Mantojums, par kuru mēs varam būt droši

”JA JŪS saņemat pa pastu paziņojumu, ka jums pienākas mantojums, uz kuru neviens nav pieteicies, esiet piesardzīgi. Jūs varat kļūt par veikla krāpnieka upuri.”

Šāds brīdinājums ir lasāms ASV Pasta kontroles dienesta Web lappusē. Kāpēc sabiedrībai nepieciešams šāds brīdinājums? Fakti liecina, ka tūkstošiem cilvēku ir saņēmuši vēstuli, kurā teikts: ”Ir nomiris jūsu radinieks un atstājis jums mantojumu.” Daudzi ir bijuši gatavi samaksāt 30 dolārus vai pat lielāku naudas summu, lai iegūtu informāciju par to, kur atrodas mantojamais īpašums, un uzzinātu, kā uz to pieteikties. Šiem cilvēkiem nācās pieredzēt rūgtu vilšanos. Viņi visi bija saņēmuši vienu un to pašu paziņojumu, un nevienam no viņiem nebija tikpat kā nekādu izredžu saņemt mantojumu.

Kā redzams, krāpnieki izmanto savā labā cilvēku dabisko vēlēšanos kaut ko mantot. Mantojums pats par sevi gan nav nekas slikts. Bībelē par cilvēkiem, kas atstāj saviem pēcnācējiem mantojumu, ir runāts pozitīvā gaismā: ”Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos.” (Salamana Pamācības 13:22.) Turklāt pats Jēzus Kristus savā Kalna runā teica labi zināmus vārdus, kas daudziem ir ļoti dārgi: ”Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.” (Mateja 5:5.)

Šis Jēzus solījums atgādina vārdus, ko vairākus gadsimtus pirms tam, Dieva iedvesmots, rakstīja Izraēlas ķēniņš Dāvids: ”Lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” (Psalms 37:11.)

Cik gan tā ir iepriecinoša perspektīva — ”iemantot zemi”! Bet vai mēs varam būt droši, ka šis solījums nav vēl viena krāpšanās? Mums tiešām ir pamats uzticēties šim solījumam. Tā kā zeme ir daļa no Dieva Jehovas brīnumainajiem radīšanas darbiem, viņam, zemes veidotājam un īpašniekam, ir tiesības izvēlēties, kam viņš dos iespēju to iemantot. Ar ķēniņa Dāvida starpniecību Jehova savam mīļotajam Dēlam Jēzum Kristum izteica pravietisku solījumu: ”Prasi Man, tad Es tev došu tautas par īpašumu un pasaules galus par mantību.” (Psalms 2:8.) Tāpēc arī apustulis Pāvils vēlāk rakstīja, ka Dievs Jēzu ir ”iecēlis par visu lietu mantinieku”. (Ebrejiem 1:2.) Ņemot vērā šo faktu, mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tad, kad Jēzus sacīja, ka lēnprātīgie ”iemantos zemi”, viņš to darīja ar vistīrākajiem motīviem, turklāt viņam ir vara piepildīt šo apsolījumu. (Mateja 28:18.)

Tāpēc būtu svarīgi noskaidrot, kā šis apsolījums īstenosies. Lai kur mēs mūsdienās paraudzītos, tā vien šķiet, ka tie, kas dzīvē gūst virsroku un iegūst visu, ko vēlas, ir agresīvi un augstprātīgi cilvēki. Kas gan var atlikt lēnprātīgajiem? Turklāt zemeslode ir ārkārtīgi piesārņota un mantkārīgi cilvēki, nedomājot par nākotni, izšķērdē zemes resursus. Vai zemi vispār būs vērts iemantot? Aicinām jūs izlasīt nākamo rakstu, kurā būs atrodamas atbildes gan uz šiem, gan uz citiem būtiskiem jautājumiem.

[Attēls 3. lpp.]

Vai jūs saņemsiet īstu mantojumu?