Ieskats Čestera Bītija dārgumos

”PĀRPILNA tik daudzu zudušu civilizāciju dārgumiem, ..žilbinoša savu miniatūru un gleznu krāšņumā.” Tādiem vārdiem kādreizējais pārzinis R. Heiss raksturoja Čestera Bītija bibliotēku, kas atrodas Īrijas galvaspilsētā Dublinā. Tajā glabājas neizsakāmi vērtīga senlietu kolekcija, izmeklēti mākslas darbi un daudzas retas un dārgas grāmatas un rokraksti. Kas bija Česters Bītijs, un kādi ir daži no viņa kolekcijas dārgumiem?

Alfrēds Česters Bītijs piedzima 1875. gadā Ņujorkā, ASV, un starp viņa senčiem bija gan skoti, gan īri, gan angļi. Būdams kalnu inženieris un konsultants, līdz 32 gadu vecumam viņš jau bija paspējis uzkrāt ievērojamu bagātību. Visu mūžu viņš izmantoja savus plašos līdzekļus, lai vāktu skaistas, izsmalcinātas lietas un vērtīgus retumus. Kad 1968. gadā 92 gadu vecumā Česters Bītijs nomira, viņš visu savu kolekciju atstāja Īrijas tautai.

Ko Bītijs kolekcionēja?

Bītija kolekcija ir plaša un daudzveidīga. Vienlaicīgi apskatei tiek izstādīts tikai aptuveni viens procents viņa savākto priekšmetu. Bītija kolekcijā pārstāvētas visdažādākās kultūras un vēstures periodi, kuru kopējais garums aptver vairākus tūkstošus gadu. Viņš iegādājās gan viduslaiku un renesanses laikmeta Eiropas mākslas darbus un citus priekšmetus ar kultūrvēsturisku vērtību, gan retumus no daudzām Āzijas un Āfrikas zemēm. Piemēram, Bītija izmeklētā japāņu kokgriezumu kolekcija tiek uzskatīta par vienu no labākajām pasaulē.

Vizuāli ar krāšņajiem tēlotājmākslas darbiem krasi kontrastē cita interesanta kolekcija — vairāk nekā simt māla plāksnīšu ar seno babiloniešu un šumeru ķīļraksta tekstiem. Tautas, kas vairāk nekā pirms četriem gadu tūkstošiem dzīvoja Mezopotāmijā, detalizēti aprakstīja dažādas savas dzīves jomas uz mitrām māla plāksnītēm, kas pēc tam tika apdedzinātas. Liels skaits šo plāksnīšu ir saglabājušās līdz mūsdienām, spilgti liecinot par to, cik sena ir rakstu māksla.

Grāmatu valdzinājums

Šķiet, Česteru Bītiju valdzināja grāmatu iespiešanas māksla. Viņš savāca tūkstošiem gan laicīga, gan reliģiska satura grāmatu, starp kurām ir arī vairāki ārkārtīgi grezni Korāna izdevumi. Kādā biogrāfiskā darbā stāstīts, ka Bītiju ”apbūra arābu raksta matemātiskās proporcijas un viņa krāsu izjūtu saviļņoja kaligrāfiskā teksta izdaiļojums ar zeltījumiem, sudrabojumiem un košām minerālkrāsām”.

Tāpat kā senās Ķīnas imperatorus, Česteru Bītiju fascinēja nefrīts. Ķīnas valdnieki augstas kvalitātes nefrītu savulaik uzskatīja par visvērtīgāko minerālu, viņu acīs tas bija daudz dārgāks par zeltu. Valdnieku uzdevumā prasmīgi meistari no nefrīta darināja plānas, gludi pulētas plāksnes. Pēc tam apdāvināti mākslinieki aizpildīja šīs nefrīta lappuses ar izsmalcinātu, kaligrāfisku tekstu un zeltītām ilustrācijām, tā darinādami vienas no apbrīnojamākajām grāmatām, kādas jebkad ir tapušas. Bītija nefrīta grāmatu kolekcija ir pazīstama visā pasaulē.

Bībeles manuskripti

Bībeles cienītājiem lielākais Čestera Bītija kolekcijas dārgums ir daudzie senie Bībeles manuskripti. Brīnišķīgi ilustrētie rokraksti atspoguļo pārrakstītāju pacietību un meistarību, savukārt senie  iespieddarbi spilgti liecina par pirmo grāmatsējēju un iespiedēju izcilo prasmi un mākslinieciskajām spējām. Viens šāds piemērs ir Biblia Latina, ko 1479. gadā Nirnbergā iespiedis Johana Gūtenberga laikabiedrs Antons Kobergers, kurš tiek dēvēts par ”vienu no nozīmīgākajiem un aktīvākajiem agrīnajiem grāmatiespiedējiem”.

Starp daudzajiem Čestera Bītija bibliotēkas eksponātiem sevišķu ievērību pelna uz pergamenta rakstīts sīriešu zinātnieka Efrēma manuskripts, kas datēts ar ceturtā gadsimta pirmo pusi. Efrēma manuskriptā plaši ir citēts kāds otrā gadsimta darbs, kas pazīstams ar nosaukumu Diatessaron. Tajā rakstnieks Tatiāns bija apkopojis četrus evaņģēlijus, izveidojot vienu saskanīgu stāstījumu par Jēzus Kristus dzīvi. Vēlākos laikos autori ir atsaukušies uz Diatessaron, taču neviens šī darba eksemplārs nav saglabājies līdz mūsdienām. Daži 19. gadsimta zinātnieki pat apšaubīja, ka tāds vispār pastāvējis. Taču 1956. gadā Bītijs atklāja Efrēma komentārus par Tatiāna Diatessaron, un šis atklājums kļuva par jaunu Bībeles autentiskuma un patiesuma apstiprinājumu.

