Brīnumi, ko ikviens ir redzējis

VĀRDAM ”brīnums” ir arī cita nozīme — ”ļoti neparasts, dīvains notikums, parādība; tas, kas izraisa apbrīnu”. Ikviens no mums ir redzējis šādus brīnumus, kas nav bijuši saistīti ar Dieva iejaukšanos.

Laika gaitā cilvēki ir guvuši aizvien vairāk zināšanu par dabā valdošajiem likumiem, un tas viņiem ir ļāvis sasniegt daudz ko tādu, kas agrāk tika uzskatīts par neiespējamu. Piemēram, pirms kādiem simt gadiem lielākā daļa cilvēku droši vien būtu uzskatījuši par neticamām iespējas, kādas tagad par gluži ikdienišķām ir padarījuši datori, televīzija, kosmiskā tehnika un citi mūsdienu sasniegumi.

Apzinādamies savas ierobežotās zināšanas par brīnumiem, kas vērojami Dieva radītajā, daudzi zinātnieki atzīst, ka vairs nevar ar  stingru pārliecību apgalvot, ka kaut kas ir neiespējams. Vairumā gadījumu viņi lieto apzīmējumu ”maz ticams”. Tā viņi izvairās nosaukt par neiespējamu to, kas nākotnē var kļūt iespējams.

Pat ja mēs domājam par vārda ”brīnums” pamatnozīmi, kas attiecas uz kaut ko tādu, ko ”uzskata par pārdabisku spēku izraisītu”, var teikt, ka ikviens no mums ir redzējis brīnumus. Piemēram, mēs varam vērot sauli, mēnesi un zvaigznes — to visu ir radījis kāds ”pārdabisks spēks”, pats Radītājs. Turklāt kurš gan visos sīkumos var izskaidrot, kā funkcionē cilvēka organisms, kā darbojas smadzenes un kā attīstās cilvēka embrijs? Grāmatā The Body Machine ir sacīts: ”Cilvēka organisms, kura darbību vada un koordinē centrālā nervu sistēma, ir sarežģīts maņu kopums, pašregulējošs kustīgs dzinējs, pats sevi reproducēt spējīgs dators — apbrīnojams un daudzējādā ziņā neizprotams veidojums.” Dievs, kurš ir ”cilvēka organisma” Radītājs, patiešām ir paveicis brīnumu, kas nebeidz mūs pārsteigt. Taču pastāv arī citi brīnumi, ko mēs varam redzēt, kaut arī ne vienmēr apzināmies, ka tie ir brīnumi.

Vai grāmata var būt brīnums?

Neviena cita grāmata nav tik plaši pieejama kā Bībele. Vai jūs uzskatāt šo grāmatu par brīnumu? Vai tās pastāvēšanu var izskaidrot ar kāda ”pārdabiska spēka” ietekmi? Tiesa, Bībeli ir sarakstījuši cilvēki, taču viņi apgalvoja, ka ir pierakstījuši Dieva domas, nevis savējās. (2. Samuēla 23:1, 2; 2. Pētera 1:20, 21.) Bībeli rakstīja aptuveni 40 cilvēki 1600 gadu laikā. Rakstītāji bija ļoti atšķirīgi. Viņu vidū bija gani, karavīri, zvejnieki, valsts ierēdņi, priesteri, ķēniņi un ārsts. Tomēr viņi spēja uzrakstīt saskanīgu vēstījumu, kas sniedz cerību un ir gan patiess, gan precīzs.

Jehovas liecinieki, kas ir rūpīgi iedziļinājušies Bībelē, uzskata to nevis par cilvēku, bet par ”Dieva vārdiem, kas tie patiesībā ir”. (1. Tesaloniķiešiem 2:13.) Jehovas liecinieku publikācijās jau gadiem ilgi ir stāstīts, kā, ņemot vērā Bībeles vēstījumu kopumā, var izskaidrot šķietamās pretrunas tajā. Bībeles iekšējā saskaņa pati par sevi ir pierādījums, ka tās autors ir Dievs. *

Nevienu citu grāmatu nav tik neatlaidīgi mēģinājuši iznīcināt kā Bībeli. Tomēr tā joprojām pastāv un pilnībā vai daļēji ir pieejama vairāk nekā 2000 valodās. Gan tas, ka Bībele ir saglabājusies, gan tas, ka bez izmaiņām ir saglabājies tās teksts, liecina par Dieva aizsardzību. Bībele patiešām ir brīnums!

Brīnums, kas ”ir dzīvs un spēcīgs”

Tādi brīnumi, kādi ir notikuši pagātnē, — brīnumainas dziedināšanas un augšāmcelšanas — mūsdienās vairs nenotiek. Taču mums ir pamatots iemesls ticēt, ka jaunajā pasaulē, ko Dievs drīzumā izveidos, šādi brīnumi atkal notiks un turklāt visas pasaules mērogā. Tie dos ilgstošu labumu un pārspēs visu, ko vien mēs pašlaik spējam iedomāties.

 Var teikt, ka Bībele ir brīnums, un arī tās ietekme līdzinās brīnumam — tā mudina cilvēkus mainīties (skat. ”Dieva vārdu spēks” 8. lpp.). Vēstulē ebrejiem, 4. nodaļas 12. pantā, teikts: ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķiŗ dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” Ar Bībeles palīdzību vairāk nekā seši miljoni cilvēku visā pasaulē ir izmainījuši savu dzīvi, atraduši dzīves piepildījumu un ieguvuši brīnišķīgu cerību uz nākotni.

Varbūt Bībele var brīnumainā veidā ietekmēt arī jūsu dzīvi?

