”Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem”

”Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām.” (EFEZIEŠIEM 6:11.)

1., 2. Saviem vārdiem pastāstiet, kāds garīgs bruņojums kristiešiem ir nepieciešams!

ROMA mūsu ēras pirmajā gadsimtā bija sasniegusi savas varenības kalngalus. Romas leģionu spēks nodrošināja tai varu pār milzīgu teritoriju. Kāds vēsturnieks romiešu karaspēku ir aprakstījis kā ”visefektīvāko militāro organizāciju vēsturē”. Romas profesionālajā armijā dienēja karavīri, kas bija pakļauti stingrai disciplīnai un rūdīti smagās mācībās, taču viņu panākumi kaujā bija atkarīgi arī no bruņojuma. Apustulis Pāvils atsaucās uz romiešu karavīra bruņojumu, kad runāja par garīgajiem ieročiem, ar kuriem kristieši var sekmīgi cīnīties pret Sātanu.

² Garīgie ieroči ir aprakstīti Vēstulē efeziešiem, 6. nodaļas 14.—17. pantā. Pāvils rakstīja: ”Stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evanģelijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un gara zobenu, tas ir Dieva vārdu.” Bruņojums, uz ko šeit norāda Pāvils, ļoti labi aizsargāja romiešu karavīru. Turklāt kareivja rīcībā bija zobens — viņa galvenais ierocis tuvcīņā ar ienaidnieku.

3. Kāpēc mums jāklausa Jēzus Kristus norādījumiem un jāseko viņa priekšzīmei?

³ Romiešu karaspēka panākumi bija izskaidrojami ne tikai ar bruņojumu un apmācību, bet arī ar karavīru paklausību komandierim. Savukārt kristiešiem jāklausa Jēzum Kristum, par kuru Bībelē teikts, ka viņš ir iecelts ”tautām par.. pavēlnieku”. (Jesajas 55:4.) Viņš ir arī ”draudzes galva”. (Efeziešiem 5:23.) Jēzus dod norādījumus, kas mums jāņem vērā garīgajā karā, un pats rāda nevainojamu priekšzīmi, kā jāizmanto garīgie ieroči. (1. Pētera 2:21.) Tā kā kristīgajai personībai ir daudz kas kopīgs ar garīgo bruņojumu, Bībelē lasāms ieteikums ”apbruņoties” ar Kristus prātu. (1. Pētera 4:1.) Tāpēc pēc kārtas apskatīsim garīgos ieročus, ilustrējot to svarīgumu un noderīgumu ar Jēzus piemēru.

 Sargāt gurnus, sirdi un kājas

4. Kāda nozīme bija karavīra jostai, un uz ko ar to tiek norādīts?

⁴ Gurnus apjozuši ar patiesību. Bībeles laikos karavīriem bija plata ādas josta, kuras platums bija pieci līdz piecpadsmit centimetri. Bībelē lasāmos vārdus varētu tulkot arī ”ar patiesību kā ar jostu cieši ap vidu”. Karavīra josta sargāja viņa gurnus, un pie tās bija ērti piekarināt zobenu. Kad karavīrs apjoza gurnus, bija skaidrs, ka viņš gatavojas kaujai. Pāvils minēja karavīra jostu, lai paskaidrotu, cik lielā mērā Bībeles patiesībai jāietekmē mūsu dzīve. Mums it kā cieši jāsavelk ap sevi patiesības josta — jādzīvo saskaņā ar patiesību un jebkurā brīdī jāspēj tā aizstāvēt. (Psalms 43:3; 1. Pētera 3:15.) Tāpēc mums rūpīgi jāiedziļinās Bībelē un jāpārdomā lasītais. Jēzum Dieva likumi bija ”ierakstīti dziļi.. sirdī”. (Psalms 40:9.) Kad pretinieki viņam uzdeva jautājumus, viņš citēja Dieva Rakstus pēc atmiņas. (Mateja 19:3—6; 22:23—32.)

