Nekad neaizmirsīsim, ka esam kristieši

””Jūs esat mani liecinieki,” — tā saka tas Kungs.” (JESAJAS 43:10.)

1. Kādus cilvēkus Jehova ”velk” pie sevis?

KAD esat Valstības zālē, vērīgi palūkojieties apkārt. Ko jūs redzat šajā pielūgsmes vietā? Droši vien jūs tur ieraudzīsiet jauniešus, kas cītīgi apgūst Dieva Rakstu gudrību. (Psalms 148:12, 13.) Visticamāk, tur ir arī ģimenes galvas, kas pūlas dzīvot saskaņā ar Dieva gribu šajā pasaulē, kur ģimenes dzīve aizvien vairāk degradējas. Starp klātesošajiem droši vien ir arī padzīvojuši brāļi un māsas, kas turpina uzticīgi kalpot Jehovam par spīti vecuma sagādātajiem pārbaudījumiem. (Salamana Pamācības 16:31.) Viņi visi dziļi mīl Jehovu, un Jehova ir vēlējies tuvināt viņus sev un izveidot ar viņiem personiskas attiecības. ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis,” teica Dieva Dēls. (Jāņa 6:37, 44, 65.)

2., 3. Kāpēc reizēm ir grūti saglabāt skaidru izpratni, cik liela privilēģija ir iespēja būt kristiešiem?

² Mums noteikti ir prieks piederēt pie Jehovas tautas, kas saņem viņa atbalstu un svētību. Taču šajos ”grūtajos laikos” nav viegli vienmēr saglabāt skaidru apziņu, cik vērtīga ir mūsu privilēģija būt kristiešiem. (2. Timotejam 3:1.) Jo īpaši to var teikt par jauniešiem,  kas aug kristīgās ģimenēs. ”Es gan nācu uz kristiešu draudzes sapulcēm,” teica kāds no šiem jauniešiem, ”bet man nebija skaidru garīgu mērķu, un, godīgi sakot, man nebija arī īstas vēlēšanās kalpot Jehovam.”

³ Dažreiz arī gadās, ka tos, kas no sirds vēlas kalpot Jehovam, nelabvēlīgi ietekmē spēcīgs apkārtējo spiediens, pasaules ietekme un grēcīgas tieksmes. Ja mums ilgstoši ir jāiztur liels spiediens, mūsu apziņa, ko nozīmē būt kristiešiem, var pamazām pavājināties. Piemēram, mūsdienās daudzi uzskata Bībeles morāles normas par novecojušām un šodienas apstākļiem neatbilstošām. (1. Pētera 4:4.) Daži domā, ka nav svarīgi pielūgt Dievu tā, kā viņš to prasa. (Jāņa 4:24.) Vēstulē efeziešiem Pāvils raksta par pasaules ”garu” jeb dominējošo prāta ievirzi. (Efeziešiem 2:2.) Šis gars spēcīgi ietekmē cilvēkus, spiežot tos pielāgoties domāšanas veidam, kas raksturīgs sabiedrībai, kura nepazīst Jehovu.

4. Kā Jēzus uzsvēra nepieciešamību rūpēties par to, lai mēs nekad nezaudētu savas kristīgās īpašības un normas?

⁴ Taču, būdami Jehovas kalpi, mēs saprotam, cik skumji tas būtu, ja kāds no mums, vienalga, jauns vai vecs, zaudētu to, kas ļauj pazīt viņu kā kristieti. Pareiza izpratne par to, ko nozīmē būt kristietim, var balstīties vienīgi uz Jehovas normām un prasībām. Neaizmirsīsim, ka esam radīti pēc viņa tēla. (1. Mozus 1:26; Mihas 6:8.) Bībelē viss, pēc kā var pazīt, ka esam kristieši, ir salīdzināts ar virsējo apģērbu, kas visiem ir labi pamanāms. Runādams par mūsu laikiem, Jēzus brīdināja: ”Redzi, es nāku kā zaglis! Svētīgs, kas ir nomodā un kas tur savas drēbes gatavībā, lai tam nebūtu jāstaigā kailam, un nebūtu redzams viņa kauns.” * (Atklāsmes 16:15.) Mums jābūt uzmanīgiem, lai nepazaudētu savas kristīgās īpašības un normas un nepieļautu, ka Sātana pasaule mūs pārveido pēc sava parauga. Ja tā notiktu, mēs zaudētu savas simboliskās ”drēbes” un nonāktu bēdīgā un apkaunojošā situācijā.

