Lasītāju jautājumi

Vai fakts, ka Dāvids un viņa vīri nesaņēma sodu, lai gan bija ēduši skatāmās maizes, nozīmē, ka grūtos apstākļos nesodīti drīkst pārkāpt Dieva likumus? (1. Samuēla 21:1—6.)

Saskaņā ar 3. Mozus grāmatas 24. nodaļas 5. līdz 9. pantu, skatāmās maizes, kas katru sabatu tika nomainītas pret jaunām, bija atļauts ēst vienīgi priesteriem. Šis likums balstījās uz principu, ka skatāmās maizes, kas ir svētas, pārtikā drīkst lietot cilvēki, kas kalpo Dievam, — proti, priesteri. Atdot šīs maizes parastiem strādniekiem vai ēst tās tikai prieka pēc noteikti būtu nepareizi. Tomēr priesteris Ahimelehs negrēkoja, dalīdamies skatāmajās maizēs ar Dāvidu un viņa vīriem.

Cik Ahimelehs varēja spriest, Dāvids bija devies pildīt īpašu ķēniņa Saula uzdevumu, un Dāvids un viņa pavadoņi bija izsalkuši. Ahimelehs arī pārliecinājās, ka viņi ir ceremoniāli tīri. Ja likumu traktēja burtiski, viņi skatāmās maizes nedrīkstēja ēst, tomēr šajā situācijā maižu ēšana nebija pretrunā ar to, kādam nolūkam tās būtībā bija paredzēts izmantot. Ņemot to vērā, Ahimelehs pieļāva izņēmumu. Pats Jēzus Kristus vēlāk atsaucās uz šo gadījumu, lai ilustrētu, cik nepareizs ir nepamatoti stingrais sabata likuma traktējums, pie kura pieprasīja turēties farizeji. (Mateja 12:1—8.)

Tomēr tas nenozīmē, ka sarežģītos apstākļos ir atļauts pārkāpt Dieva likumus. Piemēram, reiz izraēliešiem izveidojās grūta situācija, kad viņi karoja ar filistiešiem. Ķēniņš Sauls paziņoja: ”Nolādēts tas vīrs, kas ēdīs maizi, pirms nāks vakars, un iekāms es nebūšu atriebies saviem ienaidniekiem!” Bībelē stāstīts, ka ”tanī dienā tie kāva filistiešus”. Izraēliešu karavīri bija ļoti noguruši kaujā, un viņus mocīja izsalkums, tāpēc viņi ”ņēma sīklopus, vēršus un teļus, kāva tos turpat nost un ēda tos ar visām asinīm”. (1. Samuēla 14:24, 31—33.) Izraēlieši grēkoja pret Jehovu, pārkāpdami viņa likumu par asinīm, jo Jehova bija noteicis, ka asinis drīkst lietot tikai vienam mērķim — grēku ”salīdzināšanai”. (3. Mozus 17:10—12; 1. Mozus 9:3, 4.) Jehova parādīja žēlsirdību un pieņēma īpašus upurus, kas tika doti par tiem, kuri bija grēkojuši. (1. Samuēla 14:34, 35.)

Jehova prasa, lai mēs neatkarīgi no apstākļiem paklausītu viņa likumiem. Kā rakstīja apustulis Jānis, ”šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus”. (1. Jāņa 5:3.)

[Attēls 30. lpp.]

Katru sabatu saiešanas teltī tika noliktas svaigas skatāmās maizes