Kā dievišķā gudrība palīdz aizsargāt bērnus

KATRU dienu mūsu organismā notiek cīņa. Tam ir jācīnās pret neskaitāmiem mikrobiem, parazītiem un vīrusiem. Par laimi, mums ir imūnsistēma, kas mūs aizsargā no šādu iebrucēju izraisītām slimībām.

Kristīga dzīve arī ir saistīta ar cīņu: mums ir jācīnās ar domāšanu, kas nav saskaņā ar Bībeli, kā arī ar ietekmi, kas var kaitēt mūsu garīgajai veselībai. (2. Korintiešiem 11:3.) Lai mēs ikdienas varētu pretoties uzbrukumiem, kas ir vērsti pret mūsu prātu un sirdi, mums jāstiprina sava garīgā aizsardzība.

Šāda aizsardzība īpaši ir nepieciešama bērniem, jo viņi nepiedzimst ar spēju pretoties pasaules garam. (Efeziešiem 2:2.) Bērniem augot, vecākiem ir jāpalīdz viņiem veidot savu garīgo aizsardzību. No kā ir atkarīga garīgā aizsardzība? Bībelē ir teikts: ”Kungs ir tas, kas gudrību dod, ..Saviem uzticīgajiem ceļu sargā.” (Salamana Pamācības 2:6, 8, VDP.) Gudrība, ko dod Dievs, var pasargāt bērnus no sliktas sabiedrības, vienaudžu kaitīgās ietekmes un nepiedienīgas izklaides. Kā vecāki var sekot Jehovas norādījumiem un mācīt bērniem šādu gudrību?

Laba sabiedrība

Protams, pusaudžiem patīk pavadīt laiku kopā ar saviem vienaudžiem, bet, esot kopā tikai ar citiem nepieredzējušiem jauniešiem, nav iespējams iegūt gudrību, ko dod Dievs. Kādā sakāmvārdā ir teikts: ”Muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī.” (Salamana Pamācības 22:15.) Bet kā daži vecāki ir palīdzējuši saviem bērniem gudri izvēlēties draugus?

Kāds tēvs, vārdā Dons *, stāstīja: ”Mūsu dēli diezgan daudz laika pavadīja kopā ar saviem vienaudžiem, bet lielākoties tas notika mūsu mājās, mums klātesot. Mūsu mājas durvis vienmēr bija atvērtas bērnu draugiem, tāpēc pie mums bieži ciemojās daudz  jauniešu, kurus mēs sirsnīgi uzņēmām un paēdinājām. Mēs labprāt pacietām troksni un kņadu, kas valdīja mājās, jo vēlējāmies, lai mūsu bērni izklaidētos drošā vidē.”

Braiens un Mērija ir sekmīgi izaudzinājuši trīs bērnus, bet viņi atklāti atzīst, ka ne vienmēr ir bijis viegli. Viņi pastāstīja: ”Mūsu draudzē nebija daudz jauniešu, kas būtu mūsu meitas Džeinas vecumā. Viņai bija viena draudzene, Sūzana, — ļoti sabiedriska un dzīvespriecīga meitene. Taču Sūzanas vecāki bija daudz pielaidīgāki nekā mēs. Viņa drīkstēja nākt mājās vēlāk nekā Džeina, nēsāt īsākus svārkus, klausīties apšaubāmu mūziku un skatīties kristiešiem nepieņemamas filmas. Ilgu laiku Džeinai bija grūti samierināties ar mūsu nostāju. Sūzanas vecāki viņai šķita daudz saprotošāki, turpretī mūs viņa uzskatīja par pārlieku stingriem. Tikai tad, kad Sūzana iekļuva nepatikšanās, Džeina saprata, ka mūsu stingrība viņu ir pasargājusi. Mēs esam priecīgi, ka neatkāpāmies no tā, ko uzskatījām par pareizu.”

Tāpat kā Džeina, daudzi jaunieši ir pārliecinājušies, cik gudri ir paklausīt vecāku norādījumiem attiecībā uz draugu izvēli. ”Auss, kas uzklausa dzīves pamācības un sodus, mitīs starp īsteni gudrajiem,” teikts Salamana Pamācību grāmatā, 15. nodaļas 31. pantā. Patiesa gudrība palīdz jauniešiem izvēlēties labu sabiedrību.

