”Pārstaigā zemi”
”Pārstaigā zemi”
”Pārstaigā zemi tās gaŗumā un platumā.” (1. MOZUS 13:17.)
1. Kādu interesantu norādījumu Dievs deva Ābrahāmam?
VAI jums patīk izbraukt no pilsētas un nedēļas nogalē doties ceļojumā ar automašīnu? Citi labprātāk pārvietojas ar divriteni, jo tas dod iespēju pašiem izkustēties un mierīgāk aplūkot apkārtni. Vēl citi mēdz iepazīt apkārtni un izbaudīt skaistus skatus, iedami kājām. Visos šajos gadījumos ceļā jāpavada tikai ierobežots laiks. Bet pamēģināsim iztēloties, kā varēja justies Ābrahāms, kad Dievs viņam sacīja: ”Celies, pārstaigā zemi tās gaŗumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.” (1. Mozus 13:17.)
2. Uz kurieni Ābrahāms devās, kad bija aizgājis no Ēģiptes?
2 Padomāsim par to, kādā situācijā tika teikti šie vārdi. Ābrahāms kopā ar savu sievu un citiem kādu laiku bija dzīvojis Ēģiptē. 1. Mozus grāmatas 13. nodaļā stāstīts, ka viņi aizgāja no Ēģiptes un ar saviem ganāmpulkiem pārcēlās uz ”Kānaāna dienvidus zemi”. Pēc tam Ābrahāms ”savos pārgājienos gāja no dienvidiem uz Bēteli”. Kad radās nesaskaņas starp Ābrahāma ganiem un viņa brāļadēla Lata ganiem un kļuva skaidrs, ka viņiem būs jāatrod dažādas ganības, Ābrahāms augstsirdīgi ļāva Latam izvēlēties pirmajam. Lats izraudzījās ”Jardānas apgabalu” — auglīgu ieleju, kas bija ”kā tā Kunga dārzs”, — un vēlāk apmetās Sodomā. Dievs teica Ābrahāmam: ”Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kuŗā tu atrodies, ziemeļu virzienā un dienvidu virzienā, uz austrumiem un rietumiem.” Domājams, no kādas augstas vietas Bēteles tuvumā Ābrahāms varēja saskatīt arī citus zemes apgabalus. Taču tas vēl nebija viss. Dievs viņu aicināja ”pārstaigāt zemi” un iepazīt tās dabu un dažādos apvidus.
3. Kāpēc daudziem nav viegli iztēloties Ābrahāma ceļojumus?
3 Lai cik lielā mērā Ābrahāms pārstaigāja Apsolīto zemi pirms nonākšanas Hebronā, viņš to noteikti pazina labāk nekā lielākā daļa no mums. Lūk, tikai dažas no vietām, kas pieminētas vēstījumā par Ābrahāmu: Kanaāna dienvidus zeme, Bētele, Jordānas apgabals, Sodoma, Hebrona. Vai jūs spējat iztēloties, kur atradās minētās vietas? Daudziem ir grūti to izdarīt, jo lielākajai daļai no mums nav bijis iespējas apmeklēt vietas, par kurām var lasīt Bībelē, un pārstaigāt Apsolīto zemi tās garumā un platumā. Taču mums ir pamatots iemesls nopietni interesēties par Bībelē minētajām vietām. Kāpēc?
4., 5. a) Kā vārdi no Salamana Pamācību grāmatas 18. nodaļas 15. panta ir saistīti ar zināšanām un sapratni par Bībelē minētajām zemēm? b) Kādu faktu var paskaidrot ar Cefanjas grāmatas 2. nodaļas palīdzību?