5. Kā Bībelē atrodamie padomi var palīdzēt grūtībās un kārdinājumos?

⁵ Ja ļaujam Bībeles patiesībai sevi vadīt, mēs pasargājam sevi no aplamiem spriedumiem un varam pieņemt saprātīgus lēmumus. Bībelē lasāmie norādījumi stiprina mūsu apņēmību rīkoties pareizi kārdinājumos un grūtībās. Mēs it kā redzam savu Diženo Skolotāju Jehovu un dzirdam aiz sevis vārdus: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” (Jesajas 30:20, 21.)

6. Kāpēc mums jāsargā sava simboliskā sirds, un kā to aizsargā taisnīgums?

⁶ Tērpušies taisnības bruņās. Karavīra bruņas aizsargāja svarīgu orgānu — sirdi. Mūsu simboliskā sirds jeb iekšējais cilvēks ir cītīgi jāsargā, jo tajā mīt nosliece darīt ļaunu. (1. Mozus 8:21.) Tāpēc mums jāiepazīst Jehovas taisnīgās normas un jāattīsta patika pret tām. (Psalms 119:97, 105.) Taisnības mīlestība palīdz nepārņemt pasaulīgu domāšanas veidu, kura ietekmē cilvēks sāk ignorēt skaidros Jehovas norādījumus vai izturēties pret tiem nenopietni. Ja mīlam labo un ienīstam ļauno, mēs izvairāmies no neapdomīgas rīcības, kas mums pašiem var sabojāt dzīvi. (Psalms 119:99—101; Amosa 5:15.) Jēzus šajā ziņā ir lielisks piemērs, un par viņu Bībelē teikts: ”Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību.” (Ebrejiem 1:9.) *

7. Kāpēc romiešu karavīriem bija vajadzīgi labi apavi, un kas ar tiem tiek salīdzināts?

⁷ Kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam. Romiešu karavīriem bija vajadzīgas izturīgas kurpes vai sandales, jo militāro kampaņu laikā viņiem bieži bija jānosoļo 30 kilometri dienā, bet bruņu, ieroču un ekipējuma svars bija turpat 30 kilogrami. Pāvils salīdzināja ar apaviem mūsu gatavību sludināt labo vēsti par Valstību ikvienam, kas vēlas klausīties. To darīt ir ļoti svarīgi, jo kā gan cilvēki varētu iepazīt Jehovu, ja mēs viņiem nesludinātu? (Romiešiem 10:13—15.)

8. Kā mēs varam sekot Jēzus priekšzīmei labās vēsts sludināšanā?

 ⁸ Kas bija vissvarīgākais darbs Jēzus dzīvē? Romiešu pārvaldniekam Poncijam Pilātam viņš teica, ka ir pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Jēzus sludināja ik reizi, kad kāds bija gatavs klausīties, un kalpošana viņam sagādāja tādu prieku, ka viņš to vērtēja augstāk par savām fiziskajām vajadzībām. (Jāņa 4:5—34; 18:37.) Ja mums būs tāda pati vēlēšanās sludināt labo vēsti kā Jēzum, mēs atradīsim daudz iespēju stāstīt to citiem. Turklāt dedzīga līdzdalība kalpošanā arī mums pašiem palīdzēs palikt garīgi stipriem. (Apustuļu darbi 18:5.)

Vairogs, bruņu cepure un zobens

9. Kā romiešu karavīru aizsargāja vairogs?

⁹ Ticības vairogs. Ar grieķu valodas vārdu, kas tulkots kā ”vairogs”, ir apzīmēts tik liels vairogs, ka ar to varēja aizsegt ķermeņa lielāko daļu. Šāds vairogs pasargāja no ”ugunīgajām bultām”, kas minētas Vēstulē efeziešiem, 6. nodaļas 16. pantā. Bībeles laikos tika izmantotas no dobām niedrēm darinātas bultas ar maziem dzelzs trauciņiem, kuros bija iepildīts viegli uzliesmojošs šķidrums, ko pirms izšaušanas aizdedzināja. Kāds speciālists šīs bultas ir nosaucis par ”vienu no bīstamākajiem senajiem kaujas ieročiem”. Ja karavīram nebija liela vairoga, ar ko atvairīt šādas bultas, viņš varēja tikt smagi ievainots vai pat nogalināts.