5., 6. Kāpēc ir svarīgi būt garīgi stabiliem?

⁵ Skaidra apziņa, ka esam kristieši, dziļi ietekmē to, kādu dzīvi mēs dzīvojam. Ja Jehovas kalpam zustu skaidra izpratne par to, kas viņš ir, viņa dzīve varētu zaudēt skaidru virzību un mērķi. Bībelē atkārtoti izskan brīdinājumi sargāties no šādas neizlēmības. ”Kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūŗas vilnim,” rakstīja māceklis Jēkabs. ”Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no tā Kunga ko saņems.” (Jēkaba 1:6—8; Efeziešiem 4:14; Ebrejiem 13:9.)

⁶ Ko mēs varam darīt, lai vienmēr skaidri apzinātos, ko nozīmē būt kristiešiem un cik liels gods mums ir tas, ka varam kalpot Visaugstākajam? Aplūkosim dažas iespējas, kā mēs varam nostiprināt šo apziņu.

Nostiprināsim savu kristīgo pārliecību

7. Kāpēc ir svarīgi lūgt, lai Jehova mūs pārbauda?

⁷ Pastāvīgi stiprināsim savas attiecības ar Jehovu. Personiskas attiecības ar Dievu ir pats  dārgākais, kas vien kristietim ir. (Psalms 25:14; Salamana Pamācības 3:32.) Ja mums sāk uzmākties šaubas par sevi un savu kristīgo kalpošanu, ir laiks rūpīgi pārbaudīt, cik ciešas ir šīs attiecības. Kādā psalmā izskan lūgums: ”Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati manas īkstis un manu sirdi!” (Psalms 26:2.) Kāpēc ir svarīgi, lai Jehova mūs pārbaudītu? Tāpēc, ka mēs paši nespējam nekļūdīgi izvērtēt savus dziļākos motīvus un noslieces. Vienīgi Jehova spēj skaidri izprast mūsu iekšējo būtību — mūsu motīvus, domas un jūtas. (Jeremijas 17:9, 10.)

8. a) Kā mums nāk par labu tas, ka Jehova mūs pārbauda? b) Kas jums ir palīdzējis garīgi augt?

⁸ Ja mēs lūdzam Jehovu mūs pārbaudīt, viņš, iespējams, ļaus izveidoties situācijām, kurās atklāsies mūsu patiesie motīvi un sirds nostāja. (Ebrejiem 4:12, 13; Jēkaba 1:22—25.) Mums jābūt pateicīgiem par šādām pārbaudēm, jo tās mums ļauj pierādīt, cik stipra ir mūsu uzticība Jehovam. Tās var atklāt, vai mēs esam ”pilnīgi caurcaurim” un mums ”nav nekāda trūkuma”. (Jēkaba 1:2—4.) Turklāt pārbaudījumu gaitā mēs varam garīgi augt. (Efeziešiem 4:22—24.)

9. Kāpēc mums pašiem ir jāpārliecinās, ka tas, ko māca Bībele, ir patiesība?

⁹ Personiski pārliecināsimies par Bībeles patiesību. Mūsu vēlēšanās būt Jehovas kalpiem un lepnums par šo privilēģiju var mazināties, ja mūsu pārliecība nav stingri balstīta uz Bībeles zināšanām. (Filipiešiem 1:9, 10.) Katram kristietim, vienalga, vai viņš ir jauns vai vecs, pašam ir jāpārliecinās, vai tas, kam viņš tic, tiešām ir patiesība, kas atrodama Bībelē. Pāvils mudināja savus ticības biedrus: ”Pārbaudait visu; kas labs, to paturiet!” (1. Tesaloniķiešiem 5:21.) Jauniem kristiešiem, kas nāk no dievbijīgām ģimenēm, jāsaprot, ka viņi nevar iztikt tikai ar savu vecāku ticību. Salamana tēvs Dāvids viņu aicināja: ”Atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar nedalītu sirdsprātu.” (1. Laiku 28:9.) Jaunajam Salamanam nepietika ar to vien, ka viņš redzēja, kā viņa tēvs attīsta ticību Jehovam. Salamanam pašam bija jāiepazīst Jehova, un viņš to arī darīja. Viņš lūdza Dievu: ”Tad nu dod man gudrību un izpratni, ka es šīs tautas priekšā mācētu taisnīgi turēties.” (2. Laiku 1:10.)

