Bērni — dārga dāvana
Bērni — dārga dāvana
”Lūk, bērni ir tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība.” (PSALMS 127:3.)
1. Kā varēja rasties pirmais cilvēku bērns?
RADĪDAMS pirmos divus cilvēkus, Dievs Jehova bija darījis iespējamu, ka varēja norisināties kaut kas brīnumains. Kad Ādams un Ieva deva daļiņu no sevis, radās jauna dzīvība, un tā Ievas klēpī izveidojās pirmais cilvēku bērns. (1. Mozus 4:1.) Līdz pat mūsu dienām bērna ieņemšana un nākšana pasaulē liek izjust dziļu saviļņojumu, un daudzi to sauc par brīnumu.
2. Kāpēc var teikt, ka procesi, kas risinās mātes klēpī, patiešām ir apbrīnojami?
2 Apmēram 270 dienās, kas paiet no ieņemšanas brīža līdz bērna piedzimšanai, no pirmās šūnas, kurā pēc vīra un sievas savienošanās ir radusies dzīvība, izveidojas triljoniem šūnu. Pirmā šūna satur visu informāciju, kas vajadzīga, lai rastos vairāk nekā 200 veidu šūnu. Saskaņā ar šo brīnišķīgo, cilvēkiem neizprotamo plānu, visas neiedomājami sarežģītās šūnas rodas īstajā laikā, un tā mātes klēpī attīstās bērns.
3. Kāpēc daudzi saprātīgi cilvēki atzīst, ka gods par cilvēka piedzimšanu ir jāsaņem Dievam?
3 Ko mēs varam secināt? Kas ir tas, kas patiesībā ir veidojis bērnu? Protams, persona, kas ir radījusi dzīvību. Bībelē, psalmu grāmatā, var lasīt šādus vārdus: ”Ziniet, ka Kungs, Viņš — Dievs! Viņš mūs radījis — un ne mēs paši!” (Psalms 100:3, VDP.) Vecāki, jūs labi zināt, ka bērns ir ienācis pasaulē ne jau tāpēc, ka jums piemistu kādas īpašas spējas. Tikai bezgalīgi gudrajam Dievam var pienākties gods par to, ka brīnumainā kārtā ir izveidojusies jauna dzīvība. Jau tūkstošiem gadu saprātīgi cilvēki ir atzinuši, ka bērna veidošanās mātes klēpī ir izcilā Radītāja darbs. Vai arī jūs to atzīstat? (Psalms 139:13—16.)
4. Kāda īpašība, kas reizēm piemīt cilvēkiem, nepiemīt Jehovam?
4 Bet vai Jehova ir tāds Radītājs, kam nav jūtu un kas tikai ir iedibinājis bioloģisku procesu, ar kura palīdzību cilvēki var radīt pēcnācējus? Kaut cilvēki reizēm mēdz būt neiejūtīgi, Jehova nav tāds. (Psalms 78:38—40.) Bībelē, 127. psalma 3. pantā, rakstīts: ”Lūk, bērni ir tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība.”
Dāvana un atlīdzība
5. Kāda dāvana ir bērni?
5 Tātad Dievs vecākiem bērnus dāvina, un šī dāvana liecina par viņa mīlestību. Varbūt arī jums ir bērni. Kā jums šķiet: vai jūsu izturēšanās liecina, ka jūs uzskatāt savus bērnus par dārgu dāvanu, ko jums ir uzdāvinājis Visuma Radītājs?
6. Ko Dievs bija paredzējis, kad apveltīja cilvēkus ar spēju laist pasaulē bērnus?
6 Dodot šo dāvanu, Jehova bija paredzējis, lai ar laiku Ādama un Ievas pēcnācēji apdzīvotu visu zemeslodi. (1. Mozus 1:27, 28; Jesajas 45:18.) Jehova nav radījis katru cilvēku atsevišķi, kā viņš ir radījis miljoniem eņģeļu. (Ebrejiem 1:7; Atklāsmes 4:11.) Radīdams cilvēkus, Dievs Jehova apveltīja viņus ar spēju laist pasaulē bērnus, kas daudzējādā ziņā līdzinātos saviem vecākiem. Laist pasaulē bērnu un rūpēties par to — tas patiešām ir liels gods. Vai jūs, vecāki, pateicaties Jehovam, ka viņš jums ir devis iespēju saņemt tik vērtīgu dāvanu?
