Ieguvums, ko dod garīgas vērtības

”Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem.” (Salamans Mācītājs 5:9.)

PĀRSLODZE bieži rada stresu, kas savukārt izraisa veselības traucējumus un reizēm pat beidzas ar nāvi. Tāpat stresa un pārslodzes dēļ izjūk daudz laulību. Ļoti bieži šo problēmu cēlonis ir pārliekas rūpes par dzīves materiālo pusi. Cilvēks, kas drudžaini dzenas pēc mantas, nebauda to, kas viņam pieder, bet vēlas iegūt savā īpašumā aizvien vairāk un vairāk, nerēķinādamies, kā tas ietekmēs viņa dzīvi kopumā. Kādā grāmatā ir teikts: ”Centieni par katru cenu neatpalikt no kaimiņa ir kļuvuši par nacionālo sporta veidu, cilvēkus neattur pat fakts, ka šis kaimiņš bieži vien ir darbaholiķis, kam jau 43 gadu vecumā draud sirdstrieka.”

Dzīšanās pēc mantas var kļūt nekontrolējama un atņemt jebkādu prieku, ko cilvēks varētu gūt no dzīves. Šo cilvēcisko vājību bieži vien izmanto ietekmīgā reklāmas industrija. Televīzijas programmas ir pārblīvētas ar reklāmām, kas aicina iegādāties lietas,  kuras mums, visticamāk, nav vajadzīgas un kuras mēs pat nespējam atļauties. Tas viss var nodarīt ievērojamu ļaunumu.

Neaprobežota savu iegribu apmierināšana cilvēku ietekmē negatīvi gan fiziskā, gan morālā ziņā, kaut gan bieži tas uzreiz nav pamanāms. Piemēram, gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība.” (Salamana Pamācības 14:30.) Turpretī pārpūle, raizes un stress, ko prasa materiālo vērtību uzkrāšana, sabojā veselību un atņem prieku. Kad galvenais dzīvē ir materiālistiski mērķi, cieš arī attiecības ar citiem cilvēkiem. Savukārt, pasliktinoties attiecībām ģimenē un sabiedriskajai dzīvei, pasliktinās dzīves kvalitāte kopumā.

Garīgo vērtību pārākums

”Netopiet šai pasaulei līdzīgi,” pirms daudziem gadsimtiem mudināja apustulis Pāvils. (Romiešiem 12:2.) Pasaule mīl tos, kas dzīvo saskaņā ar tās vērtībām. (Jāņa 15:19.) Tā piedāvā daudz ko tādu, kas ir patīkams mūsu maņām — redzei, dzirdei, taustei, ožai un garšai —, un cenšas panākt, lai mums veidotos materiālistiska attieksme. Daudz ko mūsdienās nosaka ”acu kārums”, kas liek dzīties pēc materiālām vērtībām. (1. Jāņa 2:15—17.)

Bet pastāv vērtības, kas ir augstākas nekā nauda, ievērojams stāvoklis un bagātība. Pirms daudziem gadu simtiem ķēniņš Salamans savā īpašumā ieguva visu, ko vien pasaule varēja piedāvāt. Viņš uzcēla mājas, ierīkoja dārzus un parkus, iegādājās mājlopus, sagādāja sev kalpus un dziedātājus, kā arī daudz zelta un sudraba. Salamanam bija tik daudz mantas kā nevienam pirms viņa. Teikt, ka viņš bija bagāts, būtu daudz par maz. Salamanam piederēja gandrīz viss, ko vien varēja vēlēties. Tomēr, pārdomājis savus sasniegumus, viņš atzina: ”Viss bija tukšums, niecība un vēja ķeršana.” (Salamans Mācītājs 2:1—11.)

Tā kā Salamanam bija piešķirta īpaša gudrība, viņš zināja, ka lielāku gandarījumu var gūt, ja tiecas pēc garīgām vērtībām. Viņš rakstīja: ”Gala iznākums no visa ir šāds: Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans Mācītājs 12:13.)