10. Kāpēc nav nekas nosodāms, ja mēs, pareizu motīvu vadīti, uzdodam godīgus jautājumus?

¹⁰ Stipra ticība balstās uz zināšanām. ”Ticība nāk no dzirdēšanas,” rakstīja Pāvils. (Romiešiem 10:17, JD.) Ar šiem vārdiem Pāvils norādīja, ka, uzņemot garīgo barību no Dieva Rakstiem, mēs stiprinām savu ticību un paļāvību uz Jehovu, viņa solījumiem un viņa organizāciju. Ja uzdodam godīgus jautājumus par Bībeli, mēs varam atrast atbildes, kas vairo mūsu pārliecību. Turklāt savā vēstulē romiešiem, 12. nodaļas 2. pantā, Pāvils aicina tiekties pēc tā, lai mēs ”pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs”. Lai sasniegtu šo mērķi, mums jāiegūst ”patiesības atziņa”, proti, precīzas zināšanas par patiesību. (Titam 1:1.) Jehovas gars var palīdzēt mums saprast arī sarežģītus jautājumus. (1. Korintiešiem 2:11, 12.) Ja mums ir grūti kaut ko izprast, mums jālūdz Dievam palīdzība. (Psalms 119:10, 11, 27.) Jehova vēlas, lai mēs saprastu viņa vārdus un ticētu un paklausītu tiem. Ja mēs, pareizu motīvu vadīti, uzdodam godīgus jautājumus, viņš to atzinīgi novērtē.

Tieksimies būt patīkami Dievam

11. a) Kāda dabiska vēlēšanās mums var kļūt par slazdu? b) Kur mēs varam smelties drosmi, lai pretotos apkārtējo ietekmei?

¹¹ Tieksimies būt patīkami Dievam, nevis izpatikt cilvēkiem. Zināmā mērā mūsu priekšstatu par to, kas mēs esam, nosaka mūsu piederība kādai grupai, un tas ir gluži dabiski. Mums visiem ir vajadzīgi draugi, un apziņa, ka citi mūs pieņem un atzīst par savējiem, mums ir svarīga, lai justos labi. Pusaudža gados — un bieži vien arī vēlāk dzīvē — apkārtējo spiediens var būt ļoti spēcīgs, un tas var izraisīt lielu vēlēšanos atdarināt citus un  izpatikt viņiem. Taču draugi un paziņas ne vienmēr domā par to, kas mums nāk par labu. Reizēm viņi varbūt tikai vēlas, lai kāds viņiem piebiedrotos sliktos darbos. (Salamana Pamācības 1:11—19.) Ja kristietis padodas nelabvēlīgai apkārtējo ietekmei, viņš bieži vien cenšas noslēpt, kas viņš īstenībā ir. (Psalms 26:4.) ”Netopiet šai pasaulei līdzīgi,” brīdināja apustulis Pāvils. (Romiešiem 12:2.) Jehova mums dod iekšējo spēku, kas vajadzīgs, lai pretotos sliktai ietekmei. (Ebrejiem 13:6.)

12. Kāds princips un kāds piemērs var stiprināt mūsu apņēmību saglabāt nelokāmu ticību, kad tiek pārbaudīta mūsu paļāvība uz Dievu?

¹² Ja ārējs spiediens sāk traucēt mums augstu vērtēt savu privilēģiju būt kristiešiem, ir būtiski atcerēties, ka mūsu uzticība Dievam ir daudz svarīgāka nekā sabiedrības viedoklis un populāras tendences. 2. Mozus grāmatas 23. nodaļas 2. pantā atrodams princips, kas var mūs pasargāt. Šajā pantā teikts: ”Nebiedrojies ar lielo pūli tā ļaunajos darbos.” Kad lielākā daļa izraēliešu apšaubīja Jehovas spēju pildīt savus solījumus, Kālebs nelokāmi atteicās pievienoties vairākumam. Viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka uz Dieva solījumiem var paļauties, un par šo nostāju viņš tika bagātīgi atalgots. (4. Mozus 13:30; Jozuas 14:6—11.) Vai arī mēs esam gatavi pretoties izplatīta viedokļa ietekmei, lai saglabātu savas attiecības ar Dievu?

