Zinātne un reliģija. Konflikta sākums
Zinātne un reliģija. Konflikta sākums
SEPTIŅDESMIT gadu vecais poļu astronoms Nikolajs Koperniks bija smagi slims un tuvu nāvei, bet viņš joprojām centās pārlasīt savu darbu, ko bija paredzēts iespiest. Vai nu Koperniks to nojauta vai ne, bet šis darbs radīja apvērsumu cilvēku priekšstatos par Visuma uzbūvi. Tas aizsāka karstas diskusijas kristīgajās zemēs, un šo strīdu sekas ir jūtamas vēl tagad.
Nikolajs Koperniks bija katolis, un viņa darbs Par debess sfēru griešanos nāca klajā 1543. gadā. Šajā darbā Koperniks izklāstīja teoriju, ka pasaules sistēmas centrā atrodas nevis Zeme, bet Saule. Ar vienu vienīgu darbu bija atmesta vecā, ārkārtīgi sarežģītā ģeocentriskā sistēma, un to aizstāja daudz vienkāršākā heliocentriskā pasaules sistēma.
Sākotnēji nekas neliecināja par to, ka briest konflikts. Pirmkārt, Koperniks nebija plaši popularizējis savas idejas. Otrkārt, katoļu baznīca, kas turējās pie uzskata, ka Zeme ir Visuma centrs, tajā laikā bija diezgan iecietīga pret zinātnieku teorijām. Pat pāvests mudināja Koperniku publicēt savu darbu. Kad Koperniks to beidzot atdeva iespiešanai, piesardzīgais izdevējs uzrakstīja priekšvārdu, kurā paziņoja, ka heliocentriskā sistēma ir tikai matemātiska hipotēze, nevis astronomisks fakts.
Konflikts saasinās
Itāliešu astronoms, matemātiķis un fiziķis Galileo Galilejs (1564.—1642. g.) arī bija katolis. Izmantodams tādu jaunumu kā lēcas, Galilejs uzbūvēja teleskopu, ar ko viņš ieraudzīja debesis tik detalizēti, kā tās vēl nebija redzējis neviens. Šie novērojumi viņu pārliecināja, ka Kopernika teorija ir pareiza. Galilejs ieraudzīja arī plankumus uz Saules, un tas viņam lika apšaubīt vēl vienu filozofisku un reliģisku dogmu — proti, ka Saule nemainās un tai nepiemīt nekādi trūkumi.
Galilejs, pretēji Kopernikam, drosmīgi un dedzīgi izplatīja savas idejas, turklāt viņš to darīja daudz naidīgākā reliģiskā gaisotnē, jo tajā laikā katoļu baznīca jau atklāti nosodīja Kopernika teoriju. Tāpēc, kad Galilejs pasludināja, ka heliocentriskā pasaules sistēma ir pareiza un ir saskaņā ar Bībeli, baznīca nomanīja ķecerību. *
Galilejs devās uz Romu, lai aizstāvētos, bet bez panākumiem. 1616. gadā baznīca viņam aizliedza aizstāvēt Kopernika teoriju. Kādu laiku Galilejs atklāti nepauda savus uzskatus, bet 1632. gadā viņš izdeva vēl vienu darbu, kurā atbalstīja Koperniku. Jau nākamajā gadā inkvizīcija piesprieda Galilejam mūža ieslodzījumu, taču pavisam drīz, ņemot vērā zinātnieka vecumu, viņam to atļāva pavadīt mājas arestā.
Daudzi cilvēki Galileja konfliktu ar baznīcu uzlūko par zinātnes uzvaru pār reliģiju un plašākā nozīmē — arī pār Bībeli. Taču, kā var lasīt nākamajā rakstā, tas ir vienkāršots uzskats, kurā netiek ņemti vērā daudzi fakti.
[Zemsvītras piezīme]
^ 7. rk. Ar savām attapīgajām replikām un dzēlīgo sarkasmu Galilejs pats iemantoja ietekmīgus ienaidniekus. Tāpat baznīcu saniknoja Galileja paziņojums, ka heliocentrisms saskan ar Bībeli, jo ar to Galilejs izvirzīja sevi par autoritāti reliģijas jomā.
[Attēls 3. lpp.]
Koperniks
[Norāde par autortiesībām]
No Giordano Bruno und Galilei
[Attēls 3. lpp.]
Galilejs aizstāvas Romas inkvizīcijas priekšā
[Norāde par autortiesībām]
No grāmatas The Historian’s History of the World, IX sēj., 1904
[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]
Fonā zīmējums, kas attēlo Kopernika priekšstatu par Saules sistēmu