Rutes grāmata
Jehovas vārdi ir dzīvi
Rutes grāmata
SIRSNĪGS stāsts par divu sieviešu savstarpējo uzticību un par paļaušanos uz Dievu Jehovu un viņa likumiem. Notikumu apraksts, kas atspoguļo Jehovas lielās rūpes par to, lai saglabātos dzimta, kurā bija jāpiedzimst Mesijam. Aizkustinošs vēstījums par kādas ģimenes priekiem un bēdām. To visu un vēl daudz ko citu mēs varam atrast Rutes grāmatā.
Rutes grāmatā ir stāstīts par notikumiem, kas risinājās apmēram 11 gadu ilgā periodā ”soģu valdības laikā”. (Rutes 1:1.) Atspoguļotie notikumi ir risinājušies soģu valdīšanas laika sākumā, jo Boāss, viens no Rutes grāmatā aprakstītajiem cilvēkiem, bija Jozuas grāmatā minētās Rahābas dēls. (Jozuas 2:1, 2; Rutes 2:1; Mateja 1:5.) Rutes grāmatu acīmredzot ir uzrakstījis pravietis Samuēls 1090. gadā p.m.ē. Tā ir vienīgā Bībeles grāmata, kas nosaukta pie Izraēla tautas nepiederīgas sievietes vārdā, un šajā grāmatā ietvertā vēsts ir ”dzīva un spēcīga”. (Ebrejiem 4:12.)
”KURP TU IESI, ES IEŠU”
Kad Naomija un Rute ieradās Betlēmē, viņas nokļuva visu uzmanības centrā. Runādamas par vecāko no viņām, betlēmietes vaicāja cita citai: ”Vai šī nav Naomija?” Naomija viņām sacīja: ”Nesauciet mani Naomija, bet sauciet mani Māra, jo Visuvarenais man ir licis pieredzēt daudz rūgtuma. Pilnībā es aizgāju, un tukšai tas Kungs man ir licis atgriezties.” (Rutes 1:19—21.)
Kad bada dēļ Naomijas ģimene bija spiesta pamest Betlēmi un pārcelties no Izraēlas uz Moābu, ”pilnībā” viņa aizgāja tajā nozīmē, ka viņai bija vīrs un divi dēli. Taču kādu laiku pēc apmešanās Moābā viņas vīrs Ēlimelehs nomira. Vēlāk abi dēli apprecējās ar moābietēm: vienu sauca Orpa, bet otru — Rute. Kad bija pagājuši kādi desmit gadi, abi Naomijas dēli nomira, un bērnu viņiem nebija. Trīs atraitnēm pašām bija jāgādā par sevi. Kad Naomija izlēma atgriezties Jūdas zemē, Orpa un Rute gāja viņai līdzi, bet ceļā Naomija lūdza vedeklas doties atpakaļ uz Moābu un atrast jaunus vīrus savas tautas vidū. Orpa tā arī izdarīja, bet Rute palika pie Naomijas un teica: ”Kurp tu iesi, es iešu, un kur tu mitīsi, es mitīšu; tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs.” (Rutes 1:16.)
Abas atraitnes ieradās Betlēmē miežu pļaujas sākumā. Izmantodama Mozus bauslībā sagādāto iespēju, Rute sāka lasīt vārpas tīrumā, kas, kā izrādījās, piederēja Ēlimeleha radiniekam — ebrejam Boāsam, kas bija jau gados. Rute iemantoja Boāsa labvēlību un lasīja viņa tīrumos vārpas ”līdz miežu un kviešu pļaujas beigām”. (Rutes 2:23.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1:8. Kāpēc Naomija aicināja vedeklas, lai tās atgrieztos katra ”savas mātes mājā”, nevis tēva mājā? Bībelē nav rakstīts, vai Orpas tēvs tajā laikā vēl bija dzīvs, taču Rutes tēvs bija dzīvs. (Rutes 2:11.) Tomēr Naomija runāja par ”mātes māju”, iespējams, domādama, ka tas vedeklām atsauks atmiņā, kādu mierinājumu viņām var sniegt māte. Mātes mīlestība noteikti iepriecinātu meitas, kas skumtu par šķiršanos no mīļās vīramātes. Iespējams, Naomija ar šiem vārdiem gribēja arī teikt, ka Rutes mātei un Orpas mātei bija ģimene, bet Naomija bija palikusi viena pati.
