Jehova vienmēr rīkojas pareizi

”Tas Kungs ir taisns visos savos ceļos.” (PSALMS 145:17.)

1. Kā mēs jūtamies, ja kāds izdara par mums nepareizu secinājumu, un ko mēs no tā varam mācīties?

VAI jums kādreiz ir gadījies, ka par jums ir izdarīts nepareizs secinājums un, nezinot visus faktus, ir apšaubīta jūsu rīcība un tās motīvi? Daudzi tādās reizēs jūtas aizvainoti, un to var saprast. No šādiem gadījumiem var mācīties kaut ko būtisku: nav gudri steigties ar secinājumiem, ja nav zināmi visi fakti.

2., 3. Ko daži secina, kad kāda gadījuma aprakstā neatrod atbildes uz visiem saviem jautājumiem, bet kas Bībelē teikts par Jehovu?

² Šī doma mums jāpatur prātā, kad spriežam par Dieva Jehovas rīcību. Bībelē ir aprakstīti vairāki gadījumi, kas pirmajā brīdī var likties mulsinoši. Piemēram, var likties neskaidra kāda Dieva kalpa rīcība vai Dieva spriedums, bet notikums Bībelē nav aprakstīts tik sīki, lai mēs gūtu atbildes uz visiem saviem jautājumiem. Diemžēl ir cilvēki, kas, atsaukdamies uz šādiem gadījumiem, sāk pat apšaubīt, vai Dievs ir taisnīgs. Taču Bībelē ir rakstīts: ”Tas Kungs ir taisns visos savos ceļos.” (Psalms 145:17.) Tāpat Bībelē teikts, ka ”Dievs neliek notikt ļaunam”. (Ījaba 34:12; Psalms 37:28.) Mēs varam iztēloties, kā viņš jūtas, kad daži cilvēki par viņu secina pretējo.

³ Aplūkosim piecus iemeslus, kāpēc mums nav pamata apšaubīt Dieva Jehovas lēmumus. Pēc tam, paturot tos prātā, apskatīsim divus Bībelē aprakstītus gadījumus, ko dažiem ir grūti saprast.

Kāpēc mums nav pamata apšaubīt Dieva lēmumus

4. Kāpēc mums jābūt pazemīgiem, kad domājam par Dieva rīcību? Miniet piemēru!

⁴ Pirmkārt, mums nav pamata apšaubīt Dieva lēmumus tāpēc, ka viņš zina visus ar konkrēto gadījumu saistītos faktus, bet mēs ne. Šī iemesla dēļ mums jābūt pazemīgiem, kad domājam par Dieva rīcību. Iedomāsimies kādu piemēru. Tiesnesis, kam daudzu gadu garumā ir izveidojusies taisnīga cilvēka reputācija, pieņem lēmumu kārtējā lietā, bet kāds cilvēks, kas nezina visus faktus vai patiesībā nesaprot ar šo lietu saistītos likumus, sāk kritizēt tiesneša lēmumu. Ko mēs par to domātu? Ja kāds kritizē cita cilvēka rīcību, nezinādams visu, kas ar to saistīts, viņš rīkojas muļķīgi. (Salamana Pamācības 18:13.) Vēl muļķīgāk ir tad, ja cilvēki sāk kritizēt Dievu, ”kas visu zemi tiesā”. (1. Mozus 18:25.)

5. Ko mēs nedrīkstam aizmirst, lasot Bībelē par to, kā Dievs ir sodījis dažus cilvēkus?

⁵ Otrs iemesls, kas jāņem vērā, ir tas, ka Dievs, pretēji cilvēkiem, var redzēt, kas ir cilvēka sirdī. (1. Samuēla 16:7.) Bībelē lasāmi šādi viņa vārdi: ”Es, tas Kungs, izpētu sirdi un pārbaudu īkstis, lai atmaksātu ikvienam par viņa ceļiem, kā viņa dzīve to pelna.” (Jeremijas 17:10.) Tāpēc, kad lasīsim Bībelē par to, kā Dievs ir sodījis dažus cilvēkus, neaizmirsīsim, ka Dievs ir redzējis gan viņu slēptākās domas, gan rīcības motīvus, gan nolūkus, kas Bībelē nav rakstīti. (1. Laiku 28:9.)

6., 7. a) Kā Jehova ir pierādījis, ka viņš ievēro savus taisnīgos principus arī tad, ja viņam tas dārgi maksā? b) Kas mums jāpatur prātā, kad, lasot Bībelē par kādu notikumu, mums liekas, ka Dievs nav rīkojies taisnīgi un pareizi?

