Mācīsimies no tā, kā sludināja Jēzus

”Jūs.. būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (APUSTUĻU DARBI 1:8.)

1., 2. Kas Pēterim bija jādara, un kas viņam uzdeva to darīt?

APUSTULIS Pēteris, runādams par Jēzu, teica: ”Viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem.” (Apustuļu darbi 10:42.) Ar šiem vārdiem viņš Kornēlijam un tā saimei paskaidroja, kādu uzdevumu viņš ir saņēmis.

² Kad Jēzus uzticēja saviem mācekļiem šādu uzdevumu? Acīmredzot Pēteris domāja par to reizi, kad augšā celtais Jēzus tieši pirms aiziešanas debesīs saviem uzticīgajiem mācekļiem teica: ”Jūs.. būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8.) Taču Pēteris jau labu laiku pirms tam bija zinājis, ka viņam kā Jēzus māceklim būs jāstāsta citiem par savu ticību Jēzum.

Trīs mācību gadi

3. Kādu brīnumu paveica Jēzus, un kādu uzaicinājumu viņš izteica Pēterim un Andrejam?

³ Vairākus mēnešus pēc savas kristīšanās, kas notika mūsu ēras 29. gadā, Jēzus sludināja pie Galilejas jūras tajā vietā, kur zvejoja Pēteris un viņa brālis Andrejs.  Viņi bija zvejojuši augu nakti, bet nekā nebija dabūjuši. Taču Jēzus Pēterim teica: ”Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.” Brāļi paklausīja un ”saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa”. Redzēdams tādu brīnumu, Pēteris izbijās, bet Jēzus viņu nomierināja: ”Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot.” (Lūkas 5:4—10.)

4. a) Kā Jēzus gatavoja savus mācekļus sludināšanai? b) Kā Jēzus sekotāju sludināšana atšķiras no paša Jēzus sludināšanas?

⁴ Tūlīt pat Pēteris un Andrejs, kā arī Cebedeja dēli Jēkabs un Jānis atstāja laivas un gāja līdzi Jēzum. Gandrīz trīs gadus viņi sekoja Jēzum, vēroja, kā Jēzus sludināja, un uzklausīja, ko viņš mācīja. (Mateja 10:7; Marka 1:16, 18, 20, 38; Lūkas 4:43; 10:9.) 33. gada 14. nīsanā Jēzus viņiem teica: ”Kas man tic, tas arī tos darbus darīs, ko es daru, un vēl lielākus par tiem darīs.” (Jāņa 14:12.) Tas nozīmēja, ka Jēzus mācekļi sludinās tāpat kā Jēzus, tikai daudz plašāk. Kā viņi drīz vien uzzināja, viņiem un visiem nākamajiem mācekļiem bija jāsludina ”visām tautām” un sludināšanai bija jānotiek līdz pat pašreizējās sistēmas galam. (Mateja 28:19, 20.)

5. Kā mēs varam mācīties no Jēzus?

⁵ Mēs dzīvojam ”pastarā laikā”. (Mateja 24:3.) Mēs nevaram tiešā nozīmē sekot Jēzum, kā to darīja viņa pirmie mācekļi, un vērot, kā sludina viņš, tomēr mēs varam mācīties no Jēzus, lasot Bībelē, kā viņš sludināja un kādus norādījumus deva saviem sekotājiem. (Lūkas 10:1—11.) Šajā rakstā būs runa par vēl kaut ko ļoti svarīgu, ko redzēja Jēzus mācekļi, — pareizu attieksmi pret sludināšanu.

Interese un vēlēšanās palīdzēt

6., 7. Kāds bija viens no iemesliem, kāpēc Jēzus sludināšanai bija labi panākumi, un kā mēs viņam varam šajā ziņā līdzināties?

