Lai Dieva vārds ir gaišums uz jūsu ceļiem
Lai Dieva vārds ir gaišums uz jūsu ceļiem
”Tavs vārds ir.. gaišums uz maniem ceļiem.” (PSALMS 119:105.)
1., 2. Kādā gadījumā Jehovas vārds var apgaismot mūsu ceļus?
JEHOVAS vārds var apgaismot mūsu ceļus, ja mēs to ļaujam. Lai staigātu garīgajā gaismā, mums cītīgi jāstudē Dieva rakstītais vārds un jāizmanto tajā lasāmie padomi. Tikai tādā gadījumā mēs varēsim teikt to pašu, ko teica 119. psalma sacerētājs: ”Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105.)
2 Aplūkosim šī psalma otro pusi — 89. līdz 176. pantu —, ko senebreju valodā veido 11 daļas. Tajā ir ietverta bagātīga informācija, kas mums var palīdzēt iet ceļu, kurš ved uz mūžīgu dzīvi. (Mateja 7:13, 14.)
Kāpēc ir vajadzīgs prieks par Dieva vārdu?
3. Kā 119. psalma 89. un 90. pants liecina, ka mēs varam paļauties uz Dieva vārdiem?
3 Prieks par Jehovas vārdu mums palīdz būt garīgi stabiliem. (Psalms 119:89—96.) Psalma sacerētājs teica: ”Tavs vārds, Kungs, stāv nelokāmi debesīs uz mūžīgiem laikiem! [..] Tu zemei esi licis pamatus, tā stāv stipri.” (Psalms 119:89, 90.) Saskaņā ar Dieva vārdu, ar ”debesu likumiem”, pa savām orbītām nekļūdīgi virzās debesu ķermeņi, un saskaņā ar šo vārdu ir ”likti pamati” zemeslodei, lai tā stāvētu mūžīgi. (Ījaba 38:31—33; Psalms 104:5.) Mēs varam paļauties uz visiem Jehovas izteiktajiem vārdiem — viss, ko viņš ir sacījis, noteikti piepildīsies. (Jesajas 55:8—11.)
4. Kā prieks par Dieva vārdu viņa kalpiem palīdz bēdās?
4 Psalma sarakstītājs ”jau sen būtu aizgājis bojā savās bēdās”, ja Dieva ”bauslība nebūtu bijusi” viņa ”prieks”. (Psalms 119:92.) Bēdas viņam sagādāja ne jau cittautieši, bet gan izraēlieši, kas pārkāpa bauslību un ienīda viņu. (3. Mozus 19:17.) Bet tas viņu nenomāca, jo viņam bija prieks par Dieva bauslību, kas deva viņam spēku. Apustulis Pāvils Korintā bija nonācis ”briesmās viltus brāļu starpā”, kuru vidū, iespējams, bija ”dižapustuļi”, kas meklēja ieganstu, kā apsūdzēt Pāvilu. (2. Korintiešiem 11:5, 12—14, 26.) Tomēr Pāvils to izturēja, jo viņam bija prieks par Dieva vārdiem. Tā kā mēs priecājamies par Jehovas rakstīto vārdu un dzīvojam saskaņā ar to, mēs mīlam brāļus. (1. Jāņa 3:15.) Pat pasaules naids nespēj panākt, ka mēs aizmirstu kādu no Dieva norādījumiem. Mēs pildām Dieva Jehovas gribu, esot vienoti mīlestībā ar brāļiem, un ceram ar prieku kalpot Jehovam mūžīgi. (Psalms 119:93.)
5. Kā ķēniņš Asa meklēja Jehovu?
5 Vēlēdamies paust Jehovam savu uzticību, mēs varam lūgšanā teikt tāpat kā psalma sacerētājs: ”Tavs es esmu, atpestī mani; jo es meklēju tavas pavēles!” (Psalms 119:94, LB-26.) Jūdejas ķēniņš Asa meklēja Dievu un iznīdēja zemē atkrišanu. Piecpadsmitajā Asas valdīšanas gadā (963. g. p.m.ē.) Jūdejas iedzīvotāji ”atjaunoja derību ar solījumu meklēt to Kungu”. Dievs ”bija viņiem atrodams” un ”deva viņiem visapkārt mieru”. (2. Laiku 15:10—15.) Šim piemēram būtu jāiedrošina visi, kas vairs neuztur sakarus ar draudzi, no jauna meklēt Dievu. Dievs svētīs un aizsargās cilvēkus, kas atkal saistās ar viņa tautu.
