”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga”
”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga”
”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga.” (ROMIEŠIEM 12:10.)
1., 2. Kādas attiecības ar ticības biedriem bija kādam mūsdienu misionāram un apustulim Pāvilam?
DONS, kas 43 gadus kalpoja par misionāru Tālajos Austrumos, bija pazīstams ar savu sirsnību pret cilvēkiem. Kad viņš smagi saslima un kļuva skaidrs, ka viņš vairs neizveseļosies, daži no tiem, kam viņš agrāk bija mācījis Bībeli, pārvarēja tūkstošiem kilometru lielu attālumu, lai atbrauktu pie viņa un pateiktu ”Kamsahamnida, kamsahamnida!”, kas korejiešu valodā nozīmē ”Paldies, paldies!”. Dona sirsnīgā mīlestība bija aizkustinājusi viņu sirdi.
2 Piemērs ar Donu nav nekāds izņēmums. Pirmajā gadsimtā apustulis Pāvils pauda dziļu sirsnību pret tiem, kam viņš kalpoja. Pāvils rīkojās pašaizliedzīgi. Kaut gan viņš bija cilvēks ar stingru pārliecību, viņš bija arī maigs un gādīgs ”kā māte, kas lolo savus bērnus”. Pāvils rakstīja draudzei Tesalonikā: ”Tādas ir bijušas mūsu jūtas pret jums; mēs ar jums gribējām dalīties nevien Dieva evanģelijā, bet arī savā dvēselē, jo tik mīļi jūs mums bijāt kļuvuši.” (1. Tesaloniķiešiem 2:7, 8.) Vēlāk, kad Pāvils brāļiem Efesā pateica, ka tie viņu vairs neredzēs, ”visi gauži raudāja, metās Pāvilam ap kaklu un to skūpstīja”. (Apustuļu darbi 20:25, 37.) Skaidrs, ka attiecības starp Pāvilu un viņa brāļiem bija daudz tuvākas nekā vienkārši starp cilvēkiem, kam ir kopīga ticība. Viņu starpā pastāvēja sirsnīga mīlestība.
Maiga un sirsnīga mīlestība
3. Kādas īpašības ir cieši saistītas ar mīlestību?
3 Bībelē tādas īpašības kā līdzcietība, brālīgums un žēlsirdība ir saistītas ar izcilāko kristīgo īpašību — mīlestību. (1. Pētera 3:8; 2. Pētera 1:7.) Kā skaista dimanta šķautnes visas šīs Dievam tīkamās īpašības līdzsvaro un papildina cita citu. Tās tuvina kristiešus ne tikai citu citam, bet arī debesu Tēvam. Tāpēc apustulis Pāvils aicināja ticības biedrus: ”Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. [..] Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga.” (Romiešiem 12:9, 10.)
4. Ko nozīmē vārdi, ka brāļu mīlestībai jābūt sirsnīgai?
4 Pāvils šeit lietoja grieķu valodas salikteni, kas veidots no vārdiem ar nozīmi ”draudzība” un ”sirsnīgas jūtas”. Kā paskaidro kāds Bībeles pētnieks, tas nozīmē, ka kristiešiem ”jāspēj citam citu mīlēt tā, kā tas ir mīlošā un saliedētā ģimenē, kuras locekļi vienmēr atbalsta cits citu”. Vai mums ir tādas jūtas pret saviem kristīgajiem brāļiem un māsām? Kristiešu draudzē jāvalda sirsnīgai gaisotnei un brālīgām jūtām. (Galatiešiem 6:10.) Mīlestība, kas pastāv kristiešu starpā, ir balstīta uz kaut ko vairāk par saprātu un pienākuma apziņu. Mums ar ”neliekuļotu brāļu mīlestību jāmīl citam cits no visas sirds pastāvīgi”. (1. Pētera 1:22.)
”Dievs jūs mācījis turēt savā starpā mīlestību”
5., 6. a) Kā Jehova ar starptautisko kongresu palīdzību māca savai tautai kristīgo mīlestību? b) Kā tuvās attiecības brāļu starpā ar laiku var kļūt vēl ciešākas?
