”Lēnprātīgie iemantos zemi.” Kā tas notiks?

”IESPĒJAMS, jums ir pazīstami Jēzus vārdi, ka ”lēnprātīgie.. iemantos zemi”. Bet, ņemot vērā, kā cilvēki šobrīd izturas cits pret citu un ko viņi nodara zemei, vai, jūsuprāt, lēnprātīgajiem atliks kaut kas, ko iemantot?” (Mateja 5:5; Psalms 37:11.)

Jehovas lieciniece, vārdā Mirjama, šādi ar kādu cilvēku iesāka sarunu par Bībeli. Vīrietis, kam Mirjama uzdeva šo jautājumu, atbildēja: ja reiz Jēzus to apsolīja, tad zeme būs pietiekami laba, lai to būtu vērts mantot, un tā netiks izpostīta.

Tā nenoliedzami bija ļoti optimistiska atbilde. Bet vai šādam pozitīvam viedoklim ir nopietns pamats? Tā tiešām ir, jo Bībelē ir atrodami pamatoti iemesli ticēt, ka Jēzus apsolījums īstenosies. Šī solījuma piepildījums ir cieši saistīts ar Dieva sākotnējo nodomu attiecībā uz cilvēci un zemi. Un, kā ir apstiprināts Bībelē, ja Dievs kaut ko ir apsolījis, viņš to arī izpildīs. (Jesajas 55:11.) Bet kāds bija Dieva sākotnējais nodoms attiecībā uz cilvēci, un kā tas tiks īstenots?

Dieva mūžīgais nodoms attiecībā uz zemi

Dievs Jehova radīja zemi ar noteiktu nolūku. ”Tā saka tas Kungs, kas radīja debesis, Dievs, kas veidoja zemi, — Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota. — ”Vienīgi Es esmu tas Kungs, cita nav neviena!”” (Jesajas 45:18.) Kā redzams, zeme tika izveidota tieši tādēļ, lai uz tās dzīvotu cilvēki. Vēl vairāk — Dievs bija paredzējis, ka zemei ir jākļūst par cilvēces mājvietu uz mūžīgiem laikiem. ”Tu pamatojis zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās ne mūžam.” (Psalms 104:5; 119:90.)

Arī no tā, kādu uzdevumu Dievs deva pirmajam cilvēku pārim, ir redzams, kāds bija viņa nodoms attiecībā uz zemi. Dievs sacīja Ādamam un Ievai: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūŗā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus 1:28.) Zemei, ko Dievs uzticēja Ādamam un Ievai, bija jākļūst par mūžīgu mājvietu viņiem un viņu pēcnācējiem. ”Debesu debesis pieder tam Kungam,” daudzus gadsimtus vēlāk rakstīja psalmu sacerētājs, ”bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem.” (Psalms 115:16.)

Lai šī brīnišķīgā perspektīva īstenotos, Ādamam un Ievai, kā arī viņu pēcnācējiem bija jāatzīst, ka Dievs Jehova, viņu Radītājs  un Dzīvības Devējs, ir Augstākais valdnieks, un viņiem bija jāpaklausa Dievam. Dievs Jehova neatstāja cilvēkus neziņā par savu gribu, pavēlēdams: ”No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:16, 17.) Lai Ādams un Ieva varētu dzīvot Ēdenes dārzā, viņiem bija jāpaklausa šim nepārprotamajam, skaidrajam norādījumam. To ievērodami, pirmie cilvēki būtu apliecinājuši, ka ir pateicīgi debesu Tēvam par to, ko viņš bija darījis cilvēku labā.

Kad Ādams un Ieva apzināti nepaklausīja Dievam, pārkāpjot viņa pavēli, viņi novērsās no tā, kurš bija sagādājis visu, kas vien viņiem bija. (1. Mozus 3:6.) Šai rīcībai bija tālejošas sekas: ne vien Ādams un Ieva, bet arī viņu pēcnācēji zaudēja brīnišķīgo paradīzi. (Romiešiem 5:12.) Bet vai pirmo cilvēku nepaklausība izjauca Dieva nodomu attiecībā uz zemi?

Dievs nav mainījies

Ar pravieša Maleahija starpniecību Dievs ir darījis zināmu: ”Es esmu tas Kungs, un Es nepārveidojos.” (Maleahija 3:6.) Franču Bībeles pētnieks L. Fijons, komentējot šo Bībeles pantu, izteicās, ka šis apgalvojums ir cieši saistīts ar Dieva solījumu piepildījumu. ”Jehova būtu varējis iznīcināt dumpīgos cilvēkus,” rakstīja Fijons, ”tomēr, būdams Dievs, kas neatkāpjas no saviem solījumiem, viņš izpildīs savus pagātnē izteiktos solījumus, par spīti jebkādiem šķēršļiem.” Neviens no Dieva solījumiem — vai tie attiektos uz atsevišķiem cilvēkiem vai tautu, vai cilvēci kopumā — nenogrims aizmirstībā. Dieva noteiktā laikā tie visi tiks īstenoti. ”Viņš neaizmirst savu derību ne mūžam, to vārdu, ko Viņš tūkstošiem dzimumiem devis.” (Psalms 105:8.)

