Jēzus Kristus piedzimšanas nozīme

Jēzus Kristus ”neapšaubāmi bija viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem, kāds jebkad ir dzīvojis”. (The World Book Encyclopedia.)

IZCILUS cilvēkus parasti atceras saistībā ar viņu darbiem. Bet kāpēc, runājot par Jēzu, daudzi piemin tikai viņa dzimšanu? Gandrīz ikviens, kas sevi sauc par kristieti, bez grūtībām var uzskaitīt notikumus, kas risinājās, Jēzum piedzimstot, bet cik daudzi zina un cenšas īstenot dzīvē mācības, ko Jēzus izklāstīja, piemēram, savā Kalna runā?

Kaut arī Jēzus piedzimšana nenoliedzami bija nozīmīgs notikums, viņa agrīnie sekotāji daudz lielāku nozīmi piešķīra tam, ko viņš darīja un mācīja. Var droši  apgalvot, ka Dievs nekad nav vēlējies, lai Kristus piedzimšanas fakts aizēnotu to, ko viņš paveica, būdams pieaudzis cilvēks. Diemžēl tieši tāda ir Ziemassvētku stāstu un tradīciju ietekme.

Šaubas izraisa arī tas, kā Ziemassvētki tiek svinēti. Ja Jēzus tagad atgrieztos uz zemes, ko viņš domātu par šo svētku izteikti komerciālo raksturu? Kad aptuveni pirms divtūkstoš gadiem Jēzus Jeruzalemē apmeklēja templi, viņā izraisīja sašutumu naudas mijēju un tirgotāju rīcība, kuri izmantoja jūdu reliģiskos svētkus, lai gūtu sev peļņu. ”Nepadarait mana Tēva namu par tirgus namu!” viņš izsaucās. (Jāņa 2:13—16.) Tātad Jēzus nostāja bija tāda, ka reliģijai un komercijai ir jābūt nošķirtām vienai no otras.

Spānijā daudzi katoļi uztraucas, ka Ziemassvētkos arvien lielāka nozīme ir komercijai. Tomēr šādas tendences neizbrīna, ja ņem vērā daudzu Ziemassvētku tradīciju izcelsmi. Žurnālists Huans Arjass norāda: ”Kristieši, kas ir neapmierināti ar to, ka Ziemassvētkos aizvien skaidrāk ir jūtama pagānisma ietekme un galvenais tajos ir nevis reliģija, bet izklaide un komercija, parasti nemaz nenojauš, ka šajos svētkos jau kopš to ieviešanas.. daudz kas bija iekļauts no pagāniskajiem romiešu svētkiem [par godu saulei].” (El País, 2001. gada 24. decembris.)

Pēdējos gados Spānijas presē un enciklopēdijās ir bijusi publicēta informācija par Ziemassvētku tradīciju pagānisko izcelsmi un šo svētku komerciālo raksturu. Par Ziemassvētku svinēšanas laiku enciklopēdijā Enciclopedia de la Religión Católica bez aplinkiem ir teikts: ”Attiecīgā datuma izvēle acīmredzot ir saistīta ar Romas katoļu baznīcas tendenci pagānu svētkus nomainīt ar kristiešu svētkiem. [..] Ir zināms, ka tolaik pagāni Romā 25. decembrī svinēja natalis invicti — ”neuzvaramās saules” dzimšanas dienu.”

Enciklopēdijā Enciclopedia Hispánica ir izteikta līdzīga doma: ”25. decembris par Ziemassvētku svinēšanas laiku ir kļuvis nevis tāpēc, ka uz to norādītu precīzi hronoloģiski aprēķini, bet tāpēc, ka ziemas saulgrieži, kurus atzīmēja romieši, tika nodēvēti par kristiešu svētkiem.” Kā romieši svinēja saules uzkāpšanu ziemas debesīs? Viņi rīkoja jautras dzīres un pasniedza cits citam dāvanas. Tā kā baznīcas vadītāji negribēja šos populāros svētkus aizliegt, viņi tos ”kristianizēja”, turpmāk tos dēvējot nevis par saules, bet par Jēzus dzimšanas dienu.

Mūsu ēras ceturtajā un piektajā gadsimtā joprojām zēla saules pielūgsme un ar to saistītās tradīcijas. Tāpēc katoļu ”svētais” Augustīns (354.—430. g. m.ē.) juta nepieciešamību pamudināt savus ticības biedrus nesvinēt 25. decembri tā, kā to darīja pagāni, godinādami sauli. Tomēr līdz pat mūsdienām seno romiešu tradīcijām šajos svētkos ir palikusi dominējoša nozīme.

 Svinību un iepirkšanās laiks

Gadsimtiem ejot, vairāku faktoru ietekmē Ziemassvētki ir kļuvuši par pasaulē populārākajiem svētkiem, kurus raksturo līksmas svinības un drudžaina iepirkšanās. No romiešiem mantotās svētku tradīcijas pakāpeniski ir savijušās ar paražām, kas ir ienākušas no citu tautu svētkiem, īpaši tiem, kas ziemā tika svinēti Ziemeļeiropā. * Un 20. gadsimtā uzņēmēji ar lielu aizrautību atbalstīja jebkuru tradīciju, kas viņiem solīja bagātīgu peļņu.

Iznākumā galvenā uzmanība tiek pievērsta Kristus dzimšanai, nevis tam, kāda ir bijusi tās nozīme. Daudzviet tradicionālajās Ziemassvētku svinībās Kristus tikpat kā vairs netiek pieminēts. ”[Ziemassvētki] ir ģimenes svētki, un katrs tos svin tā, kā tas viņam šķiet atbilstoši,” teikts spāņu laikrakstā El País.