⁶ Kāpēc Jēzus sludināšanai bija tik labi panākumi? Viens iemesls ir tas, ka Jēzus patiesi interesējās par cilvēkiem un vēlējās tiem palīdzēt. Psalmā bija pravietots, ka Jēzus ”apžēlosies par trūcīgo un nabagu”. (Psalms 72:13.) Šis pravietojums patiešām piepildījās Jēzus dzīvē. Par kādu gadījumu Bībelē rakstīts: ”Kad viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.” (Mateja 9:36.) Pat cilvēki, kas bija izdarījuši smagus grēkus, juta Jēzus vēlēšanos palīdzēt un tiecās pie viņa. (Mateja 9:9—13; Lūkas 7:36—38; 19:1—10.)

⁷ Arī mūsu sludināšanai būs labi panākumi, ja mums būs tāda pati attieksme kā Jēzum. Pirms dodamies stāstīt labo vēsti, būtu labi atvēlēt kādu brīdi, lai pārdomātu, cik ļoti cilvēkiem ir vajadzīga tā informācija, ar ko mēs vēlamies dalīties. Padomāsim, kādas viņiem varētu būt grūtības, kuras var atrisināt vienīgi Dieva Valstība. Būsim optimistiski noskaņoti sarunām ar visiem cilvēkiem, jo mēs nezinām, kas atsauksies uz mūsu vēsti. Varbūt jau nākamais cilvēks, ko mēs uzrunāsim, pirms tam būs lūdzis Dievu, lai kāds pie viņa atnāktu un atbildētu uz viņa jautājumiem.

Sludinām aiz mīlestības

8. Kas Jēzus sekotājus mudina sludināt labo vēsti?

⁸ Jēzus sludināja, ka notiks Jehovas prāts, ka tiks svētīts viņa vārds un tiks apstiprinātas viņa tiesības uz visaugstāko varu, — tie ir jautājumi, kas vistiešākajā veidā ir saistīti ar cilvēces nākotni. (Mateja 6:9, 10.) Jēzus mīlēja savu Tēvu, un tāpēc viņš līdz galam palika tam uzticīgs un plaši sludināja Valstību, kas atrisinās minētos jautājumus. (Jāņa 14:31.) Tā kā Jēzus sekotāji mūsdienās jūt pret Dievu to pašu, ko Jēzus, arī viņi dedzīgi sludina. Apustulis Jānis rakstīja: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus,” — un šajos baušļos ietilpst arī norādījums  sludināt labo vēsti un gatavot mācekļus. (1. Jāņa 5:3; Mateja 28:19, 20.)

9., 10. Kas vēl bez mīlestības pret Dievu mūs mudina plaši sludināt?

⁹ Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Ja jūs mīlat mani, turiet manas pavēles. Kam ir mani baušļi un kas viņus tur, tas mani mīl.” (Jāņa 14:15, 21.) Tātad mums aiz mīlestības pret Jēzu jāsludina patiesība un jāpilda citi Jēzus norādījumi. Vienā no reizēm, kad Jēzus pēc savas augšāmcelšanās parādījās mācekļiem, viņš Pēterim sacīja: ”Gani manus jērus!”, tad vēlreiz: ”Gani manas avis,” — un pēc tam vēl vienu reizi: ”Gani manas avis!” Kam bija jābūt tam spēkam, kas mudinātu Pēteri to darīt? Arī uz to norādīja Jēzus, trīs reizes viņam vaicādams: ”Vai tu mani mīli?” Tātad Pētera mīlestībai pret Jēzu bija jābūt tam spēkam, kas viņu mudinātu plaši sludināt, meklēt Jēzus ”avis” un tās ganīt garīgā ziņā. (Jāņa 21:15—17.)

¹⁰ Mums nav iespēju personiski tikties ar Jēzu, kā to varēja Pēteris. Tomēr mēs labi izprotam, ko Jēzus ir paveicis mūsu labā, un mūsu sirdi saviļņo viņa bezgalīgā mīlestība, kuras dēļ viņš ”baudīja nāvi par visiem”. (Ebrejiem 2:9; Jāņa 15:13.) Mēs jūtam to pašu, ko Pāvils, kad viņš rakstīja: ”Kristus mīlestība mūs vada.. ..viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet tam, kas par viņiem miris.” (2. Korintiešiem 5:14, 15.) Mēs apliecinām savu attieksmi pret Jēzus mīlestību un savu mīlestību pret viņu, godprātīgi pildīdami uzdevumu plaši sludināt. (1. Jāņa 2:3—5.) Mēs nevēlamies pret sludināšanu izturēties vienaldzīgi, jo tas nozīmētu, ka mēs neuzskatām Jēzus upuri par vērtīgu. (Ebrejiem 10:29.)

