Kas mūsdienās dod Dievam godu?
Kas mūsdienās dod Dievam godu?
”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu.” (ATKLĀSMES 4:11.)
1., 2. a) Kādus piemērus var minēt, lai paskaidrotu, ar ko nodarbojas biomimētika? b) Kāds jautājums rodas, un kāda ir atbilde uz to?
KĀDU dienu pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados šveiciešu inženieris Žoržs de Mestrāls izveda pastaigāties savu suni. Atgriezies mājās, viņš pamanīja, ka pie viņa drēbēm un suņa spalvas ir pieķērušies dadži. Ziņkārības dzīts, inženieris nolēma izpētīt dadžus ar mikroskopa palīdzību un atklāja sīkus āķīšus, kuri ķērās klāt pie jebkā, aiz kā varēja aizāķēties. Pēc kāda laika viņš izgudroja sintētisku dadža ekvivalentu — līplenti. De Mestrāls nav vienīgais, kas ir mēģinājis atdarināt dabā sastopamās konstrukcijas. Amerikas Savienotajās Valstīs brāļi Raiti izstrādāja lidmašīnas projektu pēc tam, kad bija pētījuši, kā lido lieli putni. Franču inženieris Aleksandrs Gistavs Eifelis konstruēja savā vārdā nosaukto torni Parīzē pēc tiem pašiem principiem, kas ļauj cilvēka augšstilba kaulam izturēt ķermeņa svaru.
2 Visi minētie piemēri ilustrē, ar ko nodarbojas biomimētika — zinātnes nozare, kas mēģina kopēt dabā sastopamās konstrukcijas. * Taču rodas jautājums: cik bieži izgudrotāji dod godu Tam, kurš ir radījis sīkos dadzīšus, lielos putnus, cilvēka augšstilba kaulu un visus pārējos izcilos oriģinālus, uz kuriem ir balstīti neskaitāmi cilvēku izgudrojumi? Skumjā patiesība ir tāda, ka mūsdienu pasaulē Dievam reti tiek parādīts gods, kāds viņam pienāktos.
3., 4. Ko nozīmē senebreju valodas vārds, kurš izsaka goda jēdzienu, un uz ko tas norāda, ja ir lietots, runājot par Jehovu?
3 ”Bet kāpēc Dievam jādod gods?” kāds varētu jautāt. ”Vai tad viņš jau tāpat nav dižens?” Taisnība, Jehova ir diženākā persona Visumā, taču tas nenozīmē, ka visi cilvēki to atzīst un dod viņam godu. Goda jēdzienu Bībelē izsaka senebreju valodas vārds, kura pamatnozīme ir ”smagums”, un tas attiecas uz jebko, kas padara kādu nozīmīgu citu acīs. Ja šis vārds ir lietots, runājot par Dievu, tad tas norāda uz kaut ko tādu, kas padara Dievu iespaidīgu cilvēku acīs.
4 Mūsdienās tikai nedaudzi pievērš uzmanību tam, kas padara Dievu iespaidīgu. (Psalms 10:4; 14:1.) Sabiedrībā ievērojami cilvēki, pat ja viņi vispār tic Dievam, bieži ar savu rīcību veicina necienīgu attieksmi pret diženo Visuma Radītāju. Kā viņi to dara?
”Viņiem nav ar ko aizbildināties”
5. Kā daudzi zinātnieki skaidro dabā vērojamo brīnumu pastāvēšanu?
5 Daudzi zinātnieki apgalvo, ka Dieva nav. Bet kā viņi izskaidro dabā vērojamo brīnumu, arī cilvēka, pastāvēšanu? Tas viss tiek piedēvēts evolūcijai — aklam spēkam, ko vada nejaušība. Piemēram, evolucionists Stīvens Gūlds rakstīja: ”Mēs pastāvam tāpēc, ka vienai īpašai zivju sugai bija specifiskas uzbūves spuras, kas spēja pārveidoties par sauszemes būtņu kājām.. Mēs varam tiekties pēc ”augstākas” atbildes, bet tādas nav.” Līdzīgu domu ir izteikuši Ričards Līkijs un Rodžers Levins: ”Iespējams, cilvēku suga nav nekas vairāk kā rupja bioloģiska kļūda.” Nereti pat zinātnieki, kas cildina dabā pastāvošo skaistumu un mērķtiecību, neuzskata, ka gods par to pienāktos Dievam.