6. Kas mūs var pasargāt no garīga ļaunuma?
6 Jehovas vārdi sniedz gudrību, kas mūs var pasargāt no garīga ļaunuma. (Psalms 119:97—104.) Dieva baušļi mūs dara gudrākus par ienaidniekiem. Ja mēs klausām viņa ”liecībām” un pildām viņa pavēles, mēs iemantojam gudrību. (Psalms 119:98—100.) Ja Jehovas vārdi būs ”saldāki nekā medus” mūsu ”lūpām”, mēs ienīdīsim ”visus viltus ceļus” un no tiem izvairīsimies. (Psalms 119:103, 104.) Tas mūs pasargās no garīga ļaunuma, kad sastapsimies ar augstprātīgiem, dusmīgiem un bezdievīgiem cilvēkiem. (2. Timotejam 3:1—5.)
”Kāju spīdeklis”
7., 8. Kas mums jādara, lai mūsu dzīvē īstenotos vārdi, kas rakstīti 119. psalma 105. pantā?
7 Dieva vārds ir pastāvīgas garīgas gaismas avots. (Psalms 119:105—112.) Gan ar garu svaidītie kristieši, gan viņu biedri, ”citas avis”, saka: ”Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Jāņa 10:16; Psalms 119:105.) Dieva vārds ir kā gaismeklis, kas apgaismo mūsu ceļus, lai mēs garīgi nepakluptu un nenokristu. (Salamana Pamācības 6:23.) Taču ikvienam no mums personiski ir jāļauj Jehovas vārdiem būt par ”kāju spīdekli”.
8 Mums jābūt tikpat nelokāmiem, kāds bija 119. psalma sacerētājs — viņš negrasījās atkāpties no Dieva pavēlēm. ”Es esmu zvērējis un arī pats stingri apņēmies palikt uzticīgs Tavu taisno tiesu rīkojumiem,” viņš teica, ”un to es arī izpildīšu.” (Psalms 119:106.) Vienmēr atcerēsimies, cik svarīgi ir regulāri iedziļināties Bībelē un piedalīties kristiešu sapulcēs!
9., 10. Kas liecina, ka cilvēks, kas ir solījis kalpot Jehovam, var atkāpties no viņa pavēlēm, bet kā no tā var izvairīties?
9 Psalma sarakstītājs neatkāpās no Dieva pavēlēm, bet ar Dieva kalpu tas tomēr var notikt. (Psalms 119:110.) Ķēniņš Salamans atkāpās no baušļiem, kaut arī viņš piederēja pie Jehovas tautas un sākumā bija rīkojies saskaņā ar Jehovas doto gudrību. ”Svešinieku sievas pat viņu ievilināja grēkā” — viltus dievu pielūgsmē. (Nehemijas 13:26; 1. Ķēniņu 11:1—6.)
10 Sātans, ”putnu ķērējs”, izliek daudz ”cilpu”. (Psalms 91:3.) Piemēram, var gadīties, ka cilvēks, kas agrāk ir pielūdzis Jehovu, mūs aicina nogriezties no garīgās gaismas ceļa un nonākt atkrišanas tumsā. Tiatīras kristiešu vidū bija kāda ”sieviete Jezabele” — šis apzīmējums, iespējams, attiecās uz vairākām sievietēm, kas aicināja pielūgt elkus un nodoties netiklībai. Jēzus nepacieta šādus ļaunus darbus, un to nedrīkstam paciest arī mēs. (Atklāsmes 2:18—22; Jūdas 3, 4.) Tāpēc lūgsim Jehovu, lai viņš mums palīdzētu neatkāpties no viņa pavēlēm un palikt viņa gaismā. (Psalms 119:111, 112.)
Stiprinājums no Dieva vārda
11. Kāds ir Dieva viedoklis par ”bezdievjiem”, kā rakstīts 119. psalma 119. pantā?
11 Ja mēs neatkāpsimies no Dieva baušļiem, viņš mūs stiprinās. (Psalms 119:113—120.) Mums nav pieņemami tie, kas nepielūdz Dievu no visas sirds, gluži tāpat kā Jēzum nav pieņemami ”remdenie”, tas ir, cilvēki, kas tikai sauc sevi par kristiešiem. (Psalms 119:113; Atklāsmes 3:16.) Mēs kalpojam Jehovam no visas sirds, tāpēc viņš ir mūsu ”patvērums” un viņš mūs stiprina. Viņš ”atmetīs visus, kas atkāpjas” no viņa baušļiem un ķeras pie viltības un meliem. (Psalms 119:114, 117, 118; Salamana Pamācības 3:32.) Jehova uzskata bezdievjus par ”sārņiem” — atliekām, kas rodas, kausējot metālu, piemēram, sudrabu un zeltu. (Psalms 119:119; Salamana Pamācības 17:3.) Mēs nevēlamies, tēlaini runājot, nonākt izdedžu kaudzē, proti, aiziet bojā kopā ar bezdievjiem, tāpēc mums vienmēr jāmīl Dieva ”liecības”.
