, ka ilgstošas bēdas var nomākt viņa apustuļus

[Attēls 24. lpp.]

Daudzi kristieši ir atteikušies no tādiem vaļaspriekiem un nodarbēm, kas nevajadzīgi atņem laiku

[Attēls 26. lpp.]

Kaut arī mēs esam nepilnīgi, Jehova augstu vērtē visu, ko mēs darām, kalpojot viņam no sirds