Nenovērsīsim uzmanību no svarīgākā

11., 12. Kādēļ Jēzus bija nācis pasaulē, un kā viņš pierādīja, ka uzskata šo mērķi par visbūtiskāko?

¹¹ Jēzus Poncijam Pilātam paziņoja: ”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37.) Jēzus nepieļāva, ka viņu kaut kas no tā novērstu. Apliecināt patiesību — tas bija uzdevums, ko viņam bija licis pildīt Dievs.

¹² Sātans, protams, pūlējās panākt, lai Jēzus nepildītu Dieva gribu. Drīz pēc Jēzus kristīšanās Sātans viņam piedāvāja augstu stāvokli pasaulē un ”visas pasaules valstis un viņu godību”. (Mateja 4:8, 9.) Vēlāk ebreji Jēzu gribēja iecelt par ķēniņu. (Jāņa 6:15.) Varbūt kādam varētu likties, ka Jēzum vajadzēja pieņemt šos piedāvājumus, jo, būdams ķēniņš uz zemes, viņš būtu varējis daudz ko darīt cilvēces labā. Taču Jēzus tā nedomāja — viņš uzskatīja, ka svarīgāk ir apliecināt patiesību.

13., 14. a) Kas nespēja novērst Jēzus uzmanību no Dieva gribas pildīšanas? b) Ko Jēzus sasniedza, kaut arī viņš bija trūcīgs?

¹³ Jēzus arī nesāka dzīties pēc bagātības, un tāpēc viņš nedzīvoja greznībā. Viņam nebija pat savas mājas. Reiz viņš atzina: ”Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur savu galvu nolikt.” (Mateja 8:20.) Kad Jēzus nomira, vienīgā vērtīgā manta, kas palika, kā minēts Bībelē, bija viņa drēbes, par kurām romiešu kareivji meta kauliņus. (Jāņa 19:23, 24.) Bet vai tas nozīmē, ka Jēzus dzīve bija neizdevusies? Nē, nekādā gadījumā!

¹⁴ Jēzus paveica daudz vairāk, nekā jebkad spētu paveikt pats bagātākais filantrops. Pāvils rakstīja: ”Jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka viņš, bagāts  būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9; Filipiešiem 2:5—8.) Kaut arī materiālā ziņā nabadzīgs, Jēzus pazemīgiem cilvēkiem sagādāja iespēju nākotnē kļūt pilnīgiem un dzīvot mūžīgi. Mēs viņam esam dziļi pateicīgi, un mēs ļoti priecājamies par balvu, ko viņš saņēma, tāpēc ka līdz galam pildīja Dieva gribu. (Psalms 40:9; Apustuļu darbi 2:32, 33, 36.)

15. Kas ir vērtīgāks par bagātību?

¹⁵ Kristieši, kas cenšas līdzināties Jēzum, arī nedzenas pēc bagātības. (1. Timotejam 6:9, 10.) Viņi apzinās, ka bagātība var padarīt dzīvi ērtāku, bet viņi zina, ka tā nepalīdz iegūt mūžīgu dzīvi. Kad kristietis nomirst, viņa bagātība viņam noder tikpat daudz, cik Jēzum viņa drēbes pēc viņa nāves. (Salamans Mācītājs 2:10, 11, 17—19; 7:12.) Kad kristietis mirst, vienīgais vērtīgais ir viņa attiecības ar Jehovu un Jēzu Kristu. (Mateja 6:19—21; Lūkas 16:9.)

