”Tas taču būtu tik labi!”

ALEKSIS ir piecus gadus vecs zēns, kurš dzīvo Meksikas pilsētā Morelijā un kura vecāki mācās Bībeli un apmeklē Jehovas liecinieku sapulces. Visa ģimene reiz apmeklēja Jehovas liecinieku kongresu, un tur Aleksis noskatījās demonstrējumu, kā sludināt pa mājām. Pēc demonstrējuma zēns pēkšņi vērsās pie tēva un jautāja: ”Tēt, tēt, kāpēc tu nesludini?” ”Es vēl tikai mācos, kā to darīt,” tēvs atbildēja. ”Bet, tēt, tas taču būtu tik labi!” ar sajūsmu teica Aleksis.

Šis mazais zēns bija sapratis, ka jārīkojas saskaņā ar to, ko viņš zina par Jehovu. Vienā mājā ar Aleksi dzīvoja viņa brālēns un māsīca. Aleksis griezās lūgšanā pie Jehovas un pēc tam pastāstīja brālēnam un māsīcai, ko viņš kopā ar vecākiem bija uzzinājis no Bībeles stāstu grāmatas. Kaut arī Aleksis vēl neprata lasīt, viņš ļoti labi pārzināja grāmatas saturu pēc ilustrācijām. Viņš pat teica, ka gribētu iet pie cilvēkiem uz mājām, lai tiem stāstītu, ko ir uzzinājis par Dieva nodomiem.

Gan jauniem, gan veciem ir iespējams dzīvot tā, kā to vēlas Jehova, kas ir svēts Dievs, un viņi var pildīt godpilnu pienākumu — stāstīt par Jehovu visiem cilvēkiem. (Jesajas 43:3; Mateja 21:16.) Un tas, protams, ir vislabākais, ko cilvēks varētu darīt.