6. Kāpēc daudzi zaudē vēlēšanos dot Dievam godu, ko viņš kā Radītājs ir pelnījis?
6 Kad izglītoti cilvēki pasludina evolūciju par faktu, viņi liek saprast, ka tam netic tikai nezinātāji. Kā daudzi reaģē uz šādu apgalvojumu? Kāds labs evolūcijas teorijas pazinējs reiz aptaujāja cilvēkus, kas uzskata šo teoriju par patiesu. Lūk, kādu secinājumu viņš izdarīja: ”Kā izrādījās, lielākā daļa evolūcijas teorijas piekritēju to atzīst par patiesu tikai tāpēc, ka, pēc viņu domām, tai tic visi inteliģenti cilvēki.” Dzirdot, ka izglītoti cilvēki pauž ateistiskus uzskatus, daudzi zaudē vēlēšanos dot Dievam godu, ko viņš kā Radītājs ir pelnījis. (Salamana Pamācības 14:15, 18.)
7. Ko var skaidri saskatīt apkārtējā pasaulē, kā izriet no Vēstules romiešiem, 1. nodaļas 20. panta, un kāpēc tā var teikt?
7 Vai zinātnieki šādu attieksmi ir izveidojuši, balstīdamies uz faktiem un pierādījumiem? Tā nebūt nav. Mums visapkārt ir pierādījumi, kas liecina par Radītāja pastāvēšanu. Apustulis Pāvils par viņu rakstīja: ”Viņa neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķība, kopš pasaules [t.i., cilvēces] radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos; tāpēc viņiem [neticīgajiem] nav ar ko aizbildināties.” (Romiešiem 1:20.) Radītais skaidri liecina par Radītāju. Pāvils norāda, ka jau kopš cilvēces pastāvēšanas pirmsākumiem cilvēki var saskatīt Dieva esamības pierādījumus apkārtējā pasaulē. Kas tie ir par pierādījumiem?
8. a) Kā debesis liecina par Dieva spēku un gudrību? b) Kas norāda, ka Visumam ir bijis Pirmcēlonis?
8 Par Dieva pastāvēšanu liecina zvaigžņotās debesis. ”Debesis daudzina Dieva godu,” teikts 19. psalma 2. pantā. ”Debesis” — saule, mēness un zvaigznes — liecina par Dieva spēku un gudrību. Apbrīnas vērts ir jau zvaigžņu skaits vien. Turklāt visi šie debess ķermeņi pārvietojas nevis juceklīgi, bet pēc nemainīgiem fizikāliem likumiem. * (Jesajas 40:26.) Vai ir saprātīgi piedēvēt šādu sakārtotību aklai nejaušībai? Interesants fakts: daudzi zinātnieki uzskata, ka Visumam ir bijis konkrēts sākuma brīdis. Paskaidrojot, ko šāds priekšstats nozīmē, kāds profesors rakstīja: ”Ateistiskajam un agnostiskajam [pasaules uzskatam] tuvāks ir priekšstats par Visumu, kas pastāvējis mūžīgi. Savukārt Visums, kam ir bijis sākums, liek meklēt pirmcēloni, jo kurš varētu iedomāties šādas sekas bez pietiekama cēloņa?”