4 Dieva Rakstos ir teikts: ”Viedīga [”sapratīga”, LB-65] sirds gūst zināšanas, un gudro ausis meklē zināšanas.” (Salamana Pamācības 18:15, VDP.) Ir daudz kā tāda, par ko cilvēks var iegūt zināšanas, bet vissvarīgākās ir precīzas zināšanas par Dievu Jehovu un viņa rīcību. Šādas zināšanas var iegūt no Bībeles. (2. Timotejam 3:16.) Taču bez zināšanām ir vajadzīga arī sapratne — spēja iedziļināties jautājumā, aptverot saistību starp atsevišķām detaļām un izprotot to kopumā. To var attiecināt arī uz informāciju par Bībelē minētajām vietām. Piemēram, mēs droši vien zinām, kur atrodas Ēģipte, bet vai mēs varam arī iztēloties, uz kurieni Ābrahāms gāja, kad devās uz ”Kānaāna dienvidus zemi”, bet vēlāk uz Bēteli un Hebronu? Vai mēs zinām šo vietu savstarpējo novietojumu?
5 Varbūt mēs, sekojot savai Bībeles lasīšanas programmai, esam lasījuši Cefanjas grāmatas 2. nodaļu. Tajā ir atrodami daudzi pilsētu, tautu un zemju nosaukumi. Vienā pašā nodaļā ir minēti tādi nosaukumi kā Gaza, Aškalona, Ašdoda, Ekrona, Sodoma un Nīnive, kā arī Kanaāna, Moāba, Amona un Asīrija. Bet vai mēs varam iztēloties šīs vietas, kur dzīvoja reāli cilvēki, kas bija iesaistīti tajā, kā piepildījās Dieva iedvesmoti pravietojumi?
6. Kāpēc daudzi kristieši augstu vērtē kartes? (Skat. ielogojumu.)
6 Daudziem, kas iedziļinās Dieva Rakstos, ļoti noderīgas ir bijušas Bībeles zemju kartes. Viņi izmanto kartes ne tikai tāpēc, ka tas ir interesanti, bet arī tāpēc, ka tā var padziļināt Dieva Rakstu zināšanas. Ar karšu palīdzību cilvēks var arī vairot savu sapratni un noskaidrot, kā jau zināmi fakti ir saistīti ar jaunu informāciju. Apskatīsim dažus konkrētus piemērus, kas stiprinās mūsu mīlestību pret Jehovu un ļaus labāk izprast viņa Rakstos teikto. (Skat. ielogojumu 14. lpp.)
Attāluma nozīme
7., 8. a) Ko pārsteidzošu izdarīja Simsons? b) Kāda informācija padara viņa paveikto vēl iespaidīgāku? c) Kā mums var palīdzēt zināšanas un sapratne par notikumiem ar Simsonu?
7 Soģu grāmatas 16. nodaļas 2. pantā var lasīt par to, ka soģis Simsons bija ieradies Gazā. Mūsdienās vārds ”Gaza” bieži ir dzirdams ziņu pārraidēs, tāpēc mums varbūt rodas kāds priekšstats par to, kur Simsons atradās, — netālu no Vidusjūras piekrastes, kur toreiz dzīvoja filistieši. [11] Bet, lūk, kas teikts 16. nodaļas 3. pantā: ”Simsons gulēja tikai līdz pusnaktij; ap pusnakti viņš piecēlās un satvēra abas pilsētas vārtu veŗamās puses un abus stabus. Tos viņš izcēla ar visu aizšaujamo bultu, uzcēla uz saviem kamiešiem un uznesa tā kalna virsotnē, kas atrodas pretī Hebronai.”
