Vai jūs dzīvosiet paradīzē?
Vai jūs dzīvosiet paradīzē?
”Es pazīstu cilvēku iekš Kristus, ..tas.. ..tika aizrauts paradīzē.” (2. KORINTIEŠIEM 12:2—4.)
1. Kādi Bībelē lasāmi solījumi daudziem liekas pievilcīgi?
PARADĪZE. Vai jūs atceraties, kā jutāties, kad pirmo reizi izdzirdējāt par Dieva solījumu izveidot uz zemes paradīzi? Iespējams, jums ir iespiedies atmiņā, kā jūs uzzinājāt, ka ”aklo acis atvērsies”, ”kurlo ausis atdarīsies” un ”ūdens izvirdīs tuksnesī”, kas būs kļuvis auglīgs un skaists. Bet varbūt jums sevišķi iepatikās pravietojums par vilku, kas mājos pie jēra, un kazlēnu, kas nebaidīsies no panteras? Un vai nebija saviļņojoši lasīt, ka jums tuvie cilvēki, kas ir miruši, tiks piecelti no nāves un varēs dzīvot šajā paradīzē? (Jesajas 11:6; 35:5, 6; Jāņa 5:28, 29.)
2., 3. a) Kāpēc var teikt, ka uz Bībeli balstītā cerība nav nesaprātīga? b) Kāds vēl iemesls cerībai mums ir?
2 Cerēt uz to visu nav nesaprātīgi. Bībeles solījumiem par dzīvi paradīzē var uzticēties. Piemēram, mēs varam paļauties uz vārdiem, ko Jēzus teica noziedzniekam, kurš karājās pie staba: ”Tu būsi ar mani paradīzē.” (Lūkas 23:43.) Mēs ticam solījumam: ”Mēs gaidām pēc viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” Mēs paļaujamies arī uz to, ka Dievs nožāvēs cilvēku asaras, ka vairs nebūs nāves un pienāks gals sērām, vaidiem un sāpēm. Tad uz zemes atkal būs paradīze. (2. Pētera 3:13; Atklāsmes 21:4.)
3 Ir vēl kāds iemesls pārliecībai, ka cerība dzīvot paradīzē piepildīsies. Tas ir kaut kas tāds, ko jau tagad ir iespējams izjust kristiešiem visās pasaules malās. Dievs ir izveidojis garīgu paradīzi un ļauj savai tautai tajā dzīvot. Vārdi ”garīgā paradīze” var izklausīties nekonkrēti un grūti saprotami, taču šādas paradīzes pastāvēšana bija paredzēta, un tā tiešām pastāv.
Paradīzes redzējums
4. Kāda parādība ir minēta 2. vēstulē korintiešiem, 12. nodaļas 2.—4. pantā, un kas šo parādību, visticamāk, redzēja?
4 Ar šo jautājumu ir saistīti vārdi, ko rakstīja apustulis Pāvils: ”Es pazīstu cilvēku iekš Kristus, ..tas tika aizrauts trešajās debesīs. Par to pašu cilvēku es zinu, ka tas — vai miesā, vai ārpus miesas, nezinu, to Dievs zina — tika aizrauts paradīzē un dzirdēja neizsakāmus vārdus, ko cilvēkam nav ļauts izrunāt.” (2. Korintiešiem 12:2—4.) Pāvils to rakstīja uzreiz pēc tam, kad bija aizstāvējis savas apustuļa pilnvaras. Bībelē nav runāts ne par vienu citu cilvēku, kas būtu pieredzējis kaut ko tamlīdzīgu, un Pāvils ir tas, kurš par to stāsta. Tāpēc ir loģiski secināt, ka parādību redzēja pats Pāvils. Kādā ”paradīzē” viņš bija nonācis šī pārdabiskā redzējuma laikā? (2. Korintiešiem 11:5, 23—31.)
5. Kas nebija tas, ko Pāvils redzēja, un kāda realitāte bija ”paradīze”, par ko viņš runāja?
5 Konteksts neliecina, ka ”trešās debesis” būtu bijusi atmosfēra, kas ir ap zemeslodi, kosmiskā telpa vai kādi paralēlie Visumi, par kuriem runā astrofiziķi. Bībelē skaitlis trīs bieži ir lietots, lai kaut ko uzsvērtu, piešķirtu teiktajam lielāku spēku vai intensitāti. (Salamans Mācītājs 4:12; Jesajas 6:3; Mateja 26:34, 75; Atklāsmes 4:8.) Tātad tas, ko Pāvils redzēja parādībā, bija kaut kas izcils un īpašs; tā bija garīga realitāte.
