Staigājiet nevainojamībā
Staigājiet nevainojamībā
”Es staigāju nevainībā.” (PSALMS 26:11.)
1., 2. a) Kāpēc var teikt, ka cilvēku nevainojamība ir cieši saistīta ar jautājumu par Dieva augstāko varu? b) Kā saprātīgas būtnes var apliecināt, ka tās atbalsta Jehovas augstāko varu?
KAD Sātans Ēdenes dārzā uzsāka dumpi, viņš izvirzīja jautājumu par to, vai Dievam ir tiesības valdīt pār visām radītajām būtnēm. Vēlāk Sātans apgalvoja, ka cilvēki kalpos Dievam tikai tad, ja gūs no tā kādu labumu. (Ījaba 1:9—11; 2:4.) Tātad cilvēku nevainojamība un uzticība Dievam ir cieši saistīta ar jautājumu par Jehovas augstāko varu.
2 Protams, Dieva augstākā vara nav atkarīga no viņa radīto būtņu uzticības, taču cilvēkiem un garīgajiem Dieva dēliem ir iespēja apliecināt savu nostāju šajā jautājumā vai nu staigājot nevainojamībā, vai ne. No tā izriet, ka nevainojamība ir kritērijs, pēc kura kādu var tiesāt.
3. a) Kādu vēlēšanos izteica Ījabs un Dāvids? b) Kādi jautājumi par nevainojamību rodas?
3 Ījabs ar pārliecību teica: ”Lai Dievs mani nosveŗ taisnīgā svaru kausā, un tad Viņš droši atzīs manu nenoziedzību!” (Ījaba 31:6.) Senās Izraēlas ķēniņš Dāvids lūdza, lai Jehova pārbauda viņa nevainojamību: ”Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā un paļaujos uz to Kungu bez kādām svārstībām!” (Psalms 26:1.) Arī mums ir ārkārtīgi svarīgi staigāt nevainojamībā. Bet kas īsti ir nevainojamība, un ko nozīmē staigāt nevainojamībā? Kas mums palīdzēs to darīt?
”Es staigāju nevainībā”
4. Kas ir nevainojamība?
4 Nevainojamība ietver domu par taisnīgumu, krietnumu, morālu skaidrību. Taču bībeliskā lietojumā tā ietver kaut ko vairāk un norāda uz to, ka cilvēks ir pilnībā un no sirds uzticīgs Dievam. Sātans apšaubīja Ījaba rīcības motīvus, kad viņš teica Dievam: ”Es deru, ja Tu savu roku izstieptu un ar sāpēm viņa kaulus un viņa miesas aizskartu, ka viņš tad tiešām atklāti no Tevis atsacīsies!” (Ījaba 2:5.) Būt nevainojamam nozīmē ne tikai rīkoties pareizi, bet arī darīt to ar pareizu sirds nostāju.
5. Kas liecina, ka būt nevainojamam nenozīmē būt pilnīgam?
5 Tomēr, lai cilvēks būtu nevainojams, viņam nav jābūt pilnīgam. Ķēniņš Dāvids bija nepilnīgs un savas dzīves laikā pieļāva vairākas nopietnas kļūdas. Taču Bībelē par viņu runāts kā par vīru, kas staigāja ”ar bezvainīgu un skaidru sirdi”. (1. Ķēniņu 9:4, LB-26.) Tā ir teikts tāpēc, ka Dāvids mīlēja Jehovu. Viņa sirds bija uzticīga Dievam, viņš labprāt atzina savas kļūdas, pieņēma aizrādījumus un laboja savu rīcību. Dāvida krietnums liecina par neliekuļotu uzticību Dievam Jehovam un patiesu mīlestību pret Dievu. (5. Mozus 6:5, 6.)
6., 7. Ko nozīmē staigāt nevainojamībā?