8 Nav šaubu, ka tādai nocietinātai pilsētai kā Gazai vārti un to stabi bija lieli un smagi. Kāds gan spēks bija vajadzīgs, lai tādus panestu! Simsons to spēja, bet uz kurieni viņš aiznesa vārtus un to stabus, un pa kādu ceļu viņš gāja? Gaza ir jūras malā, apmēram jūras līmeņa augstumā. [15] Turpretī Hebrona atrodas austrumos no tās 900 metru virs jūras līmeņa — tātad tas ir pamatīgs kāpiens! Nav precīzi zināms, kur bija ”kalns.., kas atradās pretī Hebronai”, bet pati pilsēta ir kādus 60 kilometrus no Gazas un krietni augstāk. Zinot, cik liels gabals Simsonam bija jānoiet, mēs sākam raudzīties uz viņa paveikto ar daudz lielāku apbrīnu. Atcerēsimies arī to, kāpēc Simsons varēja to visu izdarīt, — ”tā Kunga gars nāca pār viņu”. (Soģu 14:6, 19; 15:14.) Mūsdienās kristieši negaida, ka Dieva gars viņiem piešķirs neparastu fizisku spēku. Taču tas pats varenais gars var vairot mūsu sapratni par dziļiem garīgiem jautājumiem un likt pieaugt mūsu iekšējam cilvēkam. (1. Korintiešiem 2:10—16; 13:8; Efeziešiem 3:16; Kolosiešiem 1:9, 10.) Iedziļinoties stāstījumā par Simsonu, mēs skaidrāk saprotam, ka mums var palīdzēt Dieva gars.
9., 10. a) Kādi notikumi risinājās, kad Gideons guva uzvaru pār midianiešiem? b) Kā zināšanas par šīs kaujas norises vietas ģeogrāfiju ļauj spilgtāk iztēloties, kas toreiz notika?
9 Vēl viens notikums, kurā liela nozīme ir attālumiem, ir Gideona uzvara pār midianiešiem. Lielākā daļa Bībeles lasītāju zina, ka soģis Gideons ar 300 karotājiem sakāva iebrucēju pulku, kurā bija 135 tūkstoši karavīru — midianieši, amalekieši un citi, kas bija uzcēluši savu nometni Jezreēlas līdzenumā netālu no Mores pakalna. [18] Gideona vīri pūta taures, sadauzīja traukus, tā ka kļuva redzamas lāpas, un sauca: ”Tam Kungam un Gideonam — zobens!” Ienaidnieku rindās iestājās apjukums un izbailes, un tie ar zobeniem uzbruka cits citam. (Soģu 6:33; 7:1—22.) Bet vai ar šiem notikumiem, kas strauji norisinājās nakts aizsegā, viss arī beidzās? Lasot Soģu grāmatas 7. un 8. nodaļu, var uzzināt, ka Gideons turpināja uzbrukumu. Starp daudzajām vietām, kas pieminētas šajās nodaļās, ir tādas, par kurām mūsdienās nav zināms, kur tās atradās, tāpēc tās neparādās Bībeles kartēs. Taču kartēs ir atzīmēts pietiekami daudz vietu, lai būtu iespējams izsekot Gideona rīcībai.
10 Gideons dzinās pakaļ iebrucēju karaspēka atlikušajai daļai līdz Bet-ha-Sitai un pēc tam uz dienvidiem līdz Abel-Meholai, kas atradās pie Jordānas. (Soģu 7:22—25.) Bībelē teikts: ”Gideons nāca pie Jardānas un bija jau pārcēlies pāri ar tiem trīs simti vīriem, kuŗi bija pie viņa un kas bija piekusuši no vajāšanas.” Tikuši pāri Jordānai, izraēlieši vajāja ienaidniekus dienvidu virzienā līdz Sukotai un Penuēlai pie Jabokas, pēc tam kalnup līdz Jogbehai (netālu no mūsdienu Ammānas Jordānijā). Tātad ienaidnieki tika vajāti kādus 80 kilometrus, laiku pa laikam uzliesmojot kaujai. Gideons sagūstīja un nogalināja divus midianiešu valdniekus un pēc tam atgriezās savā pilsētā Ofrā, kas atradās netālu no vietas, kur cīņa bija sākusies. (Soģu 8:4—12, 21—27.) Kā redzams, Gideona varoņdarbs nozīmēja ne tikai īsu brītiņu pūst taures, vicināt lāpas un kliegt. Ja zinām par šiem notikumiem, daudz iespaidīgāki kļūst vārdi, kas teikti par cilvēkiem ar stipru ticību: ”Man pietrūktu laika stāstīt par Gideonu [un citiem, kas] pārvarējuši nespēku, kaŗā stipri kļuvuši.” (Ebrejiem 11:32—34.) Arī kristieši var fiziski pagurt, bet tāpēc viņi nepārstāj pildīt Dieva gribu. (2. Korintiešiem 4:1, 16; Galatiešiem 6:9.)
