Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Aizmirstie upuri” nav aizmirsti

”Aizmirstie upuri” nav aizmirsti

Valstības sludinātāji stāsta

”Aizmirstie upuri” nav aizmirsti

HAIKAZS ir Jehovas liecinieks. 2001. gadā, kad Haikazam bija 15 gadi, viņš viesojās Šveices galvaspilsētā Bernē un apmeklēja izstādi ”Aizmirstie upuri”, kurā bija stāstīts par Jehovas liecinieku vajāšanām hitleriskajā Vācijā. Pēc izstādes apmeklējuma Haikazs sacīja: ”Es biju dzirdējis par necilvēcīgo izturēšanos pret Jehovas lieciniekiem un ciešanām, ko viņi pieredzēja nacistiskā režīma laikā, taču nekad agrāk nebiju redzējis autentiskus dokumentus un tā laika fotogrāfijas. Izstādes ekspozīcija, aculiecinieku stāstījumi un vēsturnieku sniegtā informācija mani saviļņoja līdz sirds dziļumiem.”

Pēc kāda laika, kad Haikazam skolā uzdeva sagatavot referātu, viņš savam darbam izvēlējās tēmu ”Jehovas liecinieki — aizmirstie nacisma upuri”. Skolotājs neiebilda, taču lūdza, lai Haikazs savā darbā iekļauj informāciju no laicīgiem avotiem, un viņš tam labprāt piekrita. ”Es apkopoju informāciju no vairākām grāmatām, kurās bija aprakstīti Jehovas liecinieku likteņi nacistiskā režīma laikā,” stāstīja Haikazs, ”un es aprakstīju savus iespaidus par izstādi ”Aizmirstie upuri”. Savā darbā, kura apjoms bija 43 lappuses, es iekļāvu arī ilustrācijas un fotogrāfijas.”

2002. gada novembrī Haikazs uzstājās klasesbiedru, skolotāju, kā arī savu ģimenes locekļu un draugu priekšā un iepazīstināja viņus ar savu darbu. Pēc tam klātesošie viņam uzdeva jautājumus, kas deva viņam iespēju paskaidrot savus uz Bībeli balstītos uzskatus. Kāda meitene jautāja, kāpēc viņš ir izvēlējies tieši šo tematu, un Haikazs atbildēja, ka daudzās vēstures grāmatās nekas nav minēts par to, ko Jehovas liecinieki ir izcietuši Otrā pasaules kara laikā, un ka viņš ir gribējis pastāstīt citiem, ar kādu drosmi šie cilvēki ir turējušies pie savas ticības.

”Mani klasesbiedri bija izbrīnīti,” sacīja Haikazs. ”Viņi neko nebija zinājuši par to, cik nežēlīgi Jehovas liecinieki tika vajāti. Viņi nezināja arī to, ka nacistu koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem Jehovas lieciniekiem bija jāvalkā īpaša pazīšanas zīme — violets trijstūris.”

Vēlāk Haikazs ne vienu reizi vien runāja ar klasesbiedriem par savu ticību un paskaidroja, kādi ir Jehovas liecinieku uz Bībeli balstītie uzskati tādos jautājumos kā asins pārliešana, alkohola lietošana un tikumība. ”Neviens par mani nezobojās un nemēģināja izsmiet manus uzskatus,” teica Haikazs. Viņa referāts tagad glabājas skolas bibliotēkā. Cerams, tas palīdzēs cilvēkiem neaizmirst Jehovas liecinieku drosmīgo nostāju.