12. Kāpēc ir svarīgi, lai mums būtu bijība pret Jehovu?
12 ”Tevi bijājot, dreb mana miesa, un no Tavām tiesām es bīstos,” atzina psalma sacerētājs. (Psalms 119:120, VDP.) Lai Dievs stiprinātu savus kalpus, ir svarīgi, lai viņiem būtu bijība pret Dievu, ko viņi apliecina, nedarot neko viņam nepieņemamu. Ījabs dzīvoja taisnīgi tāpēc, ka viņam bija dziļa bijība pret Jehovu. (Ījaba 1:1; 23:15.) Dievbijība var palīdzēt arī mums rīkoties Dievam patīkamā veidā, lai kas mums būtu jāiztur. Taču, lai izturētu, ir jāgriežas pie Dieva dedzīgās, ticībā teiktās lūgšanās. (Jēkaba 5:15.)
Lūgsim ticībā
13.—15. a) Kāpēc mēs varam ticēt, ka Dievs atbildēs uz mūsu lūgšanām? b) Kas var notikt, ja mēs nezinām, ko teikt lūgšanā? c) Paskaidrojiet, kā 119. psalma 121. līdz 128. pants lūgšanā var attiekties uz mūsu ”bezvārdu nopūtām”!
13 Mēs varam lūgt ticībā, ka Dievs rīkosies mūsu labā. (Psalms 119:121—128.) Tāpat kā psalma sarakstītājs, mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs atbildēs uz mūsu lūgšanām. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs mīlam Dieva baušļus ”vairāk nekā zeltu, pat vairāk nekā šķīstu zeltu”. Turklāt mēs uzskatām visas viņa ”pavēles par taisnām”. (Psalms 119:127, 128.)
14 Jehova uzklausa mūsu lūgšanas, jo mēs lūdzam ticībā un rūpīgi pildām viņa pavēles. (Psalms 65:3.) Bet ja nu mēs grūtībās esam tik ļoti apmulsuši, ka nezinām, ko lai lūdz Dievam? Tad ”pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām”. (Romiešiem 8:26, 27.) Tādās reizēs Dievs Bībelē rakstītos vārdus var uzlūkot par lūgšanām, kas atbilst mūsu vajadzībām.
15 Bībelē ir rakstīts daudz lūgšanu un domu, kas var attiekties uz mūsu ”bezvārdu nopūtām”. Piemēram, pievērsīsim uzmanību 119. psalma 121. līdz 128. pantam. Iespējams, tur paustās domas atbilst mūsu situācijai. Ja mēs raizējamies, ka mūs apspiedīs un apkrāps, mēs varam lūgt Dievam palīdzību tā, kā to darīja šī psalma sarakstītājs (121.—123. pants). Varbūt mums jāpieņem lēmums ļoti sarežģītā lietā — tad mēs varam lūgt, lai Jehovas gars mums palīdzētu atcerēties un izmantot viņa ”liecības” (124., 125. pants). Kaut arī mēs ”ienīstam ikvienu viltus ceļu”, mums varbūt ir jālūdz Dievam, lai viņš mums palīdzētu nepadoties kārdinājumam pārkāpt viņa likumus (126.—128. pants). Ja mēs katru dienu lasām Bībeli, šādas vērtīgas domas var ataust atmiņā tad, kad sakām lūgšanu Jehovam.
Mums palīdz Jehovas atgādinājumi
16., 17. a) Kāpēc mums ir vajadzīgi Dieva atgādinājumi, un kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret tiem? b) Ko citi varbūt domās par mums, bet kas ir pats svarīgākais?
16 Lai Dievs uzklausītu mūsu lūgšanas un būtu pret mums labvēlīgs, mums jāņem vērā viņa ”liecības” jeb ”atgādinājumi” (NW). (Psalms 119:129—136.) Mēs mēdzam daudz ko aizmirst, tāpēc mums vajadzīgi Jehovas atgādinājumi, kas mums atsauc atmiņā viņa pamācības un norādījumus. Protams, ikreiz, kad pieaug garīgā gaisma un palielinās mūsu izpratne par Dieva vārdiem, mēs jūtam lielu prieku. (Psalms 119:129, 130.) Mēs esam pateicīgi Jehovam arī par to, ka viņš ”apgaismo savu vaigu” pār mums, tas ir, noraugās uz mums atzinīgi, kaut no mūsu acīm ”izplūst asaru upes” tāpēc, ka daudzi pārkāpj viņa likumus. (Psalms 119:135, 136; 4. Mozus 6:25.)