Mācīsimies no Jēzus
7. Kāda bija Jēzus attieksme pret ”cilvēku bērniem”, pretstatā dažu vecāku attieksmei?
7 Diemžēl ne visi vecāki uzlūko bērnus par Dieva dāvanu. Daudziem trūkst maigu jūtu pret saviem bērniem, un viņu attieksme nemaz nelīdzinās Jehovas un viņa Dēla attieksmei. (Psalms 27:10; Jesajas 49:15.) Jēzus patiesi interesējās par bērniem. Jau tad, kad Jēzus vēl nebija nācis uz zemi un bija varena garīga būtne debesīs, viņam bija ”prieks.. pie cilvēku bērniem”, teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 8:31.) Viņš tik ļoti mīlēja cilvēkus, ka labprāt atdeva savu dzīvību, lai cilvēki varētu iegūt mūžīgu dzīvi. (Mateja 20:28; Jāņa 10:18.)
8. Kā Jēzus rādīja labu priekšzīmi vecākiem?
8 Dzīvodams uz zemes, Jēzus rādīja labu priekšzīmi vecākiem. Viņš atvēlēja bērniem laiku un to darīja arī tad, kad bija ļoti aizņemts un juta lielu spriedzi. Viņš vēroja, kā bērni tirgus laukumā spēlējas, un minēja to, mācīdams ļaudis. (Mateja 11:16, 17.) Kad Jēzus beidzamo reizi bija ceļā uz Jeruzalemi, viņš labi zināja, ka viņu tur gaida mokas un nāve. Tāpēc, kad pie viņa atveda bērnus, lai arī tie redzētu Jēzu, Jēzus mācekļi, droši vien negribēdami, ka Jēzus tiktu apgrūtināts, lika vecākiem vest bērnus projām. Bet Jēzus nebija apmierināts ar mācekļu rīcību. Viņš apliecināja savu prieku par bērniem, sakot: ”Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem.” (Marka 10:13, 14.)
9. Kāpēc darbiem ir lielāka nozīme nekā vārdiem?
9 Mēs varam mācīties no Jēzus. Kā mēs rīkojamies, kad bērni pienāk pie mums, bet mēs esam aizņemti? Vai mēs rīkojamies tāpat kā Jēzus? Bērniem ir vajadzīgs tas, ko viņiem labprāt deva Jēzus, — laiks un uzmanība, turklāt īpaši viņiem ir vajadzīgs vecāku laiks un uzmanība. Protams, ir svarīgi, lai bērni dzirdētu, ka vecāki viņus mīl. Tomēr darbi liecina labāk par vārdiem. Jūsu mīlestībai jāizpaužas ne tikai vārdos, bet arī rīcībā. Par jūsu mīlestību pret bērniem liecina tas, cik daudz laika, rūpju un uzmanības jūs viņiem veltījat. Taču jūtamu panākumu var arī nebūt, vismaz ne tik ātri, kā jūs gribētu. Ir vajadzīga pacietība, un arī šo īpašību var mācīties no Jēzus, pārdomājot, kā viņš izturējās pret saviem mācekļiem.
Jēzus pacietība un mīlestība
10. Kā Jēzus mācīja saviem sekotājiem būt pazemīgiem, un kādi sākumā bija panākumi?
10 Jēzus zināja, ka starp viņa mācekļiem valda nemitīga sāncensība par to, kurš no viņiem ir ievērojamākais. Kādu dienu, ieradies kopā ar mācekļiem Kapernaumā, viņš vaicāja: ”Par ko jūs runājāt ceļā?” ”Bet tie cieta klusu; jo tie savā starpā bija sarunājušies ceļā, kuŗš esot lielākais.” Jēzus nesāka mācekļus rāt — viņš pacietīgi tos pamācīja un izmantoja uzskatāmu piemēru, lai mācekļi kļūtu pazemīgi. (Marka 9:33—37.) Vai tam bija labi augļi? Ne tūlīt. Pēc kāda pusgada Jēkabs un Jānis lika savai mātei lūgt Jēzum, lai tas piešķirtu viņiem ievērojamu stāvokli Valstībā. Jēzus atkal apustuļus pacietīgi pamācīja. (Mateja 20:20—28.)
11. a) Kādu ierastu pakalpojumu Jēzus mācekļi negribēja veikt, kad kopā ar Jēzu bija ieradušies augšistabā? b) Ko darīja Jēzus, un vai viņa pūlēm bija tūlītēji panākumi?
11 Drīz pienāca 33. gada Pasā svētki, un Jēzus tos gatavojās svinēt ar apustuļiem. Kad visi bija ieradušies kādas mājas augšistabā, neviens no divpadsmit apustuļiem nevēlējās saskaņā ar paražu nomazgāt pārējiem putekļainās kājas — šo darbu mājā parasti darīja kalps vai kāda no saimes sievietēm. (1. Samuēla 25:41; 1. Timotejam 5:10.) Jēzus noteikti bija ļoti apbēdināts, redzot, ka mācekļos joprojām ir godkāre. Tāpēc viņš pats nomazgāja visiem mācekļiem kājas un pēc tam aicināja sekot viņa paraugam un arī kalpot citiem. (Jāņa 13:4—17.) Vai mācekļi paklausīja Jēzum? Bībelē rakstīts, ka vēlāk tajā pašā vakarā ”ķilda cēlās viņu starpā, kuŗš no viņiem esot lielākais”. (Lūkas 22:24.)