1:13, 21. Vai Naomijas dzīvi rūgtu bija darījis Jehova, un vai viņš bija izraisījis viņas postu? Nē, tā nebija, un Naomija nevainoja Dievu nepareizā rīcībā. Taču, ņemot vērā visu notikušo, viņa domāja, ka ir zaudējusi Jehovas labvēlību. Viņa bija sarūgtināta un vīlusies. Turklāt tajos laikos bērnus uzskatīja par Dieva svētību, bet situāciju, kad sievietei nebija bērnu, — par lāstu. Naomijai nebija mazbērnu, abi viņas dēli bija miruši, un varbūt tas viņai likās pietiekams pamats uzskatīt, ka Jehova viņu ir pazemojis.
2:12. Kas bija ”pilnīgā alga”, ko Rute saņēma no Jehovas? Rutei piedzima dēls, un viņa kļuva par Jēzus Kristus priekšteci. Tā bija vissvarīgākā radniecības līnija cilvēces vēsturē. (Rutes 4:13—17; Mateja 1:5, 16.)
Ko mēs varam mācīties.
1:8; 2:20. Kaut arī Naomija pieredzēja tādas bēdas, viņa paļāvās uz Jehovas žēlastību. Arī mums ir jāveido tāda pati paļāvība, kas ir īpaši svarīga smagos pārbaudījumos.
1:9. Māja nedrīkst būt tikai vieta, kur ģimenes locekļi ierodas, lai paēstu un pārnakšņotu. Tai ir jābūt vietai, kur rast mieru un atpūtu.
1:14—16. Orpa atgriezās ”pie savas tautas un pie saviem dieviem”, bet Rute ne — viņa atstāja savu dzimto zemi, kur viņa būtu varējusi dzīvot droši un ērti, un palika uzticīga Jehovam. Ja mēs saglabāsim mīlestību pret Dievu un būsim pašaizliedzīgi, tad mēs nepadosimies savtīgām vēlmēm un ”neatkāpsimies uz pazušanu”. (Ebrejiem 10:39.)
2:2. Rute labprāt izmantoja iespēju, kas bauslībā bija paredzēta svešiniekiem un trūcīgajiem, proti, šie cilvēki drīkstēja lasīt tīrumā palikušās vārpas. Viņa bija pazemīga. Trūcīgam kristietim nebūtu jābūt tik lepnam, ka viņš vilcinātos pieņemt ticības biedru palīdzību vai izmantot to palīdzību, ko piedāvā valsts.
2:7. Kaut arī Rutei bija tiesības lasīt tīrumā palikušās vārpas, viņa lūdza atļauju to darīt. (3. Mozus 19:9, 10.) Tas liecināja par Rutes lēnprātību. Arī mums jābūt lēnprātīgiem, jo ”lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam”. (Cefanjas 2:3; Psalms 37:11.)
2:11. Rute pierādīja, ka viņu ar Naomiju saista ne vien radniecības saites, bet arī patiesa draudzība. (Salamana Pamācības 17:17.) Viņu draudzība bija stipra tāpēc, ka tā balstījās uz mīlestību, uzticību, līdzjūtību, laipnību un pašaizliedzību. Galvenais šajā draudzībā bija viņu abu vēlēšanās kalpot Jehovam un būt Jehovas kalpu vidū. Arī mums ir lieliska iespēja veidot īstu draudzību ar patiesā Dieva kalpiem.
2:15—17. Lai gan Boāss atviegloja Rutei darbu, viņa ”lasīja tīrumā līdz vakaram”. Rute bija čakla. Arī kristiešiem ir jāiemanto strādīgu cilvēku reputācija.