⁶ Trešais iemesls, kāpēc mums nav pamata apšaubīt Jehovas lēmumus, ir šāds: Jehova ievēro savus taisnīgos principus pat tad,  ja tas viņam maksā ļoti dārgi. Lūk, piemērs. Atdodams savu Dēlu par upuri, ar ko izpirkt paklausīgos cilvēkus no grēka un nāves, Jehova rīkojās saskaņā ar saviem taisnīgajiem principiem. (Romiešiem 5:18, 19.) Tomēr, kad Jehova redzēja, kā viņa mīļais Dēls cieš un nomirst pie moku staba, viņš noteikti juta vislielākās sāpes, kādas vien iespējams just. Ko tas par viņu liecina? Runājot par Jēzus Kristus upuri, Bībelē teikts, ka Dievs ar to ir ”parādījis savu taisnību”. (Romiešiem 3:24—26.) Tā kā Dievs Jehova pats ir darījis tik daudz, lai sagādātu izpirkumu, mēs saprotam, cik bezgala svarīgi viņa acīs ir ievērot taisnīgumu.

⁷ Tāpēc, kad mēs lasām Bībelē par kādu notikumu, kas mums liek apšaubīt, vai Jehova ir rīkojies taisnīgi un pareizi, mums jāpatur prātā: lai paliktu uzticīgs saviem taisnīguma principiem, Jehova nesaudzēja savu Dēlu no mokpilnas nāves. Vai viņš tādā gadījumā atteiksies no šiem principiem citās lietās? Patiesība ir tāda, ka Jehova nekad nepārkāpj savus taisnīgos principus. Mums ir pamatots iemesls būt pārliecinātiem, ka viņš vienmēr rīkojas pareizi un taisnīgi. (Ījaba 37:23.)

8. Kāpēc būtu neloģiski, ja cilvēki iedomātos, ka Jehovam trūkst taisnīguma?

⁸ Ceturtais iemesls, kāpēc mums nav pamata apšaubīt Jehovas lēmumus, ir tas, ka Jehova ir radījis cilvēkus pēc sava tēla. (1. Mozus 1:27.) Tāpēc cilvēki ir apveltīti ar tādām pašām īpašībām, kādas piemīt viņam, un to vidū ir arī taisnīguma izjūta. Būtu neloģiski, ja taisnīguma izjūta, ko mums devis Jehova, liktu secināt, ka viņam pašam šīs izjūtas nav. Ja mūs mulsina kāds Bībeles fragments, mums jāatceras, ka iedzimtā grēka dēļ mūsu taisnīguma izjūta nav ideāla. Dieva Jehovas taisnīgums ir nevainojams. (5. Mozus 32:4.) Būtu absurdi pat iedomāties, ka cilvēki varētu būt taisnīgāki par Dievu! (Romiešiem 3:4, 5; 9:14.)

9., 10. Kāpēc Jehovam nav obligāti jāizskaidro un jāpamato cilvēkiem sava rīcība?

⁹ Piektais iemesls, kāpēc mums nav pamata apšaubīt Jehovas lēmumus, ir tas, ka viņš ir ”Visuaugstākais pār visu pasauli”. (Psalms 83:19.) Tāpēc viņam nav obligāti jāizskaidro vai jāpamato cilvēkiem sava rīcība. Viņš ir kā podnieks, un mēs esam kā māls, no kura izveidoti trauki, ar kuriem viņš var rīkoties, kā vēlas. (Romiešiem 9:19—21.) Mēs esam viņa roku darinājums — kā gan mēs varam apšaubīt viņa lēmumus un rīcību? Kad patriarhs Ījabs sprieda nepareizi par Jehovas izturēšanos pret cilvēkiem, Jehova viņu pamācīja un vaicāja: ”Vai tu tiešām gribi iznīcināt manu tiesu, Mani nolikt par netaisnu, lai pats rādītos taisns?” Atzinis, ka ir runājis bez sapratnes, Ījabs nožēloja savu rīcību. (Ījaba 40:8; 42:6.) Tā būtu liela kļūda, ja mēs sāktu uzskatīt Dieva rīcību par netaisnu.

¹⁰ Mums ir pietiekams pamats uzskatīt, ka Jehova vienmēr rīkojas pareizi. Balstoties uz to, apskatīsim divus Bībelē aprakstītus gadījumus, kas var izraisīt jautājumus. Pirmajā gadījumā nesapratne var rasties par kāda Dieva kalpa rīcību, bet otrajā — par Dieva piespriesto sodu.