10., 11. a) Kādas Sātana ”ugunīgās bultas” var vājināt mūsu ticību? b) Kā no Jēzus piemēra var redzēt, cik svarīga pārbaudījumos ir ticība?

¹⁰ Ar kādām ”ugunīgām bultām” Sātans cenšas graut mūsu ticību? Viņš var veicināt  vajāšanas vai pretestību ģimenē, darbā vai skolā. Dažu kristiešu garīgumu ir nopietni vājinājusi vēlēšanās arvien labāk nodrošināt sevi materiālā ziņā vai kārdinājums rīkoties netikumīgi. Lai izsargātos no šādām briesmām, mums ”jāsatver ticības vairogs”. Ticība veidojas, ja iepazīstam Jehovu, regulāri runājam ar viņu lūgšanās un pievēršam uzmanību, kā viņš mūs sargā un svētī. (Jozuas 23:14; Lūkas 17:5; Romiešiem 10:17, JD.)

¹¹ No Jēzus dzīves uz zemes var mācīties, cik svarīga stipra ticība ir grūtos brīžos. Jēzus pilnībā paļāvās uz sava Tēva lēmumiem un ar prieku pildīja Dieva gribu. (Mateja 26:42, 53, 54; Jāņa 6:38.) Pat ārkārtīgi smagā un saspringtā situācijā Jēzus Ģetzemanes dārzā vērsās pie Tēva ar vārdiem: ”Ne kā es gribu, bet kā Tu gribi.” (Mateja 26:39.) Jēzus ne uz brīdi neaizmirsa, cik svarīgi ir saglabāt uzticību Dievam un viņu iepriecināt. (Salamana Pamācības 27:11.) Ja mums būs tāda pati paļāvība uz Jehovu, mēs nepieļausim, ka kritiska attieksme vai pretestība vājinātu mūsu ticību. Gluži otrādi — ja paļausimies uz Dievu, apliecināsim viņam savu mīlestību un turēsim viņa baušļus, mūsu ticība nostiprināsies. (Psalms 19:8—12; 1. Jāņa 5:3.) Nekādu bagātību un nekādu juteklisku baudu nevar salīdzināt ar svētībām, kādas Jehova ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl. (Salamana Pamācības 10:22.)

12. Ko aizsargā simboliskā bruņu cepure, un kāpēc tas ir svarīgi?

¹² Pestīšanas bruņu cepure. Bruņu cepure  aizsargāja karavīra galvu un smadzenes, tātad viņa prātu. Kristiešu cerība ir salīdzināta ar bruņu cepuri, jo tā aizsargā mūsu prātu. (1. Tesaloniķiešiem 5:8.) Lai gan mēs, iegūstot precīzas zināšanas no Dieva Rakstiem, esam atjaunojušies savā prātā, mēs joprojām esam vāji, nepilnīgi cilvēki un mūsu prāts viegli var pievērsties kaut kam nepareizam. Pasaulīgi mērķi var novērst mūsu uzmanību no cerības, ko ir devis Dievs, vai pat vispār izstumt to no mūsu dzīves. (Romiešiem 7:18; 12:2.) Sātans mēģināja novērst Jēzu no pareizā ceļa, piedāvādams viņam ”visas pasaules valstis un viņu godību”, bet veltīgi. (Mateja 4:8.) Jēzus bez svārstīšanās noraidīja šo piedāvājumu, un Pāvils par viņu rakstīja: ”[Jēzus] paredzētā prieka dēļ, nievāšanu neievērodams, pārcieta krustu, bet tagad sēž Dieva troņa labajā pusē.” (Ebrejiem 12:2, JD.)