6. Kādi vēsturiski notikumi palīdz saprast to, ko redzēja Pāvils?
6 Labāku sapratni par to sniedz agrāki Bībeles pravietojumi. Kad Dieva senā tauta kļuva viņam neuzticīga, Dievs nolēma pieļaut, ka Jūdejai un Jeruzalemei uzbrūk babilonieši. Uzbrukuma kulminācija bija izpostīšana, kas, pēc Bībeles hronoloģijas, notika 607. gadā p.m.ē. Pravietojumā bija teikts, ka zeme paliks izpostīta 70 gadus, bet pēc tam Dievs ļaus ebrejiem, kas būs nožēlojuši grēkus, atgriezties un atjaunot patieso pielūgsmi. Šie notikumi risinājās, sākot ar 537. gadu p.m.ē. (5. Mozus 28:15, 62—68; 2. Ķēniņu 21:10—15; 24:12—16; 25:1—4; Jeremijas 29:10—14.) Bet kas notika ar pašu zemi? 70 gadu laikā tā bija kļuvusi par aizaugušu un izkaltušu kailatni, kur mitinājās tuksneša zvēri. (Jeremijas 4:26; 10:22.) Tomēr bija izteikts šāds solījums: ”Tas Kungs sajūt žēlastību pret Ciānu, žēlastību pret visām tās drupu kaudzēm, Viņš padarīs visu tās tuksnešu kopu par Ēdeni un tās tuksnesīgo klajumu par tā Kunga dārzu [jeb ”paradīzi”, Septuaginta].” (Jesajas 51:3.)
7. Kam bija jānotiek pēc 70 gadu ilgās pamestības?
7 Solījums piepildījās pēc 70 gadiem. Ar Dieva svētību apstākļi mainījās uz labo pusi. Iztēlosimies šādu ainu: ”Priecāsies tuksnesis un izkaltušā nora, klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks! Tie ziedēs un līksmos priekā un ar gavilēm! [..] ..klibais lēkās kā briedis, un mēmo mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā. Un kvēlošā smilts taps par ezeru un izkaltušā zeme par ūdens avotu; kur agrāk mājoja šakaļi, tur augs zāle un niedres.” (Jesajas 35:1—7.)
Atjaunota un pārveidota tauta
8. Kas liecina par to, ka Jesajas grāmatas 35. nodaļā galvenokārt runāts par cilvēkiem?
8 Tās tiešām bija milzīgas pārmaiņas — no postažas līdz paradīzei! Bet šie un citi uzticami pravietojumi liecināja par to, ka arī ar cilvēkiem notiks pārmaiņas, kas būs salīdzināmas ar izpostītas zemes pārvēršanos auglīgā. Kāpēc tā var apgalvot? Jesaja minēja ”tā Kunga atsvabinātos”, kuri atgriezīsies savā zemē ”ar gavilēm” un kuru sirdis pildīs ”prieks un līksmība”. (Jesajas 35:10.) Šie vārdi attiecās nevis uz zemi, bet uz cilvēkiem. Citā vietā Jesaja runāja par tiem, kas pārnāks Ciānā: ”Viņus [varēs] saukt par taisnības kokiem, kas tā Kunga dēstīti.. Jo kā zeme izdod savus augļus.., tā tas Kungs liks zelt taisnībai un slavai visu tautu priekšā.” Turklāt Jesaja par Dieva tautu rakstīja: ”Tas Kungs tevi vienmēr vadīs.. un stiprinās tavus locekļus, ka tu būsi kā auglīgs dārzs.” (Jesajas 58:11; 61:3, 11; Jeremijas 31:10—12.) Kā redzams, bija ne tikai jāuzlabojas pašas zemes stāvoklim, bet arī jānotiek izmaiņām ar dzimtenē pārnākušo ebreju tautu.
