Soģu grāmata
Jehovas vārdi ir dzīvi
Soģu grāmata
KĀ JEHOVA rīkojas, ja viņa tauta novēršas no viņa un sāk pielūgt viltus dievus? Ja viņa kalpi atkal un atkal viņu neklausa un sauc pēc palīdzības tikai tad, kad ir nokļuvuši nelaimē? Vai Jehova pat tādās situācijās ir gatavs tos glābt? Atbildes uz šiem un citiem svarīgiem jautājumiem ir atrodamas Soģu grāmatā. Šajā grāmatā, ko ap 1100. gadu p.m.ē. ir sarakstījis pravietis Samuēls, stāstīts par notikumiem, kas risinājās aptuveni 330 gadu laikā — no Jozuas nāves līdz Izraēlas pirmā ķēniņa valdīšanas sākumam.
Soģu grāmata ir daļa no spēcīgajiem Dieva vārdiem, tāpēc tā ir ļoti vērtīga. (Ebrejiem 4:12.) Tajā ir atrodami aizraujoši notikumu apraksti, kas ļauj labāk iepazīt Dievu. Tas, ko varam mācīties no Soģu grāmatas, stiprina mūsu ticību un palīdz tiekties pēc ”īstās dzīvības” — mūžīgas dzīves Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē. (1. Timotejam 6:12, 19; 2. Pētera 3:13.) Lasot, kā Jehova glāba savu tautu, var iztēloties izcilāko glābšanu, ko nākotnē īstenos viņa Dēls Jēzus Kristus.
KĀPĒC BIJA VAJADZĪGI SOĢI?
Pēc tam, kad Jozuas vadībā ir sakauti Kanaāna zemes valdnieki, izraēliešu ciltis dodas uz savu mantojuma zemi un pārņem to savā īpašumā. Taču izraēlieši pilnībā neizdzen zemes iedzīvotājus, un šī kļūda viņiem maksā ļoti dārgi.
Nākamā paaudze pēc Jozuas ”nepazīst to Kungu nedz arī Viņa darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam”. (Soģu 2:10.) Daudzi apprecas ar kanaāniešiem un sāk kalpot to dieviem, tāpēc Jehova nodod izraēliešus viņu ienaidnieku rokās. Kad apspiešana kļūst pārāk smaga, izraēlieši vēršas pēc palīdzības pie patiesā Dieva. Tāds ir reliģiskais, sociālais un politiskais fons stāstījumam par soģiem, ar kuru starpniecību Jehova glābj savu tautu no ienaidniekiem.
Bībeles pantu skaidrojums.
1:2, 4. Kāpēc Jūdas cilts ir pirmā, kurai jādodas iegūt īpašumā tai iedalītā zeme? Dabiski būtu, ja šo priekšrocību saņemtu Jēkaba pirmdzimtā dēla Rūbena cilts. Taču, gulēdams uz nāves gultas, Jēkabs paredzēja, ka Rūbens nebūs pārāks, jo ir zaudējis pirmdzimtā tiesības. Savukārt Simeonam un Levijam, kas bija rīkojušies nežēlīgi, bija jātiek izkaisītiem Izraēlā. (1. Mozus 49:3—5, 7.) Nākamais pēc kārtas bija Jūda, Jēkaba ceturtais dēls. Simeona cilts, kas devās kaujā kopā ar Jūdas pēcnācējiem, saņēma nelielas zemes platības, kas bija izkaisītas pa visu plašo Jūdas cilts teritoriju. * (Jozuas 19:9.)
1:6, 7. Kāpēc sakautajiem ķēniņiem tika nocirsti kāju lielie pirksti un roku īkšķi? Cilvēks bez roku un kāju īkšķiem vairs nebija nekāds karotājs. Bez roku īkšķiem karavīrs nevarēja rīkoties ar zobenu un šķēpu, un bez kāju īkšķiem viņam nebija viegli noturēt līdzsvaru.
