Ar kādu attieksmi gaidāt jūs?

NAV daudz tādu cilvēku, kam patīk gaidīt. Gaidīšana pārbauda mūsu pacietību. Bet Bībelē Dieva kalpi ir aicināti pacietīgi gaidīt. Pravietis Miha, pretēji saviem laikabiedriem, teica: ”Es.. gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju!” (Mihas 7:7; Raudu Dziesmas 3:26.)

Ko nozīmē gaidīt uz Dievu Jehovu? Ar kādu attieksmi kristietim ir jāgaida? Kas būtu un kas nebūtu jādara gaidot? To palīdz saprast gadījums ar pravieti Jonu, kas dzīvoja devītajā gadsimtā p.m.ē.

Gaidīšana ar nepareizu attieksmi

Dievs Jehova lika Jonam doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi un sludināt turienes iedzīvotājiem. Nīnive bija pazīstama kā ”asinskāra pilsēta”, jo, kā apliecina vēsturnieki un arheologi, asīrieši bija ārkārtīgi nežēlīgi. (Nahuma 3:1.) Jona sākumā mēģināja izvairīties no sava uzdevuma pildīšanas, bet Jehova panāca, ka pravietis galu galā tomēr devās uz Nīnivi. (Jonas 1:3—3:2.)

”Jona iesāka staigāt pa pilsētu un paveica veselas dienas gājumu, viņš sludināja un teica: ”Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!”” (Jonas 3:4.) Jonas sludināšanai bija lieli panākumi: ”Ninives ļaudīs radās ticība Dievam, viņi izsludināja gavēni, un liels un mazs uzvilka mugurā maisus.” (Jonas 3:5.) Tāpēc Dievs Jehova, kas ”negrib, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”, apžēlojās par pilsētu. (2. Pētera 3:9.)

Kā uz to reaģēja Jona? Bībelē rakstīts: ”Tas sagādāja Jonam lielu vilšanos, un viņš iedegās dusmās.” (Jonas 4:1.) Kāpēc? Jona droši vien domāja, ka viņu vairs neuzskatīs par pravieti, jo viņš bija sludinājis, ka noteiktā laikā nāks iznīcināšana, bet tā nenāca. Viņš acīmredzot vairāk raizējās par savu reputāciju, nevis par cilvēku glābšanu.

Protams, kaut arī Jona bija sadusmojies, viņš neatteicās no pravieša pienākumiem pavisam. Tomēr viņš izlēma ”nogaidīt un redzēt, kas notiks ar pilsētu”. Jona bija neapmierināts, un šīs attieksmes dēļ viņš pārtrauca savu darbu. Redzēdams, ka notikumi nerisinās tā, kā viņš bija gaidījis, viņš uzcēla būdiņu, apsēdās paēnā un īgni gaidīja, lai redzētu, kas notiks tālāk. Taču Jehova  neatbalstīja šādu attieksmi un ar mīlestību palīdzēja savam pravietim mainīt kļūdainos uzskatus. (Jonas 4:5, 9—11.)

Kāpēc Jehova ir pacietīgs

Lai gan tajā laikā nīnivieši nožēloja grēkus un tāpēc tika paglābti, vēlāk viņi atkal atgriezās pie saviem ļaunajiem darbiem. Ar praviešu Nahuma un Cefanjas starpniecību Jehova paredzēja, ka Nīnive tiks izpostīta. Runādams par šo ”asinskāro pilsētu”, Jehova pavēstīja, ka viņš iznīcinās Asīriju un pārvērtīs Nīnivi par neauglīgu kailatni. (Nahuma 3:1; Cefanjas 2:13.) 632. gadā p.m.ē. Nīnive patiešām tika nopostīta, un to vairs nekad neatjaunoja.

Arī mūsdienu pasaule ir vainojama neiedomājamā asinsizliešanā, tikai daudz lielākā nekā Nīnive. Šī un vēl citu iemeslu dēļ Jehova ir nolēmis, ka tagadējai pasaules kārtībai tiks darīts gals ”lielās bēdās”, kādas līdz šim vēl nav pieredzētas. (Mateja 24:21, 22.)

Tomēr Jehova vēl nav īstenojis apsolīto iznīcināšanu, lai godprātīgi cilvēki varētu nožēlot savus grēkus un tikt paglābti, tāpat kā nīnivieši, kas nožēloja savu ļauno rīcību. Apustulis Pēteris par Dieva pacietību izteicās šādi: ”Tas Kungs nevilcina savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2. Pētera 3:9, 10, 13.)

Ar kādu attieksmi jāgaida

Tālāk Pēteris rakstīja: ”Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu, kuŗas dēļ debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs?” (2. Pētera 3:11, 12.) Ievērosim, ka, gaidot Jehovas dienu, ir jābūt stipriem ”svētā dzīvē un dievbijībā” — tātad jābūt darbīgiem, nevis jāsēž bezdarbībā.