Domāšanas veids un rīcība
11. Kādu ceļu izraēlieši bija nogājuši, pirms viņi nonāca Kadešā, un kādi ceļojumi tika veikti pēc tam?
11 Daudzi izmanto Bībeles kartes, lai atrastu noteiktas vietas, bet vai ar šo karšu palīdzību ir iespējams arī gūt kādu priekšstatu par cilvēku domāšanas veidu? Apskatīsim kādu piemēru — to, kā izraēlieši devās no Sinaja kalna uz Apsolīto zemi. Pa ceļam vairākkārt apstādamies, viņi beidzot nonāca Kadešā (Kadeš-Barneā). [9] 5. Mozus grāmatas 1. nodaļas 2. pantā teikts, ka tas bija vienpadsmit dienu gājums jeb kādi 270 kilometri. No turienes Mozus izsūtīja uz Apsolīto zemi 12 izlūkus. (4. Mozus 10:12, 33; 11:34, 35; 12:16; 13:1—3, 25, 26.) Izlūki devās uz ziemeļiem cauri Negebai, acīmredzot pagāja garām Bēršebai, tad Hebronai un aizkļuva līdz pat Apsolītās zemes ziemeļu robežām. (4. Mozus 13:21—24.) Tā kā izraēlieši uzklausīja desmit izlūku pesimistisko ziņojumu, viņiem turpmākos 40 gadus bija jāklīst pa tuksnesi. (4. Mozus 14:1—34.) Ko no tā var secināt par viņu ticību un gatavību paļauties uz Jehovu? (5. Mozus 1:19—33; Psalms 78:22, 32—43; Jūdas 5.)
12. Ko var secināt par izraēliešu ticību, un kāpēc mums par to būtu jādomā?
12 Padomāsim par to no ģeogrāfiskā viedokļa. Ja izraēliešiem būtu pieticis ticības un viņi būtu paklausījuši Jozuas un Kāleba padomam, vai viņiem būtu bijis tālu jāiet līdz Apsolītajai zemei? Kadeša bija kādus 16 kilometrus no Beer-lehai-rojas, kur bija dzīvojuši Īzāks un Rebeka. [7] No turienes bija nepilni 95 kilometri līdz Bēršebai, kas tika uzskatīta par Apsolītās zemes galējo dienvidu punktu. (1. Mozus 24:62; 25:11; 2. Samuēla 3:10.) Izraēlieši jau bija nogājuši visu ceļu no Ēģiptes līdz Sinaja kalnam un pēc tam vēl 270 kilometrus līdz Kadešai, un viņi jau bija tikpat kā uz Apsolītās zemes sliekšņa. Savukārt mēs patlaban esam uz apsolītās paradīzes sliekšņa, kura tiks izveidota uz zemes. Ko mēs no tā varam mācīties? Apustulis Pāvils, runādams par to, kas notika ar izraēliešiem, deva padomu: ”Centīsimies tāpēc ieiet šinī atdusā, lai neviens nekristu nepaklausībā pēc tā paša parauga.” (Ebrejiem 3:16—4:11.)
13., 14. a) Kādā situācijā gibeonieši izlēmīgi rīkojās? b) No kā var redzēt, par ko gibeonieši galvenokārt domāja, un ko no tā var mācīties?