9. Kā par Jehovas gudrību liecina dzīvnieku pasaule?
9 Dieva esamības pierādījumi ir saskatāmi arī uz zemes. Psalmu dziesminieks izsaucās: ”Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna.” (Psalms 104:24.) Jehovas ”darbi”, arī viņa radītie dzīvnieki, skaidri liecina par viņa gudrību. Kā jau minējām sākumā, dzīvajām būtnēm bieži vien piemīt īpatnības, ko zinātnieki cenšas atdarināt savos izgudrojumos. Lūk, vēl daži piemēri. Speciālisti cenšas vairāk uzzināt par briežu ragiem, lai izgatavotu izturīgākas ķiveres, viņi pētī kādu mušu sugu ar ļoti asu dzirdi, lai uzlabotu dzirdes aparātu kvalitāti, un analizē pūču spārnu apspalvojumu, domājot, kā pilnveidot radaram nemanāmās lidmašīnas. Bet, lai kā cilvēki pūlētos, viņi nespēj precīzi atdarināt dabā sastopamos nevainojamos oriģinālus. ”Dzīvās būtnes ir paveikušas visu, ko gribam paveikt mēs, turklāt nepatērējot fosilo kurināmo, nepiesārņojot planētu un neapdraudot pašas savu eksistenci,” teikts grāmatā Biomimikrija — dabas iedvesmotie jauninājumi (Biomimicry—Innovation Inspired by Nature). Vai gan tā nav īsta gudrība?
10. Kāpēc ir nesaprātīgi noliegt Radītāja pastāvēšanu? Paskaidrojiet ar piemēru.
10 Vienalga, vai lūkojamies debesīs sev virs galvas vai uz dzīvajām būtnēm tepat uz zemes, Radītāja pastāvēšanas pierādījumi ir neapšaubāmi. (Jeremijas 10:12.) Mums no visas sirds jāpiekrīt debesu būtnēm, kas sauc: ”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu esi radījis visas lietas.” (Atklāsmes 4:11.) Taču daudzi zinātnieki negrib saskatīt acīmredzamo ar sava ”gara acīm”, lai gan viņi apbrīno to, cik brīnišķīgi ir veidots viss, ko viņi redz ar savām fiziskajām acīm. (Efeziešiem 1:18.) Faktiski var teikt, ka apbrīnot dabā redzamo skaistumu un mērķtiecību, bet noliegt Radītāja pastāvēšanu ir tikpat nesaprātīgi kā apbrīnot lielisku gleznu, bet neatzīt, ka to ir uzgleznojis kāds mākslinieks, kas tīru audeklu ir pārvērtis meistardarbā. Tāpēc gluži pamatoti ir teikts, ka tiem, kas negrib ticēt Dievam, ”nav ar ko aizbildināties”.
Daudzus pieviļ ”aklie ceļa rādītāji”
11., 12. Uz kādu pieņēmumu ir balstīta mācība par predestināciju, un kāpēc var teikt, ka šī mācība nesagādā godu Dievam?
11 Daudzi reliģiozi cilvēki no sirds tic, ka viņu kalpošana dod Dievam godu. (Romiešiem 10:2, 3.) Tomēr reliģija kopumā ir vēl viena sabiedrības daļa, kas miljoniem cilvēku attur no Dieva godināšanas. Apskatīsim divus iemeslus, kāpēc tā var apgalvot.
12 Pirmkārt, reliģijas apkauno Dievu ar nepatiesām mācībām. Viens šāds piemērs ir mācība par predestināciju. Tā ir balstīta uz pieņēmumu, ka Dievs, kurš spēj ielūkoties nākotnē, jau iepriekš ir paredzējis visu, kas notiks. Tātad predestinācija nozīmē, ka Dievs jau sen ir noteicis, kāda būs katra cilvēka nākotne, vienalga, vai tā būs laba vai slikta. Saskaņā ar šo priekšstatu, Dievam jābūt atbildīgam par visām ciešanām un ļaunumu, kas sastopami mūsdienu pasaulē. Nevarētu teikt, ka Dievam tiek dots gods, ja viņš tiek vainots tajā, par ko patiesībā ir atbildīgs viņa galvenais pretinieks Sātans, kurš Bībelē dēvēts par ”pasaules valdnieku”. (Jāņa 14:30; 1. Jāņa 5:19.)
