Jehova sodīs ļaunos
Jehova sodīs ļaunos
”Sataisies.., lai tu varētu stāties sava Dieva priekšā!” (AMOSA 4:12.)
1., 2. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs darīs galu ļaunumam?
VAI Jehova reiz darīs galu ļaunumam un ciešanām uz zemes? Tagad, 21. gadsimta sākumā, šis jautājums ir īpaši aktuāls. Notikumi pasaulē liecina par cilvēku nežēlību citam pret citu. Mēs visi ilgojamies, lai pasaulē vairs nebūtu vardarbības, terorisma un korupcijas.
2 Tomēr mēs varam nešaubīgi ticēt, ka Jehova darīs galu ļaunumam. Pārdomājot Dieva īpašības, mēs droši secinām, ka viņš vērsīsies pret ļaunajiem. Jehova ir taisnīgs Dievs. 33. psalma 5. pantā teikts: ”Viņš mīl taisnību un tiesu.” Citā psalmā rakstīts: ”Viņa dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus.” (Psalms 11:6.) Ir skaidrs, ka Jehova, visvarenais Dievs, kas mīl taisnību, necietīs mūžīgi to, ko viņš ienīst.
3. Kas tiks izskatīts tālāk?
3 Bet ir vēl kāds iemesls, kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova darīs galu ļaunumam. Par to liecina viņa rīcība pagātnē. Tas, kā Jehova ir izturējies pret ļaundariem, ļoti spilgti ir attēlots Amosa grāmatā. Tālāk iedziļinoties Amosa pravietojumos, tiks izskatīti trīs punkti, kas raksturo to, kā Dievs tiesā un soda. Pirmkārt, viņa sods vienmēr ir pelnīts. Otrkārt, no tā nevar izvairīties. Un, treškārt, Dievs Jehova soda tikai ļaunos, bet izrāda žēlastību tiem cilvēkiem, kas nožēlo savus pārkāpumus un ir noskaņoti pareizi. (Romiešiem 9:17—26.)
Dieva sods vienmēr ir pelnīts
4. Uz kurieni Jehova sūtīja Amosu, un ar kādu nolūku?
4 Amosa dzīves laikā izraēliešu tauta jau bija sašķēlusies — dienvidos pastāvēja divu cilšu valsts Jūdeja, bet ziemeļos atradās desmit cilšu valsts Izraēla. Jehova uzdeva Amosam pravietot un lika doties no dzimtās pilsētas, kas atradās Jūdejā, uz Izraēlu. Tur Amosam bija jāpasludina Jehovas spriedums.
5. Pret kādu zemju iedzīvotājiem bija vērsti pirmie Amosa pravietojumi, un kāpēc viņi bija pelnījuši Dieva sodu?
5 Amoss nesāka sludināšanu ar Jehovas nosodījumu nepaklausīgajiem ziemeļu valsts Izraēlas iedzīvotājiem. Sākumā viņš runāja par to, kāds sods draud sešām kaimiņvalstīm: Sīrijai, Filistijai, Tirai, Ēdomai, Amonai un Moābai. Vai šo zemju iedzīvotāji patiešām bija pelnījuši sodu? Noteikti! Viņus visus vienoja tas, ka viņi bija nikni Dieva tautas ienaidnieki.
6. Kāpēc Jehova paredzēja sodīt Sīriju, Filistiju un Tiru?
6 Piemēram, Jehova nosodīja sīriešus tāpēc, ka ”viņi ir kūluši Gileādu”. (Amosa 1:3.) Sīrieši bija iekarojuši daļu Gileādas — tas bija Izraēlas apgabals austrumos no Jordānas upes — un nodarījuši lielu postu Dieva kalpiem, kas tur dzīvoja. Bet Filistija un Tira? Filistieši bija ņēmuši gūstā izraēliešus un pārdevuši tos ēdomiešiem, un daudzi izraēlieši bija nonākuši arī Tiras vergu tirgotāju rokās. (Amosa 1:6, 9.) Iedomājieties — viņi pārdeva Dieva kalpus verdzībā! Nav jābrīnās, ka Jehova paredzēja sodīt Sīriju, Filistiju un Tiru.