9. Kādu ”paradīzi” Pāvils redzēja, un kad redzējums piepildījās?
9 Šie vēsturiskie notikumi palīdz saprast, ko Pāvils redzēja parādībā. Tā bija saistīta ar kristiešu draudzi, ko viņš dēvēja par ”Dieva aŗamo tīrumu”, kuram bija jābūt auglīgam. (1. Korintiešiem 3:9.) Kad šai parādībai bija jāpiepildās? Pāvils redzēto nosauca par ”atklāsmi”, tātad kaut ko tādu, kam jānotiek nākotnē. Viņš zināja, ka pēc viņa nāves sāksies liela mēroga atkrišana. (2. Korintiešiem 12:1; Apustuļu darbi 20:29, 30; 2. Tesaloniķiešiem 2:3, 7.) Kamēr atkritējiem bija galvenā ietekme draudzē, patiesos kristiešus nekādā ziņā nevarēja salīdzināt ar plaukstošu dārzu. Taču bija jāpienāk laikam, kad patiesā pielūgsme atkal tiktu paaugstināta. Dieva tautas stāvoklim bija jātiek atjaunotam, lai ”taisnie spīdētu kā saule sava tēva valstībā”. (Mateja 13:24—30, 36—43.) Tas tiešām notika dažus gadus pēc Dieva Valstības izveidošanas debesīs. Gadiem ejot, ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka Dieva tauta atrodas garīgā paradīzē, ko Pāvils redzēja parādībā.
10., 11. Kāpēc var teikt, ka mēs atrodamies garīgā paradīzē, lai gan neesam pilnīgi?
10 Protams, mēs visi esam nepilnīgi, tāpēc mūs nepārsteidz problēmas, kas dažreiz rodas mūsu starpā, tāpat kā tas notika ar kristiešiem Pāvila laikā. (1. Korintiešiem 1:10—13; Filipiešiem 4:2, 3; 2. Tesaloniķiešiem 3:6—14.) Taču padomāsim par garīgo paradīzi, kādā mēs atrodamies. Agrāk mūsu garīgums nebija labā stāvoklī, bet tagad mēs esam izdziedināti. Agrāk mums nebija pieejams garīgais uzturs, bet tagad mēs varam to baudīt pārpilnībā. Dieva tautai nav jānopūlas garīgā ziņā neauglīgā zemē — mēs izjūtam Dieva labvēlību, un pār mums bagātīgi līst viņa svētības. (Jesajas 35:1, 7.) Mums nav kā cietumā jātaustās garīgā tumsā, jo mēs redzam brīvības un Dieva labvēlības gaismu. Daudzi, kas agrāk bija kā kurli, nezinādami Bībeles pravietojumus, ir sākuši ”dzirdēt” — saprast Dieva Rakstos teikto. (Jesajas 35:5.) Piemēram, pirms kāda laika miljoniem Jehovas liecinieku visā pasaulē sīki apskatīja Daniēla pravietojumus, bet pēc tam iedziļinājās Jesajas grāmatā. Vai gan šis vērtīgais garīgais uzturs neliecina, ka mēs dzīvojam garīgā paradīzē?
11 Apbrīnojami ir arī tas, kā visdažādākie cilvēki, kas cenšas saprast un izmantot savā dzīvē Dieva Rakstus, ir izmainījuši savu personību. Viņi ir atbrīvojušies no sliktām rakstura īpašībām, kas viņiem agrāk piemita. Arī mums varbūt ir izdevies daudz ko panākt šajā ziņā, un to pašu var teikt par mūsu garīgajiem brāļiem un māsām. (Kolosiešiem 3:8—14.) Atrodoties Jehovas liecinieku draudzē, mēs esam kopā ar miermīlīgiem un patīkamiem cilvēkiem. Pagaidām viņi vēl nav pilnīgi, bet viņus nekādā gadījumā nevar salīdzināt ar mežonīgiem lauvām un plēsīgiem zvēriem. (Jesajas 35:9.) Par ko liecina šādas miermīlīgas brāļu saimes pastāvēšana? Nav šaubu, ka mūsu garīgo stāvokli var nosaukt par garīgu paradīzi, turklāt šī garīgā paradīze attēlo paradīzi, kura tiks izveidota uz zemes un kurā mēs varēsim dzīvot, ja paliksim uzticīgi Dievam.
12., 13. Kas mums jādara, lai paliktu garīgajā paradīzē?
