Ko atklāj Jēzus mācītā parauglūgšana

TĒVREIZE jeb parauglūgšana, ko Jēzus Kristus iekļāva savā Kalna runā, ir pierakstīta Mateja evaņģēlija 6. nodaļā, no 9. līdz 13. pantam. Tieši pirms šīs lūgšanas Jēzus sacīja: ”Dievu lūdzot, nepļāpājiet [”nesakiet to pašu atkal un atkal”, NW] kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.” (Mateja 6:7.)

Tātad Jēzus acīmredzot nemācīja tēvreizi tāpēc, lai viņa sekotāji to skaitītu no galvas. Tiesa, kad Jēzus pēc kāda laika runāja ar citiem klausītājiem, viņš šo lūgšanu pateica vēlreiz. (Lūkas 11:2—4.) Bet, salīdzinot Mateja un Lūkas pierakstīto, var redzēt, ka tēvreizes formulējums abos evaņģēlijos nedaudz atšķiras, un arī vēlāk ne pats Jēzus, ne viņa mācekļi neatkārtoja tēvreizi vārds vārdā.

Kāpēc tad tēvreize Bībelē ir pierakstīta? Ar šīs lūgšanas palīdzību Jēzus mums atklāj, kādas lūgšanas Dievam ir patīkamas, un paskaidro vairākus ļoti svarīgus jautājumus. Tāpēc apskatīsim katru no tēvreizē iekļautajiem lūgumiem sīkāk.

Kāds ir Dieva vārds?

”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds.” (Mateja 6:9.) Uzruna, ar kuru sākas parauglūgšana, mums palīdz tuvoties Dievam, vēršoties pie viņa ar vārdiem ”mūsu Tēvs”. Gluži kā bērns, kam ir dabiski vērsties pie sava mīlošā un saprotošā tēva, mēs varam griezties pie mūsu debesu Tēva ar pārliecību, ka viņš vēlas mūs uzklausīt. ”Tu uzklausi lūgšanas,” dziedāja ķēniņš Dāvids, ”pie Tevis nāk visi mirstīgie.” (Psalms 65:3, LB-65r.)

Jēzus mūs mācīja lūgt, lai tiktu svētīts Dieva vārds. Bet kāds ir Dieva vārds? Bībelē ir dota atbilde: ”Vienīgi Tavs vārds pastāv, ak Kungs [”Jehova”, NW], Tu Visuaugstākais pār visu pasauli.” (Psalms 83:19.)

 Agrīnajos Bībeles manuskriptos Dieva vārds — Jehova — ir atrodams aptuveni 7000 reižu. Diemžēl daudzi Bībeles tulkotāji nav iekļāvuši Dieva vārdu savos tulkojumos. Tāpēc ir pareizi lūgt, lai mūsu Radītājs svētī jeb dara svētu savu vārdu. (Ecēhiēla 36:23.) Viens veids, kā rīkoties saskaņā ar šo lūgumu, ir lietot Dieva vārdu, kad vēršamies pie viņa lūgšanās.

Patrīcija, kas bija uzaudzināta katoļticībā, labi zināja tēvreizi. Kāda bija viņas reakcija, kad kāda Jehovas lieciniece viņai parādīja Bībelē Dieva vārdu? ”Es neticēju savām acīm!” viņa atceras. ”Es uzmeklēju attiecīgo Rakstu vietu savā Bībelē, bet Dieva vārds bija arī tur. Tad Jehovas lieciniece man nolasīja Mateja evaņģēlija 6. nodaļas 9. un 10. pantu un paskaidroja, ka tēvreizē ir runāts par Dieva vārdu. Uzzinātais mani dziļi iespaidoja, un es izteicu vēlēšanos mācīties Bībeli.”

