”Atradis vienu sevišķi dārgu pērli”

”Debesu valstībā laužas iekšā, un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.” (MATEJA 11:12.)

1., 2. a) Par kādu reti sastopamu, dedzīgu tieksmi Jēzus runāja vienā no savām līdzībām? 2) Ko Jēzus šajā līdzībā teica?

VAI jūs uzskatāt kaut ko par tik vērtīgu, ka būtu ar mieru atdot visu, kas jums pieder, lai to iegūtu? Kaut arī cilvēki bieži runā, ka ir nodevušies kādam mērķim — bagātības, slavas, varas vai ievērojama stāvokļa iegūšanai —, reti ir gadījumi, kad cilvēks atrod kaut ko tik vērtīgu, ka ir gatavs atdot visu, lai tikai to iegūtu. Šādu reti sastopamu, bet slavējamu dedzīgu tieksmi vienā no savām daudzajām līdzībām, kurās bija runa par Dieva Valstību, minēja Jēzus Kristus.

² Šī līdzība, ko Jēzus stāstīja saviem mācekļiem, ir par kādu sevišķi dārgu pērli. Jēzus teica: ”Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.” (Mateja 13:36, 45, 46.) Kas Jēzus mācekļiem bija jāsecina no šīs līdzības? Ko mēs varam mācīties no Jēzus vārdiem?

Pērļu vērtība

3. Kāpēc senatnē pērles vērtēja īpaši augstu?

³ Jau no seniem laikiem pērles augstu vērtēja to skaistuma dēļ un izmantoja greznumlietu gatavošanā. Kādā grāmatā stāstīts, ka romiešu rakstnieks Plīnijs Vecākais ierindojis pērles ”pirmajā vietā visu dārgo lietu vidū”. Pretēji zeltam, sudrabam un daudzajiem dārgakmeņiem, pērles ir dzīvās dabas produkts. Kad dažu gliemeņu ķermenī iekļūst kāds svešķermenis, piemēram, smilšu graudiņš, dziedzeri ap to sāk izdalīt perlamutru, un tā gliemenē izveidojas pērle. Senatnē visizcilākās pērles ieguva galvenokārt Sarkanajā jūrā, Persijas līcī un Indijas okeānā, tātad tālu no senās Izraēlas. Bez šaubām, tieši tāpēc Jēzus teica, ka tirgotājs ”meklēja dārgas pērles”. Lai atrastu patiešām vērtīgas pērles, bija jāpūlas.

4. Ko Jēzus savā līdzībā uzsvēra?

⁴ Lai gan izcilas pērles jau no sendienām ir bijušas ļoti dārgas, acīmredzot ne jau to dārdzība bija tas, kādēļ Jēzus stāstīja minēto līdzību. Viņš ne vien pielīdzināja Dieva Valstību sevišķi dārgai pērlei,  bet arī pievērsa uzmanību ”tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles,” un tam, kā tirgotājs rīkojās, atradis vērtīgo pērli. Pretēji parastam veikalniekam, šim tirgotājam, kas ceļoja, meklēdams pērles, piemita liels vērīgums, un viņš zināja, ar kādām īpašībām jāizceļas ļoti labai pērlei. Viņš prata atšķirt augstākas kvalitātes pērli no zemākas kvalitātes un īstu no viltotas.

5., 6. a) Kas ir ievērības cienīgs tirgotāja rīcībā? b) Kāda doma ir uzsvērta līdzībā par apslēpto mantu?

⁵ Domājot par šo tirgotāju, varam pamanīt vēl kaut ko ievērības cienīgu. Parasts tirgotājs vispirms aplēstu pērles tirgus vērtību un aprēķinātu, cik viņš būtu ar mieru par to maksāt, lai vēlāk gūtu no šī darījuma peļņu. Viņš arī apsvērtu, kāds ir pieprasījums pēc šādām pērlēm un vai viņam drīz izdosies savu pērli pārdot. Citiem vārdiem runājot, viņu interesētu, kā gūt peļņu no ieguldījuma, viņam nenāktu ne prātā vienkārši paturēt pērli sev. Bet tirgotājs Jēzus līdzībā bija citāds — viņam nauda vai citi taustāmi labumi nebija galvenais. Viņš pat bija ar mieru ziedot ”visu, kas tam bija,” — acīmredzot visu savu mantu un īpašumu —, lai iegūtu to, ko viņš bija meklējis.