Vērtīgāki par zeltu un sudrabu ir dārgumi, kas atrodami Dieva Rakstos, Bībelē. (Salamana Pamācības 16:16.) Tajā var atrast nenovērtējamas patiesības. Vai jūs tās meklēsiet? (Salamana Pamācības 2:1—6.) Mūsu Radītājs, kas ir patiesu vērtību Avots, mudina mūs to darīt un piedāvā savu palīdzību.

 Dievs Jehova atklāj vērtīgās patiesības ar savu Rakstu, sava gara un organizācijas starpniecību. (Psalms 1:1—3; Jesajas 48:17, 18; Mateja 24:45—47; 1. Korintiešiem 2:10.) Noskaidrojis šīs patiesības, cilvēks var apzināti izvēlēties pašu labāko un laimīgāko dzīves ceļu. To nav grūti izdarīt, jo Jehova, mūsu Radītājs, zina, kas mums vajadzīgs, lai mēs būtu patiesi laimīgi.

Bībele atbalsta pašas augstākās vērtības

Bībeles padomiem nav nekā līdzīga. Tā māca pašas augstākās morāles normas, un tās padomi allaž nāk par labu. Turklāt Bībeles mācības ir izturējušas laika pārbaudi. Lūk, daži no Bībeles padomiem: čakli strādāt, būt godīgiem un saprātīgi rīkoties ar naudu. (Salamana Pamācības 6:6—8; 20:23; 31:16.)

Saskaņā ar šīm pamācībām ir Jēzus vārdi: ”Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog.” (Mateja 6:19, 20.)

Mūsdienās šis ieteikums ir tikpat aktuāls kā pirms diviem tūkstošiem gadu. Ja krājam garīgus dārgumus, nevis dzenamies pēc mantas, mēs jau tagad varam dzīvot daudz labāk un būt patiesi laimīgi un gandarīti. To mēs darām, lasīdami Dieva Rakstus, Bībeli, un izmantodami dzīvē to, ko tā māca.

Ko iegūst tie, kas tiecas pēc garīgām vērtībām

Pareizi izmantotas dzīvē, garīgās vērtības nāk par labu fiziskā, emocionālā un garīgā ziņā. Līdzīgi kā ozona slānis, kas pasargā mūs no kaitīga saules starojuma, saprātīgi morāles principi mūs pasargā no materiālisma, jo atklāj tā bīstamās sekas. Kristiešu apustulis Pāvils rakstīja: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:9, 10.)

Mantkārība liek cilvēkiem tiekties pēc bagātības, ievērojama stāvokļa un varas. Lai sasniegtu šos mērķus, ļoti bieži tiek izmantoti negodīgi, nekrietni paņēmieni. Dzīdamies pēc mantas, cilvēks izšķērdē savu laiku, spēkus un spējas un varbūt pat zaudē naktsmieru. (Salamans Mācītājs 5:11.) Tiekšanās pēc materiālām vērtībām vienmēr kavē garīgo izaugsmi. Izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis, Jēzus Kristus, norādīja, kāda prāta nostāja ir labāka: ”Laimīgi ir tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības.” (Mateja 5:3, NW.) Viņš zināja, ka garīgās bagātības nes mūžīgu labumu un ir daudz nozīmīgākas par nedrošo mantu. (Lūkas 12:13—31.)

Par ko liecina pieredze?

”Vecāki centās mani pārliecināt, ka garīgas vērtības nav praktiskas,” atceras Gregs.  ”Taču, tiekdamies pēc garīgiem mērķiem, es esmu ieguvis neaprakstāmu sirdsmieru, jo mani nenomāc spriedze, ko rada dzīšanās pēc bagātības.”

