Lasītāju jautājumi

Kā Simsons varēja būt nazīrietis, ņemot vērā, ka viņš skārās klāt cilvēkiem, kurus nogalināja?

Senajā Izraēlā cilvēks varēja brīvprātīgi dot īpašu solījumu un uz noteiktu laiku kļūt par nazīrieti *. Viens no ierobežojumiem, kas bija jāievēro nazīriešiem, bija šāds: ”Visu šo sava solījuma laiku tam Kungam lai viņš neiet pie miroņa: ne pie sava tēva, ne pie savas mātes, ne pie sava brāļa, ne pie savas māsas, — viņš lai nepadara sevi nešķīstu gar tiem, kad tie ir miruši; arī viņš pats lai sevi nepadara nešķīstu.” Bet kas notiktu tad, ja ”viņam līdzās kāds piepeši un negaidot nomirtu”? Šādā situācijā, nejauši pieskāries mirušajam, cilvēks būtu aptraipījis savu nazīriešu solījumu. Tāpēc bauslībā bija noteikts: ”Iepriekšējām dienām būs būt par velti.” Cilvēkam bija jāveic attīrīšanas rituāls, un pēc tam varēja no jauna stāties spēkā nazīrieša solījuma laiks. (4. Mozus 6:6—12.)

Tomēr Simsons bija nazīrietis citā nozīmē. Kamēr Simsona vēl nebija pasaulē, Dieva Jehovas eņģelis sacīja sievietei, kam bija jākļūst par viņa māti: ”Jo redzi, tu kļūsi grūta un dzemdēsi dēlu, un dzinēja nazim nebūs nākt pār viņa galvu, jo zēns būs Dievam īpaši novēlēts; lai viņš ir tāds, no mātes klēpja nākot, un viņš uzsāks glābt Israēlu no filistiešu rokas.” (Soģu 13:5.) Simsons nedeva nazīriešu solījumu. Dievs viņu bija iecēlis par nazīrieti, un Simsonam bija paredzēts būt par nazīrieti visa mūža garumā. Uz Simsonu nevarēja attiekties ierobežojums, kurā bija noteikts, ka nazīrietis nedrīkst pieskarties mironim. Kā gan tādā situācijā, kad Simsonam gadītos pieskarties mirušam cilvēkam, viņš varētu no jauna sākt nazīrieša kalpošanu, ja viņš bija nazīrietis kopš dzimšanas? Acīmredzot vairākas prasības, kas bija jāievēro tiem nazīriešiem, kas tādi bija kopš dzimšanas, atšķīrās no prasībām, kurām bija pakļauti tie cilvēki, kas deva nazīrieša solījumu uz ierobežotu laiku.

Lūk, kādas prasības Jehova bija licis ievērot trīs Bībelē minētiem cilvēkiem, kas uz visu mūžu bija izraudzīti par nazīriešiem, — Simsonam, Samuēlam un Jānim Kristītājam. Kā jau bija atzīmēts, Simsons nedrīkstēja griezt nost matus. Anna, kas vēlāk kļuva par Samuēla māti, deva solījumu par to, kā viņa rīkotos, ja ieņemtu bērnu: ”Es to novēlētu uz visu viņa mūža laiku tam Kungam, un dzenamais  nazis nenāktu pār viņa galvu.” (1. Samuēla 1:11.) Savukārt par Jāni Kristītāju Jehovas eņģelis sacīja: ”Vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers.” (Lūkas 1:15.) Turklāt ”Jānis valkāja kamieļu spalvas drēbes un ādas jostu ap saviem gurniem, viņa barība bija siseņi un kameņu medus”. (Mateja 3:4.) Nevienam no šiem trim cilvēkiem nebija dots norādījums, ka viņi nedrīkst iet miruša cilvēka tuvumā.

Kaut gan Simsons bija nazīrietis, viņš bija viens no soģiem, ko Jehova iecēla, lai atbrīvotu izraēliešus no apspiedējiem. (Soģu 2:16.) Pildīdams šo uzdevumu, Simsons vairākkārt skārās klāt mirušajiem. Reiz viņš nosita trīsdesmit filistiešus un novilka viņiem drēbes. Vēlāk viņš gāja sakaut ienaidniekus un ”varenā kautiņā sadragāja to plecus un gurnus”. Citā situācijā Simsons paņēma svaigu ēzeļa žokļa kaulu un nogalināja ar to tūkstoš vīrus. (Soģu 14:19; 15:8, 15.) To visu Simsons spēja paveikt tāpēc, ka Jehova bija pret viņu labvēlīgs un viņu atbalstīja. Svētajos Rakstos par Simsonu ir teikts, ka viņam bija izcila ticība. (Ebrejiem 11:32; 12:1.)

Vai izteiciens, ka Simsons saplēsa lauvu, ”itin kā kazlēnu saplēš”, liecina, ka Simsona laikā kazlēna saplēšana uz pusēm bija ikdienišķa parādība?

Nekas neliecina par to, ka soģu laikā Izraēlā būtu bijis paradums saplēst uz pusēm kazlēnus. Soģu grāmatas 14. nodaļas 6. pantā ir teikts: ”Tā Kunga gars nāca pār Simsonu, un viņš saplēsa lauvu, itin kā kazlēnu saplēš, pie kam viņa rokās nekā nebija.” Pēc visa spriežot, šis izteiciens ir salīdzinājums.

Frāzei ”saplēsa lauvu” var būt divas nozīmes. Vai nu Simsons saplēsa lauvas žokļus, vai arī kaut kādā veidā saplēsa pašu lauvu. Ja ir runa par pirmo iespējamo nozīmi, tad izdarīt to pašu ar kazlēnu ir cilvēka spēkos. Šajā gadījumā lauvas salīdzinājums ar kazlēnu norāda, ka Simsonam kailām rokām pieveikt lauvu nebija grūtāk kā uzveikt kazlēnu. Bet, ja arī šis izteiciens nozīmē, ka Simsons lauvu nogalināja, saplēšot to gabalos, tas nav nekas vairāk kā tēlains salīdzinājums, kas Bībelē ir lietots, lai uzsvērtu, ka Jehova ar savu garu deva Simsonam spēju paveikt uzdevumus, kas prasīja milzīgu fizisku spēku. Jebkurā gadījumā šis salīdzinājums, kas lasāms Soģu grāmatas 14. nodaļas 6. pantā, norāda, ka ar Jehovas atbalstu varens lauva Simsona priekšā nebija briesmīgāks par kazlēnu parasta cilvēka priekšā.

[Zemsvītras piezīme]