Tomēr, kā mēs varam pārliecināties, ka Jehova nav mainījis savu sākotnējo nodomu attiecībā uz zemi? Mēs varam par to nešaubīties tāpēc, ka Dieva iedvesmotajos Rakstos, Bībelē, atkal un atkal ir norādīts, kāds ir Dieva nodoms — paklausīgie cilvēki iemantos zemi. (Psalms 25:13; 37:9, 22, 29, 34.) Turklāt Bībelē ir stāstīts, ka cilvēki, ko Jehova ir svētījis, varēs dzīvot drošībā un ka tie ”ikviens sēdēs.. zem sava vīna un  vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes”. (Mihas 4:4; Ecēhiēla 34:28.) Par šiem Jehovas izraudzītajiem cilvēkiem Bībelē ir teikts: ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus.” Cilvēki dzīvos mierā pat ar savvaļas dzīvniekiem. (Jesajas 11:6—9; 65:21, 25.)

Bībele mums ļauj iztēloties Dieva apsolījumu piepildījumu vēl kādā veidā. Ķēniņa Salamana valdīšanas laikā Izraēla tauta dzīvoja mierā un labklājībā. Valdot Salamanam, ”ikviens Jūdā un Israēlā dzīvoja droši, zem sava vīna koka un zem sava vīģes koka sēdēdams, no Dana līdz pat Bēršebai it visu Salamana dzīves laiku”. (1. Ķēniņu 5:5.) Bībelē ir teikts, ka Jēzus ir ”vairāk nekā Salamans”, un, aprakstot Jēzus valdīšanas laiku, psalmu sacerētājs rakstīja šos pravietiskos vārdus: ”Lai viņa laikā zeļ taisnīgais, un pastāv liels miers, kamēr mēness vairs nespīdēs!” Tajā laikā ”zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem”. (Lūkas 11:31; Psalms 72:7, 16.)

Būdams uzticīgs saviem solījumiem, Dievs Jehova parūpēsies ne vien par to, lai cilvēki saņemtu mantojumā zemi, bet arī par to, lai tā tiktu atjaunota visā tās krāšņumā. Kā stāstīts Atklāsmes grāmatā 21:4, šajā apsolītajā jaunajā pasaulē Dievs ”nožāvēs visas asaras no [cilvēku] acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs”. Dievs ir apsolījis, ka cilvēki varēs dzīvot paradīzē. (Lūkas 23:43.)

Kā iespējams pieredzēt Dieva apsolījumu piepildīšanos

Zeme tiks pārvērsta par paradīzi, kad no debesīm valdīs Valstība — valdība, kuras ķēniņš ir Jēzus Kristus. (Mateja 6:9, 10.) Sākumā šī Valstība iznīcinās tos, ”kas zemi samaitā”. (Atklāsmes 11:18; Daniēla 2:44.) Pēc tam ”Miera lielskungs” Jēzus Kristus piepildīs šo pravietojumu: ”Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala.” (Jesajas 9:5, 6.) Šīs Valstības valdīšanas laikā miljoniem cilvēku, arī tie, kas tiks augšāmcelti no mirušajiem, varēs iemantot zemi. (Jāņa 5:28, 29; Apustuļu darbi 24:15.)

Kas būs tie cilvēki, kuri pieredzēs šīs brīnišķīgās svētības? Padomāsim par Jēzus vārdiem:  ”Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.” (Mateja 5:5.) Ko īsti nozīmē būt lēnprātīgam? Vārdnīcās vārds ”lēnprātīgs” tiek skaidrots kā ”tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs; miermīlīgs”. Tomēr grieķu valodas vārds, kas lietots šajā pantā, izsaka daudz vairāk. Kā norādīts Viljama Bārklija vārdnīcā New Testament Wordbook, ”šis vārds ietver domu par lēnprātību, bet tā ir lēnprātība, kas liecina par tēraudcietu izturību”. Tas norāda uz prāta nostāju, kas cilvēkam palīdz izturēt pāridarījumus bez aizvainojuma sajūtas vai domām par atriebību. Šāda izturība ir iespējama tāpēc, ka cilvēkam ir labas attiecības ar Dievu, un šīs attiecības viņam kļūst par spēka avotu. (Jesajas 12:2; Filipiešiem 4:13.)

Lēnprātīgs cilvēks ir gatavs pazemīgi saskaņot visas dzīves jomas ar Dieva normām — viņš neuzstāj uz to, ka svarīgākais ir viņa paša viedoklis vai citu cilvēku uzskati. Šāds cilvēks ir gatavs mācīties, un viņš labprāt mācās no Jehovas. Psalmu sacerētājs Dāvids rakstīja: ”Pazemīgos Viņš vada savā taisnībā un tiem, kas pazemoti, Viņš māca savu ceļu.” (Psalms 25:9; Salamana Pamācības 3:5, 6.)

Vai arī jūs būsiet starp lēnprātīgajiem cilvēkiem, kas iemantos zemi? Visiem, kas, rūpīgi iedziļinoties Bībelē, iegūst zināšanas par Jehovu un viņa gribu un pēc tam rīkojas saskaņā ar uzzināto, ir iespēja iemantot zemi, kas tiks pārvērsta par paradīzi, un dzīvot tur mūžīgi. (Jāņa 17:3.)

[Attēls 5. lpp.]

No uzdevuma, ko Dievs deva Ādamam un Ievai, var redzēt, kāds ir viņa nodoms attiecībā uz zemi

[Attēls 6. lpp.]

Miers un drošība, kādu cilvēki pieredzēja Salamana valdīšanas laikā, norāda uz to, kādi apstākļi uz zemes valdīs nākotnē

[Norādes par autortiesībām]

Aitas un kalns fonā: Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.; orikss: Hai-Bar, Yotvata, Israel; zemnieks: Garo Nalbandian

[Attēls 7. lpp.]

Vai arī jūs dzīvosiet taisnīgajā jaunajā pasaulē, kas tiks izveidota uz zemes?