No kā ir atkarīga patiesa laime?
No kā ir atkarīga patiesa laime?
JEHOVA, kas ir ”svētlaimīgs Dievs”, un Jēzus Kristus, ”svētlaimīgais un vienīgais Varenais”, vislabāk zina, no kā ir atkarīga laime. (1. Timotejam 1:11, JDV; 6:15, JDV.) Tāpēc nav brīnums, ka tieši no Dieva Rakstiem, Bībeles, var uzzināt, kas padara cilvēku patiesi laimīgu. (Atklāsmes 1:3; 22:7.)
Savā slavenajā Kalna runā Jēzus paskaidroja, no kā atkarīga laime. Viņš teica, ka laimīgi ir 1) garā nabagi jeb tie, kas apzinās savu garīgo trūkumu, 2) tie, kam ir bēdas, 3) lēnprātīgie, 4) izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, 5) žēlsirdīgie, 6) sirdsšķīstie, 7) miera nesēji, 8) taisnības dēļ vajātie un 9) tie, kurus lamā un vajā Jēzus dēļ. (Mateja 5:3—11.) *
Vai Jēzus izteikumi atbilst īstenībai?
Dažiem Jēzus izteikumiem nav nepieciešami plaši paskaidrojumi. Kurš gan noliegs, ka lēnprātīgi, žēlsirdīgi, miermīlīgi un sirdsšķīsti cilvēki ir laimīgāki nekā dusmīgi, cietsirdīgi un naidīgi noskaņoti?
Tomēr varbūt ir grūti saprast, kā cilvēki, kas ir izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības vai kam ir bēdas, var tikt saukti par laimīgiem. Ecēhiēla 9:4.) Tas pats par sevi viņus nepadara laimīgus. Bet tad, kad viņi uzzina par Dieva nodomu nodibināt taisnību uz zemes, viņu priekam nav robežu. (Jesajas 11:4.)
Cilvēki, kas atbilst šim raksturojumam, reāli raugās uz situāciju pasaulē. Viņi ”sūdzas un skumst par visām negantībām”, kādas notiek mūsdienās. (Tā kā šie cilvēki mīl taisnīgumu, viņi arī pārdzīvo to, ka viņiem pašiem bieži neizdodas rīkoties pareizi. Tas liecina, ka viņi apzinās savu garīgo trūkumu. Šādi cilvēki meklē Dieva vadību, jo saprot, ka tikai Dievs var palīdzēt viņiem pārvarēt vājības. (Salamana Pamācības 16:3, 9; 20:24.)
Cilvēki, kam ir bēdas un kas ir izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības un apzinās savu garīgo trūkumu, saprot, cik nozīmīgas ir labas attiecības ar Radītāju. Labas attiecības ar cilvēkiem palīdz kaut kādā mērā justies laimīgiem, bet labas attiecības ar Dievu cilvēkus dara vēl laimīgākus. Nopietni domājošus cilvēkus, kas mīl taisnīgumu un labprāt pakļaujas Dieva vadībai, patiesi var saukt par laimīgiem.
Bet varbūt ir grūti ticēt, ka cilvēks, kas tiek vajāts un lamāts, varētu justies laimīgs. Taču, tā kā tie ir Jēzus vārdi, tiem jābūt patiesiem. Kā tos lai saprot?
Vajāti un laimīgi — kā tas ir iespējams?
Pievērsiet uzmanību: Jēzus neteica, ka pašas vajāšanas sniedz laimi. Viņš pieminēja kādu papildu nosacījumu: ”Svētīgi taisnības dēļ vajātie.. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā.. manis dēļ.” (Mateja 5:10, 11.) Tātad cilvēks ir laimīgs tikai tad, ja cieš tāpēc, ka ir Kristus sekotājs un dzīvo saskaņā ar taisnīgajiem principiem, ko mācīja Jēzus.
To apstiprina agrīno kristiešu piemērs. Jūdu augstākās tiesas, sinedrija, locekļi izsauca apustuļus pie sevis, ”tos šauta un, piekodinādami nerunāt Jēzus vārdā, atlaida”. Kā jutās apustuļi? ”Viņi līksmi aizgāja no sinedrija, ka bija atzīti par cienīgiem viņa vārda dēļ ciest negodu. Un viņi nemitējās svētnīcā un mājās ikdienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu.” (Apustuļu darbi 5:40—42; 13:50—52.)
Apustulis Pēteris vēl sīkāk paskaidroja, kāda ir laimes saistība ar ciešanām. Viņš rakstīja: ”Ja jūs nievā Kristus vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva gars dus uz jums.” (1. Pētera 4:14.) Kaut arī pašas ciešanas ir nepatīkamas, cilvēks, kas cieš, tāpēc ka ir kristietis un rīkojas pareizi, ir laimīgs, jo apzinās, ka saņem Dieva svēto garu. Kā Dieva gars ir saistīts ar laimi?
Miesas darbi vai gara auglis?
Dieva svēto garu saņem tikai tie, kas paklausa Dievam. (Apustuļu darbi 5:32.) Dievs Jehova savu garu nedod tiem, kas dara ”miesas darbus”. Pie ”miesas darbiem” pieder ”netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, burvība, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, nesaticība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas”. (Galatiešiem 5:19—21.) Tiesa, mūsdienu pasaulē ”miesas darbi” ir plaši izplatīti. Taču cilvēki, kas tos dara, nav patiesi un ilgstoši laimīgi. Tieši pretēji, šādi darbi izposta cilvēka attiecības ar radiniekiem, draugiem un paziņām. Turklāt Dieva Rakstos ir teikts, ka ”tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību”.
