Pirmā Samuēla grāmata
Jehovas vārdi ir dzīvi
Pirmā Samuēla grāmata
BIJA 1117. gads p.m.ē. Kopš Jozua bija pabeidzis Apsolītās zemes iekarošanu, bija pagājuši apmēram trīssimt gadi. Izraēla tautas vecaji ieradās pie Jehovas pravieša ar kādu neparastu lūgumu. Pravietis ar šo jautājumu lūgšanā griezās pie Jehovas, un Jehova atļāva izraēliešiem darīt tā, kā tie bija vēlējušies. Tā Izraēlā beidzās soģu laiks un sākās ķēniņu valdīšanas periods. Pirmajā Samuēla grāmatā aprakstīti interesanti notikumi, kas risinājās šajos pārmaiņu laikos.
Šo grāmatu ir sarakstījuši Samuēls, Nātāns un Gads, un tajā apskatītie notikumi ir risinājušies 102 gadu laikā — no 1180. līdz 1078. gadam p.m.ē. (1. Laiku 29:29.) Tajā var lasīt par četriem Izraēla tautas vadītājiem: divi no tiem tiesāja tautu, un divi bija iecelti par ķēniņiem. Divi no šiem cilvēkiem bija paklausīgi Jehovam, bet divi ne. Vēl šajā grāmatā var lasīt par divām brīnišķīgām sievietēm un par cilvēku, kurš bija varonīgs karotājs, bet kuram piemita arī lēnprātība. Lasīdami šo grāmatu, mēs varam secināt, kādas īpašības ir vajadzīgas mums un kā mums ir jārīkojas dažādās situācijās, tāpat mēs varam saprast, kā mēs nedrīkstam rīkoties. Tā Pirmā Samuēla grāmata var spēcīgi ietekmēt mūsu domas un rīcību. (Ebrejiem 4:12.)
ĒĻA VIETĀ TAUTU SĀK TIESĀT SAMUĒLS
Anna, kas dzīvoja Rāmā *, bija bezgala priecīga, jo Jehova bija atbildējis uz viņas lūgšanām un viņai bija piedzimis dēls. Pildīdama savu iepriekš doto solījumu, Anna aizveda savu dēlu Samuēlu uz ”tā Kunga namu”, lai viņš paliktu tur kalpot. Samuēls ”kalpoja tam Kungam priestera Ēļa uzraudzībā”. (1. Samuēla 1:24; 2:11.) Viņš vēl bija zēns, kad viņu uzrunāja Jehova un pasludināja spriedumu Ēļa namam. Kad Samuēls pieauga, visa Izraēla tauta atzina, ka viņš ir Jehovas pravietis.
Pēc kāda laika izraēliešiem uzbruka filistieši, sagrāba derības šķirstu un nogalināja abus Ēļa dēlus. Kad šo ziņu saņēma Ēlis, kas tajā laikā jau bija ļoti vecs, viņš nomira. ”Viņš bija Israēlā spriedis tiesu četrdesmit gadus.” (1. Samuēla 4:18.) Šķirsta atrašanās pie filistiešiem nesa viņiem postu, tāpēc viņi to atdeva atpakaļ izraēliešiem. Izraēlā tiesu sprieda Samuēls, un zemē valdīja miers.
Bībeles pantu skaidrojums.
2:10. Kāpēc Anna lūgšanā teica, ka Jehova ”dos spēku savam ķēniņam”, ja tajā laikā Izraēlā vēl nebija ķēniņa? Jau Mozus bauslībā bija rakstīts, ka izraēlieši nākotnē iecels sev ķēniņu. (5. Mozus 17:14—18.) Jēkabs pirms savas nāves pravietojumā bija teicis: ”Scepteris [ķēniņa varas simbols] nezudīs no Jūdas.” (1. Mozus 49:10.) Turklāt par Sāru, izraēliešu priekšteci, Jehova bija sacījis: ”Valstu ķēniņi celsies no tās.” (1. Mozus 17:16.) Tātad Anna domāja par ķēniņu, kas būs nākotnē.
