Lasītāju jautājumi

Vai tāds Dievam patīkams cilvēks kā Dāvids tiešām nežēlīgi izrēķinājās ar saviem gūstekņiem, kā daži spriež, ņemot vērā vārdus, kas lasāmi 2. Samuēla 12:31 un 1. Laiku 20:3?

Nē, tas tā nebija. Dāvids gluži vienkārši lika amoniešiem pildīt klaušas. Taču daži Bībeles tulkojumi var radīt nepareizu priekšstatu par Dāvida rīcību.

Aprakstot, kā Dāvids rīkojās ar amoniešiem, šajos tulkojumos viņš ir attēlots kā ļauns un nežēlīgs cilvēks. Piemēram, latviešu Bībeles 1926. gada izdevumā 2. Samuēla 12:31 ir teikts: ”Tos ļaudis, kas tur bija, viņš izveda un tos lika apakš zāģiem un apakš kuļamiem dzelžu ruļļiem un apakš dzelžu cirvjiem, un tos lika ķieģeļu cepļos. Tā viņš darīja visām Amona bērnu pilsētām.” Līdzīgi šis notikums ir aprakstīts arī 1. Laiku 20:3.

Tomēr, kā ir atzīmējis hebraistikas profesors Semjuels Draivers, nežēlība ”ir pilnīgi nesavienojama ar visu, kas mums ir zināms par Dāvida personību un raksturu”. Bībeles izdevumā The Anchor Bible kādā komentārā ir sacīts: ”Dāvids iekarotajās zemēs uzlika cilvēkiem klaušu darbus, un tas bija ierasts pakļauto teritoriju iedzīvotāju ekonomiskās ekspluatācijas paņēmiens.” Līdzīgu domu ir izteicis Bībeles pētnieks Edams Klārks: ”Tātad nozīme ir tāda, ka Viņš padarīja ļaudis par vergiem un lika viņiem zāģēt, izgatavot dzelzs ecēšas, strādāt raktuvēs, ..cirst malku un strādāt ķieģeļu cepļos. Šajā tekstā nav ietverta doma par cilvēku sazāģēšanu, saciršanu un sakapāšanu gabalos, un nav iedomājams, ka Dāvids būtu varējis šādi izrīkoties ar amoniešiem.”

Daudzos mūsdienu tulkojumos attiecīgās Bībeles vietas ir iztulkotas atbilstoši šai precīzākajai izpratnei: šie tulkojumi skaidri parāda, ka Dāvids nav vainojams necilvēcīgā rīcībā. * Latviešu Bībeles 1965. gada izdevumā, piemēram, ir sacīts: ”To tautu, kas atradās pilsētā, viņš novietoja ir pie akmeņu zāģiem, ir pie dzelzs kuļamiem ratiem, ir pie dzelzs cirvjiem, ir lika tiem strādāt ķieģeļu cepļos; tāpat viņš rīkojās ar visām Amona bērnu pilsētām.” (2. Samuēla 12:31.) ”To tautas daļu, ko viņš tur atrada, viņš lika aizvest un ielika viņus klaušu darbos, lai viņi rīkotos ar zāģiem, ar dzelzs akmeņu kaltiem un ar cirvjiem. Un tādā kārtā Dāvids izrīkojās ar visām amoniešu pilsētām.” (1. Laiku 20:3.)

Sakāvis amoniešus, Dāvids nelika viņus nežēlīgi spīdzināt un zvērīgi nogalināt. Viņš nesekoja tālaika pasaulē izplatītajām brutālajām kara paražām.

[Zemsvītras piezīme]