Gaidot Jehovas dienu, mums ir jābūt absolūti pārliecinātiem, ka šī diena pienāks tieši tad, kad Jehova to ir paredzējis, un ne brīdi vēlāk. Šī ticība izpaužas svētā dzīvē, pie kuras pieder arī labās vēsts sludināšana. Jēzus pats dedzīgi sludināja labo vēsti par Dieva Valstību, un saviem mācekļiem viņš teica: ”Lai jūsu gurni ir apjozti, un jūsu lāpas lai deg: esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tam tūdaļ varētu durvis atvērt, kad tas nāks un klauvēs. Svētīgi tie kalpi, kuŗus kungs pārnākot atrod nomodā.” (Lūkas 12:35—37.)

Senatnē, kad kalpiem bija jāveic smags darbs, viņi mēdza ”apjozt gurnus”, tas ir, aizbāzt apģērba malas aiz jostas, lai būtu vieglāk strādāt. Tātad šī līdzība māca, ka kristiešiem jābūt dedzīgiem labos darbos. Viņiem jācīnās pret tieksmi  kļūt kūtriem garīgā ziņā, veltīt visu savu enerģiju izpriecām vai materiālistisku mērķu sasniegšanai. Gaidot lielo un briesmīgo Jehovas dienu, kristiešiem ir jābūt aizņemtiem ”tā Kunga darbā”. (Romiešiem 12:11; 1. Korintiešiem 15:58.)

Gaidot aktīvi darboties

Jehovas liecinieki, gaidīdami Jehovas dienu, aktīvi darbojas. Piemēram, 2003. kalpošanas gadā viņi katru dienu pavadīja vidēji 3 miljonus 383 tūkstošus stundu, sludinot Jehovas vārdus. Vienam cilvēkam būtu jāsludina 386 gadi bez pārtraukuma, lai paveiktu to, ko visi kopā paveic vienā dienā.

Tomēr katram no mums būtu jāpārdomā: ”Ar kādu attieksmi gaidu es?” Reiz Jēzus stāstīja kādu līdzību, kas paskaidro, cik čakliem ir jābūt ar garu svaidītajiem kristiešiem. Viņš runāja par trim kalpiem: ”Vienam viņš [kungs] deva piecus talantus (podus), otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talantus (podus), darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.” (Mateja 25:15—19.)

Visi trīs kalpi bija gaidījuši kungu atgriežamies. Diviem kalpiem, kas gaidot bija aktīvi darbojušies, kungs pēc atgriešanās teica: ”Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps.” Bet tas, kas gaidot nebija darījis neko, dzirdēja pavisam kaut ko citu — kungs teica: ”Nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā.” (Mateja 25:20—30.)

Kaut arī šī līdzība ir attiecināma uz svaidītajiem kristiešiem, no tās kaut ko var mācīties visi kristieši, lai kāda būtu viņu cerība. Kungs, Jēzus Kristus, vēlas, lai mēs visi, gaidīdami viņa ierašanos Jehovas lielajā dienā, cītīgi darbotos kalpošanā. Viņš augstu vērtē visu, ko ikviens  dara pēc savām spējām un apstākļiem. Mēs varam iztēloties, cik ļoti liels prieks būs beigās dzirdēt, kā Kungs saka: ”Labi!”

Mūsu Kunga pacietība nozīmē glābšanu

Šī sistēma ir pastāvējusi ilgāk, nekā daži bija domājuši, bet tas nav bijis bez iemesla. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu.” (2. Pētera 3:15.) Ja mēs precīzi zināsim Dieva nodomus un pazemīgi atzīsim, ka tie ir daudz svarīgāki par mūsu vēlmēm, mēs spēsim būt pacietīgi tik ilgi, cik vien ilgi Jehova pacietīs veco pasauli.

Mudinādams kristiešus būt pacietīgiem, Jēkabs, viens no Bībeles sarakstītājiem, minēja šādu piemēru: ”Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu. Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo tā Kunga atnākšana ir tuvu.” (Jēkaba 5:7, 8.)

Dievs Jehova nevēlas, ka mēs piekustu gaidīt un nolaistu rokas. Viņš mums ir uzdevis darbu, un viņš priecājas, ja mēs izmantojam atlikušo laiku, cītīgi to veikdami. Viņš vēlas, lai mēs būtu tādi, par kuriem apustulis Pāvils Vēstulē ebrejiem rakstīja: ”Mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam, ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus.” (Ebrejiem 6:11, 12.)

Tāpēc nepagursim, bet smelsimies spēku savās attiecībās ar Dievu Jehovu, ticībā Jēzus izpirkuma upurim un cerībā uz jauno pasauli. Centīsimies, lai Jēzus mūs uzslavētu un atalgotu tāpat kā ”godīgos un uzticīgos kalpus” viņa stāstītajā līdzībā, un aktīvi darbosimies, sagādādami slavu mūsu Dievam, kā to darīja psalmu dziesminieks, kas teica: ”Es cerēšu pastāvīgi uz tevi un vairošu Tavu slavu.” (Psalms 71:14.)

[Attēls 21. lpp.]

Jona sarūgtināts gaidīja, lai redzētu, kas notiks ar Nīnivi

[Attēli 22., 23. lpp.]

Apliecināsim dievbijību, gaidot Jehovas dienu