⁶ Lielākā daļa tirgotāju droši vien domātu, ka šis cilvēks nerīkojas visai gudri, un prātīgs tirgonis neiesaistītos tik riskantā pasākumā. Bet tirgotājs Jēzus līdzībā vadījās pēc citādiem principiem. Viņam svarīgākais bija nevis peļņa, bet gan prieks un gandarījums, ko sniedz apziņa, ka viņam pieder kaut kas tik ļoti vērtīgs. Šī doma ir uzsvērta vēl vienā Jēzus līdzībā: ”Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu.” (Mateja 13:44.) Prieks, ko šim cilvēkam sniedza dārgais atradums, bija tik liels, ka viņš pārdeva visu, kas viņam piederēja. Vai mūsu dienās ir sastopami šādi cilvēki? Vai pastāv kaut kas tāds, kā dēļ ir vērts daudz ko ziedot?

Tie, kas saprata, cik vērtīga ir Valstība

7. Kā kļuva redzams, ka Jēzus uzskatīja Dieva Valstību par kaut ko ļoti vērtīgu?

⁷ Jēzus savā līdzībā runāja par ”debesu valstību”, un viņš pats to uzskatīja par bezgala vērtīgu, kā skaidri liecina evaņģēliji. Pēc kristīšanās, kas notika mūsu ēras 29. gadā, Jēzus ”iesāka sludināt un sacīt: ”Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.”” Trīsarpus gadus viņš daudziem cilvēkiem mācīja par šo valstību. Viņš ”staigāja pa pilsētām un miestiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību” visā zemē. (Mateja 4:17; Lūkas 8:1.)

8. Ko Jēzus darīja, lai cilvēki saprastu, ko paveiks Valstība?

⁸ Veicot neskaitāmus brīnumus — dziedinot slimos, pabarojot izsalkušos, pakļaujot dabas spēkus un pat pieceļot mirušos —, Jēzus uzskatāmi parādīja, ko paveiks Dieva Valstība. (Mateja 14:14—21; Marka 4:37—39; Lūkas 7:11—17.) Viņš pierādīja savu uzticību Dievam un Valstībai, kad ziedoja savu dzīvību un nomira mocekļa nāvē pie moku staba. Tieši tāpat kā tirgotājs labprāt atdeva visu, kas tam bija, lai iegūtu ”sevišķi dārgu pērli”, Jēzus visu savu dzīvi un pat dzīvību atdeva Dieva Valstības labā. (Jāņa 18:37.)

9. Kas raksturoja pirmos Jēzus mācekļus?

 ⁹ Tāpat Jēzus sapulcināja nelielu sekotāju grupu, un arī tie bija cilvēki, kas apzinājās, cik vērtīga ir Valstība. Viņu vidū bija Andrejs, kas sākotnēji bija Jāņa Kristītāja māceklis. Izdzirdējis no Jāņa, ka Jēzus ir ”Dieva jērs”, Andrejs un vēl viens no Jāņa mācekļiem, visdrīzāk viens no Cebedeja dēliem, ko arī sauca par Jāni, tūlīt pat devās pie Jēzus, un viņi sāka ticēt Jēzum. Tūlīt pēc tam Andrejs sameklēja savu brāli Sīmani un tam teica: ”Mēs esam atraduši Mesiju.” Tā drīz vien Sīmanis (ko vēlāk sauca par Kēfu jeb Pēteri), kā arī Filips un tā draugs Nātānaēls arī atzina, ka Jēzus ir Mesija. Nātānaēls pat izsaucās: ”Tu esi Dieva Dēls, tu esi Israēla Ķēniņš!” (Jāņa 1:35—49.)

Atsaukšanās uz aicinājumu

10. Ko mācekļi darīja, kad Jēzus viņus aicināja kādu laiku pēc pirmās tikšanās ar viņiem?

¹⁰ Prieks un sajūsma, ko izjuta Andrejs, Pēteris, Jānis un citi, kad bija uzzinājuši, kas ir Mesija, līdzinās tam priekam, ko izjuta tirgotājs, kad bija atradis sevišķi dārgo pērli. Ko viņi darīja pēc tam? Evaņģēlijos nav teikts nekas daudz par to, ko viņi darīja pēc pirmās tikšanās ar Jēzu. Acīmredzot lielākā daļa atgriezās pie sava parastā darba. Taču pēc kāda laika (vairāk par pusgadu, bet mazāk nekā gadu vēlāk) Jēzus atkal satika Andreju, Pēteri, Jāni un tā brāli Jēkabu pie Galilejas jūras, kur tie zvejoja. * Jēzus teica: ”Nāciet man līdz, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” Ko viņi darīja? Mateja evaņģēlijā par Pēteri un Andreju rakstīts: ”Tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja viņam.” Par Jēkabu un Jāni ir teikts: ”Tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja viņam.” Lūkas evaņģēlijā vēl ir piebilsts, ka ”tie atstāja visu un gāja viņam līdz”. (Mateja 4:18—22; Lūkas 5:1—11.)