Kāpēc Lats piedāvāja pūlim savas meitas?

11., 12. a) Pastāstiet, kas notika, kad Dievs nosūtīja uz Sodomu divus materializējušos eņģeļus! b) Kādi jautājumi dažiem ir radušies?

¹¹ Pirmās Mozus grāmatas 19. nodaļā ir stāstīts, kas notika, kad Dievs nosūtīja uz Sodomu divus materializējušos eņģeļus. Pēc Lata neatlaidīgā lūguma ciemiņi apmetās viņa namā. Taču tajā pašā vakarā pilsētas vīri ielenca māju un pieprasīja, lai  Lats liktu saviem ciemiņiem nākt ārā un viņi varētu īstenot savus netiklos nolūkus. Lats mēģināja pūli atrunāt, bet bez panākumiem. Gribēdams pasargāt savus viesus, viņš izsaucās: ”Brāļi, nedariet taču tādu grēku! Redziet, man ir divas meitas, kuŗas neviens nav atzinis, es likšu viņām iznākt pie jums, un jūs varat tām darīt, kā jums labpatīk, tikai tiem vīriem nedariet nekā, tāpēc ka tie nākuši mana jumta pavēnī.” Bet pūlis neklausījās un grasījās atlauzt durvis. Tad eņģeļi, kas bija apmetušies pie Lata, padarīja saniknotos sodomiešus aklus. (1. Mozus 19:1—11.)

¹² Var saprast, ka šis atgadījums dažiem ir radījis jautājumus, piemēram: ”Kā Lats varēja piedāvāt savas meitas miesaskārīgajam pūlim? Vai šāda rīcība nebija gļēvulīga un nosodāma?” Tāpat varētu jautāt, kāpēc Pēteris, Dieva iedvesmots, nosauca Latu par ”taisnu”. Vai Dievs atbalstīja Lata rīcību? (2. Pētera 2:7, 8.) Aplūkosim šo gadījumu sīkāk, lai mēs neizdarītu nepareizus secinājumus.

13., 14. a) Ko var teikt par Lata rīcības aprakstu Bībelē? b) Kas liecina, ka Lats nebija gļēvulis?

¹³ Vispirms jāatzīmē, ka Lata rīcība Bībelē nav ne uzslavēta, ne nosodīta — tā ir tikai atstāstīta. Tāpat Bībelē nav teikts, ko Lats tajā reizē domāja un kādu iemeslu dēļ viņš tā rīkojās. Kad notiks ”taisno.. augšāmcelšanās”, iespējams, viņš daudz ko pastāstīs sīkāk. (Apustuļu darbi 24:15.)

¹⁴ Taču Latu nevar nosaukt par gļēvuli. Viņš bija nonācis grūtā situācijā. Teikdams, ka ciemiņi ir nākuši viņa ”jumta pavēnī”, Lats norādīja, ka viņam ir pienākums sniegt tiem aizsardzību un patvērumu. Bet tas nebija viegli. Senebreju vēsturnieks Josefs Flāvijs rakstīja, ka sodomieši izturējās ”netaisni pret cilvēkiem un necienīgi pret Dievu..; ..viņi ienīda svešiniekus”. Tomēr Lats neslēpās no naidīgi noskaņotā pūļa, tieši pretēji — viņš izgāja ārā un sāka runāt ar iekarsušajiem sodomiešiem. Viņš pat ”aizslēdza aiz sevis” durvis. (1. Mozus 19:6.)

15. Kāpēc var domāt, ka, iespējams, Lats rīkojās, ticības mudināts?

¹⁵ Tomēr varētu jautāt, kāpēc Lats piedāvāja izvest savas meitas. Padomāsim, kādi varētu būt bijuši viņa rīcības iemesli, nevis uzreiz piedēvēsim viņam sliktus motīvus.  Pirmām kārtām, ļoti iespējams, Latu šādi rīkoties mudināja ticība. Lats, bez šaubām, zināja, kā Jehova bija aizsargājis viņa tēvoča Ābrahāma sievu Sāru. Tā kā Sāra bija ļoti skaista, Ābrahāms, baidīdamies, ka viņu varētu nogalināt, lai atņemtu Sāru, bija lūdzis Sārai viņu saukt par savu brāli. * Drīz pēc tam Sāru aizveda uz faraona namu, taču Jehova iejaucās notikumu gaitā un nepieļāva, ka faraons iegūst Sāru. (1. Mozus 12:11—20.) Iespējams, Lats ticēja, ka līdzīgā veidā tiks pasargātas arī viņa meitas. Iezīmīgi, ka Jehova ar eņģeļu starpniecību patiešām iejaucās un Lata meitām nekas ļauns nenotika.

