Lasītāju jautājumi

Vai Jēzus, norādīdams saviem sekotājiem, lai tie ”aizdod, atmaksu negaidīdami”, gribēja teikt, ka viņiem ne tikai nav jāņem procenti par aizdevumu, bet arī nav jāprasa atpakaļ pat aizdotā summa?

Jēzus vārdus, kas lasāmi Lūkas evaņģēlija 6. nodaļas 35. pantā, vislabāk var saprast, ja atceras, kas bija teikts Mozus bauslībā. Tajā Dievs izraēliešiem bija noteicis, ka viņiem jāaizdod nauda trūkumā nonākušiem tautiešiem, neprasot par to augļus jeb procentus. (2. Mozus 22:24; 3. Mozus 25:35—37; Mateja 5:42.) Šāda aizdošana nebija finansiāls darījums ar mērķi gūt peļņu. Šo bezprocentu aizdevumu mērķis bija palīdzēt tiem, kas nonākuši nabadzībā vai kļuvuši par kādas nelaimes upuriem. Būtu bezsirdīgi padarīt citu cilvēku ekonomiskās grūtības par savas peļņas avotu. Tomēr aizdevējam bija tiesības saņemt atpakaļ aizdoto summu, un reizēm aizdevums tika nodrošināts ar ķīlu.

Atbalstīdams šo bauslības principu, Jēzus paplašināja tā izpratni un sacīja, ka tam, kurš sniedz otram palīdzību, nav jāgaida atmaksa. Tāpat kā senos izraēliešus, arī kristiešus reizēm piemeklē neveiksmes naudas lietās vai citas grūtības, kuru dēļ viņi nonāk trūkumā. Ja kāds ticības biedrs, kam radušās šādas problēmas, lūdz materiālu atbalstu, vai nebūtu labi viņam palīdzēt? Mīlestība mudina kristiešus sniegt palīdzību brāļiem, kas, paši nebūdami pie tā vainīgi, nonākuši nopietnās finansiālās grūtībās. (Salamana Pamācības 3:27.) Varbūt viņi ticības biedram, kuram vajadzīga palīdzība, varētu uzdāvināt naudu, lai gan uzdāvinātā summa varbūt nebūs tik liela kā tā, ko viņi būtu gatavi aizdot. (Psalms 37:21.)

Pirmajā gadsimtā apustulim Pāvilam un Barnabam tika uzdots nogādāt ticības biedriem Jūdejā ziedojumus, ko bija savākuši Mazāzijas kristieši, lai palīdzētu brāļiem bada laikā. (Apustuļu darbi 11:28—30.) Arī mūsdienās dabas katastrofu un citu nelaimju gadījumā kristieši bieži sūta dāvanas brāļiem, kam nepieciešams atbalsts. Tā viņi ne tikai palīdz ticības biedriem, bet arī dod labu liecību apkārtējiem. (Mateja 5:16.) Protams, jāņem vērā, kādā situācijā ir cilvēks, kas lūdz atbalstu, un kāda ir viņa attieksme. Kāpēc viņam radušās grūtības? Zīmīgi ir Pāvila vārdi: ”Ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst.” (2. Tesaloniķiešiem 3:10.)

Ja brālis, kas lūdz aizdevumu, nav nonācis galējā trūkumā, bet vienīgi vēlas īslaicīgu palīdzību, kas viņam dotu iespēju tikt galā ar kādas finansiālas neveiksmes sekām, varbūt vispareizākais būtu dot viņam bezprocentu aizdevumu. Šādos apstākļos aizdot naudu ar nosacījumu, ka pēc kāda laika visa summa tiks atdota, nenozīmē rīkoties pretēji tam, ko Jēzus teica Lūkas evaņģēlija 6. nodaļas 35. pantā. Vienošanās būtu jānoformē rakstveidā, un aizņēmējam pēc labākās sirdsapziņas jācenšas atdot parādu saskaņā ar vienošanās nosacījumiem. Tāpat kā kristīgā mīlestība ir mudinājusi devēju aizdot naudu, šai mīlestībai būtu arī jāmudina aizņēmējs parādu atdot.

Cilvēkam, kas gatavojas aizdot (vai dāvināt) naudu, jāpadomā arī par to, kāda ir situācija viņa paša ģimenē. Piemēram, vai naudas aizdošana viņam netraucēs rūpēties par saviem ģimenes locekļiem, proti, pildīt pienākumu, kas Svētajos Rakstos atzīts par vienu no viņa galvenajiem uzdevumiem? (2. Korintiešiem 8:12; 1. Timotejam 5:8.) Kristieši meklē iespējas parādīt cits citam mīlestību, un viņi apliecina šo mīlestību, arī sniedzot praktisku palīdzību, kas ir saskaņā ar Bībeles principiem. (Jēkaba 1:27; 1. Jāņa 3:18; 4:7—11.)