Vērtīgie papirusi

Bītijs bija sakrājis arī lielu daudzumu gan laicīga, gan garīga satura papirusa manuskriptu. Vairāk nekā 50 papirusa kodeksu tiek datēti ar laiku pirms mūsu ēras ceturtā gadsimta. Daži no šiem dokumentiem bija uzieti lielās papirusu kaudzēs — būtībā atkritumos —, kas ilgus gadsimtus neatklātas bija slēpušās Ēģiptes tuksnesī. Daudzi manuskripti, kas parādījās pārdošanā, bija ļoti nepilnīgi. Tirgotāji mēdza ierasties ar kartona kastēm, kas bija pilnas ar papirusa manuskriptu strēmelēm. ”Tie, kas gribēja manuskriptus pirkt, vienkārši rakņājās pa kastēm un meklēja lielākos fragmentus, kur bija visvairāk teksta,” stāstīja Čestera Bītija bibliotēkas Rietumu kolekciju pārzinis Čārlzs Hortons.

Pēc Čārlza Hortona vārdiem, vissensacionālākais Bītija atradums ir vērtīgi Bībeles kodeksi, starp kuriem ir vieni no vecākajiem zināmajiem Ebreju un Kristiešu grieķu rakstu manuskriptiem. Ja pārdevēji būtu zinājuši dokumentu īsto vērtību, viņi, iespējams, būtu tos sadalījuši gabalos un pārdevuši vairākiem pircējiem, taču Bītijam izdevās uzpirkt lielāko daļu kodeksu. Runājot par šo manuskriptu nozīmību, sers Frederiks Kenjons izteicās, ka to atrašana ir bijis svarīgākais atklājums kopš tā brīža, kad 1844. gadā Tišendorfs atrada Sinaja kodeksu.

Minētie kodeksi tiek datēti ar mūsu ēras otro līdz ceturto gadsimtu. Starp tiem ir vairāki fragmenti no Septuagintas — Ebreju rakstu tulkojuma grieķu valodā. Pēc Frederika Kenjona atzinuma, no tiem sevišķi vērtīgas ir divas 1. Mozus grāmatas kopijas, ”jo šīs grāmatas teksta gandrīz pilnībā trūkst Vatikāna un Sinaja kodeksā” (uz pergamenta rakstītos 4. gadsimta manuskriptos). Trīs kodeksos ir lasāmi Kristiešu grieķu rakstu teksti. Vienā no tiem ir lielākā daļa četru evaņģēliju teksta un liels fragments no Apustuļu darbu grāmatas. Otrs kodekss kopā ar papildu lapām, ko Bītijs iegādājās vēlāk, veido gandrīz pilnu apustuļa Pāvila vēstuļu krājumu, ieskaitot Vēstuli ebrejiem. Trešajā kodeksā ir aptuveni trešdaļa Atklāsmes grāmatas teksta. Saskaņā ar Frederika Kenjona vārdiem, šie papirusi ir ”jūtami nostiprinājuši jau tā stingro pamatu, uz kura balstās mūsu pārliecība, ka Jaunās Derības teksts nonācis līdz mūsu dienām nesagrozīts”.

 Čestera Bītija papirusi apstiprina, ka kristieši ļoti agri, domājams, jau mūsu ēras pirmajā gadsimtā, neparocīgo rakstu rituļu vietā sāka lietot kodeksus — grāmatas ar lappusēm. Papirusa dokumenti arī liecina, ka apstākļos, kad rakstīšanai lietojamie materiāli bija grūti dabūjami, pārrakstītāji bieži atkārtoti izmantoja vecās loksnes. Piemēram, kāds Jāņa evaņģēlija fragments koptu valodā ir rakstīts uz papirusa, kurš pirms tam acīmredzot ir izmantots par skolnieka vingrinājumu burtnīcu un uz kura ir bijuši pierakstīti matemātikas uzdevumi grieķu valodā.

Šie senie papirusi izskatās pavisam necili, tomēr to vērtība ir neizsakāma. Tā ir taustāma saikne ar pašiem kristietības pirmsākumiem. ”Šie papirusi dod iespēju pašiem savām acīm apskatīt tādas grāmatas, kādas lietoja dažas no senākajām kristiešu kopienām, — grāmatas, kas piederēja pie viņu lielākajiem dārgumiem,” sacīja Čārlzs Hortons. (Salamana Pamācības 2:4, 5.) Ja jums kādreiz radīsies izdevība iepazīties ar Čestera Bītija bibliotēkas dārgumiem, tās bagātā kolekcija nekādā gadījumā jums neliks vilties.

[Attēls 31. lpp.]

Japāņu mākslinieka Kacusikas Hokusai kokgriezums

[Attēls 31. lpp.]

”Biblia Latina” ir viena no senākajām iespiestajām Bībelēm

[Attēls 31. lpp.]

Efrēma sarakstītie Tatiāna ”Diatessaron” komentāri ir viens no Bībeles autentiskuma apstiprinājumiem

[Attēls 31. lpp.]

”Chester Beatty P45”, viens no vecākajiem kodeksiem pasaulē, satur lielāko daļu no četriem evaņģēlijiem un lielu daļu Apustuļu darbu grāmatas teksta

[Norāde par attēla autortiesībām 29. lpp.]

Reproduced by kind permission of The Trustees of the Chester Beatty Library, Dublin

[Norāde par attēlu autortiesībām 31. lpp.]

Visi attēli: Reproduced by kind permission of The Trustees of the Chester Beatty Library, Dublin