17 Mēs esam pārliecināti, ka Dievs arī turpmāk būs pret mums labvēlīgs, ja mēs paklausīsim viņa taisnīgajiem atgādinājumiem. (Psalms 119:137—144.) Mēs esam Jehovas kalpi, un tāpēc mēs atzīstam viņa tiesības pievērst mūsu uzmanību viņa taisnīgajiem atgādinājumiem un likt tos ievērot. (Psalms 119:138.) Bet kāpēc 119. psalma sacerētājs, kas klausīja Dieva pavēlēm, teica: ”Es esmu mazs un neievērots”? (Psalms 119:141.) Acīmredzot tā par viņu domāja viņa ienaidnieki. Ja mēs nelokāmi paliksim taisnības pusē, daudzi uz mums varbūt raudzīsies ar nicinājumu. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka Jehova būs pret mums labvēlīgs, jo mēs dzīvosim saskaņā ar viņa taisnīgajiem atgādinājumiem.
Mierā un drošībā
18., 19. Ko mēs gūstam, ņemdami vērā Dieva atgādinājumus?
18 Klausīdami Dieva atgādinājumiem, mēs saglabājam ar viņu tuvas attiecības. (Psalms 119:145—152.) Tā kā mēs ņemam vērā Jehovas atgādinājumus, mēs zinām, ka varam no visas sirds viņu piesaukt un viņš mūs uzklausīs. Varbūt mēs pamostamies ”mazā gaismiņā” un lūdzam pēc Jehovas palīdzības, un tas patiešām ir labi, ka izmantojam šo laiku lūgšanai. (Psalms 119:145—147.) Dievs mums ir tuvu arī tāpēc, ka mēs nerīkojamies viņam nepieņemami un uzskatām viņa vārdus par patiesību, tāpat kā to darīja Jēzus. (Psalms 119:150, 151; Jāņa 17:17.) Attiecības ar Jehovu mums dod spēku tagad, un tās mums palīdzēs palikt dzīviem viņa lielajā karā — Armagedonā. (Atklāsmes 7:9, 14; 16:13—16.)
19 Tā kā mēs dziļi cienām Dieva vārdus, mēs izjūtam patiesu drošību. (Psalms 119:153—160.) Pretēji bezdievjiem, mēs neesam atkāpušies no Jehovas atgādinājumiem. Mēs mīlam Dieva pavēles, un tāpēc Dievs mums dāvā savu žēlastību, kas sniedz drošību. (Psalms 119:157—159.) Jehovas atgādinājumi mums palīdz atcerēties, ko viņš no mums prasa konkrētā situācijā. Savukārt Dieva pavēles ir norādījumi, un mēs ar prieku atzīstam mūsu Radītāja tiesības norādīt mums pareizo ceļu. Apzinādamies, ka visi Dieva ”vārdi ir patiesība” un ka nav mūsu spēkos pašiem droši noteikt savu ceļu, mēs ar prieku paklausām Dieva norādījumiem. (Psalms 119:160; Jeremijas 10:23.)
20. Kāpēc mums ”ir liels miers”?
20 Mīlestība pret Jehovas bauslību mums dod lielu mieru. (Psalms 119:161—168.) Vajāšanas mums nespēj laupīt ne ar ko nesalīdzināmo ”Dieva mieru”. (Filipiešiem 4:6, 7.) Mēs tik augstu vērtējam Jehovas ”taisnās tiesas”, ka bieži, ”septiņreiz dienā”, viņu slavējam par to, ka viņš tās devis. (Psalms 119:161—164, LB-65r.) ”Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers,” uzsvēra psalma sarakstītājs, ”un tie nekur neklūp.” (Psalms 119:165.) Ja mēs mīlēsim un ievērosim Jehovas likumus, ne citu cilvēku rīcība, ne arī kāda cita lieta mums neliks ”klupt” garīgā ziņā.