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 7. lpp.]

JAU MIRIS VAI VĒL DZĪVS?

Saskaņā ar Jāņa evaņģēlija 19. nodaļas 33. un 34. pantu, Jēzus jau bija miris, kad ”viens no kareivjiem viņam iedūra sānos šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens”. Taču vairākos Bībeles tulkojumos Mateja evaņģēlija 27. nodaļas 49. un 50. pantā norādīts, ka Jēzus vēl bija dzīvs, kad tas notika. Kāpēc pastāv šāda atšķirība?

Mozus bauslībā bija aizliegts noziedznieku atstāt pa nakti karājamies pie soda staba. (5. Mozus 21:22, 23.) Tāpēc Jēzus dienās bija parasts, ka pie staba piesistam noziedzniekam, kas vakarā vēl bija dzīvs, salauza kājas, tā paātrinot miršanu. Šādā stāvoklī cilvēks vairs nespēja izslieties, lai kārtīgi ieelpotu. Fakts, ka kareivji salauza kājas abiem noziedzniekiem, kas bija sodīti kopā ar Jēzu, bet nesalauza kājas Jēzum, norāda uz to, ka, pēc viņu domām, Jēzus jau bija miris. Viens no kareivjiem iedūra Jēzum ar šķēpu, iespējams, tāpēc, lai kliedētu jebkādas šaubas par viņa nāvi un novērstu iespēju, ka Jēzus vēlāk atgūstas un to nepatiesi pasludinātu par augšāmcelšanos.

Taču dažos Bībeles tulkojumos Mateja evaņģēlija 27. nodaļas 49. un 50. pantā notikumi minēti citā secībā. Šajos tulkojumos teikts: ”Otrs vīrs ņēma šķēpu un iedūra viņam sānos, un iztecēja asinis un ūdens. Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida savu garu.” Taču kursīvā iespiestais teikums neparādās visos senajos Bībeles rokrakstos. Daudzi speciālisti uzskata, ka šie vārdi ir vēlāks iestarpinājums, kura doma ņemta no Jāņa evaņģēlija, taču ierakstīta nepareizā vietā. Tāpēc daudzos tulkojumos šis teikums ir likts iekavās, paskaidrots zemsvītras piezīmē vai arī vispār izlaists.

Vestkota un Horta Bībeles paraugtekstā, kas lielā mērā tika izmantots par pamatu Jaunās pasaules tulkojumam, šis teikums ir likts dubultiekavās. Tajā ir norādīts, ka minētos vārdus ir ”nopietns pamats uzskatīt par pārrakstītāju pievienotiem”.

Tātad pastāv pārliecinoši pierādījumi, ka vārdi no Jāņa evaņģēlija 19. nodaļas 33. un 34. panta ir patiesi un ka Jēzus jau bija miris, kad romiešu kareivis viņam iedūra ar šķēpu.

 [Papildmateriāls/Attēls 8. lpp.]

DIEVA VĀRDU SPĒKS

Detlefs *, kura vecāki bija šķīrušies, pusaudža gados sāka lietot narkotikas, alkoholu un aizrauties ar smago metālu. Viņš pievienojās kādam skūtgalvju grupējumam un vardarbīgās uzvedības dēļ drīz vien nokļuva policijas uzmanības lokā.

1992. gadā Vācijas ziemeļaustrumos kādā kafejnīcā izcēlās kautiņš starp sešdesmit skūtgalvjiem un aptuveni trīsdesmit pankroka faniem. Viens no pankiem, vārdā Tomass, tika piekauts tik nežēlīgi, ka no gūtajām traumām nomira. Notika tiesa, kas piesaistīja lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību, un vairākiem kautiņa iniciatoriem, to vidū arī Detlefam, tika piespriests cietumsods.

Neilgi pēc savas atbrīvošanas no cietuma Detlefs sastapa Jehovas lieciniekus, kas viņam iedeva kādu bukletu. Tas saucās Kāpēc dzīvē ir tik daudz grūtību?. Detlefs uzreiz saprata, ka bukletā ietvertā informācija ir patiesa, un sāka mācīties Bībeli kopā ar Jehovas lieciniekiem. Tas pilnībā izmainīja viņa dzīvi. Kopš 1996. gada viņš ir dedzīgs Jehovas liecinieks.

Zigfrīds, nogalinātā Tomasa tuvs draugs un bijušais panks, arī vēlāk kļuva par Jehovas liecinieku, un tagad viņš ir draudzes vecākais. Kad Zigfrīds apmeklēja Detlefa draudzi, lai uzstātos ar runu (starp citu, šīs draudzes sapulces laiku pa laikam apmeklē arī Tomasa māte), Detlefs viņu uzaicināja pusdienās. Pirms kādiem desmit gadiem viņi būtu jutuši nevaldāmu naidu viens pret otru. Taču tagad viņus nepārprotami saista brālīga mīlestība.

Detlefs un Zigfrīds gaida laiku, kad paradīzē, kas tiks izveidota uz zemes, viņi atkal varēs satikt Tomasu. Detlefs saka: ”Jau iedomājoties par to vien, man ir grūti valdīt asaras. Es ļoti nožēloju to, ko esmu izdarījis.” Viņi abi ar Zigfrīdu vēlas palīdzēt Tomasam iepazīt Jehovu un iegūt cerību, kādu sniedz Bībele, tāpat kā viņi tagad palīdz citiem.

Patiešām, Dieva vārdiem piemīt liels spēks!

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 6. lpp.]

Cilvēka organisms ir brīnumaini veidots

[Norāde par autortiesībām]

Anatomy Improved and Illustrated, London, 1723, Bernardino Genga