13. Kāpēc nav saprātīgi uzskatīt, ka Dievs nespēj kontrolēt savu spēju paredzēt nākotni? Paskaidrojiet ar piemēru.
13 Predestinācija ir nebībeliska mācība, kas sagādā negodu Dievam. Šīs mācības piekritēji sajauc to, ko Dievs spēj darīt, ar to, ko viņš dara. Bībelē ir nepārprotami norādīts, ka Dievs spēj paredzēt nākotnes notikumus. (Jesajas 46:9, 10.) Taču nebūtu pareizi domāt, ka viņš nespēj kontrolēt savu spēju paredzēt nākotni un ka viņš ir atbildīgs par visu, kas notiek. Ilustrēsim to ar piemēru. Ja kāds cilvēks ir ārkārtīgi spēcīgs, vai tas nozīmē, ka viņš nepārtraukti cilā visus smagumus, ko ierauga? Protams, nē. Tieši tāpat arī Dieva spēja paredzēt nākotni viņu nespiež paredzēt vai iepriekš noteikt pilnīgi visu. Spēju paredzēt nākotni Dievs izmanto tikai īpašos gadījumos. * Viltus mācības, arī mācība par predestināciju, nesagādā Dievam godu.
14. Kā organizētā reliģija apkauno Dievu?
14 Otrkārt, Dievu apkauno organizētās reliģijas piekritēju dzīvesveids. Kristiešiem ir jādzīvo saskaņā ar Jēzus mācībām, piemēram, ar viņa norādījumiem ”citam citu mīlēt” un ”nebūt no pasaules”. (Jāņa 15:12; 17:14—16.) Vai to var teikt par kristīgās pasaules garīdzniekiem? Vai viņi tiešām ņem vērā šos vārdus?
15. a) Kā garīdznieki ir rīkojušies karu laikā? b) Kā garīdznieku rīcība ir ietekmējusi miljoniem cilvēku?
15 Pietiek padomāt par to, kā garīdznieki ir rīkojušies karu laikā. Viņi tieši vai netieši ir atbalstījuši daudzus karus starp tautām vai pat paši tajos aktīvi piedalījušies. Viņi ir svētījuši armijas un attaisnojuši nogalināšanu. Gribot negribot jājautā: vai šiem garīdzniekiem nekad nav ienācis prātā, ka viņu amata brāļi pretējā pusē rīkojas tieši tāpat? (Skat. iedalījumu ””Kurā pusē ir Dievs?””.) Garīdznieki negodā Dievu, kad asiņainu karu laikā apgalvo, ka Dievs ir ar viņiem, un gluži tāpat viņi negodā Dievu, kad pasludina Bībeles normas par novecojušām un iecietīgi izturas pret jebkādu amoralitāti. Ar savu rīcību viņi ārkārtīgi atgādina reliģiskos vadītājus, ko Jēzus nosauca par ”ļauna darītājiem” un ”akliem ceļa rādītājiem”. (Mateja 7:15—23; 15:14.) Garīdznieku dēļ ir miljoniem tādu cilvēku, kuru mīlestība pret Dievu ir atdzisusi. (Mateja 24:12.)
Kas patiešām dod Dievam godu?
16. Kāpēc atbilde uz jautājumu, kas patiešām dod Dievam godu, jāmeklē Bībelē?
16 Ja pasaules ievērojamie un ietekmīgie cilvēki nedod Dievam godu, kas tad to dara? Atbilde uz šo jautājumu jāmeklē Bībelē, jo Dievam pašam ir tiesības noteikt, kā viņš jāgodā, un to viņš ir izdarījis šīs grāmatas lappusēs. (Jesajas 42:8.) Apskatīsim trīs iespējas, kā var godāt Dievu, un padomāsim, kas mūsdienās to dara.