6 Nevainojamība ir saistīta nevis tikai ar kādu atsevišķu cilvēka dzīves jomu vai īpašību, piemēram, dievbijību, bet ar visu viņa dzīvesveidu. Dāvids ”staigāja” nevainībā. ”Darbības vārds ”staigāt” norāda uz ”dzīves ceļu” vai ”dzīves veidu”,” sacīts izdevumā The New Interpreter’s Bible. Par tiem, kas ir ”nenoziedzīgi savos ceļos”, psalmu sacerētājs dziedāja: ”Svētīgi tie, kas sargā Viņa [Dieva] liecības, kas Viņu meklē no visas sirds, kas nedara netaisnību, bet staigā Viņa ceļos!” (Psalms 119:1—3.) Nevainojams cilvēks pastāvīgi meklē iespējas pildīt Dieva gribu un staigā viņa ceļus.
7 Lai staigātu nevainojamībā pat nelabvēlīgos apstākļos, ir vajadzīga uzticība un mīlestība pret Dievu. Nevainojamība izpaužas, kad mēs izturam pārbaudījumus, paliekam nelokāmi grūtībās un pretojamies kārdinājumiem, ar kuriem sastopamies bezdievīgajā pasaulē. Ar to mēs iepriecinām Jehovas sirdi, dodot viņam iespēju atbildēt tam, kurš viņu nievā. (Salamana Pamācības 27:11.) Tāpēc mums ir vajadzīga tāda pati apņēmība, kāda bija Ījabam: ”Līdz savam pēdējam elpas vilcienam es nenoliegšu pats sev savu nevainību!” (Ījaba 27:5.) 26. psalmā paskaidrots, kas mums palīdzēs staigāt nevainojamībā.
”Attīri manas īkstis un manu sirdi!”
8. Ko nozīmēja Dāvida lūgums, lai Jehova pārbauda viņa īkstis un sirdi?
8 Dāvids lūdza: ”Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati [”attīri”, NW] manas īkstis un manu sirdi!” (Psalms 26:2.) Īkstis jeb nieres atrodas dziļi ķermeņa iekšienē, un ar tām simboliski tiek attēlotas cilvēka apslēptākās domas un emocijas. Savukārt sirds simbolizē visu iekšējo cilvēku — viņa pamudinājumus, izjūtas un intelektu. Kad Dāvids lūdza, lai Jehova viņu pārbauda, viņš lūdza pārbaudīt savas dziļākās domas un jūtas.
9. Kā Jehova simboliskā nozīmē attīra mūsu īkstis un sirdi?
9 Dāvids lūdza, lai viņa īkstis un sirds tiktu attīrītas. Kā Jehova attīra mūsu iekšējo cilvēku? Dāvids dziedāja: ”Es slavinu Kungu, kas man padomu dod — pat naktī mana sirds mani pārmāca.” (Psalms 16:7, VDP.) Ko šie vārdi nozīmē? Dieva padoms nonāca dziļi Dāvida sirdī un palika tur, ietekmējot viņa dziļākās domas un emocijas. Tāpat var būt ar mums, ja ar pateicību pārdomāsim padomus, ko saņemam ar Dieva Rakstu, viņa pārstāvju un viņa organizācijas starpniecību, un ļausim tiem palikt dziļi mūsos. Regulāras lūgšanas par to, lai Jehova mūs šādi attīra, mums palīdzēs staigāt nevainojamībā.
”Tava žēlastība stāv man acu priekšā”
10. Kas Dāvidam palīdzēja staigāt Dieva patiesībā?
10 ”Tava žēlastība stāv man acu priekšā, un es staigāju Tavā patiesībā,” turpināja Dāvids. (Psalms 26:3.) Dāvids labi zināja, ko Jehova ir paveicis savas žēlastības dēļ, un ar pateicību to visu pārdomāja. ”Teici to Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!” viņš dziedāja. Atcerēdamies vienu no Jehovas žēlastības izpausmēm, Dāvids tālāk rakstīja: ”Tas Kungs piešķiŗ taisnību un tiesu visiem apbēdinātiem; Viņš Mozum atklāja savus ceļus un rādīja Israēla bērniem savus darbus.” (Psalms 103:2, 6, 7.) Iespējams, Dāvids runāja par to, kā izraēliešus Mozus laikā apbēdināja ēģiptieši. Pārdomas par to, kā Jehova atklāja Mozum savus ceļus un atbrīvoja izraēliešus, ietekmēja Dāvida sirdi un stiprināja viņa apņēmību staigāt Dieva patiesībā.