11. Kāds acīmredzot bija iemesls, kura dēļ mācekļi nekavējoties atsaucās uz Jēzus aicinājumu?

 ¹¹ Vai mācekļu tūlītējā atsaukšanās bija pēkšņs, emociju uzplūdā pieņemts lēmums? Nē, tā nevar teikt. Lai gan pēc pirmās tikšanās ar Jēzu viņi bija atgriezušies pie sava ierastā darba, redzētais un dzirdētais viņiem noteikti bija dziļi iespiedies prātā un sirdī. Tā kā bija pagājis nepilns gads, viņiem bija bijis pietiekami daudz laika, lai visu pārdomātu. Tad pienāca izšķirīgais brīdis. Vai viņi līdzinājās tirgotājam, kura sirdi tik ļoti saviļņoja bezgala vērtīgās pērles atrašana, ka tas, kā Jēzus teica, nekavējoties izdarīja visu nepieciešamo, lai iegādātos šo pērli? Jā, šie zvejnieki līdzinājās tirgotājam. Redzētais un dzirdētais viņus bija saviļņojis, un viņi saprata, ka ir pienācis laiks rīkoties. Tāpēc, kā teikts evaņģēlijā, viņi ”tūdaļ” atstāja visu un kļuva par Jēzus sekotājiem.

12., 13. a) Ko darīja daudzi, kas bija dzirdējuši, ko Jēzus sludina? b) Ko Jēzus teica par saviem uzticamajiem mācekļiem, un ko šie vārdi nozīmē?

¹² Šie cilvēki ļoti atšķīrās no citiem, kas ir minēti evaņģēlijos tālāk. Jēzus daudzus izdziedināja un daudzus paēdināja, taču liela daļa no viņiem pēc tam atkal sāka nodarboties ar savām lietām. (Lūkas 17:17, 18; Jāņa 6:26.) Daži pat aizbildinājās, kad Jēzus viņus aicināja kļūt par viņa sekotājiem. (Lūkas 9:59—62.) Pilnīgi pretēji rīkojās Jēzus uzticīgie mācekļi, par kuriem viņš vēlāk teica: ”No Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām debesu valstībā laužas iekšā, un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.” (Mateja 11:12.)

¹³ Bībeles zinātnieks Heinrihs Meiers par šo pantu rakstīja: ”Tādā veidā ir aprakstīta dedzīgā, neapturamā tiekšanās un cīņa pēc Mesijas valstības.. [..] Tik dedzīga un enerģiska (nevis vairs mierīga un nogaidoša) ir interese par valstību.” Tāpat kā tirgotājs, arī šie cilvēki tūlīt pat saprata, kas ir patiesi vērtīgs, un Valstības labā labprāt atstāja visu, kas viņiem bija. (Mateja 19:27, 28; Filipiešiem 3:8.)

Pirmajiem pievienojas arī citi

14. Kā Jēzus gatavoja apustuļus Valstības sludināšanai, un kā tas iespaidoja apustuļus?

¹⁴ Pēc tam Jēzus mācīja arī citus cilvēkus un palīdzēja viņiem tiekties pēc Dieva Valstības. Vispirms viņš no saviem mācekļiem izraudzījās divpadsmit, kurus iecēla par apustuļiem, tas ir, tiem, ko viņš sūta. Jēzus viņiem stāstīja, kā jāsludina, un brīdināja, ar kādām grūtībām būs jāsastopas nākotnē. (Mateja 10:1—42; Lūkas 6:12—16.) Turpmāk apmēram divus gadus apustuļi sekoja līdzi Jēzum visur, kur vien viņš gāja, un viņiem izveidojās ciešas attiecības ar Jēzu. Viņi dzirdēja, kā Jēzus sludina, redzēja viņa varenos darbus un vēroja, kā Jēzus rīkojas dažādās situācijās. (Mateja 13:16, 17.) Tas viss, bez šaubām, viņus iespaidoja — tik dziļi, ka viņi dedzīgi un no visas sirds tiecās pēc Valstības, tāpat kā līdzībā minētais tirgotājs pēc pērles.