2:19—22. Naomijai un Rutei patika vakarā kavēties sarunās, vecākā no viņām abām izvaicāja jaunāko par dienas gaitām, un abas brīvi pauda savas domas un jūtas. Vai kristiešu ģimenē nebūtu jābūt tāpat?
2:22, 23. Pretēji Jēkaba meitai Dīnai, Rute turējās kopā ar Jehovas kalpiem. Vai tas nav labs paraugs mums? (1. Mozus 34:1, 2; 1. Korintiešiem 15:33.)
NAOMIJA ATKAL DZĪVO ”PILNĪBĀ”
Tā kā Naomijai vecuma dēļ vairs nevarēja būt bērnu, viņa lūdza, lai Rute aizstātu viņu un izmantotu iespēju, ko deva likums par izpirkšanu un laulībām ar mirušā vīra brāli. Rute sekoja Naomijas norādījumiem un lūdza, lai Boāss viņu izpirktu, un Boāss tam piekrita. Taču bija kāds tuvāks radinieks, kam bija priekšroka.
Boāss nekavējoties ķērās pie šī jautājuma nokārtošanas. Nākamajā rītā viņš pasauca tuvāko radinieku, sapulcēja desmit Betlēmes vecākos un to priekšā prasīja, vai šis radinieks ir ar mieru izpirkt Ruti. Tuvākais radinieks atteicās, un tāpēc viņa tiesības izmantoja Boāss un apprecēja Ruti. Viņiem piedzima dēls, ko nosauca par Obedu, un Obeds kļuva par ķēniņa Dāvida vectēvu. Betlēmietes Naomijai teica: ”Slavēts lai ir tas Kungs, kas nav licis tev šodien palikt bez radinieka.. Viņš būs tev par dzīvības atjaunotāju, par balstu tavās vecuma dienās, jo tava vedekla, kas tevi ir mīlējusi, kas tev ir labāka par septiņiem dēliem, ir viņu dzemdējusi.” (Rutes 4:14, 15.) Naomija, kas bija atgriezusies Betlēmē ”tukša”, atkal dzīvoja ”pilnībā”. (Rutes 1:21.)
Bībeles pantu skaidrojums.
3:11. Kā Rute bija iemantojusi ”godīgas sievietes” slavu? Ruti apbrīnoja nevis ”ārišķīga matu pinuma”, ”zelta lietu” vai ”tērpa” dēļ, bet gan viņas ”apslēptā sirds cilvēka” dēļ, proti, par viņas uzticību, mīlestību, pazemību, lēnprātību, čaklumu un pašaizliedzību. Visām dievbijīgām sievietēm, kas vēlas iemantot tādu reputāciju, kāda bija Rutei, ir jāattīsta sevī tādas pašas īpašības. (1. Pētera 3:3, 4; Salamana Pamācības 31:28—31.)
3:14. Kāpēc Rute un Boāss piecēlās pirms rītausmas? Tas nebija tāpēc, ka viņu starpā būtu noticis kaut kas nepiedienīgs, ko viņi būtu gribējuši noslēpt. Pēc visa spriežot, Rute bija rīkojusies tā, kā parasti darīja sievietes, kas vēlējās izmantot tiesības apprecēties ar mirušā vīra brāli. Rute bija darījusi tā, kā viņai bija likusi Naomija. Turklāt no Boāsa atbildes nepārprotami izriet, ka viņš nesaskatīja Rutes rīcībā nekā nosodāma. (Rutes 3:2—13.) Acīmredzot Rute un Boāss piecēlās tik agri tādēļ, lai nesāktos nepamatotas baumas.
3:15. Ar ko ir iezīmīgs fakts, ka Boāss iedeva Rutei sešus mērus miežu? Sešām darba dienām sekoja atpūtas diena, un sešu mēru miežu iedošana Rutei, iespējams, norādīja, ka tuvojas viņas atpūtas diena. Boāss apņēmās parūpēties, lai Rute ”atrastu mieru” vīra namā. (Rutes 1:9; 3:1.) Tāpat varētu būt, ka seši mēri (pēc dažiem avotiem, tas bija 44 litri) bija lielākais daudzums, kādu Rute varēja aiznest uz galvas [”uzlika viņai tos mugurā”, LB-65, ”uzlika tos viņai”, LB-26].