13. Kā mēs varam saglabāt cerību uz to, kas gaidāms nākotnē?

¹³ Tāda paļāvība, kāda bija Jēzum, nerodas pati no sevis. Ja pildām prātu ar pasaulīgiem sapņiem un mērķiem, nevis koncentrējamies uz mums piešķirto cerību, tad mūsu ticība Dieva apsolījumiem atslābs. Ar laiku mēs pat varam vispār zaudēt savu cerību. Toties tad, ja regulāri pārdomājam Dieva solījumus, mēs paliksim priecīgi cerībā. (Romiešiem 12:12.)

14., 15. a) Kas ir mūsu simboliskais zobens, un kā to var lietot? b) Pastāstiet, kā ar gara zobenu var atvairīt kārdinājumus!

¹⁴ Gara zobens. Dieva vārdi — Bībelē ietvertā vēsts — ir kā spēcīgs, abpusgriezīgs zobens, ar ko var uzveikt reliģiskus melus un palīdzēt godprātīgiem cilvēkiem kļūt garīgi brīviem. (Jāņa 8:32; Ebrejiem 4:12.) Ar šo garīgo zobenu mēs varam aizstāvēties, kad pieredzam kārdinājumus vai kad atkritēji mēģina sagraut mūsu ticību. (2. Korintiešiem 10:4, 5.) Mēs esam ļoti pateicīgi, ka visi ”raksti ir Dieva iedvesti” un ka tie mūs ”sagatavo katram labam darbam”. (2. Timotejam 3:16, 17, LB-65r.)

¹⁵ Kad Jēzu tuksnesī kārdināja Sātans, Jēzus prasmīgi izmantoja gara zobenu, lai atspēkotu aplamus spriedumus un atvairītu viltīgus kārdinājumus. Uz katru Sātana piedāvājumu Jēzus atbildēja: ”Stāv rakstīts.” (Mateja 4:1—11.) Arī Dāvidam, kādam Jehovas lieciniekam, kas dzīvo Spānijā, Dieva Raksti ir palīdzējuši nepadoties kārdinājumam. Kad viņam bija 19 gadi, kāda pievilcīga jauna sieviete, kas kopā ar viņu strādāja tīrīšanas firmā, ierosināja kopīgi izklaidēties. Dāvids noraidīja šo piedāvājumu un palūdza priekšnieku pārcelt viņu uz citu vietu, lai līdzīga situācija neatkārtotos. ”Atmiņā man nāca gadījums ar Jāzepu,” saka Dāvids. ”Viņš atteicās no netikumīga piedāvājuma un tūlīt pat devās prom. Es rīkojos tāpat.” (1. Mozus 39:10—12.)

16. Paskaidrojiet, kāpēc ir jāvingrinās, lai ”pareizi mācītu patiesības vārdu”!

¹⁶ Jēzus izmantoja gara zobenu, arī palīdzēdams citiem atbrīvoties no Sātana  varas. ”Mana mācība nav manis paša, bet tā, kas mani sūtījis,” teica Jēzus. (Jāņa 7:16.) Lai mācītu cilvēkus tikpat prasmīgi kā Jēzus, mums jāvingrinās to darīt. Jūdu vēsturnieks Josefs Flāvijs par romiešu karavīriem rakstīja: ”Ikviens kareivis vingrinās katru dienu un dara to ar milzīgu centību, it kā būtu kara laiks. Tieši tāpēc viņi tik viegli pārcieš nogurdinošās kaujas.” Garīgajā karā mums jāizmanto Bībele. Mums ”jācenšas būt Dieva acīs krietniem darbiniekiem, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu”. (2. Timotejam 2:15.) Kad mēs, pamatojoties uz Bībeli, atbildam uz ieinteresētu cilvēku jautājumiem, mēs izjūtam patiesu gandarījumu.