”Tavs prāts lai notiek.. virs zemes”

”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:10.) Kā šie Jēzus vārdi piepildīsies? Lielākā daļa cilvēku debesis iztēlojas kā vietu, kur valda miers un harmonija. Bībelē debesis ir nosauktas par Jehovas ”svēto godības mājokli”. (Jesajas 63:15.) Ir saprotams, kāpēc mēs lūdzam, lai Dieva prāts notiek uz zemes, tāpat kā debesīs. Bet cik reāli ir cerēt, ka tas kādreiz īstenosies?

Jehovas pravietis Daniēls izteica šādu pravietojumu: ”Debesu Dievs cels valsti, kuŗa pastāvēs nesagŗauta mūžīgi, un kuŗas vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas [t.i., cilvēku veidotās] valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.” (Daniēla 2:44.) Šī debesu Valstība ir Dieva izveidota taisnīga valdība, kas drīz visā pasaulē nodibinās mieru. (2. Pētera 3:13.)

Lūgdami, lai nāk Dieva Valstība un lai uz zemes notiek viņa prāts, mēs apliecinām ticību, ka tas īstenosies, un šī ticība mums neliks vilties. Kristiešu apustulis Jānis rakstīja: ”Es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: ”Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja  goda krēslā, teica: ..”Raksti! Jo šie vārdi ir neapšaubāmi un patiesi.”” (Atklāsmes 21:3—5.)

Tēvreize un mūsu fiziskās vajadzības

No tā, ko Jēzus teica parauglūgšanā, var secināt, ka pirmām kārtām būtu jālūdz par to, kas ir saistīts ar Dieva vārdu un viņa gribu. Taču tēvreizes turpinājumā izskan arī vairāki personiskas dabas lūgumi Jehovam.

Pirmais no tiem ir: ”Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.” (Mateja 6:11.) Tas nav lūgums pēc bagātības. Jēzus mūs mudināja lūgt, lai Jehova dod mums tik, cik katru dienu ir nepieciešams. (Lūkas 11:3.) Ja mēs mīlam Jehovu un viņam paklausām, mēs varam ticībā paļauties, ka viņš gādās par mūsu dienišķajām vajadzībām.

Ja cilvēks pārmērīgi raizējas par materiālām problēmām, viņš nereti atstāj garīgās vajadzības novārtā un nedara to, ko Dievs prasa. Turpretī, ja par galveno savā dzīvē uzskatīsim kalpošanu Dievam, mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu lūgumus, kas saistīti ar materiālajām vajadzībām, piemēram, pārtiku un apģērbu, Dievs labprāt uzklausīs. Jēzus mūs mudināja: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:26—33.) Dzīties pēc Dieva taisnības nav viegli, jo mēs visi esam grēcīgi un mums ir nepieciešama piedošana. (Romiešiem 5:12.) Tēvreizē ir aplūkots arī šis jautājums.

Lūgums pēc piedošanas

”Piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” (Mateja 6:12.) No tēvreizes, kas pierakstīta Lūkas evaņģēlijā, ir redzams, ka ar šiem parādiem ir domāti grēki. (Lūkas 11:4.) Vai Dievs Jehova patiešām piedod mūsu grēkus?

Kaut arī senās Izraēlas ķēniņš Dāvids bija izdarījis ļoti nopietnus grēkus, viņš bija tos nožēlojis un tāpēc ar paļāvību varēja sacīt Dievam: ”Tu, Kungs, esi laipnīgs un piedodi labprāt: esi bagāts žēlastībā visiem, kas Tevi piesauc.” (Psalms 86:5.) Cik mierinoši ir zināt, ka cilvēkam, kas nožēlo savu nepareizo rīcību un lūdz piedošanu, mūsu debesu Tēvs ”piedod labprāt”! Tāpat kā aizdevējs var anulēt parādu, Dievs Jehova var pilnībā piedot mūsu grēkus.

Taču Jēzus minēja kādu nosacījumu: Dievs mums piedos tad, ja mēs piedosim citiem. (Mateja 6:14, 15.) Lai gan trīs Ījaba draugi bija sagādājuši viņam daudz ciešanu, Ījabs tiem piedeva un pat aizlūdza par tiem. (Ījaba 42:10.) Ja arī mēs piedosim tiem, kas pret mums ir izdarījuši kādu pārkāpumu, mūsu rīcība būs patīkama Dievam un mēs varēsim izpelnīties viņa žēlastību.