13 Gluži citu attieksmi — paļāvību uz Dievu un gatavību pildīt viņa gribu — var redzēt Bībeles stāstījumā par kādu notikumu ar gibeoniešiem. Kad izraēlieši Jozuas vadībā bija pārgājuši pāri Jordānai un nonākuši zemē, ko Dievs bija apsolījis Ābrahāma ģimenei, bija pienācis laiks izdzīt no tās kanaāniešus. (5. Mozus 7:1—3.) Starp tiem bija arī gibeonieši. Izraēlieši ieņēma Jēriku un Aju un uzcēla nometni netālu no Gilgalas. Bet gibeonieši nevēlējās mirt kā lāstam pakļauti kanaānieši, tāpēc viņi nosūtīja pārstāvjus pie Jozuas uz Gilgalu. Viņi izlikās, it kā nāktu no zemes, kas ir ārpus kanaāniešu robežām, un piedāvāja noslēgt draudzības līgumu ar ebrejiem.
14 Gibeoniešu pārstāvji sacīja: ”Mēs, tavi kalpi, nākam no visai tālas zemes tā Kunga, tava Dieva, vārda dēļ.” (Jozuas 9:3—9.) Viņu drēbes un pārtika, kas viņiem bija līdzi, šķietami apstiprināja, ka viņi ir nākuši no tālienes, bet patiesībā Gibeona bija tikai kilometrus 30 no Gilgalas. [19] Jozua un viņa virsaiši noticēja gibeoniešiem un noslēdza draudzības līgumu ar Gibeonu un apkārtējām pilsētām. Vai gibeoniešu viltība bija tikai mēģinājums paglābties no nāves? Nē, viņi vēlējās iegūt izraēliešu Dieva labvēlību. Jehova neiebilda, ka gibeonieši kļūst par ”visas kopas malkas cirtējiem un ūdens nesējiem tā Kunga altāŗa vajadzībām” un gādā malku lietošanai uz upuru altāra. (Jozuas 9:11—27.) Gibeonieši arī turpmāk labprāt veica necilus darbus, kas bija saistīti ar kalpošanu Jehovam. Acīmredzot daļa no viņiem bija starp tempļa kalpotājiem, kas atgriezās no Babilonas un kalpoja atjaunotajā templī. (Ezras 2:1, 2, 43—54; 8:20.) Mēs varam viņiem līdzināties, ja cenšamies saglabāt mierīgas attiecības ar Dievu un labprāt pildām arī necilus uzdevumus kalpošanā.
Pašaizliedzīga kalpošana
15. Kāpēc zināšanas par ģeogrāfiju ir noderīgas, lasot Kristiešu grieķu rakstus?
15 Bībeles zemju ģeogrāfija ir nozīmīgs faktors arī Kristiešu grieķu rakstos, piemēram, stāstījumos par Jēzus un apustuļa Pāvila ceļojumiem un kalpošanu. (Marka 1:38; 7:24, 31; 10:1; Lūkas 8:1; 13:22; 2. Korintiešiem 11:25, 26.) Minēsim dažus piemērus un mēģināsim iztēloties attiecīgos ceļojumus.
16. Kā izpaudās Berojas kristiešu pateicības pilnā attieksme pret Pāvilu?
16 Savā otrajā misijas ceļojumā (violetā līnija kartē) Pāvils nonāca Filipos mūsdienu Grieķijas teritorijā. [33] Tur viņš sludināja, tika ieslodzīts cietumā un pēc tam atbrīvots, un tad devās uz Tesaloniku. (Apustuļu darbi 16:6—17:1.) Kad jūdi sacēla nemierus, brāļi Tesalonikā mudināja Pāvilu doties uz aptuveni 65 kilometrus attālo Beroju. Tur Pāvila sludināšana nesa labus augļus, taču ieradās jūdi un sāka noskaņot ļaudis pret Pāvilu. Tāpēc ”brāļi tūdaļ sūtīja Pāvilu prom, lai viņš ietu uz jūŗu”, un ”pavadoņi Pāvilu aizveda līdz Atēnām”. (Apustuļu darbi 17:5—15.) Daži no tiem, kas nupat bija kļuvuši ticīgi, šķiet, kājām nogāja 40 kilometrus līdz Egejas jūrai, samaksāja par braucienu kuģī un devās ar to 500 kilometrus tālā ceļā. Šāds ceļojums varēja būt bīstams, bet brāļi bija gatavi uzņemties risku, lai tikai ilgāk būtu kopā ar ceļojošo Dieva pārstāvi.