3:3. Vai Samuēls gulēja saiešanas telts vissvētākajā vietā? Nē, tā nebija. Samuēls bija Kehata dzimtas levīts, un no šīs dzimtas nenāca priesteri. (1. Laiku 6:18—23.) Tāpēc viņš nedrīkstēja ”skatīt.. svētumu”. (4. Mozus 4:17—20.) Vienīgā svētnīcas daļa, kurā Samuēls drīkstēja atrasties, bija pagalms, tātad viņš gulēja kādā telpā pagalmā. Acīmredzot arī Ēlis gulēja kaut kur pagalmā. Vārdi ”tur, kur atradās Dieva šķirsts,” acīmredzot attiecās uz visu saiešanas telti.
7:7—9, 17. Kāpēc Samuēls Micpā upurēja dedzināmo upuri un Rāmā uzcēla altāri, ņemot vērā to, ka upuri regulāri bija jāupurē tikai Jehovas izraudzītajā vietā? (5. Mozus 12:4—7, 13, 14; Jozuas 22:19.) Kopš saiešanas teltī Šilo vairs nebija šķirsta, tur vairs nebija redzama Jehovas klātbūtne. Tāpēc Samuēls kā Dieva pārstāvis upurēja dedzināmo upuri Micpā un uzcēla altāri Rāmā. Pēc visa spriežot, Jehova to atbalstīja.
Ko mēs varam mācīties.
1:11, 12, 21—23; 2:19. Annas lūgšanas, viņas pazemība, pateicība par Jehovas žēlastību un viņas mātes mīlestības pastāvīgums ir brīnišķīgs paraugs visām dievbijīgām sievietēm.
1:8. Elkana lieliski prata uzmundrināt. (Ījaba 16:5.) Vispirms viņš nomāktajai Annai uzdeva jautājumu, kurā ne par ko viņu nevainoja: ”Kāpēc tava sirds ir noskumusi?” Tas pamudināja Annu atklāt savus pārdzīvojumus. Pēc tam Elkana apliecināja viņai savu mīlestību, teikdams: ”Vai es tev neesmu vairāk vērts nekā desmit dēli?”
2:26; 3:5—8, 15, 19. Ja mēs apzinīgi veiksim Dieva uzdoto darbu, apgūsim visu, ko viņš mums māca, būsim pieklājīgi un cienīsim citus, mēs ”labi patiksim” Dievam un cilvēkiem.
4:3, 4, 10. Pat tik svētam priekšmetam kā derības šķirstam nepiemita pārdabiskas spējas pasargāt izraēliešus no ļauna. Mums ir ”jāsargās no elkiem”. (1. Jāņa 5:21.)
IZRAĒLAS PIRMĀ ĶĒNIŅA VALDĪŠANA
Samuēls visu mūžu palika uzticīgs Jehovam, bet viņa dēli nerīkojās dievbijīgi. Tad Izraēla tautas vecaji prasīja, lai viņiem tiktu iecelts ķēniņš, un Jehova to atļāva. Samuēls, sekodams Jehovas norādījumiem, svaidīja par ķēniņu Saulu — staltu un izskatīgu izraēlieti no Benjamīna cilts. Sauls sakāva amoniešus, un tā viņa vara nostiprinājās.
Saula varonīgais dēls Jonatāns uzbruka filistiešu sargu nometnei un to sagrāva. Filistieši sapulcināja milzīgu karaspēku un nāca karot ar izraēliešiem. Saulu pārņēma lielas izbailes, un viņš, pārkāpdams Jehovas likumu, pats upurēja dedzināmo upuri. Pēc tam drosmīgais Jonatāns, paņēmis līdzi tikai savu ieroču nesēju, sekmīgi uzbruka vēl vienai filistiešu sargu nometnei. Taču Sauls izteica pārsteidzīgu zvērestu, un tāpēc izraēlieši nespēja gūt pilnīgu uzvaru pār filistiešiem. Sauls ”kaŗoja visapkārt ar visiem saviem ienaidniekiem”. (1. Samuēla 14:47.) Bet, sakāvis amalekiešus, viņš nepaklausīja Jehovam un saudzēja to, kas bija jāiznīcina, tāpēc Jehova Saulu atmeta.
Bībeles pantu skaidrojums.