12 Bet ir kaut kas tāds, ko mēs nedrīkstam aizmirst. Dievs sacīja izraēliešiem: ”Turiet visus baušļus, ko es jums šodien pavēlu, lai jūs kļūstat stipri un nākat un iemantojat to zemi.” (5. Mozus 11:8.) Tā pati zeme ir pieminēta 3. Mozus grāmatas 20. nodaļas 22. un 24. pantā: ”Turiet visus manus nolikumus un izpildiet manas taisnās tiesas un dariet pēc tiem, ka jūs neizspļauj zeme uz kuŗu Es jūs vedu, lai jūs tur dzīvotu. Un Es jums esmu apsolījis: Jūs iegūsit īpašumā zemi, un Es jums to došu par dzimtu zemi: zemi, kuŗā piens un medus tek.” Iespēja dzīvot Apsolītajā zemē bija atkarīga no labām attiecībām ar Dievu Jehovu. Tieši tāpēc, ka izraēlieši nebija paklausīgi, Dievs babiloniešiem ļāva viņus uzveikt un aizvest projām no viņu zemes.
13 Garīgajā paradīzē ir daudz kā tāda, kas mums sagādā prieku. Tā ir skaista, un apstākļi tajā ir nomierinoši. Mums ir mierīgas attiecības ar kristiešiem, kas ir daudz darījuši, lai atbrīvotos no sliktām īpašībām, un tagad ir laipni un izpalīdzīgi. Tomēr, lai paliktu garīgajā paradīzē, nepietiek tikai uzturēt labas attiecības ar cilvēkiem. Mums jāveido labas attiecības ar Jehovu un jāpilda viņa griba. (Mihas 6:8.) Mēs esam ienākuši garīgajā paradīzē paši pēc savas gribas, bet, ja nesargāsim savas attiecības ar Dievu, mēs varam tikt aizskaloti projām vai izraidīti no tās.
14. Kas palīdz palikt garīgajā paradīzē?
14 Svarīgs faktors, kas mums var palīdzēt, ir tas, ka mums jāsmeļas stiprinājums Dieva Rakstos. Tas tēlainā valodā ir paskaidrots 1. psalma pirmajos trīs pantos: ”Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam.., bet kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” Garīgo uzturu garīgajā paradīzē var iegūt, arī lasot uz Bībeli balstītās publikācijas, ko sagādā uzticīgā un gudrā kalpa grupa. (Mateja 24:45—47.)
Kā paradīzi sev padarīt vēl reālāku
15. Kāpēc Mozus neieveda izraēliešus Apsolītajā zemē, bet ko viņš redzēja?
15 Ir vēl kaut kas tāds, kas ļauj iztēloties paradīzi. Kad izraēlieši 40 gadus bija klejojuši tuksnesī, Mozus viņus izveda Moāba klajumos, kas atradās austrumos no Jordānas upes. Tā kā Mozus kādu laiku pirms tam bija izdarījis pārkāpumu, Jehova viņam neļāva vest izraēliešus pāri Jordānai. (4. Mozus 20:7—12; 27:12, 13.) Mozus lūdza Dievam: ”Ļauj, lūdzams, man celties pāri un skatīt labo zemi viņpus Jardānas.” Lai gan Mozus tā arī neiegāja šajā zemē, viņš uzkāpa Pizgas kalnā, no kurienes varēja to apskatīt, un saprata, ka tā ir ”laba zeme”. Kāda, jūsuprāt, bija šī zeme? (5. Mozus 3:25—27.)
16., 17. a) Kā Apsolītās zemes stāvoklis senatnē atšķīrās no tās pašreizējā stāvokļa? b) Kas liecina par to, ka Apsolītā zeme reiz bija kā paradīze?
16 Balstoties uz to, kāds šis apvidus lielā mērā ir tagad, varētu iztēloties izkaltušu zemi, smiltis, akmeņainus, tuksnesīgus klajumus un neizturamu svelmi. Tomēr ir pamats domāt, ka Bībeles laikos šī vieta bija pavisam citāda. Žurnālā Scientific American agronoms Volters Laudermilks norādīja, ka zemei šajā reģionā jau tūkstoš gadu ”ļaunumu nodara nepareiza saimniekošana”. Šis speciālists rakstīja: ”Tuksnesis reiz plaukstošās zemes vietā ir radies cilvēku darbības dēļ, nevis dabiski.” Veiktie pētījumi viņam lika secināt, ka ”šī zeme reiz bija lauku paradīze”. Tātad cilvēki paši ir sabojājuši to, kas kādreiz bija ”lauku paradīze”. *
17 Pārdomājot Bībelē lasīto, var pārliecināties, cik loģisks ir šāds secinājums. Atcerēsimies, ka Jehova ar Mozus starpniecību izraēliešiem teica: ”Tā zeme, uz kuŗu tu dodies pāri, lai to iegūtu īpašumā, tā ir zeme ar kalniem un ar ielejām, kas tiek slacīta ar debess lietus ūdeni, zeme, par ko tas Kungs, tavs Dievs, rūpējas.” (5. Mozus 11:8—12.)