5 Kaut arī pasaulē pašreiz ”mīlestība daudzos izdziest”, Jehova savai tautai māca ”turēt savā starpā mīlestību”. (Mateja 24:12; 1. Tesaloniķiešiem 4:9.) Īpaši spilgti tas izpaužas Jehovas liecinieku starptautiskajos kongresos. Šādus kongresus apmeklē delegāti no tālām zemēm, un daudzi vietējie liecinieki parasti piedāvājas viņus uzņemt. Nesen uz kādu kongresu daļa delegātu bija ieradušies no zemēm, kur cilvēki mēdz būt atturīgi savu emociju izpausmēs. ”Tūlīt pēc atbraukšanas viņi bija saspringti un nedroši,” stāsta kāds kristietis, kas palīdzēja organizēt izmitināšanu. ”Bet jau sešas dienas vēlāk, kad bija pienācis laiks atvadīties, šie delegāti un tie, kas viņus bija uzņēmuši, apkampās un raudāja. Viņi bija izjutuši īstu kristīgu mīlestību, ko viņi nekad neaizmirsīs.” Viesmīlības parādīšana brāļiem, lai kāda būtu to izcelsme, palīdz izpausties gan viesu, gan saimnieku labākajām īpašībām. (Romiešiem 12:13.)
6 Lai cik uzmundrinoši būtu kongresi, vēl tuvākas attiecības kristiešu starpā veidojas, ja viņi ilgāku laiku kopīgi kalpo Jehovam. Ja labi pazīstam savus brāļus, mēs varam vēl augstāk novērtēt viņu labās īpašības — patiesīgumu, uzticamību, laipnību, devīgumu, iejūtību, līdzjūtību un nesavtīgumu. (Psalms 15:3—5; Salamana Pamācības 19:22.) Marks, kas ir bijis misionārs Austrumāfrikā, saka: ”Kalpojot plecu pie pleca ar brāļiem, ar viņiem veidojas nesaraujamas saites.”
7. Kā mums jārīkojas, lai draudzē pastāvētu kristīga mīlestība?
7 Lai izveidotos un pastāvētu tik ciešas attiecības draudzes locekļu starpā, viņiem savstarpēji jātuvojas. Regulāri apmeklējot kristiešu sapulces, mēs stiprinām saites, kas mūs vieno ar brāļiem un māsām. Ja runājamies ar viņiem pirms sapulcēm un pēc tām, kā arī piedalāmies pašās sapulcēs, mēs uzmundrinām un paskubinām cits citu ”uz mīlestību un labiem darbiem”. (Ebrejiem 10:24, 25.) Kāds vecākais no ASV stāsta: ”Ļoti jaukas bērnības atmiņas man saistās ar to, ka mūsu ģimene vienmēr aizgāja no Valstības zāles viena no pēdējām, jo mēs risinājām draudzīgas un saturīgas sarunas tik ilgi, cik vien bija iespējams.”
Vai jūs varat ”atdarīt” savu sirdi?
8. a) Ko Pāvils gribēja teikt, mudinādams korintiešus atdarīt savu sirdi? b) Ko mēs varam darīt, lai veicinātu mīlestību draudzē?
8 Lai pilnā mērā paustu citiem kristīgu mīlestību, mums varbūt ”jāatdara” sava sirds. Draudzei Korintā apustulis Pāvils rakstīja: ”Mūsu sirds ir atvērusies. Mūsu sirdīs jums ir vietas.” Pēc tam Pāvils aicināja korintiešus: ”Lai arī jūsu sirdis atdarās.” (2. Korintiešiem 6:11—13.) Vai arī mēs nevarētu ”atdarīt” savu sirdi un vairot mīlestību? Mums nav jāgaida, kad citi uzņemsies iniciatīvu. Savā vēstulē romiešiem, pieminējis sirsnīgu brāļu mīlestību, Pāvils deva šādu padomu: ”Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” (Romiešiem 12:10.) Savstarpēju cieņu var apliecināt, sveicinot citus draudzes sapulcēs. Tāpat ir iespējams uzaicināt viņus kopā ar mums piedalīties kalpošanā vai sagatavoties sapulcei. Šāda rīcība rada visus priekšnoteikumus tam, lai savstarpējā pieķeršanās augtu.