Vienaudžu ietekme

Jauniešus nenoliedzami ietekmē sabiedrība, kurā viņi uzturas. Ik dienas bērni izjūt vienaudžu spiedienu, kas liek pielāgoties pārējiem un apdraud viņu garīgumu. Tā kā jaunieši parasti vēlas iegūt vienaudžu atzinību, to ietekmē viņi var kļūt līdzīgi šai pasaulei. (Salamana Pamācības 29:25.)

Bībele mums atgādina, ka ”pasaule iznīkst un viņas kārība”. (1. Jāņa 2:17.) Tāpēc vecāki nedrīkst pieļaut, ka bērnus pārāk daudz iespaidotu pasaulīgi uzskati. Kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem iegūt pareizu prāta nostāju?

”Mūsu meita vienmēr gribēja ģērbties tāpat kā citas meitenes,” stāstīja Ričards. ”Kad viņa vēlējās kaut ko iegādāties, mēs mierīgi ar viņu aprunājāmies, kas viņas izvēlētajā apģērbā ir labs un kas ne. Pat tad, ja mums pret kādu fasonu nebija iebildumu, mēs ņēmām vērā padomu, ko dzirdējām pirms dažiem gadiem: gudri rīkojas tas cilvēks, kas nav nedz pirmais, kurš seko jaunākajai modei, nedz arī pēdējais, kurš pārstāj nēsāt to, kas vairs nav modē.”

Paulīne citādā veidā palīdzēja saviem bērniem pretoties vienaudžu ietekmei. Viņa teica: ”Es interesējos par to, kas interesēja manus bērnus, un bieži iegriezos viņu istabā, lai aprunātos. Garās sarunas man deva iespēju veidot viņu domāšanu un palīdzēt  viņiem raudzīties uz lietām no cita viedokļa.”

Arī turpmāk jaunieši saskarsies ar vienaudžu ietekmi, tāpēc vecākiem būs nemitīgi jāatspēko pasaules prātojumi un jāpalīdz bērniem ”sagūstīt jebkuru domu, lai tā kļūtu paklausīga Kristum”. (2. Korintiešiem 10:5, JDV.) Taču neatlaidīgas lūgšanas dos spēku gan vecākiem, gan bērniem gūt uzvaru šajā cīņā. (Romiešiem 12:12; Psalms 65:3.)

Izklaides spēcīgais vilinājums

Vēl viena joma, kurā vecākiem var rasties grūtības ar bērniem, ir izklaide. Maziem bērniem, gluži dabiski, patīk rotaļāties. Tāpat arī lielāki bērni vēlas izklaidēties. Taču, ja šī vēlēšanās netiek apmierināta saprātīgā veidā, var ciest jauniešu garīgums. Apskatīsim divus aspektus, no kuriem vajadzētu pārdomāt jautājumu par izklaidi.

Pirmkārt, liela daļa izklaides atspoguļo pasaules zemās morāles normas. (Efeziešiem 4:17—19.) Bet tā parasti tiek parādīta pievilcīgā gaismā un tāpēc var radīt briesmas jauniešiem, kas tās varbūt nepamana.

Otrkārt, problēmas var radīt tas, cik daudz laika tiek veltīts izklaidei. Dažiem izpriecas kļūst par pašu svarīgāko dzīvē, tā ka tās atņem pārlieku daudz laika un spēku. Salamana Pamācībās, 25. nodaļas 27. pantā, teikts: ”Daudz medus ēst nav labi.” Tāpat arī pārmērīga izklaidēšanās var sabojāt garīgo apetīti un padarīt cilvēku garīgi kūtru. (Salamana Pamācības 21:17; 24:30—34.) Jaunieši, kas vēlas pilnībā izbaudīt to, ko piedāvā pasaule, var zaudēt iespēju ”iegūt īsto dzīvību” — mūžīgu dzīvi Dieva jaunajā pasaulē. (1. Timotejam 6:12, 19.) Kā daži vecāki ir palīdzējuši saviem bērniem šajā ziņā?