Ko mēs varam mācīties.
2:10—12. Mums regulāri jāiedziļinās Bībelē, lai neaizmirstu, ko labu Jehova mums ir darījis. (Psalms 103:2.) Vecākiem jācenšas panākt, lai Dieva vārdu patiesība iesakņotos bērnu sirdī. (5. Mozus 6:6—9.)
2:14, 21, 22. Jehova pieļauj, ka ar viņa nepaklausīgo tautu notiek kaut kas slikts, ar noteiktu mērķi — lai to pārmācītu, attīrītu un pamudinātu atgriezties pie viņa.
JEHOVA SŪTA SOĢUS
Aizraujošais stāstījums par soģu varoņdarbiem sākas ar to, ka Otniēls dara galu izraēliešu astoņus gadus ilgajai atkarībai no Mezopotāmijas ķēniņa. Soģis Ehuds, rīkodamies ārkārtīgi drosmīgi, nonāvē resno moābiešu ķēniņu Eglonu. Bezbailīgais Šamgars ar vēršu dzenamo nūju viens pats nogalina 600 filistiešu. Saņēmis uzmundrinājumu no pravietes Deboras, Baraks ved cīņā desmit tūkstošus viegli bruņotu vīru un ar Jehovas atbalstu sakauj vareno Siseras karaspēku. Pēc tam Jehova aicina Gideonu un piešķir tam uzvaru pār midianiešiem, kaut gan Gideonam ir tikai 300 karavīru.
Ar Jeftas starpniecību Jehova glābj izraēliešus no amoniešiem. Starp divpadsmit soģiem, kas tiesā Izraēlu, vēl ir arī Tola, Jaīrs, Ibcans, Elons un Abdons. Pēdējais no soģiem ir Simsons, kas cīnās ar filistiešiem.
Bībeles pantu skaidrojums.
4:8. Kāpēc Baraks aicināja pravieti Deboru kopā ar viņu doties uz kaujas vietu? Acīmredzot Baraks jutās nepiemērots, lai viens pats ietu cīņā ar Siseras karaspēku. Pravietes klātbūtne viņam un viņa vīriem būtu Dieva vadības apliecinājums un dotu lielāku pārliecību par saviem spēkiem. Tātad tas, ka Baraks aicināja Deboru sev līdzi, liecināja nevis par vājumu, bet par stipru ticību.
5:20. Kā zvaigznes no debesīm karoja Baraka labā? Bībelē nav teikts, vai ar to ir domāta eņģeļu palīdzība, meteorītu lietus, ko Siseras gudrie iztulkoja kā ļaunu zīmi, vai varbūt Siseram izteikti astrologu paredzējumi, kas izrādījās nepatiesi. Bet nav šaubu, ka Dievs kaut kādā veidā iejaucās notikumos.
7:1—3; 8:10. Kāpēc Jehova sacīja, ka 32 tūkstoši Gideona vīru ir pārāk daudz, lai cīnītos pret ienaidnieka 135 tūkstošiem vīru? Jehova tā teica tāpēc, ka viņš pats grasījās piešķirt Gideonam un tā vīriem uzvaru. Dievs nevēlējās, lai viņi domātu, ka ir pieveikuši midianiešus paši ar savu spēku.
11:30, 31. Vai Jefta, dodams savu īpašo solījumu, domāja par cilvēka upuri? Šāda doma Jeftam noteikti nebija ne prātā, jo bauslībā bija teikts: ”Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai meitu liktu sadedzināt ugunī.” (5. Mozus 18:10.) Tomēr Jefta runāja par cilvēku, nevis par dzīvnieku. Visticamāk, izraēlieši mājās neturēja dzīvniekus, kas būtu derīgi upurēšanai. Turklāt dzīvnieka upuris nebūtu nekas īpašs. Jefta zināja, ka pa viņa nama durvīm pirmā viņam pretim var iznākt viņa meita. Tas, kurš iznāktu pirmais, tiktu upurēts ”kā dedzināmais upuris” — šim cilvēkam būtu pilnībā jānododas kalpošanai Jehovam svētnīcā.