13. Kāpēc ir gudri darīt citiem zināmu, ka esam kristieši?

¹³ Darīsim citiem zināmu, ka esam kristieši. Mēdz teikt, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums, un savā ziņā šo teicienu var attiecināt arī uz tām situācijām, kad mums jāaizstāv sava kristīgā nostāja. Kad Ezras laikā uzticīgie izraēlieši piedzīvoja pretestību saviem centieniem pildīt Jehovas gribu, viņi paziņoja: ”Mēs esam debess un zemes Dieva kalpi.” (Ezras 5:11.) Ja pieļausim, ka mūs ietekmē naidīgi noskaņotu cilvēku attieksme un kritika, bailes mūs var paralizēt. Mēģinājumi visiem izdabāt tikai iedragās mūsu spēju aktīvi darboties, tāpēc neļausimies bailēm. Vienmēr ir labi skaidri pateikt citiem, ka mēs esam Jehovas liecinieki. Mēs varam taktiski, bet noteikti paskaidrot citiem savu vērtību sistēmu, pārliecību un kristīgo pozīciju. Darīsim viņiem zināmu, ka esam apņēmušies turēties pie Jehovas augstajām morāles normām. Nepārprotami norādīsim, ka mēs nekādos apstākļos negrasāmies atkāpties no saviem kristīgajiem principiem. Apliecināsim, ka lepojamies ar savām morāles normām. (Psalms 64:11.) Ja darīsim citiem zināmu savu stingro kristīgo nostāju, tas mūs var stiprināt un aizsargāt, un varbūt dažiem pat radīsies vēlēšanās kaut ko vairāk uzzināt par Jehovu un viņa tautu.

14. Kāpēc mums nav jāpieļauj, ka izsmiekls un pretestība laupa mums drosmi?

¹⁴ Protams, daži cilvēki mūs varbūt izsmies vai izturēsies pret mums naidīgi. (Jūdas 18.) Ja  sastopam nelabvēlīgu attieksmi, kad cenšamies paskaidrot citiem savus principus, neļausim, ka tas mums laupītu drosmi. (Ecēhiēla 3:7, 8.) Lai cik cieša būtu mūsu apņēmība, mums nekad neizdosies pārliecināt tos, kas nevēlas ne par ko pārliecināties. Atcerēsimies faraonu. Nekādas mocības un brīnumi — pat ne pirmdzimtā dēla nāve — nespēja pārliecināt faraonu, ka Mozus runā Jehovas vārdā. Tāpēc nepieļausim, ka bailes no cilvēkiem padarītu mūs neaktīvus. Paļāvība uz Dievu un ticība viņam palīdzēs mums pārvarēt bailes. (Salamana Pamācības 3:5, 6; 29:25.)

Mācīsimies no pagātnes, raudzīsimies nākotnē

15., 16. a) Kas ir mūsu garīgais mantojums? b) Kādu labumu kristieši gūst, pārdomājot savu garīgo mantojumu?

¹⁵ Augstu vērtēsim savu garīgo mantojumu. Kristiešiem ir ļoti svarīgi ar Dieva Rakstu palīdzību pārdomāt savu bagāto garīgo mantojumu. Šajā mantojumā ietilpst Jehovas vārdu patiesība, cerība uz mūžīgu dzīvi un gods pārstāvēt Dievu, sludinot labo vēsti. Vai spējat saskatīt savu vietu viņa liecinieku vidū — starp cilvēkiem, kuriem uzticēts gods sludināt Valstības vēsti, kas var glābt dzīvību? Paturēsim prātā, ka tas ir pats Jehova, kurš saka: ”Jūs esat mani liecinieki.” (Jesajas 43:10.)

¹⁶ Pajautāsim sev: ”Cik dārgs man ir šis garīgais mantojums? Vai es to vērtēju pietiekami augstu, lai Dieva gribas pildīšana būtu galvenais manā dzīvē? Vai es pietiekami skaidri apzinos, cik tas ir vērtīgs, lai spētu pretoties visiem kārdinājumiem, kuru dēļ  es to varētu zaudēt?” Garīgais mantojums mums var sniegt dziļu garīgas drošības sajūtu, kas iegūstama vienīgi Jehovas organizācijā. (Psalms 91:1, 2.) Pārdomas par ievērības cienīgiem notikumiem Jehovas mūsdienu organizācijas vēsturē nostiprinās mūsu pārliecību, ka nekas un neviens nespēj iznīcināt Jehovas tautu uz zemes. (Jesajas 54:17; Jeremijas 1:19.)