Mari Karmena, kurai ir trīs meitas, stāstīja: ”Mēs vēlējāmies, lai mūsu meitas labi atpūstos. Mēs visi kopā regulāri devāmies izbraucienos, un meitas pavadīja laiku kopā ar saviem vienaudžiem no draudzes. Taču pret izklaidi mēs saglabājām līdzsvarotu attieksmi. Mēs to salīdzinājām ar saldo ēdienu, kas tiek pasniegts pēc galvenā ēdiena, — tas ir gards, bet nav pamatēdiens. Mūsu meitas mācījās pildīt savus pienākumus mājās, skolā un draudzē.”

Arī Dons un Rute gādāja par to, lai viņu bērniem būtu iespēja atpūsties. Viņi stāstīja: ”Mums bija ierasts, ka sestdiena ir ”ģimenes diena”. No rīta mēs sludinājām, pēcpusdienā devāmies peldēt, un vakarā mūs gaidīja īpaša maltīte.”

Šo vecāku sacītais parāda, cik svarīgi ir līdzsvaroti raudzīties uz izklaidi un ierādīt tai pareizo vietu kristīgajā dzīvē. (Salamans Mācītājs 3:4; Filipiešiem 4:5.)

Paļāvība uz Jehovu

Lai izveidotu garīgu aizsardzību, ir vajadzīgi daudzi gadi. Nav tādu brīnumzāļu, kas palīdzētu bērniem iegūt gudrību no Dieva un pamudinātu viņus paļauties uz debesu Tēvu. Vecākiem ir pienākums ”audzināt un pamācīt tos būt paklausīgiem tam Kungam”. (Efeziešiem 6:4.) Tas nozīmē, ka vecākiem ir jāpalīdz bērniem raudzīties uz visu no Dieva viedokļa. Kā to var panākt?

Ļoti svarīgas ir regulāras Bībeles nodarbības ar bērniem. Tās palīdz bērniem ”skaidri saredzēt [Dieva] bauslības brīnuma darbus”. (Psalms 119:18.) Kādam tēvam, vārdā Djego,  bija ļoti nopietna attieksme pret Bībeles nodarbībām, un tas palīdzēja viņa bērniem izveidot tuvas attiecības ar Jehovu. ”Es rūpīgi gatavojos nodarbībām ar bērniem,” viņš teica. ”Es sameklēju informāciju kristīgajās publikācijās, un tas man palīdzēja dzīvi aprakstīt Bībelē minētos cilvēkus. Es mudināju bērnus saskatīt līdzību starp viņiem un uzticīgajiem Dieva kalpiem, par kuriem stāstīts Bībelē. Tas bērniem spilgti atgādināja, kas Jehovam ir patīkams.”

Bērnus var mācīt arī ikdienišķās situācijās. Mozus mudināja vecākus mācīt bērniem Jehovas likumus, ”sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties”. (5. Mozus 6:7.) Kāds tēvs stāstīja: ”Manam dēlam ir vajadzīgs laiks, lai atklātu savas dziļākās domas un jūtas. Kad mēs dodamies pastaigās vai kopīgi darām kādu darbu, viņš galu galā izkrata man savu sirdi. Šādās reizēs mums ir izraisījušās vērtīgas sarunas, kas mums abiem ir nākušas par labu.”

Bērnus dziļi ietekmē arī vecāku teiktās lūgšanas. Kad bērni dzird, kā vecāki pazemīgi griežas lūgšanās pie Dieva, lai lūgtu viņa palīdzību un piedošanu, viņos nostiprinās pārliecība, ka Dievs pastāv. (Ebrejiem 11:6.) Daudzi vecāki, kas sekmīgi ir izaudzinājuši savus bērnus, uzsver, cik svarīgi ir teikt lūgšanas kopā ar ģimenes locekļiem un tajās pieminēt arī problēmas, kas saistītas ar skolu, vai kaut ko citu, kas bērnus uztrauc. Kāds tēvs stāstīja, ka viņa sieva vienmēr lūdz Dievu kopā ar bērniem, pirms tie dodas uz skolu. (Psalms 62:9; 112:7.)