Ko mēs varam mācīties.
3:10. Panākumi garīgos jautājumos ir atkarīgi nevis no cilvēku gudrības, bet no Jehovas gara. (Psalms 127:1.)
3:21. Ehuds izveicīgi un drosmīgi rīkojās ar zobenu. Mums jāmācās prasmīgi lietot ”gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu”. Šādas iemaņas var iegūt, ja drosmīgi izmantojam Bībeli kalpošanā. (Efeziešiem 6:17; 2. Timotejam 2:15.)
6:11—15; 8:1—3, 22, 23. No Gideona pazemības var mācīties trīs svarīgas domas. Pirmkārt, ja mums tiek piešķirta kāda priekšrocība kalpošanā, mums jāpārdomā, kādi pienākumi ar to ir saistīti, nevis jātīksminās par ievērību vai prestižu, ko tā varētu dot. Otrkārt, pret ķildīgi noskaņotiem cilvēkiem visgudrāk ir izturēties lēnprātīgi. Treškārt, pazemība palīdz nepievērst galveno uzmanību savam stāvoklim.
6:17—22, 36—40. Arī mums jābūt uzmanīgiem un jāsargās ”ticēt katram garam”. Ir nepieciešams ”pārbaudīt garus, vai viņi ir no Dieva”. (1. Jāņa 4:1.) Nesen iecelts kristiešu draudzes vecākais, kas kādam grasās dot padomu, vispirms varētu apspriesties ar kādu citu vecāko, kam ir lielāka pieredze, lai pārliecinātos, ka padoms ir stingri balstīts uz Bībeli.
6:25—27. Gideons rīkojās apdomīgi, lai bez vajadzības nesadusmotu savus pretiniekus. Sludinot labo vēsti, mums jācenšas runāt tā, lai nevajadzīgi neaizvainotu citus.
7:6. Kalpojot Jehovam, mums jālīdzinās Gideona 300 vīriem — jābūt uzmanīgiem un modriem.
9:8—15. Ir muļķīgi ļauties lepnībai un godkārīgi tīkot pēc ievērojama stāvokļa vai varas.
11:35—37. Jeftas labais piemērs noteikti palīdzēja viņa meitai izveidot stipru ticību un attīstīt pašaizliedzību. Arī mūsdienās vecāki var rādīt saviem bērniem šādu priekšzīmi.
13:8. Vecākiem, kas audzina bērnus, jālūdz Jehovas vadība un jāņem vērā viņa norādījumi. (2. Timotejam 3:16.)
14:16, 17; 16:16. Ja kāds cenšas panākt savu ar raudāšanu un čīkstēšanu, viņš var sabojāt attiecības ar citiem. (Salamana Pamācības 19:13; 21:19.)
CITI PĀRKĀPUMI IZRAĒLĀ
Soģu grāmatas beigu daļā lielākoties runāts par diviem notikumiem. Kāds vīrs, vārdā Miha, uzstāda savā mājā elku dieva attēlu un nolīgst kādu levītu sev par priesteri. Kad Dana pēcnācēji ir izpostījuši Laišu jeb Lešemu, viņi paši uzbūvē pilsētu un nosauc to par Danu. Paņēmuši Mihas elka tēlu un aizveduši sev līdzi viņa priesteri, viņi iedibina Danā paši savu reliģiju. Acīmredzot Laiša tiek ieņemta pirms Jozuas nāves. (Jozuas 19:47.)
Otrs notikums risinās neilgi pēc Jozuas nāves. Benjamīna cilts pilsētas Gibeas vīri izdara kolektīvu seksuālu noziegumu, bet pēc tam Benjamīna cilts tiek gandrīz pilnīgi iznīcināta — dzīvi paliek tikai 600 vīri. Tomēr visu izdodas iekārtot tā, ka viņi var dabūt sev sievas, un līdz Dāvida valdīšanas laikam viņu skaits ir jau gandrīz 60 tūkstoši karotāju. (1. Laiku 7:6—11.)