17. Kas vēl mums ir vajadzīgs bez garīgā mantojuma?

¹⁷ Protams, mēs nevaram paļauties vienīgi uz savu garīgo mantojumu. Katram no mums personiski jāveido tuvas attiecības ar Dievu. Pēc tam, kad Pāvils bija cītīgi pūlējies stiprināt Filipu kristiešu ticību, viņš tiem rakstīja: ”Tāpēc, mani mīļie, kā jūs vienmēr esat bijuši paklausīgi — ne tikai man klātesot, bet daudz vairāk manā prombūtnē, kā tas ir tagad, — bijībā drebot, darbojieties savas pestīšanas labā.” (Filipiešiem 2:12, JDV.) Mēs nevaram gaidīt, ka to, kas mums jādara savas glābšanas labā, mūsu vietā izdarīs kāds cits.

18. Kā līdzdalība kristīgajā darbībā palīdz mums dziļāk apzināties sevi kā kristiešus?

¹⁸ Aktīvi piedalīsimies kristīgajā darbībā. Kā atzīts kādā grāmatā, ”darbs ļoti lielā mērā ietekmē to, kas cilvēks ir”. Mūsdienās kristiešiem ir uzticēts svarīgs darbs — sludināt labo vēsti par Dieva nodibināto Valstību. Pāvils rakstīja: ”Par cik esmu pagānu tautu apustulis, es turu godā savu darbu.” (Romiešiem 11:13.) Ar savu sludināšanu mēs atšķiramies no pasaules, un piedalīšanās šajā darbā mums palīdz skaidrāk apzināties sevi kā kristiešus. Šo apziņu padziļina līdzdalība arī citos teokrātiskās darbības veidos — piemēram, kristiešu draudzes sapulcēs, pielūgsmes vietu celtniecībā, kā arī praktiskas palīdzības sniegšanā tiem, kam tā vajadzīga. (Galatiešiem 6:9, 10; Ebrejiem 10:23, 24.)

Patiesi kristieši saņem svētības

19., 20. a) Kādas svētības jūs personiski esat saņēmuši tāpēc, ka esat kristieši? b) Uz ko balstās mūsu patiesā vērtība?

¹⁹ Padomāsim, cik daudz svētību mēs saņemam tāpēc, ka esam patiesi kristieši. Jehova mums pievērš personisku uzmanību, un tas ir ārkārtīgi liels gods. Pravietis Maleahijs rakstīja: ”Dievbijīgie savā starpā tā mierina cits citu: ”Tas Kungs visu dzird un ievēro, un Viņa priekšā ir atcerei saraksts tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa vārdu.” (Maleahija 3:16.) Mēs pat varam būt Dieva draugi. (Jēkaba 2:23.) Mēs skaidri zinām, ka mūsu dzīvei ir dziļa jēga, un mums ir labi, vērtīgi mērķi, pēc kuriem tiekties. Turklāt mums ir arī cerība uz mūžīgu nākotni. (Psalms 37:9.)

²⁰ Nekad neaizmirsīsim, ka mūsu patiesā vērtība un tas, kas mēs īstenībā esam, ir atkarīgi no tā, kā mūs vērtē Dievs, nevis no tā, ko par mums domā cilvēki. Citi varbūt mūs vērtē pēc nepilnīgām cilvēku normām. Bet Dieva mīlestība un personiskā interese par mums ir īstais mūsu vērtības pamats — mēs piederam viņam. (Mateja 10:29—31.) Savukārt mūsu mīlestība pret Dievu ļaus mums izjust vislielāko prieku un gandarījumu, ka esam viņa kalpi, un palīdzēs vienmēr skaidri apzināties, pēc kā mums jātiecas savā dzīvē. ”Ja kas Dievu mīl, to Dievs ir atzinis.” (1. Korintiešiem 8:3.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties

• Kāpēc mums ir svarīgi vienmēr skaidri apzināties, cik vērtīga ir privilēģija būt kristiešiem?

• Kā mēs varam nostiprināt savu kristīgo pārliecību?

• Kādus faktus ir labi pārdomāt, lai varētu pieņemt pareizu lēmumu, kad jāizšķiras, vai izpatikt Dievam vai cilvēkiem?

• Kā skaidra izpratne par to, cik vērtīga ir mūsu privilēģija būt kristiešiem, var ietekmēt mūsu nākotni?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 21. lpp.]

Aktīvi piedaloties kristīgajā darbībā, mēs nostiprinām savu apziņu, ka esam kristieši