Garīgas vērtības palīdz veidot labākas attiecības ar cilvēkiem. Īsti draugi mīl mūs pašus, nevis mūsu mantu. Bībelē ir ieteikts: ”Kas draudzējas ar gudriem, tas taps gudrs.” (Salamana Pamācības 13:20, LB-26.) Līdzīgi arī laimīgas ģimenes dzīves pamatā ir gudrība un mīlestība, nevis manta. (Efeziešiem 5:22—6:4.)

Mēs nepiedzimstam jau ar noteiktām vērtībām. Mums tās jāpārņem no apkārtējiem cilvēkiem vai arī no kāda augstāka avota. Tāpēc uz Bībeli balstīta izglītība var pilnībā pārvērst mūsu uzskatus par mantu. ”Es no jauna pārvērtēju savas vērtības un iemācījos būt apmierināts ar nepieciešamo,” atzīst bijušais baņķieris, vārdā Dons.

Tiecieties pēc garīgām vērtībām, kas ir mūžīgas

Garīgās vērtības ir saistītas ar ilgstošu ieguvumu, nevis tūlītēju vēlmju apmierināšanu. Pāvils rakstīja: ”Redzamais [materiālais] ir laicīgs, bet neredzamais [garīgais] mūžīgs.” (2. Korintiešiem 4:18.) Tiesa, sasniedzot materiālistiskus mērķus, var apmierināt tūlītējas iegribas, taču mantkārībai nav nākotnes. Turpretī garīgās vērtības ir mūžīgas. (Salamana Pamācības 11:4; 1. Korintiešiem 6:9, 10.)

Bībelē tiek nosodīta materiālistiskā domāšana, kas ir tik populāra mūsdienās. Tā māca mūs iegrožot savtīgas tieksmes un paturēt savu aci skaidru, proti, koncentrēties uz pašu  svarīgāko — uz garīgām vērtībām. (Filipiešiem 1:10.) Bībelē ir skaidri norādīts, ka mantkārība būtībā ir sevis dievināšana. Kad izmantojam no Dieva Rakstiem iegūtās zināšanas, mēs kļūstam laimīgāki. Mēs vairs nedomājam par to, kā pašiem kaut ko dabūt, bet gan par to, kā dot citiem. Tas ir spēcīgs pamudinājums atteikties no savtīgām iegribām un tiekties pēc garīgām vērtībām.

Nevar noliegt, ka nauda sniedz zināmu aizsardzību. (Salamans Mācītājs 7:12.) Bet Bībelē, reāli vērtējot situāciju, ir brīdināts: ”Tikko tu esi savas acis tai [bagātībai] pievērsis, redzi, — tā jau ir pazudusi, jo tā iegūst sev spārnus kā ērglis, kas paceļas padebešos.” (Salamana Pamācības 23:5.) Cilvēki ir daudz ko ziedojuši uz materiālisma altāra — veselību, ģimeni, pat sirdsapziņu. Turpretī, ja esam garīgi noskaņoti, tiek apmierinātas mūsu svarīgākās vajadzības — gan vajadzība pēc mīlestības un mērķa dzīvē, gan vajadzība pielūgt mīlošo Radītāju. Garīgums arī norāda ceļu uz pilnību un mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes — tās ir izredzes, ko mums piedāvā Dievs.

Drīz Dieva izveidotajā jaunajā pasaulē piepildīsies cilvēces sapnis par labklājību. (Psalms 145:16.) Tajā laikā visa ”zeme būs tā Kunga atziņas pilna”. (Jesajas 11:9.) Cilvēki cienīs garīgās vērtības, turpretī materiālisms un tā sekas būs pilnībā likvidēti. (2. Pētera 3:13.) Tad cilvēcei patiesu laimi uz mūžīgiem laikiem atnesīs tas, kas padara dzīvi bezgala vērtīgu, — nevainojama veselība, patīkams darbs, pilnvērtīga atpūta, sirsnīgas attiecības ģimenē un mūžīga draudzība ar Dievu.