12. Kā vecāki var līdzināties Jēzum, audzinādami bērnus?
12 Kad bērni neuzklausa vecāku padomus, vecāki var saprast, kā jutās Jēzus. Taču ievērosim, ka Jēzus neatmeta apustuļiem ar roku, lai gan bija vajadzīgs tik ilgs laiks, kamēr viņi mainījās. Jēzus pacietībai galu galā bija brīnišķīgi augļi. (1. Jāņa 3:14, 18.) Vecāki, centieties līdzināties mīlestībā un pacietībā Jēzum un nepadodieties grūtībām!
13. Kāpēc vecākiem nav jāraida prom bērni, kad tie grib kaut ko uzzināt?
13 Bērniem ir jājūt, ka vecāki viņus mīl un interesējas par viņiem. Jēzus gribēja zināt, par ko domā viņa mācekļi, tāpēc viņš tos uzklausīja, kad tiem bija jautājumi. Daudzreiz viņš pats vaicāja, ko mācekļi domā. (Mateja 17:25—27.) Labs skolotājs uzmanīgi klausās un interesējas par skolnieku. Ja bērns grib mātei vai tēvam kaut ko jautāt, nedrīkst viņu raidīt prom, īgni atsakot: ”Lūdzu, netraucē! Man tagad nav laika.” Ja jūs tiešām tajā brīdī nevarat aprunāties, pasakiet bērnam, ka parunāsiet ar viņu vēlāk, un pēc tam noteikti neaizmirstiet to izdarīt. Tad bērns jutīs, ka jūs patiešām interesējaties par viņu, un viņš jums labprāt uzticēs savas domas.
14. Ko vecāki var mācīties no Jēzus maigās izturēšanās pret bērniem?
14 Vai ir vajadzīgs bērnus apskaut un apmīļot? Arī šajā ziņā vecāki var mācīties no Jēzus. Bībelē ir rakstīts, ka viņš bērnus ”apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja”. (Marka 10:16.) Kā, jūsuprāt, bērni jutās? Viņi noteikti bija ļoti priecīgi un negribēja atrauties no Jēzus. Vecāki, ja jūsu un bērnu starpā valdīs sirsnība un mīlestība, tad bērni labprāt uzklausīs jūsu pamācības un paklausīs jums.
Cik daudz laika jāpavada ar bērniem?
15., 16. Kāda bērnu audzināšanas metode ir kļuvusi ļoti populāra, un kas acīmredzot ir veicinājis tās rašanos?
15 Daži šaubās, vai bērniem tiešām ir nepieciešams, lai vecāki viņiem veltītu daudz laika un uzmanības. Plaši tiek slavināta ideja, ka nav svarīgi veltīt bērniem daudz laika — galvenais, lai neilgais kopā pavadītais laiks tiktu izmantots ļoti kvalitatīvi, labi pārdomātās un izplānotās nodarbībās. Bet vai tā ir laba metode, un vai tās pamatā ir rūpes par bērniem?
16 Kāds speciālists, kas bija runājis ar daudziem bērniem, rakstīja, ka ”galvenais, ko viņi grib no vecākiem, ir tas, lai vecāki viņiem veltītu vairāk laika un nedalītas uzmanības”. Interesanti, ko ir teicis kāds universitātes profesors: ”To [t.i., ideju par neilgo, pilnvērtīgi pavadīto laiku] ir radījusi vecāku vainas apziņa. Cilvēki ir atraduši sev attaisnojumu, kāpēc viņi pavada ar bērniem tik maz laika.” Bet cik daudz laika vecākiem būtu jāpavada kopā ar bērniem?
17. Kas bērniem ir vajadzīgs?
17 Bībelē tiešas atbildes nav. Taču izraēliešu vecākiem bija jārunā ar bērniem ”namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties”. (5. Mozus 6:7, LB-65r.) Tas nozīmē, ka vecākiem ir jārunājas ar bērniem un tie jāmāca pastāvīgi, katru dienu.
18. Kādas iespējas mācīt savus sekotājus izmantoja Jēzus, un ko no tā var gūt vecāki?
18 Jēzus mācīja savus sekotājus kopīgās maltītēs, ceļojumos un pat atpūtas reizēs, un tā viņš izmantoja jebkuru iespēju paskaidrot viņiem kaut ko vērtīgu. (Marka 6:31, 32; Lūkas 8:1; 22:14.) Arī kristīgiem vecākiem jāizmanto katra iespēja, lai izveidotu un saglabātu labu domu apmaiņu ar bērniem un mācītu viņiem Jehovas ceļus.
