Pārāk daudz informācijas?

Kāds precēts pāris sēdēja liedagā, lūkodamies uz mēnesi, kas mirdzēja pie Rietumāfrikas naksnīgajām debesīm. ”Cik daudz cilvēki jau zina par mēnesi, un cik daudz par to vēl var uzzināt?” prātoja vīrs.

Sieva sacīja: ”Iedomājies, ka mēs spētu vērot zemeslodi tā, kā mēs tagad vērojam mēnesi. Cik gan daudz cilvēki jau zina par Zemi, un cik daudz par to vēl var uzzināt? Tikai padomā — ne vien Zeme riņķo ap Sauli, bet visa Saules sistēma atrodas nepārtrauktā kustībā. Tas nozīmē, ka mēs, iespējams, nekad vairs otrreiz nenonāksim tieši šajā pašā Visuma punktā. Patiesībā mēs savu pašreizējo atrašanās vietu Visumā zinām tikai attiecībā pret mums zināmajiem debess ķermeņiem. Mēs par daudzām lietām zinām tik daudz, taču savā ziņā mēs pat nezinām, kur atrodamies!”

MINĒTĀ saruna liek domāt par vairākām pamatpatiesībām. Šķiet, ir pieejams tik daudz jaunas informācijas. Ikviens no mums ik dienas uzzina kaut ko jaunu. Taču neatkarīgi no tā, cik daudz mēs uzzinām, mēs nespējam uzzināt visu, ko vēlētos.

Līdztekus cilvēku iespējām iegūt jaunu informāciju ievērojami ir palielinājušās iespējas saglabāt informāciju. Modernās tehnoloģijas ļauj paglābt no aizmirstības milzīgu daudzumu cilvēces uzkrāto zināšanu. Datoru cietajos diskos tagad ir iespējams saglabāt tik daudz informācijas, ka bija jādarina jauni termini, lai aprakstītu to ietilpību. Vienkāršs kompaktdisks var saturēt ārkārtīgi daudz informācijas; tā atmiņa var būt 680 megabaitu vai pat vairāk. Parastā DVD diskā ir iespējams saglabāt pat septiņreiz vairāk informācijas, un parādās aizvien ietilpīgāki diski.

Mūsdienās cilvēku iespējas izplatīt informāciju ir gandrīz neaptveramas. Rotācijas iespiedmašīnas darbojas neticamā ātrumā, iespiežot laikrakstus, žurnālus un grāmatas. Cilvēku, kas lieto internetu, no bezgalīga informācijas daudzuma šķir vien daži peles klikšķi. Jau minētajos un vēl daudzos citos veidos informācija izplatās ātrāk, nekā ir iespējams ar to iepazīties. Informācijas daudzums nereti tiek salīdzināts ar jūru — tās ir tik daudz, ka mums, tēlaini izsakoties, jāmācās tajā peldēt, bet nav jāmēģina to izdzert. Neaptveramais pieejamās informācijas daudzums liek mums būt apdomīgiem informācijas izvēlē.

 Taču ir vēl kāds iemesls uzmanīgi izvēlēties informāciju: liela daļa pieejamās informācijas ne vienmēr ir noderīga. Vēl vairāk, liela daļa no tās ir pat nevēlama un to nav vērts uzzināt. Jāpatur prātā, ka zināšanas ir saistītas ar informāciju — vai nu noderīgu, vai nevērtīgu. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka ne mazums informācijas, ko daudzi uzskata par patiesu, īstenībā nav precīza. Bieži gadās, ka pat cienījamu un ievērojamu cilvēku izteikumi vēlāk izrādās kļūdaini un nepatiesi. Piemēram, varam padomāt par senās Efesas pilsētas rakstvedi, kurš noteikti tika uzskatīts par labi informētu amatpersonu. Viņš reiz izsaucās: ”Vai ir kāds cilvēks, kas nezinātu, ka Efezas pilsēta ir varenās Artemidas un no debesīm nokritušā tēla sargātāja?” (Apustuļu darbi 19:35, 36.) Kaut arī šajā apgalvojumā ietvertā informācija, šķiet, visiem bija zināma un daudzi to pat uzskatīja par neapšaubāmu, tā nebija patiesa un minētais tēls nebija nokritis no debesīm. Bībelē kristieši pamatoti ir brīdināti sargāties no ”nepareizi tā dēvētās atziņas”. (1. Timotejam 6:20.)

Neapstrīdams iemesls būt apdomīgiem informācijas izvēlē ir tas, ka cilvēku dzīve pašlaik ir diezgan īsa. Lai cik gadu mums būtu, visticamāk, ir daudz tādu jomu, kuras mēs vēlētos iepazīt, tomēr realitāte ir tāda, ka mēs vienkārši nedzīvojam pietiekami ilgi, lai paspētu uzzināt visu, ko vēlamies.

Vai situācija kādreiz mainīsies? Vai ir kādas zināšanas, kas ļautu ievērojami pagarināt mūžu, pat dot mūžīgu dzīvi? Vai šādas zināšanas ir pieejamas jau tagad? Ja ir, vai tās ir pieejamas visiem? Vai pienāks laiks, kad visa pieejamā informācija būs patiesa? Raksta sākumā minētais pāris ir atradis pārliecinošas atbildes uz šiem jautājumiem, un arī jūs to varat. Izlasiet, lūdzu, nākamo rakstu, kurā būs pastāstīts par izredzēm apgūt jaunas zināšanas mūžīgi.