16., 17. a) Ko, iespējams, Lats gribēja panākt? b) Par ko mēs varam būt pārliecināti, lai kā Lats būtu spriedis?

¹⁶ Pastāv vēl kāda iespēja. Lats varbūt gribēja sapulcējušos cilvēkus apstulbināt vai radīt viņu vidū sajukumu. Iespējams, Lats domāja, ka sodomieši neiekāros viņa meitas, jo viņiem bija homoseksuālas tieksmes. (Jūdas 7.) Turklāt abu jaunavu līgavaiņi bija pilsētas iedzīvotāji, tātad pūlī varbūt bija Lata nākamo znotu radinieki, draugi vai cilvēki, ar kuriem tos saistīja kopīgi darījumi. (1. Mozus 19:14.) Iespējams, Lats cerēja, ka šie cilvēki sāks aizstāvēt viņa meitas pret pārējo pūli. Ja viņam izdotos pūlī radīt nesaskaņas un tas sašķeltos, vairs nedraudētu tik lielas briesmas. *

¹⁷ Lai kā būtu spriedis Lats, par vienu mēs varam būt pārliecināti: tā kā Jehova vienmēr rīkojas pareizi, viņam bija pamatots iemesls uzskatīt Latu par ”taisnu” cilvēku. Vai, lasot par sodomiešu ļaunumu, var būt vēl kādas šaubas, ka Jehovam bija pilnīgs pamats sodīt šīs pilsētas iedzīvotājus? (1. Mozus 19:23—25.)

Kāpēc Jehova lika mirt Uzam?

18. a) Kas notika, kad Dāvids gribēja pārvest šķirstu uz Jeruzalemi? b) Kāds jautājums varētu rasties?

¹⁸ Vēl viens Bībelē aprakstīts gadījums, kas dažiem liekas nesaprotams, ir saistīts ar Dāvida mēģinājumu pārvest derības šķirstu uz Jeruzalemi. Šķirstu veda ratos, ko vadīja Uza un viņa brālis. Bībelē rakstīts: ”Kad nu tie nonāca pie Nachona labības klona, tad Uza izstiepa savu roku pret Dieva šķirstu, lai to cieši saturētu, jo vēŗši paklupa. Tad tā Kunga dusmas iekaisa pret Uzu, un Dievs viņu tur par sodu bargi skāra, jo tas bija izdarījis pārkāpumu, tā ka viņš turpat pie Dieva šķirsta nomira.” Pēc dažiem mēnešiem šķirsts tika pārvietots otrreiz un šoreiz sekmīgi, jo tas notika Dieva norādītā veidā — šķirstu uz pleciem nesa levīti no Kehata dzimtas. (2. Samuēla 6:6, 7; 4. Mozus 4:15; 7:9; 1. Laiku 15:1—14.) Dažiem rodas jautājums: ”Kāpēc Jehova rīkojās tik bargi? Uza taču tikai gribēja pieturēt šķirstu, lai tas nenokristu!” Lai neizdarītu nepareizu secinājumu, mums jāņem vērā vairākas svarīgas detaļas.

19. Kāpēc nav iespējams, ka Jehova rīkotos netaisnīgi?

¹⁹ Pirmām kārtām mums jāpatur prātā šāds fakts: nav iespējams, ka Jehova rīkotos netaisni. (Ījaba 34:10.) Netaisnīga rīcība liecinātu par mīlestības trūkumu, bet, kā mēs zinām no Bībeles, ”Dievs ir mīlestība”. (1. Jāņa 4:8.) Vēl Bībelē par Dievu ir teikts: ”Taisnība un tiesa ir Tava troņa pamati.” (Psalms 89:15.) Kā gan tādā gadījumā būtu iespējams, ka Jehova rīkotos netaisnīgi? Ja viņš tā darītu, viņš grautu savas valdīšanas pašus pamatus.