7. Kas ēdomiešiem, amoniešiem un moābiešiem bija kopīgs ar izraēliešiem, bet kā viņi pret tiem izturējās?
7 Arī Ēdomai, Amonai un Moābai bija kaut kas kopīgs: gan ēdomieši, gan amonieši, gan moābieši bija rada ar izraēliešiem. Ēdomiešu ciltstēvs bija Jēkaba dvīņubrālis Ēzavs, tātad viņi bija cēlušies no Ābrahāma. Tāpēc viņi bija izraēliešu brāļu tauta. Savukārt amonieši un moābieši bija cēlušies no Ābrahāma brāļadēla Lata. Bet vai šīs trīs tautas izturējās pret izraēliešiem brālīgi? Nē, nepavisam! Ēdomieši ”savu brāļu tautu vajāja ar zobenu”, un amonieši pret gūstā saņemtajiem izraēliešiem izturējās īpaši nežēlīgi. (Amosa 1:11, 13.) Lai gan Amoss nav minējis konkrētus noziegumus, kādus pret Dieva tautu bija izdarījuši moābieši, ir zināms, ka moābieši jau no sendienām bija vērsušies pret Izraēlu. Šīm trim radniecīgajām tautām bija jāsaņem smags sods. Jehova apsolīja, ka tās tiks postītas ar uguni.
No Dieva soda nav iespējams izvairīties
8. Kāpēc sešas Izraēlai tuvās valstis nevarēja izvairīties no Dieva soda?
8 Nav šaubu, ka Amosa pravietojumu sākumā minēto sešu zemju iedzīvotāji bija pelnījuši Dieva sodu. Turklāt no tā nebija iespējams izvairīties. No Amosa grāmatas 1. nodaļas 3. panta līdz 2. nodaļas 1. pantam sešas reizes atkārtojas Jehovas solījums nesaudzēt šīs tautas. Saskaņā ar savu solījumu viņš arī izpildīja sodu. Vēsture liecina, ka visas šīs valstis vēlāk tika izpostītas. Vismaz četras no iepriekšminētajām tautām — filistieši, moābieši, amonieši un ēdomieši — ar laiku vispār izzuda.
9. Ko bija pelnījuši Jūdejas iedzīvotāji, un kāpēc?
9 Tālāk Amosa pravietojumos ir pievērsta uzmanība septītajai zemei — viņa dzimtajai Jūdejai. Amosa klausītāji ziemeļu valstī Izraēlā droši vien bija pārsteigti, dzirdot, ka Amoss sludina sodu Jūdejai. Kāpēc Jūdejas iedzīvotāji bija pelnījuši nelabvēlīgu spriedumu? ”Tādēļ ka viņi nepilda tā Kunga bauslību,” teikts Amosa grāmatas 2. nodaļas 4. pantā. Jehova neatstāja bez ievērības apzinātu bauslības pārkāpšanu. Kā rakstīts 2. nodaļas 5. pantā, viņš teica: ”Es likšu tādēļ ugunij uzliesmot Jūdas zemē, un tā izpostīs Jeruzālemes pilis.”
10. Kāpēc Jūdeja nevarēja izvairīties no nelaimes?
10 Dievam neuzticīgie Jūdejas iedzīvotāji nevarēja izvairīties no gaidāmās nelaimes. Jehova septīto reizi paziņoja, ka nesaudzēs tos, kam piespriedis sodu. (Amosa 2:4.) Jūdeja pravietoto sodu saņēma 607. gadā p.m.ē., kad to izpostīja babilonieši. Mēs atkal redzam, ka ļaundari nevar izbēgt no Dieva soda.
11.—13. Pret kuras valsts iedzīvotājiem galvenokārt bija vērsti Amosa pravietojumi, un kādi apstākļi tajā valdīja?