Šajos vārdos atspoguļojas tendence, kas ir novērojama ne tikai Spānijā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs: Ziemassvētku svinības kļūst aizvien plašākas un greznākas, bet zināšanas par Kristu iet mazumā. Līdz ar to šie svētki tiek svinēti gandrīz tāpat, kā tas bija romiešu laikā — ar dzīrēm, līksmošanos un dāvanām.

Mums ir piedzimis Bērns

Ja reiz tradicionālajiem Ziemassvētkiem ir visai maz kopīga ar Kristu, kā būtu jāizpaužas pareizai attieksmei pret Jēzus dzimšanu un viņa dzīvi? Vairākus gadsimtus pirms Jēzus nākšanas pasaulē Jesaja par viņu pravietoja: ”Mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem.” (Jesajas 9:5.) Kā var redzēt no Jesajas vārdiem, Jēzus piedzimšana  bija ļoti nozīmīga, jo viņam bija jākļūst par varenu valdnieku. Viņš tika nosaukts par Miera lielskungu, jo viņa valdīšana un miers, ko tā nodrošinās, nekad nebeigsies. Turklāt Jēzus valdīs ”ar tiesu un taisnību”. (Jesajas 9:6.)

Ar Jesajas teikto sasaucas eņģeļa Gabriēla vārdi, ar kuriem viņš paziņoja Marijai par Jēzus piedzimšanu. ”Tas būs liels, un viņu sauks par Visaugstākā Dēlu,” eņģelis sacīja, ”un Dievs tas Kungs tam dos viņa tēva Dāvida troni, un viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala.” (Lūkas 1:32, 33.) Tātad Kristus piedzimšana bija nozīmīga tāpēc, ka nākotnē viņam bija jākļūst par Dieva Valstības Ķēniņu un jāveic svarīgs darbs. Iespēja kļūt par šīs Valstības pavalstnieku tiek piedāvāta ikvienam — arī jums un jūsu tuviniekiem —, tomēr jāņem vērā eņģeļa teiktais, ka Jēzus piedzimšana atnesīs ”mieru virs zemes cilvēkiem, pie kā Viņam [Dievam] labs prāts”. (Lūkas 2:14, EAD.)

Kurš gan negribētu dzīvot pasaulē, kur valda miers un taisnība? Taču, lai šī vēlme īstenotos, mums jāiemanto Dieva labvēlība un jāizveido ar viņu labas attiecības. Jēzus sacīja, ka šādas attiecības sākas ar zināšanām par Dievu un viņu pašu: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.)

Iepazīstot Jēzu, mēs arī saprotam, kā viņš gribētu, lai mēs viņu atceramies. Maz ticams, ka tas būtu jādara, ēdot, dzerot un pasniedzot dāvanas dienā, kurā tika svinēti seni pagāniski svētki. Vakarā pirms savas nāves Jēzus saviem mācekļiem atklāja, kā būtu jārīkojas: ”Kam ir mani baušļi un kas viņus tur, tas mani mīl; bet, kas mani mīl, to mans Tēvs mīlēs un es to mīlēšu.” (Jāņa 14:21.)

Jehovas liecinieki ir rūpīgi pētījuši Svētos Rakstus, lai saprastu, ko sevī ietver Dieva un Jēzus baušļi jeb likumi, un, ja arī jūs gribētu ar tiem iepazīties, viņi jums labprāt palīdzētu.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 6., 7. lpp.]

Vai par svinībām un dāvanām Bībelē ir runāts ar nosodījumu?

Dāvanu pasniegšana

Bībelē par dāvanām ir runāts ar atzinību un par pašu Dievu ir teikts, ka no viņa nāk ”katrs labs devums un katra pilnīga dāvana”. (Jēkaba 1:17.) Jēzus minēja, ka labi vecāki dod dāvanas saviem bērniem. (Lūkas 11:11—13.) Ījaba draugi un radinieki apdāvināja viņu, kad viņš bija atguvis veselību. (Ījaba 42:11.) Šīs dāvanas netika dotas kādā īpašā svētku dienā — cilvēki tās dāvināja, kad viņus uz to mudināja sirds. (2. Korintiešiem 9:7.)

Saviesīgi pasākumi ģimenes lokā

Līksmas svinības lielā mērā var veicināt ģimenes locekļu vienotību, it īpaši, ja viņi vairs nedzīvo kopā. Piemēram, kāzu mielasts Kānā, ko apmeklēja Jēzus un viņa mācekļi, nenoliedzami bija plašs pasākums ģimenes un draugu lokā. (Jāņa 2:1—10.) Stāstot līdzību par pazudušo dēlu, Jēzus minēja, ka tēvs par godu dēla pārnākšanai sarīkoja dzīres ar mūziku un dejām. (Lūkas 15:21—25.)

Labas maltītes

Bībelē vairākkārt var lasīt par mielastiem, ko Dieva kalpi baudīja kopā ar ģimenes locekļiem, draugiem un ticības biedriem. Kad pie Ābrahāma ieradās trīs eņģeļi, viņš tiem sarīkoja bagātīgu maltīti ar teļa gaļu, pienu, sviestu un plāceņiem. (1. Mozus 18:6—8.) Salamans atzina, ka iespēja ”ēst, dzert un priecāties” ir Dieva dāvana. (Salamans Mācītājs 3:13; 8:15.)

Tātad Dievam ir patīkami redzēt, ka mēs labi pavadām laiku kopā ar draugiem un tuviniekiem, ieturam garšīgas maltītes un dāvinām citiem dāvanas, un mēs to varam darīt jebkurā laikā.