18. Kāpēc Jesajas grāmatas 35. nodaļas 2. pantā lasāmie vārdi trimdā nonākušajiem izraēliešiem ļāva iztēloties, kāda būs Apsolītā zeme?
18 Apsolītajā zemē bija tik krāšņa augu valsts un tā bija tik auglīga, ka dažu vietu pieminēšana vien jau lika iztēloties paradīzei līdzīgus apstākļus. Par to var pārliecināties, lasot Jesajas grāmatas 35. nodaļā pravietojumu, kas sākotnēji piepildījās, kad izraēlieši atgriezās no Babilonas. Jesaja rakstīja: ”Tie ziedēs un līksmos priekā un ar gavilēm! Tiem ir dota Libanona godība, Karmela kalna košums un Saronas līdzenuma glītums; tie redzēs tā Kunga godību, mūsu Dieva jaukumu.” (Jesajas 35:2.) Libanona, Karmela un Saronas pieminēšana izraēliešu acu priekšā lika parādīties patīkamai un skaistai ainai.
19., 20. a) Pastāstiet par seno Saronas apvidu! b) Kāda ir viena iespēja stiprināt savu cerību uz paradīzi?
19 Piemēram, Sarona bija piejūras līdzenums, kas pletās starp Samarijas pakalniem un Lielo jūru jeb Vidusjūru. (Skat. fotoattēlu 10. lpp.) Tā bija pazīstama ar savu skaistumu un ražīgumu. Saronas līdzenumā netrūka ūdens, un tā bija ļoti laba vieta ganībām, bet šī apvidus ziemeļos auga ozolu meži. (1. Laiku 27:29; Augstā Dziesma 2:1; Jesajas 65:10.) Tātad Jesajas grāmatas 35. nodaļas 2. pantā bija runāts par atjaunošanu un paredzēts, ka zeme kļūs plaukstoša un krāšņa kā paradīze. Šis pravietojums bija arī norāde uz brīnišķīgu garīgu paradīzi, kura atbilda tam, ko Pāvils vēlāk redzēja parādībā. Visbeidzot, šis pravietojums, tāpat kā citi, stiprina mūsu cerību dzīvot paradīzē uz zemes.
20 Dzīvojot garīgā paradīzē, mēs varam vairot savu pateicību par to un stiprināt cerību uz paradīzi, kas tiks izveidota uz zemes. To var darīt, padziļinot savu sapratni par to, ko lasām Bībelē. Tajā ietvertajos notikumu aprakstos un pravietojumos bieži ir minētas konkrētas vietas. Vai jūs gribētu vairāk uzzināt par to, kur tās atradās un kāds bija to savstarpējais novietojums? Šajā ziņā ļoti noderīgs būs nākamais raksts.
[Zemsvītras piezīme]
^ 16. rk. Deniss Beilijs grāmatā Bībeles ģeogrāfija (The Geography of the Bible) raksta: ”Kopš Bībeles laikiem, cik var spriest, augu valsts ir ievērojami izmainījusies.” Viņš norāda arī iemeslu, kāpēc tā ir noticis: ”Cilvēkiem bija vajadzīgs koks gan kā malka, gan kā celtniecības materiāls, tāpēc.. viņi sāka izcirst kokus, pakļaujot zemi tiešai laika apstākļu iedarbībai. Šāda iejaukšanās vidē nepalika bez sekām — klimats.. pakāpeniski kļuva par būtiskāko faktoru zemes postīšanā.”
Vai jūs atceraties?
• Kādu ”paradīzi” apustulis Pāvils redzēja parādībā?
• Kā sākotnēji piepildījās vārdi no Jesajas grāmatas 35. nodaļas, un kā tie ir saistīti ar Pāvila redzējumu?
• Kā mēs varam vairot pateicību par garīgo paradīzi un stiprināt savu cerību dzīvot paradīzē uz zemes?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 10. lpp.]
Saronas līdzenums — auglīgs Apsolītās zemes apvidus
[Norāde par autortiesībām]
Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.
[Attēls 12. lpp.]
Mozus saprata, ka tā ir ”laba zeme”