11 Pravietis Amoss bija pavēstījis Jehovas spriedumu septiņām zemēm. Tie, kas nodomāja, ka Amoss ir beidzis pravietot, kļūdījās, jo Amosam vēl bija daudz, ko teikt. Viņa galvenais uzdevums bija paziņot par smago sodu, kas draudēja ziemeļu valstij Izraēlai. Izraēla bija pelnījusi Dieva sodu tāpēc, ka tās iedzīvotāji morālā un reliģiskā ziņā bija dziļi pagrimuši.
12 Amosa grāmatā var lasīt, kā Izraēlā tika apspiesta vienkāršā tauta. 2. nodaļas 6. un 7. pantā teikts: ”Tā saka tas Kungs: ”Triju, vēl vairāk četru Israēla noziegumu dēļ Es negribu viņus saudzēt, tāpēc ka viņi katru taisno pārdod par naudu un katru nabago par pāri kurpju. Viņi iemin nabago galvas pīšļos un vājos nostumj no ceļa!””
13 ”Katru taisno pārdod par naudu” — šie vārdi acīmredzot nozīmēja, ka tiesneši ņēma kukuļus un notiesāja nevainīgos. Aizdevēji pārdeva nabagos verdzībā ”par pāri kurpju”, proti, niecīgu parādu dēļ. Cietsirdīgi cilvēki pazemoja nabagos tiktāl, ka tie aiz bēdām un pazemojuma kaisīja sev uz galvas ”pīšļus”, tas ir, zemi. Kukuļošana bija tik ļoti izplatīta, ka ”vājajiem” nebija nekādu cerību uz taisnību.
14. Kas tika apspiesti desmit cilšu valstī Izraēlā?
14 Ievērojiet, kam tika darīts pāri: ”taisnajiem”, ”nabagiem” un ”vājajiem”. Bauslības derībā, ko izraēlieši Jehovam bija apsolījuši ievērot, bija noteikts, ka neaizsargātajiem un trūcīgajiem jāparāda līdzjūtība. Bet desmit cilšu valstī Izraēlā pret viņiem izturējās ārkārtīgi slikti.
”Sataisies.., lai tu varētu stāties sava Dieva priekšā!”
15., 16. a) Kāpēc izraēlieši saņēma brīdinājumu būt gataviem stāties Dieva priekšā? b) Kā Amosa grāmatas 9. nodaļas 1. un 2. pantā apliecināts, ka ļaundari nevar izvairīties no Dieva soda? c) Kas ar desmit cilšu valsti Izraēlu notika 740. gadā p.m.ē.?
15 Tā kā Izraēlā bija izplatīta netikumība un citāda grēcīga rīcība, pravietis Amoss pilnīgi pamatoti brīdināja dumpīgo tautu: ”Sataisies.., lai tu varētu stāties sava Dieva priekšā!” (Amosa 4:12.) Nebija iespējams, ka neuzticīgajiem izraēliešiem netiktu izpildīts Jehovas spriedums, jo viņš astoto reizi paziņoja, ka negrasās saudzēt tos, kam ir piespriedis sodu. (Amosa 2:6.) Ja ļaundari mēģinātu paslēpties no Jehovas, tas neizdotos, jo viņš teica: ”Nevienam bēdzējam no viņiem nebūs izbēgt, neviens izbēgušais neizglābsies! Un, ja arī viņi izlauztos cauri līdz pazemei, tad mana roka tomēr viņus no turienes izvilks, un, ja viņi paceltos pret debesīm, tad Es viņus tomēr nogrūdīšu zemē.” (Amosa 9:1, 2.)
16 Ļaundari nevarēja izbēgt no Jehovas nedz slēpjoties pazemē, nedz paceļoties pret debesīm, tas ir, glābjoties augstu kalnos. Jehova skaidri brīdināja, ka no viņa nekur nav iespējams paslēpties. Saskaņā ar Dieva taisnīgumu Izraēlai bija jāsaņem sods par ļaunajiem darbiem, un tā patiešām notika. 740. gadā p.m.ē., apmēram 60 gadu pēc tam, kad Amoss uzrakstīja savus pravietojumus, Izraēlu iekaroja asīrieši.