17. Kā Jehova pats norādīja, ka viņš vēlas, lai viņa vārds tiktu godināts, un kas mūsdienās visā pasaulē slavē Dieva vārdu?
17 Pirmkārt, Dievu var godāt, cildinot viņa vārdu. To, ka tāda tiešām ir Dieva griba, var redzēt no vārdiem, ko Jehova teica Jēzum. Dažas dienas pirms savas nāves Jēzus lūdza Dievu: ”Tēvs, pagodini savu vārdu!” Tad atskanēja balss: ”Es viņu esmu pagodinājis un atkal viņu pagodināšu!” (Jāņa 12:28.) Runātājs noteikti bija pats Jehova, un no viņa atbildes ir skaidrs, ka viņš uzskata par svarīgu sava vārda godināšanu. Kas mūsdienās dod Jehovam godu, darot zināmu viņa vārdu un cildinot to visā pasaulē? Tā rīkojas Jehovas liecinieki, un viņi to dara 235 zemēs. (Psalms 86:11, 12.)
18. Kā var pazīt tos, kas pielūdz Dievu ”patiesībā”, un kāda cilvēku grupa jau vairāk nekā simt gadu māca citiem Bībeles patiesību?
18 Otrkārt, Dievu var godāt, mācot citiem patiesību par viņu. Jēzus sacīja, ka patiesajiem Dieva kalpiem ”to būs pielūgt.. patiesībā”. (Jāņa 4:24.) Kā lai nosaka, kuri cilvēki pielūdz Dievu ”patiesībā”? Viņi nedrīkst aizstāvēt mācības, kas nav pamatotas uz Bībeli un rada nepareizu priekšstatu par Dievu un viņa gribu. Ir ļoti svarīgi, lai viņi mācītu citiem tīrās Dieva Rakstu patiesības, starp kurām ir šādas: Jehova ir Visaugstākais Dievs, un tikai viņam pienākas gods par šo stāvokli (Psalms 83:19); Jēzus ir Dieva Dēls un Dieva mesiāniskās Valstības valdnieks (1. Korintiešiem 15:27, 28); Dieva Valstība svētīs Jehovas vārdu un īstenos viņa nodomu, kas saistīts ar zemi un cilvēkiem (Mateja 6:9, 10); evaņģēlijs jeb labā vēsts par šo Valstību jāsludina pa visu zemi (Mateja 24:14). Nu jau krietni vairāk nekā simt gadu šīs svarīgās patiesības citiem māca tikai viena cilvēku grupa — Jehovas liecinieki.
19., 20. a) Kā kristietis ar savu dzīvesveidu var dot Dievam godu? b) Kādi jautājumi palīdz saprast, kas mūsdienās ar savu dzīvesveidu dod Dievam godu?
19 Treškārt, Dievu var godāt, dzīvojot pēc viņa normām. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Dzīvojiet krietni (godīgi) pagānu starpā, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundaŗus, redzētu jūsu labos darbus un pagodinātu Dievu piemeklēšanas dienā.” (1. Pētera 2:12.) Kristieša uzvedība liecina par viņa ticību. Ja cilvēki no malas saskata šo saikni un ievēro, ka kristieša labais dzīvesveids ir tiešs viņa ticības iznākums, tad Dievam tiek sagādāts gods.
20 Kas mūsdienās dod Dievam godu ar savu labo dzīvesveidu? Kuru reliģisko grupu daudzas valdības ir slavējušas par miermīlību, pakļaušanos likumiem un kārtīgu nodokļu maksāšanu? (Romiešiem 13:1, 3, 6, 7.) Kura grupa visā pasaulē ir pazīstama ar savu vienotību, kas ir stiprāka par rasu, nacionālajām un etniskajām atšķirībām? (Psalms 133:1; Apustuļu darbi 10:34, 35.) Kas ir guvuši ievērību ar to, ka īsteno bībeliskas izglītības darbu, kurš veicina cieņu pret likumu, ģimenes vērtībām un Bībeles morāles normām? Ir tikai viena grupa cilvēku, kuru labais dzīvesveids šajās un citās jomās runā pats par sevi, — tie ir Jehovas liecinieki.