17. Ko var labāk saprast, zinot attālumu no Milētas līdz Efesai?
17 Kad Pāvils bija devies savā trešajā ceļojumā (zaļā līnija kartē), viņš ieradās Milētas ostā. No Milētas viņš sūtīja ziņu uz Efesu, kas atradās 50 kilometru attālumā, un ataicināja turienes draudzes vecajus. Mēs varam iedomāties, kā šie brāļi atstāja visus pārējos darbus un devās satikt Pāvilu. Pa ceļam viņi droši vien aizrautīgi pārrunāja gaidāmo tikšanos. Kad Pāvils viņiem bija pateicis visu, ko gribēja, un bija lūdzis Dievu, ”visi gauži raudāja, metās Pāvilam ap kaklu un to skūpstīja”. Pēc tam ”tie viņu pavadīja uz kuģi”, kas devās uz Jeruzalemi. (Apustuļu darbi 20:14—38.) Atceļā uz Efesu vecajiem bija bagātīga viela pārdomām un pārrunām. Vai nav patīkami domāt par to, ka šie brāļi, kas kājām nogāja tik garu ceļu, ļoti augstu vērtēja ceļojošo kalpotāju, kurš viņus varēja uzmundrināt un pastāstīt daudz ko noderīgu? Vai šajā stāstījumā mēs nevaram atrast kaut ko tādu, kas varētu ietekmēt mūsu dzīvi un domāšanu?
Iepazīt Apsolīto zemi un to, kas mūs gaida nākotnē
18. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret zināšanām par Bībelē minētajām vietām?
18 Apskatītie piemēri rāda, cik vērtīgi ir iepazīt zemi, ko Dievs deva izraēliešiem un kas daudzkārt minēta Bībelē. (Mēs iegūsim vēl vairāk, ja paplašināsim zināšanas arī par apkārtējām zemēm, kas pieminētas Bībelē.) Augot mūsu zināšanām un sapratnei par Apsolīto zemi, mums jāpatur prātā kāda pamatprasība, kas izraēliešiem bija jāpilda, lai viņi varētu ieiet zemē, kur ”piens un medus tek”, un baudīt tās augļus. Viņiem bija jābīstas Jehova un jāievēro viņa baušļi. (5. Mozus 6:1, 2; 27:3.)
19. Kāda paradīze mums jāiepazīst jau tagad, un kāda mūs gaida nākotnē?
19 Arī mums ir jābīstas Jehova un jāstaigā viņa ceļi. Tā mēs pilnveidosim garīgo paradīzi, kas jau tagad pastāv kristiešu draudzē, un vairosim tās skaistumu. Mēs arvien labāk iepazīsim šo garīgo paradīzi un izjutīsim, cik brīnišķīgi apstākļi tajā valda. Bet tas vēl nav viss. Jozuas vadībā izraēlieši šķērsoja Jordānu un nonāca auglīgā un skaistā zemē. Mums ir pilnīgs pamats ar pārliecību gaidīt paradīzi, kas tiks nodibināta uz zemes, — labo zemi, kas ir mūsu priekšā.
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc mums jāpadziļina zināšanas un sapratne par Bībelē minētajām zemēm?
• Kuras no šajā rakstā minētajām ģeogrāfiskajām detaļām jums likās sevišķi interesantas?
• Ko jums deva informācija par to, kādā apkārtnē risinājās daži Bībelē aprakstīti notikumi?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls/Attēls 14. lpp.]
