Ienīsts sludināšanas dēļ

DAMASKAS jūdi bija neizpratnē — kā tik kaismīgs jūdu reliģisko tradīciju aizstāvis kā Sauls varēja kļūt par atkritēju? Jeruzalemē Sauls bija nežēlīgi vajājis Jēzus sekotājus, un tagad viņš bija ieradies Damaskā, lai darītu to pašu. Un te pēkšņi Sauls pats sāka sludināt, ka nicinātais noziedznieks, kas tika sodīts ar nāvi par zaimošanu, esot bijis Mesija! Vai Sauls bija kļuvis traks? (Apustuļu darbi 9:1, 2, 20—22.)

Droši vien tam visam bija kāds izskaidrojums. Saula ceļabiedri, kas kopā ar viņu bija ceļojuši no Jeruzalemes uz Damasku ar karavānu, laikam gan pastāstīja citiem par to, kas ar viņiem bija atgadījies pa ceļam. Kad viņi tuvojās Damaskai, viņus pēkšņi apspīdēja ārkārtīgi spoža gaisma, un visi krita pie zemes. Bija dzirdama kāda balss. Izņemot Saulu, visi palika neskarti. Sauls gulēja uz ceļa, un, kad viņš piecēlās, pārējiem bija jāpalīdz viņam aiziet līdz Damaskai, jo Sauls bija kļuvis pilnīgi akls. (Apustuļu darbi 9:3—8; 26:13, 14.)

Pretinieks kļūst par Jēzus sekotāju

Kas īsti notika ceļā uz Damasku? Vai Saulu bija novārdzinājis ilgais ceļojums, vai viņš bija pārkarsis karstajā dienas vidus saulē? Mūsdienu skeptiski noskaņotie cilvēki, kas netic, ka varēja notikt brīnumi, domā, ka Saulam bija rādījušies murgi vai ka viņš bija redzējis halucinācijas, vai arī ka mokošu sirdsapziņas pārmetumu dēļ viņš bija pieredzējis smagu psiholoģisku krīzi, vai arī ka viņam bija iestājies nervu sabrukums, vai pat ka Saulam varētu būt bijusi nosliece uz epilepsiju.

Taču īstenībā Saulam šajā žilbinošajā gaismā parādījās Jēzus Kristus, un viņš pārliecinājās, ka Jēzus tiešām bija Mesija. Dažos mākslas darbos, kuros ir attēlota šī epizode, ir redzams, ka Sauls krīt no zirga. Kaut arī tas ir iespējams, tomēr Bībelē ir vienkārši teikts, ka viņš nokrita pie zemes. (Apustuļu darbi 22:6—11.) Taču vislielākais trieciens Saulam droši vien bija tas, ka viņš saprata savu līdzšinējo uzskatu kļūdainumu. Viņam bija jāatzīst, ka tas, ko sludina Jēzus sekotāji, ir patiesība, un viņam neatlika nekas cits kā vienīgi pašam kļūt par kristieti. Tas, kurš agrāk bija tik nikni pretojies Jēzus mācekļu sludinātajai vēstij, kļuva par dedzīgu šīs vēsts aizstāvi. Atguvis redzi un kristījies, ”Sauls arvien vairāk iedegās un saviļņoja ļaudis, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus”. (Apustuļu darbi 9:22.)

Nogalināt Saulu neizdodas

Ko Sauls, kas vēlāk kļuva pazīstams kā apustulis Pāvils, darīja neilgi pēc savas pievēršanās kristietībai? Vēstulē galatiešiem viņš rakstīja, ka bija ”aizgājis uz Arabiju un atkal atgriezies atpakaļ Damaskā”. (Galatiešiem 1:17.) Vārds ”Arabija” varētu tikt attiecināts uz jebkuru vietu Arābijas pussalā. Daži speciālisti uzskata, ka Pāvils varētu būt devies uz Sīrijas tuksnesi vai kādu citu vietu nabatiešu  ķēniņa Areta IV pārvaldītajos apgabalos. Droši vien Sauls sameklēja kādu klusu vietu, lai visu rūpīgi pārdomātu, tāpat kā pēc kristīšanās to bija darījis Jēzus. (Lūkas 4:1.)

Kad Sauls atgriezās Damaskā, ”jūdi nolēma viņu nonāvēt”. (Apustuļu darbi 9:23.) Ķēniņa Areta ieceltais pilsētas pārvaldnieks izlika sardzi pie pilsētas vārtiem, lai sagūstītu Saulu. (2. Korintiešiem 11:32.) Taču, kamēr ienaidnieki kala slepkavīgus plānus, Jēzus sekotāji domāja par Saula glābšanu.

Saulam palīdzēja Ananija un citi mācekļi, ar kuriem apustulis bija iepazinies drīz pēc pievēršanās kristietībai. * (Apustuļu darbi 9:17—19.) Acīmredzot Saulam palīdzēja arī daži no tiem, kam viņš bija sludinājis Damaskā un kas tāpēc sāka ticēt Kristum. Apustuļu darbu grāmatas 9. nodaļas 25. pants tulkojumā Evaņģēliji un Apustuļu darbi skan šādi: ”Viņa mācekļi naktī aizveda viņu, ielika grozā un nolaida pāri mūrim lejā.” Izteiciens ”viņa mācekļi” varētu norādīt uz to, ka šos cilvēkus bija mācījis Sauls. Viņa sekmīgā darbība droši vien uzkurināja vēl lielāku naidu pretinieku vidū.

Ko mēs varam mācīties

Viss, kas notika pēc Saula pievēršanās kristietībai, parāda, ka Sauls pārlieku neraizējās par to, ko citi par viņu domās. Arī nikna pretestība neapslāpēja Saula apņēmību kalpot Dievam. Augstāk par visu citu Sauls vērtēja viņam uzticēto uzdevumu sludināt labo vēsti. (Apustuļu darbi 22:14, 15.)

Arī mūsdienās daudzi varbūt tikai nesen ir sapratuši, cik svarīgi ir sludināt labo vēsti. Viņi ir uzzinājuši, ka visiem patiesajiem kristiešiem ir jāstāsta citiem par Dieva Valstību. Un nav nekāds brīnums, ka sludinātājiem dažkārt ir jāsaskaras ar naidīgu attieksmi. (Mateja 24:9; Lūkas 21:12; 1. Pētera 2:20.) Šai ziņā mēs daudz ko varam mācīties no Saula. Tikai tie kristieši, kas paliek nelokāmi pārbaudījumos, var iegūt Dieva labvēlību. Jēzus brīdināja savus mācekļus: ”Visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ.” Tomēr viņš arī iedrošināja viņus, sacīdams: ”Ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!” (Lūkas 21:17—19.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 28. lpp.]

Sauls nokrita pie zemes, kad viņam parādījās Jēzus

[Attēls 29. lpp.]

Damaskas jūdi gribēja nogalināt Saulu, taču viņam izdevās izvairīties no briesmām