Pims apstiprina Bībeles vēsturiskumu

LAI asinātu savus metāla darbarīkus, ķēniņa Saula laikā izraēliešiem bija jāiet pie filistiešu kalējiem, un 1. Samuēla grāmatas 13. nodaļas 21. pantā Bībeles oriģināltekstā sacīts, ka maksa par asināšanu bija ”pims lemešiem un kapļiem, un trejzaru dakšām, un cirvjiem”. Šī ir vienīgā vieta Bībelē, kur lietots vārds ”pims”.

Kas bija pims? Atbilde uz šo jautājumu nebija zināma līdz pat 1907. gadam, kad izrakumos senajā Gezeras pilsētā arheologi atrada pirmo pima atsvaru. Līdz tam laikam Bībeles tulkotājiem vārda ”pims” tulkošana sagādāja lielas grūtības. Piemēram, Karaļa Jēkaba Bībelē (King James Version) 1. Samuēla grāmatas 13. nodaļas 21. pantā teikts: ”Bet viņiem bija vīle kapļiem un lemešiem, un dakšām, un cirvjiem.”

Mūsdienās zinātnieki ir noskaidrojuši, ka pims bija svara mērvienība, kas līdzvērtīga 7,82 gramiem jeb aptuveni divām trešdaļām šekela, savukārt šekels seno ebreju mērvienību sistēmā bija svara pamatvienība. Viens pims sudraba atgriezumu bija maksa, ko filistieši bija noteikuši izraēliešiem par rīku asināšanu. Kad 607. gadā pirms mūsu ēras tika iekarota Jūdeja un izpostīta tās galvaspilsēta Jeruzaleme, svara mērvienību sistēmu, kuras pamatā bija šekels, pārstāja izmantot. Bet kā fakts, ka Bībelē pieminēts pims, apstiprina Bībeles vēsturiskumu?

Daži zinātnieki apgalvo, ka Ebreju rakstu teksti, arī 1. Samuēla grāmata, ir tapuši hellēnisma laikmetā — līdz pat otrajam vai pirmajam gadsimtam pirms mūsu ēras. Līdz ar to viņi uzskata, ka šie teksti ”nav vēsturiski un uz to pamata nav iespējams rekonstruēt nekādu ”bībelisko Izraēlu” vai ”seno Izraēlu”, kas abas ir tikai mūsdienu jūdaisma un kristīgās literatūras konstrukcijas”.

Taču Tuvo Austrumu arheoloģijas un antropoloģijas profesors Viljams Devers par vārda ”pims” lietojumu minētajā Bībeles pantā rakstīja: ”Nav iespējams, ka [to] būtu izgudrojuši cilvēki, kas dzīvoja hellēnisma laikmetā, kad šī svara mērvienība jau vairākus gadsimtus nebija lietota un bija paspējusi nogrimt aizmirstībā. Šis mazais Bībeles teksta fragments.. palika nesaprasts līdz pat 20. gadsimta sākumam, kad tika uzietas pirmās senlietas, uz kurām senebreju valodā bija lasāms vārds pīm. Ja Bībeles stāsti nebūtu nekas vairāk kā hellēnisma laikmeta ”literārie izdomājumi”, kā Svēto Rakstu senebreju tekstā būtu varējusi parādīties šī konkrētā epizode? Protams, kāds varbūt iebildīs, ka šis gadījums ar pīm ir tikai sīka detaļa, un neapšaubāmi tā tas arī ir. Taču vēsture, kā zināms, sastāv tieši no detaļām.”

[Attēls 29. lpp.]

Pims bija aptuveni divas trešdaļas šekela