Nepieļaut, ka pretestība kavē pildīt Dieva gribu

16. Kā rīkojās Jēzus, kad sastapās ar pretestību?

¹⁶ Jēzus nepieļāva, ka pretestība viņu kavētu apliecināt patiesību. Pat zinādams, ka viņa kalpošanas beigās uz zemes viņam būs jāmirst upura nāvē, viņš neatteicās darīt to, ko viņam bija uzdevis Dievs. Pāvils rakstīja, ka Jēzus ”viņam sagatavotā prieka dēļ, par kaunu nebēdādams, ir pacietis krustu un nosēdies Dieva tronim pa labai rokai”. (Ebrejiem 12:2, JDV.) Pievērsīsim uzmanību, ka Jēzus ”par kaunu nebēdāja” — viņu neuztrauca, ko par viņu domā pretinieki. Viņam galvenais bija pildīt Dieva gribu.

17. Ko mēs varam mācīties no Jēzus izturības?

¹⁷ Tālāk Pāvils paskaidroja, kas no tā ir jāmācās kristiešiem: ”Ņemiet vērā to, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.” (Ebrejiem 12:3.) Ik dienu panest pretestību un izsmieklu ir ļoti grūti. Ir nogurdinoši visu laiku pretoties pasaules kārdinājumiem, iespējams, par sarūgtinājumu radiniekiem, kas grib, lai mēs gūtu ievērojamu stāvokli pasaulē. Taču mēs, tāpat kā Jēzus, vēlamies gūt Jehovas atbalstu un savā dzīvē par galveno uzskatām viņa Valstību. (Mateja 6:33; Romiešiem 15:13; 1. Korintiešiem 2:4.)

18. Ko mēs varam iemācīties no Jēzus atbildes Pēterim?

¹⁸ Jēzus apņēmība nepieļaut, ka viņu jebkas novērstu no svarīgākā, bija skaidri redzama, kad viņš sāka mācekļiem stāstīt par  savu tuvo nāvi. Pēteris iebilda: ”Lai Dievs pasargā, Kungs! Ka tev tas nenotiek!” Taču Jēzus negribēja klausīties neko tādu, kas vājinātu viņa apņemšanos pildīt Jehovas gribu, un aizgriezies viņš sacīja Pēterim: ”Atkāpies no manis, sātān, tu man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk.” (Mateja 16:21—23.) Apņemsimies arī mēs vienmēr vadīties pēc Dieva, nevis cilvēku domām.

Kas sniedz patiesu labumu

19. Kas bija pats svarīgākais, ko Jēzus darīja, kaut arī viņš paveica daudz brīnumu?

¹⁹ Jēzus darīja daudz brīnumu, lai pierādītu, ka viņš ir Mesija. Viņš pat cēla augšā mirušos. Šie brīnumi piesaistīja ārkārtīgi daudz cilvēku, bet Jēzus nebija nācis uz zemi tikai tādēļ, lai palīdzētu trūkumcietējiem un slimajiem. Viņš bija nācis, lai apliecinātu patiesību. Jēzus zināja, ka labums no viņa veiktajiem brīnumiem ir īslaicīgs — pat cilvēkiem, ko viņš piecēla no nāves, vēlāk bija jānomirst. Vienīgi apliecinot patiesību, viņš varēja palīdzēt cilvēkiem iegūt mūžīgu dzīvi. (Lūkas 18:28—30.)

20., 21. Kāda ir patieso kristiešu attieksme pret labu darbu darīšanu?

²⁰ Cenzdamies līdzināties Jēzum, daudzi cilvēki mūsu laikos atver slimnīcas un sniedz sociālo palīdzību trūkumcietējiem. Daži no viņiem tam ziedo daudz laika un personisko līdzekļu, un viņu vēlēšanās palīdzēt ir atzinības vērta, taču šāda veida palīdzība labākajā gadījumā sniedz tikai īslaicīgu labumu. Visas problēmas uz mūžīgiem laikiem atrisinās vienīgi Dieva Valstība. Tāpēc Jehovas liecinieki, tāpat kā Jēzus, par svarīgāko uzskata apliecināt patiesību par šo Valstību.