21. Kādi Bībelē rakstīti piemēri liecina, ka problēmām draudzē nav jābūt par klupšanas akmeni?
21 Bībelē stāstīts par daudziem cilvēkiem, kas nepieļāva, ka viņiem kaut kas kļūtu par pastāvīgu klupšanas akmeni. Piemēram, Diotrefa bezdievīgā rīcība nebija klupšanas akmens kristietim Gajam — viņš joprojām ”dzīvoja patiesībā”. (3. Jāņa 1—3, 9, 10.) Pāvils skubināja divas kristietes, Euodiju un Sintihu, ”būt vienprātīgām iekš tā Kunga”, jo viņu starpā acīmredzot bija radušās domstarpības. Saņēmušas palīdzību, viņas droši vien atrisināja savas nesaskaņas un arī turpmāk uzticīgi kalpoja Jehovam. (Filipiešiem 4:2, 3.) Arī mums nav ”jāklūp”, ja draudzē rodas kaut kādas problēmas. Mums ir jādomā par to, kā pašiem pildīt Jehovas pavēles, un jāatceras, ka viņam ir zināmi visi mūsu ceļi. (Psalms 119:168; Salamana Pamācības 15:3.) Tādā gadījumā nekas nespēs uz ilgu laiku laupīt mūsu ”lielo mieru”.
22. a) Ko mēs varēsim darīt, ja paklausīsim Dievam? b) Kādam ir jābūt mūsu viedoklim par dažiem, kas ir ”aizmaldījušies” no kristiešu draudzes?
22 Ja mēs vienmēr paklausīsim Jehovam, mēs varēsim viņu slavēt arī turpmāk. (Psalms 119:169—176.) Dzīvojot saskaņā ar Dieva likumiem, mēs iegūstam garīgu drošību un mūsu ”lūpas teiktin teic” viņam slavu. (Psalms 119:169—171, 174.) Tas ir pats lielākais gods, kāds vien var būt tagadējās pēdējās dienās. 119. psalma sacerētājs vēlējās dzīvot un slavēt Jehovu, bet kaut kādā ziņā, kas Bībelē nav paskaidrots, viņš bija ”maldījies kā pazudusi avs”. (Psalms 119:175, 176.) Daži, kas ir ”aizmaldījušies” no kristiešu draudzes, iespējams, joprojām mīl Dievu un vēlas viņu slavēt. Tāpēc darīsim visu, ko vien varam, lai palīdzētu šādiem cilvēkiem atkal rast garīgo drošību un izjust prieku, ko sagādā iespēja slavēt Jehovu kopā ar viņa tautu. (Ebrejiem 13:15; 1. Pētera 5:6, 7.)
Pastāvīga gaisma uz mūsu ceļiem
23., 24. Ko jūs esat guvuši no 119. psalma?
23 119. psalms mums sniedz daudzējādu labumu. Piemēram, tas palīdz vēl vairāk paļauties uz Dievu, jo tajā teikts, ka patiesi laimīgi ir tie cilvēki, kas ”staigā pēc tā Kunga baušļiem”. (Psalms 119:1.) Šis psalms atgādina, ka visi Dieva ”vārdi ir patiesība”. (Psalms 119:160.) Tas noteikti mums liek ar vēl lielāku cieņu izturēties pret Dieva rakstīto vārdu un cītīgi to studēt. Šī psalma sacerētājs vairākas reizes lūdza Dievam: ”Māci man Tavus likumus!” (Psalms 119:12, 68, 135.) Tāpat viņš lūdza: ”Māci man visu pareizi saprast un atzīt, jo es ticu Taviem baušļiem!” (Psalms 119:66.) Arī mums būtu jālūdz Dievam tas pats.
24 Tie, kas mācās no Jehovas, var iegūt tuvas attiecības ar viņu. Psalma sarakstītājs vairākkārt sevi sauca par Dieva kalpu, un viņš vērsās pie Dieva ar saviļņojošiem vārdiem: ”Tavs es esmu.” (Psalms 119:17, 65, 94, 122, 125; Romiešiem 14:8.) Kalpot Jehovam, slavēt viņu un liecināt par viņu ir liels gods. (Psalms 119:7.) Ikviens Valstības sludinātājs var būt pārliecināts, ka Jehova viņu atbalstīs un svētīs viņa kalpošanu, ja viņš vienmēr paļausies uz Jehovas vārdu un ļaus tam apgaismot viņa ceļus.
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc ir vajadzīgs prieks par Dieva vārdu?
• Kā Dieva vārds mūs stiprina?
• Kā mums palīdz Jehovas atgādinājumi?
• Kāpēc Jehovas kalpi izjūt drošību un mieru?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 16. lpp.]
Dieva vārds ir garīgās gaismas avots
[Attēls 17. lpp.]
Ja mēs mīlam Jehovas ”liecības”, viņš mūs neuzskatīs par ”sārņiem”
[Attēli 18. lpp.]
Ja mēs ik dienas lasām Bībeli, lūgšanās mums var ataust atmiņā vērtīgas domas no tās