3:16. Saskaņā ar senebreju oriģināltekstu, Naomija vaicāja Rutei: ”Kas tu esi, mana meita?” Kāpēc viņa tā jautāja? Vai viņa nepazina savu vedeklu? Ļoti iespējams, tā arī bija, jo, kad Rute atgriezās, droši vien vēl bija tumšs. Taču tāpat ir iespējams, ka Naomija, uzdodot šādu jautājumu, vēlējās uzzināt, vai pēc sarunas ar radinieku, kuram bija tiesības Ruti izpirkt, kaut kādā ziņā ir mainījies Rutes stāvoklis.
4:6. Kā radinieks, kuram bija izpirkšanas tiesības, varēja ar izpirkšanu ”sabojāt” savu mantojumu? Ja kāds ieslīga nabadzībā un viņam bija jāpārdod mantotā zeme, viņa radiniekam zeme bija jānopērk par maksu, kuras lielums bija atkarīgs no tā, cik daudz gadu bija palicis līdz gaviļu gadam. (3. Mozus 25:25—27.) Tā šī radinieka materiālie līdzekļi samazinājās. Rutes grāmatā aprakstītajā gadījumā jāņem vērā arī tas, ka tad, ja Rutei piedzimtu dēls, nopirkto tīrumu mantotu viņš, nevis izpircēja tuvākie radinieki.
Ko mēs varam mācīties.
3:12; 4:1—6. Boāss rūpīgi ievēroja Jehovas likumus. Vai mēs apzinīgi ievērojam teokrātisko kārtību? (1. Korintiešiem 14:40.)
3:18. Naomija paļāvās uz Boāsu. Vai mums tāpat nebūtu jāpaļaujas uz Dievam uzticīgajiem brāļiem un māsām? Rute bija gatava precēties ar cilvēku, ko viņa nemaz nepazina, — ar cilvēku, kura vārds Bībelē nemaz nav minēts. (Rutes 4:1.) Viņa bija pārliecināta, ka Dieva likumi nāk tikai par labu. Vai mēs domājam tāpat? Piemēram, ja mēs meklējam dzīvesbiedru, vai mēs ņemam vērā padomu precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”? (1. Korintiešiem 7:39.)
4:13—16. Kaut arī Rute bija moābiete un agrāk bija pielūgusi dievu Kamošu, viņai tika dāvāta izcila priekšrocība. Tas pierāda, ka ”ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības”. (Romiešiem 9:16.)
Lai Dievs ”jūs paaugstinātu savā laikā”
Rutes grāmatā ir attēlots, ka Dievs Jehova ir žēlsirdīgs Dievs, kas palīdz saviem uzticīgajiem kalpiem. (2. Laiku 16:9.) Kad mēs pārdomājam, kādas svētības saņēma Rute, mēs saprotam, cik svarīgi ir pilnībā paļauties uz Dievu un nešaubīgi ticēt, ”ka viņš ir un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. (Ebrejiem 11:6.)
Rute, Naomija un Boāss pilnībā paļāvās, ka Jehovas likumu ievērošana nāk tikai par labu, un viņi pieredzēja svētības. ”Tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Romiešiem 8:28.) Tāpēc sekosim apustuļa Pētera padomam: ”Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai viņš jūs paaugstinātu savā laikā. Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu, jo viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:6, 7.)
[Attēls 26. lpp.]
Vai jūs zināt, kāpēc Rute nepameta Naomiju?
[Attēls 27. lpp.]
Kā Rute bija iemantojusi ”godīgas sievietes” slavu?
[Attēls 28. lpp.]
Kas bija ”pilnīgā alga”, ko Rute saņēma no Jehovas?