Skatiet ”labo zemi”
2003. un 2004. gada kongresos Jehovas lieciniekiem bija iespēja saņemt brošūru Skatiet ”labo zemi”. Šajā jaunajā publikācijā, kas ir izdota apmēram 80 valodās, ir ievietotas daudzas krāsainas kartes un tabulas, kas attēlo dažādas Bībelē aprakstītas vietas, it īpaši Apsolīto zemi dažādos laika posmos.
Šajā rakstā ar pustrekniem burtiem norādīts uz to brošūras lappusi, kurā atrodama attiecīgā karte, piemēram: [15]. Ja jums ir šī jaunā brošūra, noteikti izpētiet, kā tā lietojama, jo tas jums ļaus padziļināt savas zināšanas un izpratni par Dieva Rakstiem.
1) Līdzās daudzām kartēm ir īpašs iedalījums, kurā paskaidroti kartē lietotie nosacītie apzīmējumi [18]. 2) Lielākajai daļai karšu dots mērogs jūdzēs un kilometros; tas palīdz noteikt attālumus starp attēlotajām vietām [26]. 3) Parasti kartē ir atrodama ziemeļu virzienā vērsta bultiņa, kas atvieglo orientāciju [19]. 4) Bieži kartes ir iekrāsotas, attēlojot reljefu [12]. 5) Karšu malās dažkārt ir skaitļi un burti, pēc kuriem var sameklēt pilsētu nosaukumus un citus vietvārdus [23]. 6) Nosaukumu rādītājā [34, 35] pustrekniem burtiem dots lappuses numurs; daudzos gadījumos norādīta arī burta un skaitļa kombinācija, pēc kuras attiecīgo vietu var atrast kartē, piemēram, E2. Ja izmantosiet šīs iespējas, ko brošūra piedāvā, jūs redzēsiet, ka ar tās palīdzību var ievērojami paplašināt savas zināšanas un padziļināt Bībeles izpratni.
[Tabula/Karte 16., 17. lpp.]
DABAS RAJONI
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
A. Lielās jūras piekraste
B. Līdzenumi rietumos no Jordānas
1. Ašera līdzenums
2. Doras piekrastes josla
3. Saronas ganības
4. Filistijas līdzenums
5. Centrālā austrumu—rietumu ieleja
a. Megidas līdzenums
b. Jezreēlas līdzenums
C. Kalni rietumos no Jordānas
1. Galilejas kalni
2. Karmela kalni
3. Samarijas kalni
4. Šefela (pakalni)
5. Jūdas kalnājs
6. Jūdas tuksnesis
7. Negeba
8. Pāranas tuksnesis
D. Araba (rifta ieleja)
1. Hulas baseins
2. Galilejas jūra
3. Jordānas ieleja
4. Sāls jūra (Nāves jūra)
5. Araba (dienvidos no Sāls jūras)
E. Kalni/plakankalnes austrumos no Jordānas
1. Basana
2. Gileāda
3. Amona un Moāba
4. Ēdoma kalnu plato
F. Libāna kalni
[Karte]
Hermona kalns
Mores pakalns
Abel-Mehola
Sukota
Jogbeha
Bētele
Gilgala
Gibeona
Jeruzaleme
Hebrona
Gaza
Bēršeba
Sodoma?
Kadeša
[Karte/Attēls 15. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
KANAĀNA
Megida
GILEĀDA
Dotana
Sihema
Bētele (Lūza)
Aja
Jeruzaleme (Salema)
Betlēme (Efrata)
Mamre
Hebrona (Makpela)
Gerāra
Bēršeba
Sodoma?
NEGEBA
Rehobota?
[Kalni]
Morija kalns
[Ūdenstilpes]
Sāls jūra
[Upes]
Jordāna
[Attēls]
Ābrahāms pārstaigāja zemi
[Karte 18. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
Troada
SAMOTRAKIJA
Neapole
Filipi
Amfipole
Tesalonika
Beroja
Atēnas
Korinta
Efesa
Milēta
RODA