”Uzmeklējiet, kas tur vērts”
”Uzmeklējiet, kas tur vērts”
MŪSU ēras pirmajā gadsimtā Damaska bija plaukstoša pilsēta. Karavānām, kas atceļoja šurp no austrumiem, šī dārziem ieskautā pilsēta bija kā oāze. Neilgi pēc Jēzus Kristus nāves Damaskā tika izveidota kristiešu draudze. Daļa no šiem kristiešiem bija jūdi, kas par Jēzus sekotājiem bija kļuvuši mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos. (Apustuļu darbi 2:5, 41.) Citi Jēzus mācekļi, iespējams, pārcēlās uz Damasku, kad pēc Stefana nomētāšanas ar akmeņiem Jūdejā sākās kristiešu vajāšanas. (Apustuļu darbi 8:1.)
Tas varēja būt mūsu ēras 34. gads, kad Ananija, kāds Damaskas kristietis, saņēma visai neparastu uzdevumu. Jēzus parādībā viņam sacīja: ”Celies un ej uz tā saukto Taisno ielu un uzmeklē Jūdas namā tarsieti, vārdā Saulu; viņš lūdz Dievu.” (Apustuļu darbi 9:11.)
Iela, kas tika saukta par Taisno ielu, bija aptuveni pusotru kilometru gara, un tā veda cauri Damaskas centram. 19. gadsimta gravīra, kas redzama šajā lappusē, mums ļauj iegūt aptuvenu priekšstatu par to, kā Taisnā iela varēja izskatīties tajās senajās dienās. Ņemot vērā, kāda bija šī iela, Ananijam, visticamāk, bija vajadzīgs zināms laiks, lai sameklētu Jūdas namu. Beigu beigās viņš tomēr atrada Jūdas māju, un viņa apciemojums palīdzēja Saulam kļūt par dedzīgu labās vēsts sludinātāju, kuru sāka saukt par apustuli Pāvilu. (Apustuļu darbi 9:12—19.)
Jēzus savus mācekļus bija sūtījis sludināt labo vēsti pilsētās un ciemos un ”uzmeklēt, kas tur vērts”. (Mateja 10:11.) Ananijam acīmredzot bija jāpapūlas, lai sameklētu Saulu. Arī mūsdienās Jehovas liecinieki, tāpat kā Ananija, labprāt meklē labās vēsts vērtus cilvēkus un ir ārkārtīgi priecīgi, kad tie pieņem labo vēsti par Dieva Valstību. Atrodot šādus cilvēkus, kristieši izjūt dziļu gandarījumu. (1. Korintiešiem 15:58.)
[Attēls 32. lpp.]
”Tā sauktā Taisnā iela” mūsdienās
[Norāde par attēla autortiesībām 32. lpp.]
No grāmatas La Tierra Santa, II sējums, 1830