Bībeles pantu skaidrojums.
17:6; 21:25. Vai tas, ka ”ikviens darīja to, kas tam likās taisns paša acīs”, veicināja anarhiju? Tā nebūtu jādomā, jo Jehova bija parūpējies par pienācīgu vadību savai tautai. Viņš bija devis bauslību un priesterus, lai cilvēki mācītos viņa ceļus. Ar urīma un tumīma palīdzību augstais priesteris varēja uzzināt Dieva viedokli par svarīgiem jautājumiem. (2. Mozus 28:30.) Katrā pilsētā bija vecaji, kas varēja dot labus padomus. Ja izraēlietis izmantoja šīs iespējas, viņa sirdsapziņa saņēma uzticamu vadību. Tādā gadījumā ”tas, kas tam likās taisns paša acīs,” nesa labus augļus. Turpretī tad, ja cilvēks ignorēja bauslību un pats izlēma, kā rīkoties un kā pielūgt Dievu, iznākums bija slikts.
20:17—48. Kāpēc Jehova ļāva Benjamīna ciltij divas reizes pieveikt pārējās ciltis, kaut gan sodu bija pelnījusi Benjamīna cilts? Ļaudams uzticīgajām ciltīm sākumā ciest lielus zaudējumus, Jehova pārbaudīja to apņēmību iznīdēt ļaunumu no Izraēla.
Ko mēs varam mācīties.
19:14, 15. Gibeas iedzīvotāju nevēlēšanās būt viesmīlīgiem liecināja par neatbilstību morāles normām. Kristieši tiek mudināti ”censties parādīt viesmīlību”. (Romiešiem 12:13.)
Ir gaidāma glābšana
Nu jau pavisam drīz Dieva Valstība, kuras Ķēniņš ir Jēzus Kristus, iznīcinās ļauno pasauli un glābs taisnīgos un dievbijīgos cilvēkus. (Salamana Pamācības 2:21, 22; Daniēla 2:44.) Visi Jehovas ienaidnieki tad aizies bojā, bet tie, kas viņu mīl, būs ”kā uzlecoša saule savā spēkā”. (Soģu 5:31.) Mēs varam būt starp tiem, kas mīl Jehovu, ja ņemsim vērā to, ko esam uzzinājuši no Soģu grāmatas.
Pamatpatiesība, kas caurvij stāstījumu par soģiem, ir šāda: paklausība Jehovam dod bagātīgas svētības, bet nepaklausībai ir bēdīgas sekas. (5. Mozus 11:26—28.) Ir ārkārtīgi svarīgi būt ”no sirds.. paklausīgiem” atklātajai Dieva gribai. (Romiešiem 6:17; 1. Jāņa 2:17.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 5. rk. Levītiem netika piešķirts mantojums Apsolītajā zemē, izņemot 48 pilsētas, kas bija izkaisītas pa visu Izraēlu.
[Karte 25. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
”Tas Kungs iecēla viņiem soģus, kas tos atsvabināja no laupītājiem.” (Soģu 2:16.)
SOĢI
1. Otniēls
2. Ehuds
3. Šamgars
4. Baraks
5. Gideons
6. Tola
7. Jaīrs
8. Jefta
9. Ibcans
10. Elons
11. Abdons
12. Simsons
DANS
MANASE
NAFTALIS
AŠERS
ZEBULONS
ISAŠARS
MANASE
GADS
ĒFRAIMS
DANS
BENJAMĪNS
RŪBENS
JŪDA
[Attēls 26. lpp.]
Ko var mācīties no tā, ka Baraks aicināja Deboru kopā ar viņu doties uz kaujas vietu?