Lūdziet Dievu ik brīdi

17., 18. a) Kā lūgšanas palīdz pretoties Sātanam? b) Ar piemēru paskaidrojiet, cik vērtīgas ir lūgšanas!

¹⁷ Apskatījis visus garīgos ieročus, Pāvils dod vēl kādu svarīgu padomu. Lai pretotos Sātanam, kristiešiem jālūdz Dievs ”ar visām lūgšanām un lūgumiem” (LB-65r). Cik bieži tas jādara? ”Garā lūdziet Dievu ik brīdi,” raksta Pāvils. (Efeziešiem 6:18.) Ja sastopamies ar kārdinājumiem un pārbaudījumiem vai esam nomākti, lūgšana var sniegt milzīgu spēku. (Mateja 26:41.) Jēzus ”ar stipru balsi un asarām.. ir raidījis daudz karstu lūgšanu pie tā, kas viņu varēja izglābt no nāves, un ir ticis atpestīts no bailēm”. (Ebrejiem 5:7.)

¹⁸ Milagrosa, kas jau vairāk nekā 15 gadus aprūpē savu hroniski slimo vīru, stāsta: ”Kad jūtos nomākta, es vēršos pie Jehovas lūgšanā. Neviens nespēj man palīdzēt tik labi kā viņš. Protams, ir brīži, kad man liekas, ka es vairs nespēju to panest, taču pēc tam, kad esmu lūgusi Jehovu, es atkal un atkal esmu izjutusi jaunu spēku pieplūdumu un lielu atvieglojumu.”

19., 20. Kas ir nepieciešams, lai gūtu uzvaru cīņā pret Sātanu?

¹⁹ Sātans zina, ka viņam ir maz laika atlicis, tāpēc viņš arvien neatlaidīgāk cenšas mūs uzveikt. (Atklāsmes 12:12, 17.) Mums jāpretojas šim spēcīgajam ienaidniekam un ”jācīnās labā ticības cīņa”. (1. Timotejam 6:12.) Šim nolūkam mums ir vajadzīga spēka pārpilnība. (2. Korintiešiem 4:7.) Mums ir vajadzīga arī palīdzība, ko var dot Dieva svētais gars, tāpēc mums tas jālūdz. Jēzus sacīja: ”Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” (Lūkas 11:13.)

²⁰ Rezumējot var teikt, ka mums ir nepieciešami visi garīgie ieroči, ko ir sagādājis Jehova. Mēs varam satvert šos ieročus, ja attīstām Dievam tīkamas īpašības, piemēram, ticību un taisnīgumu. Mums jāmīl patiesība tā, it kā mēs ar to būtu apjozti, vienmēr jābūt gataviem sludināt labo vēsti un jāpatur skaidri prātā mūsu cerība. Tāpat mums jāmācās prasmīgi rīkoties ar gara zobenu. Satverot visus Dieva ieročus, mēs varam gūt uzvaru cīņā ar ļaunajiem gariem un sagādāt godu Jehovas svētajam vārdam. (Romiešiem 8:37—39.)

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kurš ir rādījis vislabāko priekšzīmi, kā jāizmanto garīgie ieroči, un kāpēc mums uzmanīgi jāpārdomā viņa piemērs?

• Kā mēs varam pasargāt savu prātu un simbolisko sirdi?

• Kā iemācīties prasmīgi rīkoties ar gara zobenu?

• Kāpēc mums ik brīdi jālūdz Dievs?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 17. lpp.]

Ja nopietni iedziļināsimies Bībelē, mēs vēlēsimies katrā izdevīgā brīdī sludināt labo vēsti

[Attēli 18. lpp.]

Mūsu drošā cerība palīdz izturēt pārbaudījumus

[Attēli 19. lpp.]

Vai jūs kalpošanā izmantojat ”gara zobenu”?