9. Ko daži ir darījuši, lai kļūtu par tuvākiem draugiem citiem kristiešiem? (Miniet arī piemērus no savas pieredzes!)
9 Ģimenes un atsevišķi cilvēki draudzē var ”atdarīt” sirdi, apciemojot citus, varbūt kopīgi ieturot nelielu maltīti un kopā darot kaut ko vērtīgu. (Lūkas 10:42; 14:12—14.) Kāds kristietis, vārdā Hakops, reizēm rīko piknikus nelielām cilvēku grupām. ”Tajos piedalās visu vecumu cilvēki, arī mātes, kas vienas audzina bērnus,” viņš stāsta. ”Ikvienam vēlāk ir kaut kas labs, ko atcerēties, un viņu attiecības kļūst tuvākas.” Kristiešiem jācenšas būt ne tikai ticības biedriem, bet arī īstiem draugiem. (3. Jāņa 14, 15.)
10. Ko varētu darīt, ja attiecības ar kādu ir saspringtas?
10 Tomēr reizēm par šķērsli draudzības veidošanai un sirsnīgām jūtām var kļūt mūsu nepilnība. Kas tad būtu jādara? Ļoti svarīgi ir lūgt par to, lai mums būtu labas attiecības ar brāļiem. Dieva griba ir tāda, lai viņa kalpi labi satiktu, un viņš atbildēs uz šādām lūgšanām. (1. Jāņa 4:20, 21; 5:14, 15.) Mums arī pašiem jārīkojas saskaņā ar savām lūgšanām. Riks, kas ir ceļojošais pārraugs Austrumāfrikā, atceras kādu brāli, kurš mēdza būt ļoti ass un ar kuru tāpēc nebija viegli uzturēt labas attiecības. ”Es nevis sāku izvairīties no šī brāļa, bet nolēmu iepazīt viņu tuvāk,” stāsta Riks. ”Izrādījās, ka viņa tēvs ir bijis ļoti stingrs un prasīgs. Kad es sapratu, cik daudz šim brālim ir bijis jānopūlas, lai mainītu savu personību, un cik daudz viņš jau ir sasniedzis, es sāku viņu apbrīnot. Mēs kļuvām par labiem draugiem.” (1. Pētera 4:8.)
Ļaujiet savām jūtām izpausties!
11. a) Kas ir nepieciešams, lai brālīga mīlestība draudzē vairotos? b) Kāpēc garīgā ziņā ir kaitīgi ieturēt emocionālu distanci no citiem?
11 Mūsdienās daudzi nodzīvo dzīvi, tā arī ne ar vienu neizveidojot tuvu draudzību. Tas ir ļoti skumji, un tā noteikti nevajadzētu notikt kristiešu draudzē. Patiesa brālīga mīlestība nozīmē kaut ko vairāk par pieklājīgu sarunu un labām manierēm; tai nav raksturīgas arī vētrainas un nevaldāmas jūtu izpausmes. Taču mums jābūt gataviem atdarīt savu sirdi, tāpat kā Pāvils to atdarīja korintiešiem, un jāapliecina ticības biedriem, ka patiesi rūpējamies par viņiem. Protams, ne visi pēc savas dabas ir sabiedriski un runīgi, tomēr pārlieka noslēgtība var būt kaitīga. ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti,” teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 18:1.)
12. Kāpēc tuvas attiecības draudzē nav iespējamas bez labas domu apmaiņas?
12 Patiesa draudzība nav iespējama bez godīgas domu apmaiņas. (Jāņa 15:15.) Mums visiem ir vajadzīgi draugi, kam varētu uzticēt savas dziļākās domas un jūtas. Turklāt, jo labāk mēs pazīstam citus, jo vieglāk ir rūpēties par viņu vajadzībām. Ja šādi gādājam cits par citu, mēs sekmējam brālīgu mīlestību un izjūtam, cik patiesi ir Jēzus vārdi: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35; Filipiešiem 2:1—4.)
13. Ko varētu darīt, lai apliecinātu brāļiem patiesu mīlestību?
13 Mūsu sirsnīgās jūtas pret brāļiem vislielāko labumu dod tad, ja ļaujam tām izpausties. Ja mūsu mīlestība ir patiesa, tā droši vien atspoguļojas sejā, un tas var pamudināt citu sirdis atsaukties. ”Laipns skats iepriecina sirdi,” skan Bībeles sakāmvārds. (Salamana Pamācības 15:30.) Sirsnīgu mīlestību sekmē arī apdomīga rīcība. Lai gan patiesu mīlestību nav iespējams nopirkt, ļoti daudz var nozīmēt dāvana, kas ir dota no sirds. Kartīte, vēstule, ”vārds, kas teikts īstā laikā,” — tas viss var būt sirsnīgu jūtu apliecinājums. (Salamana Pamācības 25:11; 27:9.) Kad esam izveidojuši draudzību ar citu cilvēku, mums jācenšas tā uzturēt, arī turpmāk paužot nesavtīgu mīlestību. Mums jābūt gataviem palīdzēt saviem draugiem, īpaši tad, kad viņiem ir grūti. Bībelē teikts: ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” (Salamana Pamācības 17:17.)