Ko mācīt un kā to darīt
19. a) Kas ir jādara vecākiem, esot kopā ar bērniem? b) Kas ir galvenais, kas bērniem jāmāca?
19 Lai audzināšana būtu sekmīga, nepietiek tikai pavadīt laiku kopā ar bērniem un kaut ko viņiem mācīt. Ļoti liela nozīme ir tam, kas viņiem tiek mācīts. Bībelē ir teikts: ”Šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu.. ..tev jāpiekodina taviem bērniem.” Kas ir ”šie vārdi”, kas jāmāca bērniem? Acīmredzot tie, kas bija teikti pirms tam: ”Tev būs to Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku!” (5. Mozus 6:5—7.) Jēzus paskaidroja, ka tas ir vissvarīgākais no visiem Dieva baušļiem. (Marka 12:28—30.) Tātad vecākiem galvenokārt ir jāmāca bērniem par Jehovu, jāskaidro, kāpēc tikai viņš ir cienīgs saņemt šādu mīlestību un uzticību.
20. Ko Dievs senajiem izraēliešiem lika mācīt bērniem?
20 Tomēr ”vārdos”, kas jāmāca bērniem, ietilpst vairāk nekā tikai likums no visas sirds mīlēt Dievu. Piektās Mozus grāmatas iepriekšējā nodaļā var lasīt, ka Mozus vēlreiz pasludināja tautai likumus, ko Dievs bija uzrakstījis uz akmens plāksnēm, — desmit baušļus. To vidū bija likumi, kas aizliedza melot, zagt, izdarīt slepkavību un pārkāpt laulību. (5. Mozus 5:11—22.) Tā senajiem izraēliešiem tika uzsvērta nepieciešamība ieaudzināt bērnos morālas vērtības. Arī kristīgiem vecākiem ir jāmāca bērniem tādas pašas vērtības, ja viņi vēlas, lai viņu bērniem būtu stabila, laimīga nākotne.
21. Kā bērniem ir jāmāca Dieva vārdi?
21 Vecāki var arī redzēt, kā ”šie vārdi” jeb likumi ir jāmāca bērniem. Bībeles 1965. gada izdevumā teikts: ”Tie tev jāpiekodina taviem bērniem,” — un šī izdevuma revidētajā tekstā lasāms: ”Atgādini tos saviem bērniem.” ”Piekodināt”, ”atgādināt” — tas vedina uz domu, ka Dievs liek vecākiem izveidot Bībeles mācīšanas programmu, kuras mērķis ir iemācīt bērniem garīgas vērtības.
22. Kāds norādījums bija dots izraēliešiem, un ko tas nozīmēja?
22 Pastāvīga Dieva vārdu mācīšana prasa no vecākiem apņēmību. Bībelē rakstīts: ”Tie tev ir jāsien kā zīme uz savas rokas, un tie tev jāliek par zīmi tavu acu starpā uz pieres. Un tie tev jāraksta uz sava nama durvju stenderēm un uz saviem vārtiem.” (5. Mozus 6:8, 9.) Tas nenozīmē, ka vecākiem tiešā nozīmē jāraksta Dieva likumi uz durvju stenderēm un vārtiem un jāuzsien uz bērnu rokas un pieres. Šis norādījums nozīmē, ka vecākiem pastāvīgi jāatgādina bērniem Dieva mācības, lai tās viņiem vienmēr it kā būtu acu priekšā.
23. Kādi jautājumi tiks apspriesti nākamās nedēļas sapulcē?
23 Kādus jautājumus ir īpaši būtiski skaidrot bērniem? Kāpēc mūsu laikos ir svarīgi, lai bērni prastu sevi pasargāt? Kāda palīdzība vecākiem ir pieejama, lai viņi varētu sekmīgi audzināt bērnus? Šie un citi jautājumi, kas interesē daudzus vecākus, ir aplūkoti nākamajā rakstā.
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc bērni jāuzskata par dārgu dāvanu?
• Ko no Jēzus var mācīties gan tie, kam ir bērni, gan tie, kam nav bērnu?
• Cik daudz laika vecākiem jāveltī bērniem?
• Kas ir jāmāca bērniem, un kā tas ir jādara?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 10. lpp.]
Ko vecāki var mācīties no Jēzus?
[Attēli 11. lpp.]
Kādās situācijās izraēliešiem bija jāmāca bērni, un kā tas bija jādara?
[Attēli 12. lpp.]
Vecākiem jāpanāk, lai Dieva mācības bērniem būtu it kā acu priekšā