Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Jūŗas pārpilnās bagātības”

”Jūŗas pārpilnās bagātības”

Jehovas radītā krāšņums

”Jūŗas pārpilnās bagātības”

SAULRIETĀ viegls vējiņš pārskrien pār jūras gludo virsmu, un krastā rāmi skalojas viļņi. Jūras remdējošās šalkas vilina uz pludmali neskaitāmus cilvēkus, kas meklē mieru un atpūtu. *

Pasaulē jūru un okeānu krastos tūkstošiem kilometru garumā stiepjas smilšaini liedagi. Šī mūžam mainīgā josla, kur sastopas ūdens un krasta smilts, iezīmē jūras valstības robežas. Tā Radītājs to ir iekārtojis. Dievs reiz teica, ka viņš ir ”licis smiltis jūŗai par paliekamu robežu”. Pēc tam viņš sacīja: ”Lai gan tās viļņi plosās, tie tomēr nekā nespēj, lai tie gan krāc, tie tomēr neiet pāri robežai.” (Jeremijas 5:22; Ījaba 38:8; Psalms 33:7.)

Mūsu planēta ir daudz bagātāka ar ūdeni nekā visas pārējās Saules sistēmas planētas. Ūdeņi klāj vairāk nekā 70 procentus zemeslodes. Kad Dievs Jehova gatavoja Zemi cilvēkiem, viņš pavēlēja: ”Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas ir zem izplatījuma, lai sausa zeme tiktu redzama.” Un tieši tā arī notika. ”Tad Dievs nosauca sausumu par zemi, bet ūdens krājumu nosauca par jūŗu. Un Dievs redzēja to labu esam.” (1. Mozus 1:9, 10.) Bet kāds labums ir no tā, ka uz Zemes ir jūras un okeāni?

Okeānu ūdeņiem ir liela nozīme dzīvības uzturēšanā uz mūsu planētas. Piemēram, ūdenim piemīt spēja uzkrāt siltumu, tāpēc okeāni darbojas kā gigantisks siltuma rezervuārs, kas mīkstina ziemas bargo salu.

Svarīga nozīme ir arī tam, ka ūdenī labi šķīst tik daudz dažādu vielu kā nevienā citā šķidrumā. Dzīvības procesi norisinās ar ķīmisku reakciju palīdzību, un ūdens ir vajadzīgs, lai reakcijas komponenti izšķīstu un to molekulas nonāktu savstarpējā kontaktā. Daudziem ķīmiskajiem savienojumiem, kas veido dzīvās šūnas, viena no ”izejvielām” ir ūdens. Grāmatā The Sea (Jūra) rakstīts: ”Visām dzīvības formām ir nepieciešams ūdens, un pat tas ūdens, ko izmanto sauszemes augi un dzīvnieki, ja tā ceļam izseko līdz pašam sākumam, ir nācis no okeāna.”

Okeāni pilda būtisku uzdevumu, arī piedaloties atmosfēras attīrīšanā. Okeāna planktons absorbē ogļskābo gāzi un izdala skābekli. Kāds zinātnieks rakstīja: ”70 procentus kopējā skābekļa daudzuma, kas ik gadus izdalās atmosfērā, saražo jūru un okeānu planktons.”

Okeāni ir arī vērtīgu ārstniecības līdzekļu avots. Daudzus gadsimtus medicīnā ir lietoti zivju ekstrakti, un ilgu laiku populārs bija tāds produkts kā zivju eļļa. Mūsdienās no zivīm un citiem jūras organismiem iegūti preparāti ir izmantoti astmas ārstēšanā, kā arī vīrusu infekciju un pat vēža apkarošanā.

Zinātnieki ir mēģinājuši aprēķināt ar okeāniem saistīto labumu ekonomisko vērtību. Protams, precīzus skaitļus nav iespējams nosaukt, bet, pēc zinātnieku domām, okeāni dod gandrīz divas trešdaļas kopējā labuma, ko mēs gūstam no globālās ekosistēmas. Tas apliecina faktu, ka jūras un okeāni ir radīti ar noteiktu nolūku — lai tie palīdzētu uzturēt dzīvību. Kā redzams, Bībelē pamatoti ir runāts par ”jūŗas pārpilnajām bagātībām”. (5. Mozus 33:19.)

Jehova, visu šo bagātību diženais Radītājs, ir visaugstākā goda un slavas cienīgs. Nehemija viņu cildināja šādiem vārdiem: ”Tu esi tas Kungs, kas tiešām ir, Tu vienīgais! Tu esi radījis debesis, ..jūŗas un visu, kas ir tajās, un Tu uzturi visus tos pie dzīvības.” (Nehemijas 9:6.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 3. rk. Skat. Jehovas liecinieku kalendāru 2004. gadam (septembris/oktobris).

[Papildmateriāls/Attēli 9. lpp.]

Ūdens, vējš un viļņi

Vējš saceļ ūdenī milzīgus viļņus, kas ar varenu dārdoņu triecas pret klintīm kā, piemēram, šajā Kalifornijas piekrastē. Viļņi vienmēr ir bijuši apbrīnas vērta okeāna daļa, kas uzskatāmi liecina par okeāna grandiozo spēku un atgādina arī par Radītāja nepārspējamo varenību. Jehova ir tas, kurš ”soļo pār jūŗas viļņiem”, un ”ar savu spēku Viņš apklusina jūŗu”. (Ījaba 9:8; 26:12.) Tiešām ”varenāks par lielo ūdeņu krākšanu, varenāks par jūŗas bangām ir tas Kungs savos debesu augstumos”. (Psalms 93:4.)

Smilšu skulptūras

Uz jūras fona reizēm var vērot neparastu smilšu skulptūru izstādi, ko veido tādas iespaidīgas kāpas kā šīs, kas fotografētas Āfrikas dienvidos, Namībijas piekrastē. Galvenais spēks, kas pārvieto smiltis un piešķir tām raksturīgās formas, ir vējš. Dažas kāpas nav nekas vairāk kā sīki pauguriņi, turpretī citas sasniedz pat 400 metru augstumu. Milzīgais smilšu daudzums palīdz labāk saprast, ko nozīmē Bībelē lietotais salīdzinājums ”kā smiltis, kas jūŗas krastmalē”. Ar to tiek apzīmēts kaut kas nesaskaitāms un grūti izmērojams. (1. Mozus 22:17.) Atliek vienīgi apbrīnot Radītāju, kas tik atjautīgi veidojis šādus smilšu aizsargvaļņus pret vētrainās jūras bangām.

[Attēls 9. lpp.]

Saulriets Biafras līča piekrastē (Kamerūna)