²¹ Protams, patiesie kristieši dara labus darbus. Pāvils rakstīja: ”Kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.) Kad ir notikusi kāda nelaime vai ir nepieciešama cita veida palīdzība, mēs nevilcināmies ”darīt labu” gan kristīgajiem brāļiem, gan citiem cilvēkiem. Tomēr mēs nenovēršam uzmanību no svarīgākā, proti, patiesības sludināšanas.

Mācīsimies no Jēzus parauga

22. Kāpēc kristieši sludina?

²² Pāvils atzina: ”Vai man, ja es nesludinātu evanģeliju!” (1. Korintiešiem 9:16.)  Viņš neizturējās pret labās vēsts sludināšanu nevērīgi, jo sludināšana nozīmēja dzīvību kā viņam pašam, tā viņa klausītājiem. (1. Timotejam 4:16.) Mūsu attieksme pret sludināšanu ir tieši tāda pati kā Pāvilam. Mēs vēlamies palīdzēt cilvēkiem, apliecināt savu mīlestību pret Jehovu, pret Jēzu un savu pateicību par Jēzus lielo mīlestību pret mums. Tāpēc mēs sludinām labo vēsti un ”vairs nedzīvojam cilvēku kārībām, bet Dieva gribai”. (1. Pētera 4:1, 2.)

23., 24. a) Ko mēs mācāmies no brīnuma ar zivīm? b) Kas mūsu dienās plaši sludina?

²³ Tāpat kā Jēzus, arī mēs, kad mūs izsmej vai dusmīgi noraida, neaizmirstam, kas ir svarīgākais. Mēs daudz ko mācāmies no brīnuma, ko Jēzus paveica, kad aicināja Pēteri un Andreju viņam sekot. Ja mēs paklausām Jēzum un, tēlaini izsakoties, ielaižam tīklus šķietami tukšos ūdeņos, mēs varam gūt bagātu lomu. Daudzi kristieši pēc ilgiem gadiem ir izvilkuši labu lomu šķietami tukšos ūdeņos. Citiem ir bijusi iespēja pārcelties uz vietu, kur ”zveja” ir produktīvāka, un tur gūt labu ”lomu”. Lai ko mēs darītu, mēs nebeigsim sludināt patiesību. Mēs zinām, ka Jēzus vēl nav paziņojis, ka sludināšana kaut vienā zemē būtu pabeigta. (Mateja 24:14.)

²⁴ Patlaban vairāk nekā 230 zemēs darbojas vairāk nekā seši miljoni Jehovas liecinieku. 1. februāra Sargtornī būs iespiests 2004. kalpošanas gada pārskats par mūsu darbību visā pasaulē, un no šī pārskata būs redzams, cik bagātīgi Jehova svētī mūsu sludināšanu. Šai sistēmai atlikušajā laikā mēs joprojām atsauksimies uz Pāvila aicinājumu: ”Sludini Dieva vārdu, esi gatavs to darīt.” (2. Timotejam 4:2, JDV.) Mēs plaši sludināsim, līdz Jehova teiks, ka darbs ir pabeigts.

Turpmāk ikgadējais pārskats par Jehovas liecinieku darbību visā pasaulē tiks publicēts nevis 1. janvāra, bet 1. februāra Sargtornī.

Kā jūs atbildētu?

• Kā mēs varam mācīties no Jēzus?

• Kāda bija Jēzus attieksme pret cilvēkiem, kam viņš sludināja?

• Kas mūs mudina plaši sludināt?

• Kā mēs varam panākt, lai mums, tāpat kā Jēzum, galvenais būtu Dieva gribas pildīšana?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 15. lpp.]

Mūsu sludināšanai būs panākumi, ja mēs, tāpat kā Jēzus, vēlēsimies cilvēkiem palīdzēt

[Attēls 16., 17. lpp.]

Jēzus bija nācis uz zemi galvenokārt tādēļ, lai apliecinātu patiesību

[Attēli 17. lpp.]

Jehovas liecinieki par svarīgāko uzskata sludināšanu