9:9. Par ko liecina vārdi ”Šodien sauc par pravieti, ko senāk dēvēja par pareģi”? Iespējams, šie vārdi liecina, ka Samuēla dzīves laikā un ķēniņu laikā pravieši Izraēlā kļuva aizvien nozīmīgāki un tāpēc vārds ”pravietis” pamazām aizstāja vārdu ”pareģis”. Samuēls ir saukts par pirmo no daudzajiem praviešiem. (Apustuļu darbi 3:24.)
14:24—32, 44, 45. Vai Jonatāns zaudēja Dieva labvēlību, kad bija ēdis medu un tā pārkāpis Saula doto zvērestu? Pēc visa spriežot, Jonatāns ar šo rīcību neiemantoja Dieva nelabvēlību. Viņš nebija zinājis par tēva doto zvērestu. Turklāt šis zvērests, ko Sauls izteica vai nu aiz liekulīgas dedzības, vai arī tāpēc, ka viņam bija nepareizs viedoklis par savu varu, sagādāja grūtības izraēliešiem. Kā gan Dievs būtu varējis uzlūkot šādu zvērestu labvēlīgi? Kaut arī Jonatāns bija ar mieru saņemt sodu par zvēresta neievērošanu, viņa dzīvība tika pasaudzēta.
15:6. Kāpēc Sauls izrādīja žēlastību keniešiem? Keniešu priekštecis bija Mozus sievastēvs. Kenieši bija palīdzējuši izraēliešiem pēc tam, kad tie devās prom no Sinaja kalna. (4. Mozus 10:29—32.) Kanaānā kenieši kādu laiku dzīvoja kopā ar Jūdas cilti. (Soģu 1:16.) Lai gan vēlāk kenieši dzīvoja amalekiešu un citu tautu vidū, viņi palika draudzīgās attiecībās ar izraēliešiem. Tātad Saulam bija pamatots iemesls saudzēt keniešus.
Ko mēs varam mācīties.
9:21; 10:22, 27. Pazemība, kas Saulam piemita tad, kad viņš kļuva par ķēniņu, viņu pasargāja no pārsteidzīgas rīcības, kad ”kādi nelieši” negribēja viņu atzīt par ķēniņu. Pazemīgs viedoklis par sevi patiešām pasargā no nesaprātīgas rīcības.
12:20, 21. Nepieļausim, ka ”nieki” — paļaušanās uz cilvēkiem, ticība valstu militārajai varenībai un elkdievība — mūs novērstu no kalpošanas Jehovam.
12:24. Lai saglabātu bijību pret Jehovu un kalpotu viņam no visas sirds, mums jāpārdomā, ”kādas vareni lielas lietas Viņš.. ir darījis” savas tautas labā senatnē un mūsu dienās.
13:10—14; 15:22—25, 30. Ir jāsargās no pašpārliecinātības, par ko liecina gan nepaklausība Dieva likumiem, gan lepnība. (Salamana Pamācības 11:2.)
PAR ĶĒNIŅU TIEK IZRAUDZĪTS JAUNS GANS
Samuēls par nākamo ķēniņu svaidīja Dāvidu, kas bija no Jūdas cilts, un drīz pēc tam Dāvids ar vienu oli nosita filistiešu milzi Goliātu. Dāvidam izveidojās ļoti cieša draudzība ar Jonatānu. Sauls iecēla Dāvidu par virsnieku pār saviem karavīriem, Dāvids guva daudz uzvaru, un izraēlietes dziesmā viņu daudzināja: ”Sauls ir nositis savu tūkstoti, bet Dāvids savus desmit tūkstošus!” (1. Samuēla 18:7.) Sauls aiz skaudības gribēja Dāvidu nogalināt, un pēc trijiem uzbrukumiem Dāvids sāka bēguļot no Saula.
Tajos gados, kamēr Dāvids bēguļoja, viņš divas reizes pasaudzēja Saula dzīvību, kā arī satika un vēlāk apprecēja daiļo Abigailu. Kad filistieši atkal cēlās karam pret Izraēlu, Sauls griezās ar jautājumiem pie Jehovas, bet Jehova viņu bija atstājis. Samuēls bija miris, un Sauls, ko bija pārņēmušas lielas izbailes, devās pie kādas garu izsaucējas, kas viņam pavēstīja, ka viņš kaujā ar filistiešiem tiks nogalināts. Šajā kaujā Saulu smagi ievainoja, bet viņa dēlus — nogalināja. Pirmās Samuēla grāmatas beigās aprakstīts, kā Sauls nomira. Dāvids tajā laikā joprojām slēpās.