15. Par ko Jēzus sekotājiem visvairāk bija jāpriecājas, spriežot pēc Jēzus vārdiem?

¹⁵ Jēzus mācīja ne tikai divpadsmit apustuļus — vēlāk viņš ”nozīmēja vēl septiņdesmit citus un izsūtīja tos pa divi un divi savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kurp viņš gribēja iet”. Arī šos mācekļus Jēzus brīdināja par gaidāmajiem pārbaudījumiem un grūtībām un lika viņiem vēstīt ļaudīm: ”Tuvu pie jums ir nākusi Dieva valstība.” (Lūkas 10:1—12.) Kad šie septiņdesmit mācekļi atgriezās, viņi ar lielu prieku Jēzum stāstīja: ”Kungs, pat ļaunie gari mums  padodas tavā vārdā!” Iespējams, viņi bija pārsteigti, dzirdot, ka viņus gaida vēl lielāks prieks. Jēzus teica: ”Nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.” (Lūkas 10:17, 20.)

16., 17. a) Ko Jēzus teica apustuļiem pēdējā vakarā, kuru pavadīja kopā ar tiem? b) Ko apustuļi noteikti juta, dzirdējuši Jēzus vārdus?

¹⁶ 33. gada 14. nīsanā, pēdējā vakarā, ko Jēzus pavadīja kopā ar apustuļiem, viņš iedibināja Kunga vakarēdienu un lika tiem vēlāk pieminēt šo notikumu. Vakara gaitā viņš saviem vienpadsmit uzticīgajiem apustuļiem sacīja: ”Jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos. Un tāpēc es jums novēlu valstību, kā mans Tēvs man to novēlējis, ka jums būs ēst un dzert pie mana galda manā valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm.” (Lūkas 22:19, 20, 28—30.)

¹⁷ Mēs varam iedomāties, kādu prieku un gandarījumu izjuta apustuļi, kad dzirdēja šos Jēzus vārdus. Viņiem tika piedāvāts vislielākais gods un priekšrocība, kāda vien cilvēkam var būt. (Mateja 7:13, 14; 1. Pētera 2:9.) Tāpat kā līdzībā minētais tirgotājs, arī viņi no daudz kā bija atteikušies, lai sekotu Jēzum un tiektos pēc Valstības. Jēzus vārdi viņiem apliecināja, ka viņu nestie upuri nav bijuši veltīgi.

18. Kam vēl bez 11 apustuļiem Valstība sagādā svētības?

¹⁸ Apustuļi, kas tajā vakarā bija kopā ar Jēzu, nebija vienīgie, kas ieguva izredzes būt Valstībā. Jehova vēlējās, lai derība par Valstību tiktu noslēgta pavisam ar 144 tūkstošiem cilvēku, kas tādā veidā iegūtu cerību kopā ar Jēzu Kristu valdīt diženajā debesu Valstībā. Apustulis Jānis parādībā redzēja arī ”lielu pulku — ko saskaitīt neviens nevarēja —”, kas ”stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā.. un sauca..: ”Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.” Šie cilvēki ir Valstības pavalstnieki uz zemes. * (Atklāsmes 7:9, 10; 14:1, 4.)

19., 20. a) Kāda iespēja ir dota visdažādāko tautību cilvēkiem? b) Kāds jautājums ir apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁹ Neilgi pirms aiziešanas debesīs Jēzus  saviem uzticīgajiem sekotājiem teica: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:19, 20.) Tātad par Jēzus mācekļiem bija jākļūst visdažādāko tautību cilvēkiem. Arī tiem bija jābūt cilvēkiem, kas tiecas pēc Valstības — vai nu ar cerību dzīvot debesīs, vai uz zemes —, tāpat kā līdzībā minētais tirgotājs tiecās pēc skaistās pērles.

²⁰ Jēzus vārdi liecina, ka jauni mācekļi tiks gatavoti līdz pat tagadējās sistēmas galam. Vai mūsu laikos ir tādi cilvēki, kas līdzinās minētajam tirgotājam un ir gatavi visu atdot Dieva Valstības labad? Šis jautājums ir apskatīts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs varat atbildēt?

• Kas ir uzsvērts līdzībā par tirgotāju?

• Kas liecināja, ka Jēzus uzskata Valstību par ļoti vērtīgu?

• Kāpēc Andrejs, Pēteris, Jānis un citi nekavējoties atsaucās, kad Jēzus tos aicināja viņam sekot?

• Kāda brīnišķīga iespēja ir dota visdažādāko tautību cilvēkiem?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 10. lpp.]

Viņi atstāja visu un sekoja Jēzum

[Attēls 12. lpp.]

Pirms aiziešanas debesīs Jēzus lika saviem sekotājiem gatavot mācekļus