Lasītāju jautājumi

Apustulis Jānis rakstīja, ka ”pilnīgā mīlestība aizdzen bailes”. Ko viņš domāja ar vārdiem ”pilnīgā mīlestība”, un kādas ”bailes” tā aizdzen?

”Baiļu nav mīlestībā,” rakstīja apustulis Jānis, ”bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.” (1. Jāņa 4:18.)

Kontekstā ir runāts par paļāvību, īpaši par saikni starp mīlestību pret Dievu un paļāvību, ar kādu cilvēks pie viņa vēršas. To var redzēt 17. pantā: ”Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā.” No tā, cik dziļi kristietis mīl Dievu un ir pārliecināts par Dieva mīlestību pret viņu, ir atkarīgs, ar kādu paļāvību viņš vēršas pie Dieva lūgšanās.

Vārdi ”pilnīgā mīlestība” ir ļoti nozīmīgi. Bībelē vārds ”pilnīgs” ne vienmēr norāda uz pilnību absolūtā nozīmē, tas ir, uz pilnību visaugstākajā pakāpē. Bieži vien tas norāda uz nosacītu pilnību. Piemēram, Jēzus Kalna runā teica: ”Esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.” Pirms tam Jēzus bija runājis par to, ka tādā gadījumā, ja viņa sekotāji mīlētu tikai tos, kas viņus mīl, viņu mīlestība nebūtu pilnīga. Jēzus mudināja savus sekotājus būt pilnīgiem mīlestībā, proti, mīlēt pat savus ienaidniekus. Var secināt, ka tad, kad Jānis rakstīja par ”pilnīgo mīlestību”, viņš runāja par mīlestību pret Dievu, kas nāk no visas sirds, ir pilnībā attīstījusies un kas ietekmē visus dzīves aspektus. (Mateja 5:46—48; 19:20, 21.)

Tuvojoties Dievam lūgšanā, kristietis labi apzinās, ka ir grēcīgs un ka viņam trūkst pilnības. Tomēr, ja viņa mīlestība pret Dievu ir attīstījusies pilnībā un viņš ir pilnīgi pārliecināts par Dieva mīlestību pret viņu, viņš nebaidās, ka Dievs viņu varētu nosodīt un noraidīt. Tieši pretēji, kristietis ar paļāvību izsaka Dievam visu, kas viņam ir uz sirds, un lūdz piedošanu, pamatojoties uz izpirkuma upuri, ko mīlošais Dievs ir sagādājis ar Jēzus Kristus starpniecību. Viņš ir pārliecināts, ka Dievs uzklausa viņa lūgumus.

Kā cilvēks var ”sasniegt pilnību mīlestībā” un līdz ar to ”aizdzīt bailes”, ka viņu nosodīs un noraidīs? ”Kas viņa [Dieva] vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 2:5.) Padomāsim: ja Dievs mūs ir iemīlējis tad, kad mēs vēl bijām grēcinieki, vai viņš mūs nemīlēs vēl vairāk, kad esam patiesi nožēlojuši grēkus un ”turam viņa vārdus”? (Romiešiem 5:8; 1. Jāņa 4:10.) Kamēr vien mēs paliekam uzticīgi, mēs varam būt pārliecināti par to pašu, par ko bija pārliecināts apustulis Pāvils, kad viņš par Dievu rakstīja: ”Viņš jau savu paša dēlu nav saudzējis, bet to par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad viņš līdz ar to mums nedāvinās visas lietas?” (Romiešiem 8:32.)