Bībeles pantu skaidrojums.
16:14. Kas bija ļaunais gars, kas uzbruka Saulam? Ļauns gars, kas laupīja Saulam sirdsmieru, bija viņa paša ļaunās tieksmes, kas viņu mudināja rīkoties nepareizi. Kad Jehova atrāva no viņa svēto garu, Sauls zaudēja svētā gara aizsardzību un viņu savā varā pārņēma viņa paša ļaunās tieksmes. Tā kā Dievs pieļāva, ka viņa svētā gara vietā nāk šādas tieksmes jeb gars, tas ir nosaukts par ”ļaunu garu no Dieva”. (1. Samuēla 16:15.)
17:55—58. Kāpēc, ņemot vērā 1. Samuēla 16:17—23, Sauls vaicāja, kā dēls ir Dāvids? Sauls nevis vēlējās tikai uzzināt Dāvida tēva vārdu, bet gan, pēc visa spriežot, noskaidrot, kāds ir tas cilvēks, kura dēls apbrīnojamā kārtā ir pieveicis milzi.
Ko mēs varam mācīties.
16:6, 7. Mums jācenšas nespriest par cilvēku pēc tā, kāds viņš šķiet ārēji, kā arī vispār neizdarīt par cilvēkiem pārsteidzīgus spriedumus. Mums jācenšas uz viņiem raudzīties tā, kā to dara Jehova.
17:47—50. Mēs varam drosmīgi stāties pretī vareniem ienaidniekiem, kas līdzinās Goliātam, un izturēt viņu izraisītas vajāšanas, jo ”kaŗš pieder tam Kungam”.
18:1, 3; 20:41, 42. Patiesus draugus var atrast starp tiem, kas mīl Jehovu.
21:12, 13. Jehova vēlas, lai tad, kad mēs nonākam grūtās situācijās, mēs izmantotu savu spriestspēju un savas prasmes. Viņš mums ir devis Bībeli, kas sniedz zināšanas un palīdz kļūt ”prātīgiem un apdomīgiem”. (Salamana Pamācības 1:4.) Mums var palīdzēt arī kristiešu draudzes vecākie.
24:7; 26:11. Dāvids patiesi cienīja Jehovas svaidīto, un tas ir lielisks paraugs mums visiem.
25:23—33. Abigailas gudrība ir apbrīnas vērta.
28:8—19. Gribēdami maldināt cilvēkus un nodarīt tiem pāri, ļaunie gari izliekas par mirušiem cilvēkiem. Mums jāvairās no visiem spiritisma veidiem. (5. Mozus 18:10—12.)
30:23, 24. Šis lēmums, kas bija balstīts uz 4. Mozus 31:27 rakstīto likumu, liecina, ka Jehova augstu vērtē arī tos cilvēkus, kas draudzē nav tik ievērojami kā citi. Lai ko mēs draudzē darītu, darīsim to ”no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem”. (Kolosiešiem 3:23.)
Kas ir ”labāks nekā upuris”?
Kādu svarīgu atziņu var gūt, kad lasām par Ēli, Samuēlu, Saulu un Dāvidu? ”Paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki, bet nepaklausība ir kā burvības grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās.” (1. Samuēla 15:22, 23.)
Mums ir gods visā pasaulē sludināt Valstību un gatavot mācekļus. Ziedojot Jehovam ”lūpu upuŗus”, mums rūpīgi jāseko tai vadībai, ko viņš sniedz ar Bībeles un savas zemes organizācijas starpniecību. (Hozejas 14:3; Ebrejiem 13:15.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 3. rk. To, kur atradās 1. Samuēla grāmatā minētās vietas, var redzēt kartē Jehovas liecinieku izdotās brošūras Skatiet ”labo zemi” 18., 19. lappusē.
[Attēls 23. lpp.]
Izraēlas pirmais ķēniņš, kas sākumā bija pazemīgs, kļuva par lepnu un pašpārliecinātu monarhu
[Attēls 24. lpp.]
Par ko mēs varam būt pārliecināti, kad mums pretī stājas vareni ienaidnieki, kas līdzinās Goliātam?