14. Kā būtu jārīkojas, ja kāds nevēlas ar mums veidot ļoti tuvas attiecības?
14 Protams, nav reāli gaidīt, ka mēs kļūsim par tuviem draugiem visiem draudzes locekļiem. Ir pilnīgi saprotams, ka daži mums būs tuvāki nekā citi. Tāpēc, ja kāds neizturas pret mums tik sirsnīgi, kā mums gribētos, nesteigsimies secināt, ka vai nu ar mums, vai ar viņu kaut kas nav kārtībā. Tuvas attiecības nav jāmēģina izveidot par katru cenu. Ja vienkārši būsim draudzīgi tik lielā mērā, cik otrs cilvēks to atļauj, mēs saglabāsim iespēju kādreiz nākotnē kļūt viņam tuvāki.
”Uz tevi man ir labs prāts”
15. Kā citus ietekmē atzinīgi vārdi vai to trūkums?
15 Jēzus noteikti bija ārkārtīgi priecīgs, kad savas kristīšanas laikā dzirdēja no debesīm atskanam balsi: ”Uz tevi man ir labs prāts.” (Marka 1:11.) Šī labvēlības izpausme, bez šaubām, stiprināja Jēzus pārliecību, ka Tēvs viņu no sirds mīl. (Jāņa 5:20.) Diemžēl daudzi tikpat kā nekad nedzird atzinīgus vārdus no tiem, ko viņi ciena un mīl. ”Daudziem tādiem jauniešiem kā man ģimenē nav neviena, kam būtu tādi paši kristīgi uzskati,” saka Anna. ”Mājās mēs dzirdam vienīgi kritiku, un tas nepavisam nav patīkami.” Bet, kad šādi jaunieši ienāk draudzē, viņi izjūt sirsnīgu atbalstu, ko sniedz gādīga garīga ģimene — tēvi, mātes, brāļi un māsas ticībā. (Marka 10:29, 30; Galatiešiem 6:10.)
16. Kāpēc kritiska attieksme pret citiem nenes neko labu?
16 Dažās kultūrās vecāki, pieaugušie un skolotāji gandrīz nekad no sirds neuzslavē bērnus un jauniešus, jo uzskata, ka cildinājumi tiem liks kļūt pašapmierinātiem un lepniem. Šāds viedoklis var ietekmēt pat kristiešu ģimenes un draudzi. Komentējot runu, ar ko bērns ir uzstājies, vai kaut ko citu, ko viņš ir paveicis, pieaugušie varbūt saka: ”Tas nebija slikti, bet tu vari vēl labāk!” Iespējams, viņi pat liek manīt, ka nav īsti apmierināti ar to, kā uzdevums bija izpildīts. Tā rīkojoties, daudzi domā, ka viņi rosina bērnus un jauniešus pilnībā realizēt savu potenciālu, tomēr bieži vien šādas attieksmes iznākums ir pavisam pretējs — bērni var ierauties sevī vai nospriest, ka viņiem nekas neizdodas.
17. Kāpēc mums jāmeklē iespējas uzslavēt citus?
17 Jāpatur prātā arī tas, ka uzslava nedrīkstētu būt tikai ievads pirms aizrādījuma. Neliekuļota uzslava veicina sirsnīgu mīlestību ģimenē un draudzē un iedrošina bērnus un jauniešus lūgt padomu pieredzējušiem brāļiem un māsām. Tāpēc neļausim apkārtējai kultūrai noteikt to, kā mēs izturamies pret citiem, bet ”apģērbsim jauno cilvēku, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā”. Uzslavēsim citus, kā to dara Jehova. (Efeziešiem 4:24.)