”Nepiekusīsim labu darīdami”

Visi vecāki pieļauj kļūdas un varbūt reizēm nožēlo to, kā viņi ir rīkojušies noteiktās situācijās. Tomēr Bībelē mēs tiekam mudināti nepadoties un turpināt darīt labu. (Galatiešiem 6:9.)

Brīžos, kad ir grūti saprast savus bērnus, vecāki var justies bezspēcīgi. Varbūt liekas, ka jaunā paaudze ir pavisam citāda un neizprotama. Bet patiesībā bērniem mūsdienās ir tādas pašas vājības, kādas bija iepriekšējām paaudzēm, un viņi sastopas ar līdzīgiem kārdinājumiem, tikai spiediens, kas liek rīkoties nepareizi, tagad ir vēl lielāks nekā agrāk. Tāpēc kāds tēvs pēc nopietna aizrādījuma savam dēlam iejūtīgi piebilda: ”Tu vēlies darīt to pašu, ko es tavā vecumā.” Varbūt vecāki nezina daudz par datoriem, toties viņi zina visu par nepilnīgās miesas tieksmēm. (Mateja 26:41; 2. Korintiešiem 2:11.)

 Iespējams, daži bērni nelabprāt paklausa vecāku norādījumiem un pat ietiepjas, kad viņus pārmāca. Bet arī šādos gadījumos vecāki nedrīkst nolaist rokas. Daudzi bērni, kas sākumā vecāku prasības ievēroja negribīgi un reizēm bija nepakļāvīgi, beigu beigās tomēr mainīja savu nostāju. (Salamana Pamācības 22:6; 23:22—25.) Kāds jauns kristietis, vārdā Metjū, kas tagad strādā vienā no Jehovas liecinieku filiālēm, stāstīja: ”Pusaudža gados man likās, ka vecāku noteiktie ierobežojumi ir netaisni. Es domāju, kāpēc maniem draugiem vecāki kaut ko atļauj darīt, bet mani vecāki ne? Es biju ļoti pikts, kad viņi reizēm mani sodīja, neļaudami man darīt to, kas man tā patika — braukt ar laivu. Bet, atskatoties uz to laiku, es saprotu, ka pārmācība bija gan iedarbīga, gan nepieciešama. Es esmu pateicīgs vecākiem par to, ka viņi deva man nepieciešamo vadību īstajā laikā.”

Nav nekādu šaubu, ka bērni var izaugt par labiem kristiešiem, kaut arī dažreiz viņi atrodas garīgā ziņā nelabvēlīgā vidē. Bībelē ir apliecināts, ka gudrība, ko piedāvā Dievs, var dot viņiem garīgu aizsardzību. ”Gudrība ienāks tavā sirdī, lai tu jo labprāt mācītos. Labs padoms tevi pasargās, un saprāts tevi paglābs, lai tu nenokļūtu uz ļaunu ļaužu ceļa.” (Salamana Pamācības 2:10—12, LB-65r.)

Topošajai mātei iznēsāt bērnu deviņus mēnešus nav tik viegli, un turpmākie divdesmit gadi vecākiem var sagādāt gan prieku, gan asaras. Bet, tā kā vecāki mīl savus bērnus, viņi cenšas darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai ar patiesas gudrības palīdzību tos aizsargātu. Viņu izjūtas ir tādas pašas kā apustulim Jānim, kas sirmā vecumā par saviem garīgajiem bērniem rakstīja: ”Lielāka prieka man nav, kā kad dzirdu, ka mani bērni dzīvo patiesībā.” (3. Jāņa 4.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 24. lpp.]

”Mūsu mājas durvis vienmēr bija atvērtas bērnu draugiem, tāpēc pie mums bieži ciemojās daudz jauniešu”

[Attēls 25. lpp.]

Interesējieties par to, kas interesē jūsu bērnus

[Attēls 26. lpp.]

”Es rūpīgi gatavojos nodarbībām ar bērniem”