Sodu saņem tikai Dieva ienaidnieki
17., 18. Ko Amosa grāmatas 9. nodaļa liecina par Dieva žēlastību?
17 Amosa pravietojumi palīdz saprast, ka Dieva piespriestais sods vienmēr ir pelnīts un no tā nevar izvairīties. Bet vēl Amosa grāmatā var uzzināt, ka sodu saņem tikai Jehovas ienaidnieki. Dievs spēj atrast un sodīt ļaundarus, lai kur tie slēptos, un tāpat viņš spēj atrast arī cilvēkus, kas nožēlo savus grēkus un cenšas dzīvot taisnīgi — tos, kam viņš izvēlas parādīt žēlastību. Šī doma īpaši ir uzsvērta Amosa grāmatas pēdējā nodaļā.
18 9. nodaļas 8. panta beigās var lasīt šādus Jehovas vārdus: ”Jēkaba namu Es pilnīgi gan neizdeldēšu.” Kā redzams 13. līdz 15. pantā, Jehova apsolīja, ka viņš ”atsauks atpakaļ savu.. tautu no trimdas”. Mājās pārnākušajiem trimdiniekiem tiks parādīta žēlastība, un viņi dzīvos drošībā un labklājībā. ”Vienā laikā varēs kārtot zemi sējai un pļaut,” Jehova solīja. Tātad izaugs tik bagātīga raža, ka tā vēl nebūs līdz galam novākta, kad jau būs pienācis nākamais aršanas un sējas laiks.
19. Kas notika ar daļu no bijušajiem Izraēlas un Jūdejas iedzīvotājiem?
19 Tātad Jehova gan Jūdejā, gan Izraēlā sodīja tikai ļaundarus, bet tiem, kas nožēloja savus pārkāpumus un bija noskaņoti pareizi, dāvāja žēlastību. Piepildoties pravietojumam par trimdinieku atgriešanos dzimtenē, daļa bijušo Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāju, kas nožēloja nepareizo rīcību, 537. gadā p.m.ē. atgriezās no Babilonas trimdas. Nonākuši atpakaļ mīļajā tēvzemē, viņi atjaunoja tīro pielūgsmi, uzcēla sev mājas, no jauna dēstīja vīna un augļu dārzus un dzīvoja drošībā.
Jehova tiesās un sodīs ļaunos
20. Par ko mums būtu jābūt pārliecinātiem, kad pārdomājam Amosa pasludinātos tiesas spriedumus?
20 Pārdomājot Amosa pasludinātos Dieva Jehovas spriedumus, mums būtu jāiegūst stingra pārliecība, ka Jehova darīs galu ļaunumam arī mūsu laikos. Kāpēc mēs varam tam ticēt? Pirmkārt, Dieva izturēšanās pret ļaundariem senatnē palīdz saprast, kā viņš rīkosies mūsu dienās. Otrkārt, Dieva sprieduma izpilde no Dieva atkritušajai Izraēlai apliecina, ka Dievs nesīs iznīcību arī kristīgajai pasaulei — tai ”lielās Bābeles” jeb viltus reliģijas pasaules impērijas daļai, kas pelnījusi vislielāko nosodījumu. (Atklāsmes 18:2.)
21. Kāpēc kristīgā pasaule ir pelnījusi Dieva sodu?
21 Nav ne mazāko šaubu, ka kristīgā pasaule ir pelnījusi Dieva sodu. Tās reliģiskais un morālais stāvoklis ir pietiekami nožēlojams. Jehova to noteikti sodīs, tāpat kā visu pārējo Sātana pasauli. No šī soda nevarēs izvairīties, jo tad, kad Jehova izpildīs savu spriedumu, īstenosies vārdi, kas rakstīti Amosa grāmatas 9. nodaļas 1. pantā: ”Nevienam bēdzējam no viņiem nebūs izbēgt, neviens izbēgušais neizglābsies!” Lai kur slēptos ļaunie, Jehova viņus noteikti atradīs.