11. Kas palīdz staigāt nevainojamībā?
11 Staigāt nevainojamībā palīdz arī regulāra iedziļināšanās Dieva vārdos un pārdomas par to, ko no tiem var mācīties. Piemēram, ja atceramies, kā Jāzeps bēga, kad Potifara sieva viņam izteica amorālu piedāvājumu, mums būs vieglāk pretoties līdzīgiem kārdinājumiem darbā, skolā vai kādā citā vietā. (1. Mozus 39:7—12.) Bet ja nu mūs vilina izdevības nodrošināt sev labklājību vai iegūt ievērību un varu? Tādā gadījumā mēs varam domāt par Mozu, kas atteicās no Ēģiptes bagātībām. (Ebrejiem 11:24—26.) Paturot prātā Ījaba izturību, mēs stiprināsim savu apņēmību palikt uzticīgi Jehovam par spīti slimībām un nelaimēm. (Jēkaba 5:11.) Savukārt tad, ja mums jāpieredz vajāšanas, drosmi var sniegt pārdomas par to, kas notika ar Daniēlu, kad viņš tika iemests lauvu bedrē. (Daniēla 6:16—22.)
”Es nesēžu pie bezgožiem”
12., 13. No kādas sabiedrības mums jāizvairās?
12 Tālāk Dāvids piemin vēl kādu apstākli, kas viņam ļāva palikt nevainojamam: ”Es nesēžu pie bezgožiem un nepinos ar viltniekiem. Es ienīstu ļaundaŗu sabiedrību un nesēžu kopā ar bezdievīgajiem.” (Psalms 26:4, 5.) Dāvids vispār nesēdēja kopā ar bezdievīgajiem, jo viņš ienīda sliktu sabiedrību.
13 Kāda ir mūsu attieksme? Vai mēs izvairāmies sēdēt kopā ar bezgožiem, piemēram, ar televīzijas programmu, videofilmu, kinofilmu vai interneta starpniecību? Vai mēs uzmanāmies no ”viltniekiem” — no cilvēkiem, kas slēpj savu patieso seju? Skolā vai darbavietā varbūt ir tādi, kas izliekas draudzīgi noskaņoti, bet patiesībā viņu nolūki ir negodīgi. Vai mēs vēlamies veidot ciešas attiecības ar cilvēkiem, kas nestaigā Dieva patiesībā? Arī atkritēji, iespējams, slēpj savu nodomu novērst mūs no kalpošanas Jehovam aiz godīguma maskas. Mēdz būt arī tā, ka daži kristiešu draudzes locekļi dzīvo divējādu dzīvi un slēpj savu patieso būtību. Džeisonam, kas tagad ir kalpošanas palīgs, jaunībā bija šādi draugi. Viņš par tiem stāsta: ”Kādu dienu viens no viņiem man teica: ”Nav svarīgi, ko mēs tagad darām, jo tad, kad būs jaunā sistēma, mēs tik un tā jau būsim miruši. Mēs nemaz neuzzināsim, ka esam kaut ko palaiduši garām.” Šie vārdi man bija kā modinātājpulksteņa zvans. Es nevēlos būt miris, kad tiks izveidota jaunā sistēma.” Džeisons rīkojās gudri, pārtraukdams attiecības ar šādiem cilvēkiem. Apustulis Pāvils brīdināja: ”Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:33.) Izvairīties no sliktas sabiedrības ir ārkārtīgi svarīgi.
”Daudzinādams visus Tavus brīnumus”
14., 15. Kā mēs varam ”turēties [Jehovas] altāŗa tuvumā”?