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

Izmantojiet naudu saprātīgi!

Nosakiet, kādas ir jūsu vajadzības. Jēzus mūs mācīja lūgt: ”Mūsu dienišķo maizi dodi mums katru dienu.” (Lūkas 11:3.) Nepieļaujiet, ka šodienas vēlmes kļūst par rītdienas vajadzībām. Atcerieties, ka jūsu dzīvība nav atkarīga no tā, kas jums pieder. (Lūkas 12:16—21.)

Sastādiet budžetu. Neiepērcieties impulsīvi. Bībelē teikts: ”Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks.” (Salamana Pamācības 21:5.) Jēzus saviem klausītājiem ieteica aprēķināt izdevumus, pirms tie sāk kādu projektu. (Lūkas 14:28—30.)

Izvairieties no nevajadzīgiem parādiem. Kad vien iespējams, sakrājiet pirkumam vajadzīgo naudas summu, nevis pērciet uz kredīta. Kāds sakāmvārds skan: ”Kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu.” (Salamana Pamācības 22:7.) Ja būsiet pašsavaldīgi un dzīvosiet savu līdzekļu robežās, jums var izdoties ieplānot kādus lielākus pirkumus.

Neesiet izšķērdīgi. Uzturiet labā kārtībā lietas, kas jums jau pieder, lai tās varētu kalpot pēc iespējas ilgāk, un tā samaziniet izmesto mantu daudzumu. Arī Jēzus rīcībā bija redzamas rūpes par resursu taupīšanu. (Jāņa 6:10—13.)

Saglabājiet pareizas prioritātes. Gudrs cilvēks ”izmanto laiku”, lai tiektos pēc svarīgākajiem mērķiem. (Efeziešiem 5:15, 16.)

[Papildmateriāls/Attēls 7. lpp.]

Kaut kas labāks par personisko pieredzi

No personiskās pieredzes, vienalga, vai tā ir pozitīva vai negatīva, var iemācīties daudz ko vērtīgu. Bet vai ir tiesa, ka vislabāk mēs mācāmies no tā, ko paši esam piedzīvojuši? Nē, pastāv kāds pārāks vadības avots. Psalmu dziesminieks lūgšanā Dievam par to teica: ”Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105.)

Kāpēc mācīties no Dieva norādījumiem ir daudz labāk nekā no personiskās pieredzes? Kaut vai tāpēc, ka mācīšanās tikai no pieredzes — mēģinājumu un kļūdu ceļā — var gan sagādāt sāpes, gan dārgi maksāt. Un tas arī nav vajadzīgs. ”Kaut jel tu ievērotu manus baušļus!” Dievs senatnē teica izraēliešiem. ”Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūŗas viļņi!” (Jesajas 48:18.)

Viens no iemesliem, kāpēc Dieva vārdi ir pārāki par citiem pamācību avotiem, ir tas, ka tie satur višenāko un visprecīzāko cilvēces pieredzes aprakstu. Jūs droši vien piekritīsiet, ka ir labāk bez nevajadzīgām ciešanām mācīties no citu panākumiem un neveiksmēm nekā atkārtot viņu kļūdas. (1. Korintiešiem 10:6—11.) Bet vēl svarīgāk ir tas, ka likumi un principi, ko Dievs mums devis Bībelē, ir nepārspējami un uz tiem var pilnībā paļauties. ”Tā Kunga likumi ir pilnīgi.. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus.” (Psalms 19:8.) Mācīties no mūsu mīlošā Radītāja gudrajiem padomiem noteikti ir nesalīdzināmi labāk nekā mācīties no savas pieredzes.

[Attēli 4. lpp.]

Pasaule vēlas, lai mēs pārņemtu materiālistisku dzīvesveidu

[Attēls 5. lpp.]

Vērtīgāki par zeltu un sudrabu ir dārgumi, kas atrodami Bībelē