Vai Jēzus Kristus mācības ietekmē jūsu dzīvi?

ŅEMOTvērā iepriekš teikto, nav šaubu, ka Jēzus mācības ir ietekmējušas daudzus cilvēkus visā pasaulē, bet būtu svarīgi padomāt, ko tās nozīmē mums personīgi.

Jēzus mācības, kurās ir aplūkoti ļoti dažādi jautājumi, ietver padomus, kas ir izmantojami gandrīz ikvienā dzīves jomā. Pievērsīsim uzmanību Jēzus padomiem par to, kā izvērtēt, kas dzīvē ir svarīgākais, kā izveidot draudzību ar Dievu un labas attiecības ar cilvēkiem, kā tikt galā ar problēmām un kādai jābūt viņa sekotāju attieksmei pret iesaistīšanos karā.

Kā noteikt dzīvē prioritātes

Dzīvojot mūsdienu steidzīgajā pasaulē, ir jātiek galā ar tik daudziem pienākumiem, kas prasa mūsu laiku un spēkus, ka garīgas intereses bieži paliek otrajā plānā. Piemēram,  kādam jaunam vīrietim, ko mēs sauksim par Džeriju, patīk sarunas par garīgām tēmām, un viņš augstu vērtē to, ko viņš šajās sarunās uzzina, tomēr Džerijs ar nožēlu atzīst: ”Man vienkārši nav laika tajā nopietni iedziļināties. Es strādāju sešas dienas nedēļā, un pēc tam, kad svētdien, savā vienīgajā brīvdienā, es beidzot padaru visu, kas man vēl jāpaspēj, mani spēki ir galā.” Ja arī mēs atrodamies līdzīgā situācijā, mums varētu būt noderīgi ieklausīties padomā, ko Jēzus deva savā Kalna runā.

Vērsdamies pie cilvēkiem, kas bija sapulcējušies, lai uzklausītu viņa pamācības, Jēzus sacīja: ”Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? un vai miesa nav labāka nekā drēbes? Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baŗo. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? [..] Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga. Bet dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:25—33.)

Jēzus negribēja teikt, ka mums būtu jāatstāj novārtā savas vai savu ģimenes locekļu materiālās vajadzības. ”Ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu,” sacīts Bībelē. (1. Timotejam 5:8.) Jēzus padoms pārlieku neraizēties par materiālām lietām ietvēra apsolījumu, ka tad, ja mēs garīgiem jautājumiem ierādīsim galveno vietu savā dzīvē, Dievs parūpēsies, lai pārējās mūsu vajadzības tiktu apmierinātas. Tātad Jēzus mērķis bija paskaidrot, kas būtu jāuzskata par svarīgāko. Sekojot viņa padomam, mēs varam padarīt savu dzīvi laimīgāku, jo ”laimīgi ir tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības”. (Mateja 5:3, NW.)

Kā izveidot draudzību ar Dievu

Tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības, saprot, cik svarīgi ir izveidot labas attiecības ar Dievu. Ja mēs vēlamies nodibināt draudzību ar kādu cilvēku, vispirms mums ir nepieciešams viņu labāk iepazīt. Mums ir jāatvēl laiks, lai uzzinātu, kādi ir viņa uzskati un īpašības, ko viņš dzīvē ir paveicis, kas viņam patīk un kas ne. To pašu var teikt par draudzību ar Dievu. Vispirms mums ir nepieciešamas zināšanas par viņu. Jēzus lūgšanā Dievam par saviem mācekļiem teica: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Lai izveidotu labas attiecības ar Dievu, mums viņš ir jāiepazīst, un vienīgais avots, kur šādas zināšanas smelties, ir Dieva iedvesmotie Raksti — Bībele. (2. Timotejam 3:16.) Mums ir jāatvēl laiks, lai tajā iedziļinātos.

Tomēr ar zināšanām vien nepietiek. Jau minētajā lūgšanā Jēzus sacīja: ”Tavus vārdus tie [Jēzus mācekļi] ir turējuši.” (Jāņa 17:6.) Mums ne tikai jāiegūst zināšanas par Dievu, bet arī jādzīvo saskaņā ar tām. Vai mēs varētu cerēt, ka attiecības ar kādu draugu mums kļūs aizvien ciešākas, ja mēs  tīšuprāt rīkotos pretēji viņa uzskatiem un principiem? Līdzīgi arī attiecībās ar Dievu mums jāņem vērā viņa uzskati un jāvadās pēc viņa principiem visā, ko mēs darām. Pārdomāsim, kā viņa principi ir izmantojami attiecībās ar citiem cilvēkiem.