14 ”Es mazgāju savas rokas nevainībā un turos Tava altāŗa tuvumā, ak Kungs, pauzdams Tev pateicību skanīgā dziesmā un daudzinādams visus Tavus brīnumus,” turpināja Dāvids. (Psalms 26:6, 7.) Dāvids vēlējās saglabāt morālu skaidrību, lai varētu pielūgt Jehovu un paust savu uzticību Dievam.
15 Viss, kas bija saistīts ar patieso pielūgsmi saiešanas teltī un vēlāk templī, bija ”debesu svētnīcas atveids un ēna”. (Ebrejiem 8:5; 9:23.) Altāris attēloja Jehovas gribu — viņa vēlēšanos pieņemt Jēzus Kristus upuri cilvēces izpirkšanai. (Ebrejiem 10:5—10.) Mēs mazgājam savas rokas nevainībā un ”turamies [Jehovas] altāŗa tuvumā”, apliecinot savu ticību šim upurim. (Jāņa 3:16—18.)
16. Kādu labumu mēs gūstam, daudzinot Dieva brīnumainos darbus?
16 Kad domājam par visu, ko padara iespējamu izpirkums, mūsu sirdi pilda pateicība Jehovam un viņa vienpiedzimušajam Dēlam. Pateicībai mūs būtu jāmudina daudzināt Dieva brīnumainos darbus — sākot ar cilvēku radīšanu Ēdenes dārzā un beidzot ar ”visa atjaunošanu” Dieva jaunajā pasaulē. (1. Mozus 2:7; Apustuļu darbi 3:21, EAD.) Valstības sludināšana un mācekļu gatavošana mūs pašus aizsargā garīgā ziņā. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Ja aktīvi piedalīsimies šajā darbā, tad saglabāsim nesatricināmu cerību uz nākotni, stipru ticību Dieva apsolījumiem un patiesu mīlestību pret Jehovu un pret apkārtējiem cilvēkiem.
”Man ir mīļa Tava mītne Tavā namā”
17., 18. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret kristiešu sapulcēm?
17 Jehovas pielūgsmes centrs Izraēlā bija saiešanas telts ar tās upuru altāri. Pauzdams savu prieku par šo vietu, Dāvids vērsās pie Jehovas ar vārdiem: ”Kungs, man ir mīļa Tava mītne Tavā namā un vieta, kur mājo Tava godība.” (Psalms 26:8.)
18 Vai mums ir prieks pulcēties vietās, kur mēs mācāmies par Jehovu? Valstības zāles, kurās tiek organizēta regulāra garīgās izglītības programma, ir patiesās pielūgsmes centri apkaimē, kur tās atrodas. Mēs sanākam kopā arī kongresos, kuros tiek apspriesti Jehovas atgādinājumi jeb ”liecības”. Ja tās mums ir ”no sirds mīļas”, mēs labprāt apmeklēsim sapulces un būsim uzmanīgi klausītāji. (Psalms 119:167.) Ir ļoti patīkami būt kopā ar ticības biedriem, kas interesējas par to, kā mums klājas, un palīdz mums staigāt nevainojamībā. (Ebrejiem 10:24, 25.)
”Neaizrauj manu dvēseli”
19. Kādos grēkos Dāvids negribēja būt vainojams?
19 Pilnībā apzinādamies, kādas sekas būtu tam, ja viņš pārstātu staigāt Dieva patiesībā, Dāvids lūdza: ”Neaizrauj manu dvēseli līdz ar grēciniekiem nedz manu dzīvību ar tiem, kas izlej asinis, pie kuŗu rokām līp noziegums [”izlaidība”, NW] un kas ar savu labo roku pieņem netaisnas dāvanas!” (Psalms 26:9, 10.) Dāvids negribēja būt līdzīgs bezdievjiem, kas rīkojās izlaidīgi un pieņēma netaisnas dāvanas.
20., 21. Kas mūs varētu aizvest pa bezdievīgo ceļu?