22. Ko 2. Vēstulē tesaloniķiešiem, 1. nodaļas 6. līdz 8. pantā, var uzzināt par to, kā Dievs tiesā un soda?
22 Dieva sods vienmēr ir pelnīts, no tā nevar izvairīties, un to saņem tikai ļaundari. Tas ir redzams arī no apustuļa Pāvila vārdiem: ”Tāda ir Dieva taisnība, ka viņš jūsu spaidītājiem atmaksā ar spaidiem, bet jums, kam jācieš, ar atpestīšanu, kopā ar mums, kad Kungs Jēzus atklāti parādīsies no debesīm ar savas varenības eņģeļiem uguns liesmās un turēs tiesu par tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģelijam.” (2. Tesaloniķiešiem 1:6—8.) ”Tāda ir Dieva taisnība”, ka viņš soda tos, kas vajā viņa svaidītos kalpus. No šīs atmaksas nevarēs izvairīties, jo ļaundari nespēs pastāvēt, kad Jēzus ”parādīsies.. ar savas varenības eņģeļiem uguns liesmās”. Turklāt Jēzus turēs tiesu tikai ”tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa.. evanģelijam”. Dieva sprieduma īstenošana sagādās atvieglojumu dievbijīgajiem, kam tagad jācieš.
Cerība taisnajiem
23. Kādu mierinājumu un cerību sniedz Amosa grāmata?
23 Amosa pravietojumi sniedz mierinājumu un cerību tiem, kas ir noskaņoti pareizi. Kā bija pravietots Amosa grāmatā, Jehova toreiz neiznīcināja savu tautu pilnībā. Pēc kāda laika viņš atkal sapulcināja gūstā aizvestos Izraēlas un Jūdejas iedzīvotājus, pārveda tos dzimtenē un svētīja, sagādādams drošību un labklājību. Ko tas nozīmē mums? Mēs varam būt pārliecināti, ka tad, kad Dievs izpildīs tiesas spriedumu, viņš atradīs ļaunos, lai kur tie slēptos, un jebkurā vietā uz zemes atradīs un pasargās tos cilvēkus, kurus uzskata par savas žēlastības cienīgiem.
24. Ko Jehova mūsu laikos ir dāvājis saviem kalpiem?
24 Ko jau tagad izjūt Jehovas uzticīgie kalpi, kamēr viņš vēl nav īstenojis savu spriedumu ļaunajiem? Jehova mums ir devis garīgu labklājību. Mūsu pielūgsmē nav melu un izkropļojumu, kas raksturo kristīgās pasaules viltus mācības. Jehova mums ir sagādājis arī papilnam garīgā uztura. Taču paturēsim prātā, ka ar bagātīgajām Jehovas svētībām ir saistīti arī pienākumi. Dievs Jehova prasa, lai mēs brīdinātu citus par gaidāmo tiesu. Tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai atrastu cilvēkus, kas ir ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”. (Apustuļu darbi 13:48, NW.) Mēs vēlamies, lai pēc iespējas vairāk cilvēku dzīvotu garīgā labklājībā, kāda mums ir jau tagad, un paliktu dzīvi tad, kad Dievs sodīs visus ļaunos. Protams, lai mēs paši to piedzīvotu, mūsu sirdij ir jābūt tādai, kāda patīk Dievam. Kā lasīsim nākamajā rakstā, arī tas ir uzsvērts Amosa pravietojumos.
Kā jūs atbildētu?
• Kā Amosa pravietojumi liecina, ka Jehovas piespriestais sods vienmēr ir pelnīts?
• Kādus pierādījumus tam, ka no Dieva soda nevar izvairīties, minēja Amoss?
• Kā Amosa grāmata apstiprina, ka Dievs soda tikai ļaundarus?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 16., 17. lpp.]
Izraēla neizbēga no Dieva soda
[Attēls 18. lpp.]
537. gadā p.m.ē. atlikušie gūstā aizvestie Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāji atgriezās no Babilonas dzimtenē