Dievs dod savu garu tiem, kas attīsta ”gara augli”. Šo augli veido tādas īpašības kā ”mīlestība, prieks, miers, pacietība, Galatiešiem 5:22, LB-65r.) Izpaužot šīs īpašības, mēs radām priekšnoteikumus mierīgām attiecībām ar citiem un ar Dievu, un tas ir patiesas laimes pamats. (Skat. izcelto informāciju lappuses apakšā.) Pats svarīgākais, izpauzdami mīlestību, laipnību, labprātību un citas Dievam patīkamas īpašības, mēs iepriecinām Dievu Jehovu un iegūstam brīnišķīgas nākotnes izredzes dzīvot mūžīgi Dieva taisnīgajā, jaunajā pasaulē.
laipnība, labprātība, uzticamība [”ticība”, LB-26], lēnprātība, atturība”. (Laime nav nejaušība
Volfgangs un Brigite ir laulāts pāris, kas dzīvo Vācijā. Kad abi dzīvesbiedri sāka nopietni iedziļināties Bībelē, viņiem materiālā ziņā piederēja daudz kas tāds, kas, pēc vispārpieņemtiem uzskatiem, ir nepieciešams, lai cilvēks justos laimīgs. Viņi abi bija jauni un veseli. Viņi valkāja dārgas drēbes, dzīvoja skaisti iekārtotā mājā, un viņiem piederēja plaukstošs uzņēmums. Lielāko daļu sava laika viņi veltīja, lai iegūtu vēl vairāk mantas, bet viņi nejutās laimīgi. Pēc kāda laika Volfgangs un Brigite pieņēma izšķirīgu lēmumu. Viņi nolēma vairāk laika un spēka veltīt tam, lai tiektos pēc garīgām vērtībām un veidotu ciešas attiecības ar Jehovu. Šī lēmuma ietekmē drīz vien mainījās viņu attieksme pret materiālo, un viņi izlēma dzīvot vienkāršāk un kļūt par pionieriem jeb pilnas slodzes Valstības sludinātājiem. Pašlaik Volfgangs un Brigite brīvprātīgi strādā Jehovas liecinieku Vācijas filiāles birojā. Turklāt viņi mācās vienu no Āzijas tautu valodām, lai palīdzētu ārzemniekiem uzzināt patiesību, kas atklāta Dieva Rakstos, Bībelē.
Vai šis laulātais pāris sasniedza patiesu laimi? Volfgangs stāsta: ”Tiklīdz mēs sākām vairāk laika veltīt garīgiem mērķiem, mēs kļuvām laimīgāki un izjutām dziļāku gandarījumu. Kalpošana Jehovam ir stiprinājusi arī mūsu laulības saites. Mums arī agrāk bija laimīga laulība, bet mums katram bija savas intereses un pienākumi,
kuru dēļ mēs tikām rauti katrs uz savu pusi. Tagad mēs abi kopā tiecamies pēc viena mērķa.”No kā ir atkarīga laime?
Apkopojot iepriekš teikto, ir jāvairās no ”miesas darbiem” un jāattīsta Dieva ”gara auglis”. Lai cilvēks būtu laimīgs, viņam ir jāilgojas pēc tuvām attiecībām ar Dievu. Cilvēks, kas pēc tām tiecas, atbilst Jēzus dotajam laimīga cilvēka raksturojumam.
Nav neviena cilvēka, kam laime būtu tikai nesasniedzams sapnis. Pat cilvēkiem, kuriem nav labas veselības, kuru laulībā ir problēmas, kuriem nav bērnu vai veiksmīgas karjeras vai kuru materiālais stāvoklis ir pasliktinājies, nav iemesla zaudēt drosmi un cerības. Kad valdīs Dieva Valstība, gan šīs, gan arī simtiem citu problēmu tiks atrisinātas. Drīz Dievs Jehova izpildīs savu solījumu, ko ir izteicis psalmu dziesminieks: ”Tava valstība — mūžīga valstība.. Tu atdari Savu roku un gādā ik dzīvajam, ko tas kāro.” (Psalms 145:13, 16, VDP.) Vairāki miljoni Jehovas kalpu, kas dzīvo visā pasaulē, var apstiprināt, ka šis mierinošais solījums jau tagad palīdz justies daudz laimīgākiem. (Atklāsmes 21:3.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 3. rk. Katrs no šiem deviņiem laimes priekšnoteikumiem sākas ar grieķu vārdu makarioi. Daudzos Bībeles izdevumos tas ir tulkots ar vārdu ”svētīgi”, bet citos izdevumos ir lietots precīzāks tulkojums, piemēram, izdevumā Evaņģēliji un Apustuļu darbi lietots vārds ”svētlaimīgi” un Jaunās pasaules tulkojumā — ”laimīgi”.
[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]
Kas vairo laimi
Mīlestība mudina citus atbildēt ar pretmīlestību.
Prieks dod spēku cīnīties ar grūtībām.
Miers palīdz saglabāt labas attiecības ar citiem.
Pacietība palīdz saglabāt prieku pat tad, kad jāpieredz pārbaudījumi.
Laipnība — ja tā mums piemīt, citi vēlas uzturēties mūsu sabiedrībā.
Labprātība — ja mēs to parādām, arī citi atsauksies, kad mums būs vajadzīga palīdzība.
Ticība palīdz droši paļauties uz Dieva mīlestību un vadību.
Lēnprātība palīdz saglabāt sirdsmieru, skaidru prātu un labu veselību.
Atturība un savaldība palīdz izvairīties no kļūdām.
[Attēli 7. lpp.]
Lai cilvēks kļūtu laimīgs, ir jāapmierina garīgais trūkums