18. a) Kā bērniem un jauniešiem būtu jāuztver padoms? b) Kāpēc tie, kas dod padomu, ļoti rūpīgi pārdomā, ko teikt?
18 Arī bērniem un jauniešiem kaut kas jāpatur prātā. Ja pieaugušie jums aizrāda vai dod kādu padomu, nedomājiet, ka viņiem ir kaut kas pret jums. (Salamans Mācītājs 7:9.) Gluži otrādi! Visticamāk, tā rīkoties viņus mudina rūpes par jums un sirsnīga mīlestība. Vai gan citādi viņi vispār būtu sākuši ar jums runāt? Zinādami, cik liela nozīme ir vārdiem, pieaugušie, īpaši draudzes vecākie, bieži atvēl krietnu laiku pārdomām un lūgšanām, pirms dod citiem padomu, jo viņi vēlas tikai labu. (1. Pētera 5:5.)
”Tas Kungs ir žēlsirdīgs”
19. Kāpēc tie, kas dzīvē ir pieredzējuši vilšanos, var paļauties uz Jehovas atbalstu?
19 Ja cilvēkam dzīvē ir nācies vilties, viņam varbūt šķiet, ka, paužot citiem sirsnīgu mīlestību, viņš tikai riskē pieredzēt jaunu vilšanos. Ir vajadzīga drosme un stipra ticība, lai viņš uzdrošinātos kādam atkal atdarīt savu sirdi. Tomēr šādiem cilvēkiem jāpatur prātā, ka Jehova ”nav tālu nevienam no mums”. Viņš mūs aicina sev tuvoties. (Apustuļu darbi 17:27; Jēkaba 4:8.) Jehova saprot, ka mums ir bail izjust emocionālas sāpes, un viņš sola būt mums līdzās un palīdzēt. Dāvids kādā psalmā raksta: ”Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.” (Psalms 34:19.)
20., 21. a) Kas liecina par to, ka mēs varam izveidot tuvas attiecības ar Jehovu? b) Kas ir nepieciešams, lai izveidotos draudzība ar Jehovu?
20 Tuva draudzība ar Jehovu ir vissvarīgākās attiecības, kādas mēs varam izveidot. Bet vai tas tiešām ir iespējams? Jā, ir. Bībelē ir stāstīts, cik tuvi savam debesu Tēvam ir jutušies daudzi taisnīgi cilvēki. Viņu izjustie vārdi ir saglabāti Bībelē, lai mēs nešaubītos, ka arī varam tuvoties Jehovam. (23., 34., 139. psalms; Jāņa 16:27; Romiešiem 15:4.)
21 Jehova neprasa neko neiespējamu no cilvēkiem, kuri vēlas izveidot ar viņu tuvu draudzību. ”Kungs, kas mājos Tavā mājoklī?” jautāja Dāvids un tūlīt atbildēja: ”Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību un patiesību glabā savā sirdī.” (Psalms 15:1, 2; 25:14.) Redzot, ka kalpošana Dievam nes labus augļus un nodrošina viņa vadību un aizsardzību, mēs atzīsim, ka Jehova tiešām ”ir žēlsirdīgs”. (Jēkaba 5:11.)
22. Kādas attiecības Jehova vēlas redzēt savu kalpu starpā?
22 Cik brīnišķīgi, ka Jehova vēlas uzturēt personīgas attiecības ar nepilnīgiem cilvēkiem! Ņemot to vērā, mums jāattīsta sirsnīga mīlestība citam pret citu. Ar Jehovas palīdzību mēs visi varam vairot sirsnīgo mīlestību, pēc kuras var pazīt kristīgo brāļu saimi, un paši to izjust. Valdot Dieva Valstībai, šādu mīlestību izjutīs ikviens un tā pastāvēs mūžīgi.
Vai varat paskaidrot?
• Kādai gaisotnei jāvalda kristiešu draudzē?
• Kā mēs varam veicināt sirsnīgu mīlestību draudzē?
• Kā neliekuļotas uzslavas vairo kristīgo mīlestību?
• Kā mūs stiprina Jehovas žēlsirdība?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 15. lpp.]
Mīlestība kristiešu starpā nav tikai pienākums
[Attēli 17. lpp.]
Vai mēs varētu ”atdarīt” savu sirdi citiem?
[Attēls 18. lpp.]
Vai mēs labprātāk kritizējam vai uzmundrinām citus?