Izpratnei par Dieva gatavību uzklausīt mūsu lūgšanas būtu mūs jāmudina tiekties pēc viņa labvēlības. Lai gan esam nepilnīgi cilvēki, mēs varam to iegūt. (Mateja 26:41.) Arī šajā ziņā Jehova mums sniedz palīdzību, kā par to liecina pēdējais svarīgais lūgums, ko Jēzus iekļāva savā parauglūgšanā.

Lūgums mūs vadīt pa taisnības ceļu

”Neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.” (Mateja 6:13.) Jehova nekad mūs nepamet kārdinājumu varā un necenšas panākt, lai mēs grēkotu. Viņa Rakstos ir teikts: ”Ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina.” (Jēkaba 1:13.) Tiesa, Dievs pieļauj, ka mēs saskaramies ar kārdinājumiem, bet viņš var ”atpestīt mūs no ļauna” jeb, kā teikts tulkojumā Evaņģēliji un Apustuļu darbi, ”no ļaunā” — Sātana Velna, kas ir īstais kārdinātājs.

Apustulis Pēteris savus ticības biedrus aicināja: ”Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1. Pētera 5:8.) Sātans kārdināja pat pilnīgo  cilvēku Jēzu Kristu. Viņa mērķis bija panākt, lai Jēzus pārstātu pielūgt Dievu Jehovu. (Mateja 4:1—11.) Ja mēs cenšamies kalpot Dievam, Sātana mērķis ir ”aprīt” arī mūs.

Pasaule atrodas viņa varā, un viņš to izmanto, lai mēģinātu pamudināt mūs uz rīcību, kas Dievam ir nepatīkama. (1. Jāņa 5:19.) Tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri lūgt Dievam palīdzību, īpaši tad, ja kārdinājumi nemitīgi atkārtojas. Ja mēs pielūgsim Jehovu saskaņā ar to, kas teikts viņa iedvesmotajos Rakstos, Bībelē, viņš mums palīdzēs pretoties Sātana viltībām. ”Dievs ir uzticīgs, viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām,” sacīts Bībelē. (1. Korintiešiem 10:13.)

Nepieciešama ticība

Cik saviļņojoši ir zināt, ka mūsu debesu Tēvs interesējas par ikvienu no mums! Viņš pat uzdeva savam Dēlam, Jēzum Kristum, mums iemācīt, kā vērsties pie viņa lūgšanās. Vai tas nerada vēlēšanos rīkoties pēc viņa prāta?

Bībelē ir paskaidrots, kas ir nepieciešams, lai Dievam Jehovam mūsu dzīve būtu patīkama: ”Bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6.) Bet kā iegūt šādu ticību? ”Ticība nāk no dzirdēšanas,” skan Bībeles atbilde. (Romiešiem 10:17, JD.) Jehovas liecinieki labprāt apspriež bībeliskus jautājumus ar visiem, kas vēlas iegūt patiesu ticību un kalpot Dievam.

Mēs ceram, ka iedziļināšanās tēvreizē jums ir ļāvusi vēl augstāk novērtēt tajā ietvertās domas. Turpinot apgūt zināšanas par Jehovu un balvu, ko viņš ir apsolījis ”tiem, kas viņu meklē”, jūs varat nostiprināt ticību viņam un izveidot ar viņu draudzību, kas var ilgt mūžīgi. (Jāņa 17:3.)

[Izceltais teksts 5. lpp.]

”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds. Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.” (Mateja 6:9—13.)

[Attēls 7. lpp.]

Jehova gādā par tiem, kas viņu mīl

[Attēls 7. lpp.]

Dievs arī palīdz pretoties Sātanam

[Attēls 7. lpp.]

Ja mēs, tāpat kā Ījabs, piedosim tiem, kas pret mums ir grēkojuši, mēs izpelnīsimies Dieva žēlastību