20 Mūsdienu pasauli ir pārņēmusi netikumība. Televīzijā, žurnālos un filmās pievilcīgā gaismā tiek attēlota ”netiklība, nešķīstība, izlaidība”. (Galatiešiem 5:19.) Daudziem cilvēkiem izveidojas atkarība no pornogrāfijas, un iznākums bieži vien ir netikumība. Īpaši lielā mērā šādai ietekmei ir pakļauti jaunieši. Ir zemes, kur ļoti populāra ir romantisku attiecību veidošana un pusaudžiem apkārtējo ietekmē rodas priekšstats, ka arī viņiem noteikti jādraudzējas ar kādu no pretējā dzimuma. Daudzi jaunieši uzsāk šādas attiecības, būdami pārāk jauni laulības dzīvei. Drīz vien, lai apmierinātu dzimumtieksmi, kas kļūst arvien stiprāka, viņi sāk rīkoties netikumīgi.
21 No sliktas ietekmes nav pasargāti arī pieaugušie. Negodīgums darījumu attiecībās un nosliece pieņemt savtīgus lēmumus liecina par to, ka cilvēks nav nevainojams. Bet, staigājot pasaulīgus ceļus, var tikai attālināties no Jehovas. Tāpēc ”ienīdīsim ļauno un mīlēsim labo” un arī turpmāk staigāsim nevainojamībā. (Amosa 5:15.)
”Atpestī mani, Kungs, un esi man žēlīgs!”
22.—24. a) Kāpēc ir uzmundrinoši lasīt 26. psalma nobeigumu? b) Par kādām briesmām būs runa nākamajā rakstā?
22 Nobeigumā Dāvids sacīja: ”Bet es staigāju nevainībā, tāpēc atpestī mani, Kungs, un esi man žēlīgs! Mana kāja stāv uz līdzena ceļa, draudzes sapulcēs es teikšu to Kungu.” (Psalms 26:11, 12.) Šajos vārdos Dāvids pauž apņēmību palikt nevainojams un lūdz viņu izglābt. Ir ļoti uzmundrinoši to lasīt. Lai gan mēs esam grēcīgi, Jehova mums palīdzēs, ja būsim apņēmības pilni staigāt nevainojamībā.
23 Mūsu dzīvesveidam vienmēr būtu jāliecina, ka atzīstam un cienām Dieva augstāko varu visās savas dzīves jomās. Lūgšanās mēs varam minēt, lai Jehova pārbauda un attīra mūsu slēptākās domas un jūtas. Rūpīgi iedziļinoties Bībelē, mēs varam visu laiku paturēt patiesību savu acu priekšā. Mums visiem spēkiem jāvairās no sliktas sabiedrības un jāslavē Jehova draudzes sapulcēs. Svarīgi ir arī dedzīgi sludināt Valstību un gatavot mācekļus un nepieļaut, ka pasaule apdraudētu mūsu dārgās attiecības ar Dievu. Ja no sirds pūlēsimies staigāt nevainojamībā, tad varam nešaubīties, ka Jehova būs pret mums labvēlīgs.
24 Tā kā mums jābūt nevainojamiem visās dzīves jomās, ir jāpievērš uzmanība kādām nopietnām briesmām — pārmērīgai alkohola lietošanai. Par to lasiet nākamajā rakstā.
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc saprātīgas būtnes var tiesāt atkarībā no tā, vai tās ir vai nav nevainojamas?
• Kas ir nevainojamība, un ko nozīmē staigāt nevainojamībā?
• Kas palīdz staigāt nevainojamībā?
• No kādām briesmām ir jāizvairās, lai saglabātu nevainojamību?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 14. lpp.]
Vai jūs regulāri lūdzat, lai Jehova pārbauda jūsu slēptākās domas?
[Attēls 14. lpp.]
Vai Jehovas žēlastība pastāvīgi ir jūsu acu priekšā?
[Attēli 15. lpp.]
Ja paliekam uzticīgi pārbaudī- jumos, Jehovas sirds priecājas
[Attēli 17. lpp.]
Vai jūs izmantojat Jehovas piedāvāto palīdzību, lai staigātu nevainojamībā?