Labās vēsts sludināšana Austrālijas vidienē
Valstības sludinātāji stāsta
Labās vēsts sludināšana Austrālijas vidienē
LIELU daļu Austrālijas vidienes aizņem plaši, mazapdzīvoti apgabali. Daudzās no šīm nomaļajām teritorijām Bībeles patiesība nebija sludināta jau 12 gadus. Tāpēc Jehovas liecinieki no Dārvinas, Ziemeļu teritorijas administratīvā centra, organizēja intensīvu deviņu dienu ilgu sludināšanas kampaņu, kuras mērķis bija meklēt tos, kas vēlētos uzklausīt labo vēsti. (Mateja 10:11.)
Gadu pirms šīs kampaņas sākās rūpīga plānošana. Tika izveidotas kartes vairāk nekā 800 000 kvadrātkilometru lielam apgabalam — divreiz lielākai teritorijai par Vāciju. Lai paskaidrotu, cik mazapdzīvoti ir apgabali, kuros bija plānots sludināt, var minēt to, ka piebraucamie ceļi, kas ved no lopkopības staciju vārtiem līdz ēkām, vidēji ir 30 kilometru gari. Turklāt bieži vien šīs lopkopības stacijas citu no citas šķir 300 kilometru liels vai pat vēl lielāks attālums.
Kopumā sludināšanas kampaņā piedalījās 145 Jehovas liecinieki, un daži no viņiem bija ieradušies pat no Tasmanijas salas. Daļa sludinātāju atbrauca ar apvidus automašīnām, kuras bija piekrautas ar visu, kas nepieciešams dzīvei teltīs, ar automašīnas rezerves daļām un degvielu. Citi savas mantas bija salikuši automašīnu piekabēs. Bez tam bija noīrēti divi autobusi — katrā no tiem bija 22 sēdvietas —, kas bija paredzēti sludinātājiem, kuriem nebija šādam ceļam piemērotu automašīnu. Tie, kas ceļoja ar autobusiem, galvenokārt sludināja mazās pilsētiņās.
Pirms došanās ceļā bija iespēja noklausīties runas un noskatīties demonstrējumus par to, kā sludināt labo vēsti neparastajā teritorijā, uz kuru bija paredzēts doties. Piemēram, lai veiksmīgi sludinātu aborigēnu apdzīvotās vietās, parasti ir jāievēro noteiktas uzvedības normas un jāzina aborigēnu paražas. Tāpat tika pārrunāts, kā rīkoties, lai nenodarītu kaitējumu videi.
Sludinātāji pieredzēja daudz uzmundrinošu gadījumu. Piemēram, kādā aborigēnu Marka evaņģēlija 12. nodaļas 30. panta: ”Tev būs Jehovu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds,” — un piebilda: ”Man ļoti patīk šis pants.” Pēc diezgan ilgas sarunas par Bībeli viņš paņēma jaunu Bībeles izdevumu un vairākas bībeliskas publikācijas, ko viņam piedāvāja sludinātāji.
apdzīvotā vietā tika sarunāts, ka kāds no brāļiem teiks uz Bībeli balstītu runu. Kopienas vecākā pati personiski devās informēt kopienas iedzīvotājus par runu. Tiem, kas bija atnākuši to noklausīties, vēlāk tika piedāvāta bībeliska literatūra, un pavisam tika izplatītas 5 grāmatas un 41 brošūra. Citā vietā sludinātāji sastapa kādu aborigēnu, kam bija pašam sava Bībele — vecs un noplīsis Karaļa Jēkaba Bībeles izdevums. Jautāts, vai viņš zina Dieva vārdu, vīrietis atbildēja apstiprinoši un izvilka no jakas kabatas vecu žurnāla Sargtornis numuru. Viņš nolasīja fragmentu no žurnāla, kur bija citēti vārdi noKādā 400 000 hektāru lielā lopkopības stacijā netālu no Karpentārija līča interesi par Valstības vēsti izrādīja darbu pārraugs. Kad viņam tika parādīta grāmata Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi un Mana Bībeles stāstu grāmata *, viņš pajautāja, vai nav pieejamas kādas publikācijas kreolu valodā. Lai gan daudzi aborigēni runā kreolu valodā, tikai nedaudzi prot tajā lasīt, tāpēc šāds lūgums bija visai neparasts. Taču izrādījās, ka visi 50 šīs lopkopības stacijas strādnieki prot lasīt kreolu valodā. Darbu pārraugs ar prieku paņēma bībelisku literatūru kreolu valodā un labprāt pateica sludinātājiem savu telefona numuru, lai būtu iespējams sazināties arī turpmāk.
Deviņu dienu ilgās spraigās sludināšanas laikā sludinātāji kopumā izplatīja 120 Bībeles, 770 grāmatas, 705 žurnālus un 1965 brošūras. Viņi veica 720 atkārtotus apmeklējumus un uzsāka 215 Bībeles nodarbības.
Var pamatoti teikt, ka beidzot tika remdēts daudzu šajā plašajā un vientuļajā apvidū dzīvojošo cilvēku garīgais izsalkums. (Mateja 5:6.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 8. rk. Izdevuši Jehovas liecinieki.
[Karte 30. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
AUSTRĀLIJA
ZIEMEĻU TERITORIJA
Dārvina
Karpentārija līcis
Sidneja
TASMANIJA