20. Kāpēc Uzam būtu bijis jāzina likumi par derības šķirstu?

 ²⁰ Vēl viens svarīgs fakts ir tas, ka Uza noteikti labi zināja Jehovas likumus. Derības šķirsts simbolizēja Jehovas klātbūtni. Mozus bauslībā bija rakstīts, ka neviens, kam tas nav īpaši atļauts, nedrīkst pieskarties šķirstam, un bija skaidri noteikts, ka šī likuma pārkāpēji ir jāsoda ar nāvi. (4. Mozus 4:18—20; 7:89.) Tātad pret svētā šķirsta pārvietošanu nedrīkstēja izturēties vieglprātīgi. Pēc visa spriežot, Uza bija levīts (taču ne priesteris), tātad viņam bija jāzina minētie likumi. Turklāt šķirsts pirms daudziem gadiem bija nodots glabāšanā viņa tēva namā. (1. Samuēla 6:20—7:1.) Kad Dāvids izlēma to pārvietot, tas bija stāvējis Uzas tēva namā jau kādus 70 gadus. Tāpēc Uza droši vien jau no bērnības zināja likumus, kas saistījās ar derības šķirstu.

21. Kāpēc, pārdomājot gadījumu ar Uzu, ir svarīgi paturēt prātā, ka Jehova redz cilvēku sirdsdomas?

²¹ Kā jau bija minēts iepriekš, Jehova var redzēt, kas ir cilvēka sirdī. Tā kā viņa iedvesmotajos Rakstos Uzas rīcība ir nosaukta par ”pārkāpumu”, Jehova, iespējams, redzēja Uzas sirdī kādu egoistisku nolūku, kas notikuma aprakstā nav pieminēts. Varbūt Uza bija augstprātīgs un viņam piemita tieksme pārkāpt atļautās robežas? (Salamana Pamācības 11:2.) Vai viņa ģimenē glabātā šķirsta vadīšana tautas acu priekšā lika viņam justies īpaši svarīgai personai? (Salamana Pamācības 8:13.) Vai Uzam bija tik niecīga ticība, ka viņš apšaubīja Jehovas spēju pasargāt no nokrišanas svēto šķirstu, kas simbolizēja paša Jehovas klātbūtni? Jebkurā gadījumā mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova rīkojās pareizi. Viņš acīmredzot redzēja Uzas sirdī kaut ko tādu, kas viņam lika Uzu sodīt nekavējoties. (Salamana Pamācības 21:2.)

Stingrs pamats paļauties uz Jehovu

22. Kā tajā, ka Bībelē nav viss aprakstīts sīkumos, izpaužas Jehovas gudrība?

²² Tajā, ka Bībelē ne viss ir aprakstīts sīkumos, izpaužas Jehovas nepārspējamā gudrība. Tā Jehova mums dod iespēju apliecināt, ka mēs paļaujamies uz viņu. Vai no tā, ko esam uzzinājuši, nav skaidrs, ka mums ir pamatoti iemesli neapšaubīt Jehovas lēmumus? Ja mēs bez aizspriedumiem iedziļināmies Bībelē, no sirds vēlēdamies noskaidrot patiesību, mēs uzzinām par Jehovu pietiekami daudz, lai būtu pārliecināti, ka viņš vienmēr rīkojas taisnīgi un pareizi. Tāpēc, ja kāds Bībelē aprakstīts gadījums izraisa jautājumus, uz kuriem nevaram tūlīt atrast atbildi, mēs pilnībā paļaujamies, ka Jehova ir rīkojies taisnīgi.

23. Par ko mēs varam būt pārliecināti, ja domājam par Jehovas rīcību nākotnē?

²³ Tieši tāpat mēs varam būt pārliecināti, ka arī nākotnē Jehovas rīcība vienmēr būs taisnīga. Mēs varam nešaubīties, ka tad, kad lielajās bēdās viņš tiesās pasauli, viņš neiznīcinās ”taisno kopā ar bezdievīgo”. (1. Mozus 18:23.) Viņš to nekad nedarīs, jo viņš mīl taisnību un tiesu. Mēs arī varam būt pilnīgi pārliecināti, ka jaunajā pasaulē viņš vislabākajā veidā apmierinās visas mūsu vajadzības. (Psalms 145:16.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kādu iemeslu dēļ mums nav pamata apšaubīt Jehovas lēmumus?

• Kādi apsvērumi palīdz neizdarīt nepareizus secinājumus par Lata piedāvājumu sodomiešiem?

• Kādi fakti palīdz saprast, kāpēc Jehova lika mirt Uzam?

• Par ko mēs varam būt pārliecināti, domājot par Jehovas rīcību nākotnē?

[Jautājumi studēšanai]