Vai jūs dodat Dievam godu?
21. Kāpēc mums jāpārdomā, vai mēs personīgi dodam godu Jehovam?
21 Mums visiem būtu labi sev pajautāt: vai es dodu godu Jehovam? Kā redzams no 148. psalma, lielākā daļa radības dod Dievam godu. Eņģeļi, debesis, zeme un dzīvnieki uz tās — tie visi cildina Jehovu. (1.—10. pants.) Cik žēl, ka vairākums cilvēku mūsdienās to nedara! Dzīvojot tā, ka Dievam tiek sagādāts gods, mēs pievienojamies pārējai radībai, kas cildina Jehovu. (11.—13. pants.) Tas ir pats labākais veids, kā izmantot savu dzīvi.
22. Ko mēs iegūstam, ja dodam Dievam godu, un kā mums jāapņemas rīkoties?
22 Dodot godu Jehovam, mēs daudz ko iegūstam. Ticība Kristus izpirkuma upurim ļauj tikt ”salīdzinātiem” ar Dievu un nodibināt mierīgas un labas attiecības ar debesu Tēvu. (Romiešiem 5:10.) Domājot par iemesliem, kāpēc jādod Dievam gods, mēs mācāmies saskatīt sev apkārt labo un būt pateicīgi. (Jeremijas 31:12.) Turklāt mēs varam palīdzēt citiem dzīvot laimīgi un pilnvērtīgi, un tas arī mūs pašus dara laimīgākus. (Apustuļu darbi 20:35.) Būsim starp tiem, kas ir stingri apņēmušies dot Dievam godu tagad un mūžīgi!
[Zemsvītras piezīmes]
^ 2. rk. Vārds ”biomimētika” ir atvasināts no grieķu bios, kas nozīmē ”dzīvība”, un mimēsis, kas nozīmē ”atdarināšana”.
^ 8. rk. Vairāk par to, kā debesis atspoguļo Dieva gudrību un spēku, var uzzināt no Jehovas liecinieku izdotās grāmatas Tuvojieties Jehovam, 5. un 17. nodaļas.
^ 13. rk. Skat. Jehovas liecinieku publikāciju Insight on the Scriptures, 1. sējumu, 853. lpp., un Sargtorņa 1995. gada 1. aprīļa numuru, 5.—7. lpp.
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc var teikt, ka zinātnieki kopumā nepalīdz cilvēkiem godāt Dievu?
• Kādos divos veidos organizētā reliģija cilvēkus attur no Dieva godināšanas?
• Kā cilvēks var dot Dievam godu?
• Kāpēc mums jāpārdomā, vai mēs personīgi dodam godu Jehovam?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls 12. lpp.]
”Kurā pusē ir Dievs?”
Kāds cilvēks, kas Otrā pasaules kara gados dienēja vācu gaisa kara spēkos, bet vēlāk kļuva par Jehovas liecinieku, atceras:
”Kara laikā es biju neizpratnē.., redzēdams, ka gandrīz visu konfesiju garīdznieki — katoļi, luterāņi, episkopālās baznīcas mācītāji un citi — svētīja lidmašīnas un to apkalpes, pirms tās devās kaujas lidojumos un nometa savu nāvējošo kravu. Es bieži domāju: ”Kurā pusē ir Dievs?”
Vācu karavīri valkāja jostas, uz kuru sprādzēm bija vārdi Gott mit uns (”Dievs ir ar mums”). Bet es nevarēju saprast, kāpēc lai Dievs nebūtu ar pretējās puses karavīriem, kam bija tā pati reliģija un kas lūdza to pašu Dievu.”
[Attēls 10. lpp.]
Jehovas liecinieki, lai kur viņi dzīvotu, dod Dievam godu