Kā uzturēt labas attiecības ar citiem

Lai iemācītu kaut ko svarīgu par cilvēku attiecībām, Jēzus reiz stāstīja par kādu ķēniņu, kas pieprasīja no saviem kalpiem norēķinu. Pie ķēniņa tika atvests kalps, kas viņam bija parādā ļoti lielu naudas summu un nebija spējīgs to atdot. Ķēniņš pavēlēja pārdot kalpu, viņa sievu un bērnus, lai atgūtu savu naudu, bet parādnieks krita zemē un lūdzās: ”Cieties ar mani, es tev visu nomaksāšu.” Iežēlojies par kalpu, kungs atlaida viņa parādu. Pēc tam šis kalps aizgāja, sameklēja vienu no saviem biedriem, kas viņam bija parādā salīdzinoši nedaudz, un pieprasīja parādu atdot. Parādnieks gauži lūdzās pēc žēlastības, bet kalps viņu lika iemest cietumā, līdz visa nauda būs atdota. Kad ķēniņš to dabūja zināt, viņš ļoti sadusmojās. ”Vai tad tev.. nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies?” viņš jautāja. Pēc tam viņš neiejūtīgo kalpu lika ieslodzīt cietumā, kamēr tas nebūs samaksājis visu parādu. Norādot, ko var mācīties no šī stāsta, Jēzus sacīja: ”Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit.” (Mateja 18:23—35.)

Mēs bieži kļūdāmies, un mēs nekad nevarētu atmaksāt Dievam parādu, ko esam uzkrājuši, pret viņu grēkodami. Vienīgais, ko varam darīt, ir lūgt viņa piedošanu. Un Dievs Jehova ir gatavs piedot mūsu kļūdas, ja mēs piedodam grēkus, ko mūsu brāļi izdara pret mums. Tāpēc Jēzus mācīja savus sekotājus lūgt Dievu: ”Piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” (Mateja 6:12.)

Cīņa ar problēmu cēloņiem, nevis sekām

Jēzus ļoti labi izprata cilvēka dabu, tāpēc viņš deva padomus, kas ļāva ne tikai likvidēt problēmu sekas, bet arī nepieļaut pašu problēmu rašanos. Aplūkosim divus piemērus.

”Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: Tev nebūs nokaut, un kas nokauj, tas sodāms tiesā,” teica Jēzus. ”Bet es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā.” (Mateja 5:21, 22.) Kā liecina šie Jēzus vārdi, problēmas sakne nav tajā, ka cilvēks ķeras pie vardarbības, lai atņemtu otram dzīvību, bet dziļāk, proti, attieksmē, kāda veidojas cilvēka sirdī. Ja cilvēks neļauj sevī augt aizvainojumam un dusmām, viņš nekad nenonāks līdz iepriekšplānotai slepkavībai. Cik gan asinsizliešanu būtu izdevies novērst, ja cilvēki būtu ievērojuši šo Jēzus mācību!

Minēdams vēl vienu problēmu, kas spēj sagādāt lielas sirdssāpes, Jēzus saviem klausītājiem sacīja: ”Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: Tev nebūs laulību pārkāpt. Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. Bet ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom.” (Mateja 5:27—29.) Jēzus mācīja, ka problēmas cēlonis ir meklējams dziļāk par pašu netikumīgo rīcību. Tas slēpjas amorālajās vēlmēs, kādas cilvēkam rodas, pirms vēl viņš ir kaut ko izdarījis. Ja cilvēks neļauj savām domām kavēties pie netikumīgām vēlmēm un ”izrauj” tās no sava prāta, viņš nerīkosies netikumīgi.

”Bāz savu zobenu viņa vietā”

Naktī, kad Jēzus tika nodots un arestēts, viens no viņa mācekļiem izrāva zobenu,  lai viņu aizstāvētu, bet Jēzus pavēlēja: ”Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.” (Mateja 26:52.) Nākamajā rītā Jēzus Poncijam Pilātam paziņoja: ”Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai es nekristu jūdu rokās. Bet nu mana valstība nav no šejienes.” (Jāņa 18:36.)

Par to, kāda bija agrīno kristiešu nostāja šajā jautājumā, grāmatā Agrīno kristiešu attieksme pret karu (The Early Christian Attitude to War) ir teikts: ”Jēzus mācības, kurās bija nosodīta jebkāda vardarbība, nepārprotami ietvēra sevī arī aizliegumu piedalīties karā.. Agrīnie kristieši precīzi sekoja Jēzus mācībām un uztvēra viņa norādījumus par lēnprātību un nepretošanos burtiski. Viņi savu reliģiju cieši saistīja ar mieru un nosodīja karus, tāpēc ka tie bija saistīti ar asinsizliešanu.” Vai vēsture nebūtu pavisam citāda, ja visi, kas sevi sauca par kristiešiem, būtu sekojuši Jēzus padomam neņemt rokā ieročus?

Ļaujiet, lai Jēzus mācības ietekmē jūsu dzīvi

Šajā rakstā pieminētās Jēzus mācības ir apbrīnojamas savā vienkāršībā un iedarbīgumā, un tām pilnīgi noteikti ir praktiska vērtība. *

Ja jūs vēlaties uzzināt vairāk par to, kā šīs vērtīgās mācības var labvēlīgi ietekmēt jūsu dzīvi, lūdzu, sazinieties ar vietējiem Jehovas lieciniekiem vai rakstiet uz kādu no adresēm, kas norādītas žurnāla 2. lappusē.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 5. lpp.]

”Jūsu debesu Tēvs tos baŗo”

[Attēls 7. lpp.]

Jēzus mācības var padarīt labāku jūsu dzīvi