Kas tiks piecelti no nāves?
Kas tiks piecelti no nāves?
”Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi un nāks ārā.” (JĀŅA 5:28, 29.)
1. Ko neparastu Mozus dzirdēja pie degošā ērkšķu krūma, un kas vēlāk atsaucās uz šiem vārdiem?
PIRMS vairāk nekā 3500 gadiem notika kaut kas ļoti neparasts. Mozus ganīja patriarha Jetrus aitas, kad netālu no Horeba kalna uguns liesmā, kas izšāvās no ērkšķu krūma, viņam parādījās Jehovas eņģelis. ”Viņš redzēja: ērkšķu krūms dega ugunīs, bet nesadega,” rakstīts 2. Mozus grāmatā. Tad no ērkšķu krūma atskanēja balss, kas viņu uzrunāja. ”Es esmu tava tēva Dievs,” balss teica, ”Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs, Jēkaba Dievs.” (2. Mozus 3:1—6.) Vēlāk, mūsu ēras pirmajā gadsimtā, uz šiem vārdiem atsaucās Dieva Dēls — Jēzus.
2., 3. a) Kas gaida Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu? b) Kādi jautājumi rodas?
2 Jēzus sarunājās ar dažiem saducejiem, kas neticēja augšāmcelšanai. Viņš teica: ”Ka mirušie celsies augšām, uz to arī Mozus aizrādījis stāstā par ērkšķu krūmu, kur viņš Dievu sauc par Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievu. Tā tad Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo viņa priekšā visi ir dzīvi.” (Lūkas 20:27, 37, 38.) Ar šiem vārdiem Jēzus apstiprināja, ka no Dieva viedokļa jau sen mirušie Ābrahāms, Īzāks un Jēkabs joprojām ir dzīvi Dieva atmiņā. Viņi, tāpat kā Ījabs, gaida, kad beigsies viņu ”klausība” — nāves miegs. (Ījaba 14:14, NW.) Dieva jaunajā pasaulē viņi tiks piecelti no nāves.
3 Bet kas gaida miljardiem citu cilvēku, kas miruši visā cilvēces vēsturē? Vai arī viņi tiks celti augšā? Pirms šī jautājuma noskaidrošanas uzzināsim, kas Bībelē teikts par to, kur nonāk mirušie.
Kur atrodas mirušie?
4. a) Kur nonāk mirušie? b) Kas ir apzīmēts ar vārdu šeōl?
4 Bībelē teikts, ka mirušie ”vispār nezina vairāk nekā”. Pēc nāves nav jācieš elles ugunīs un nav jāmokās, gaidot limbā, — mirušie atgriežas pīšļos. Tāpēc Bībelē ir ieteikts: ”Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē [senebreju valodā šeōl], kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:5, 10; 1. Mozus 3:19.) Daudzas reliģijas māca, ka mirušie joprojām ir dzīvi, bet, kā liecina Dieva iedvesmotie Raksti, tie, kas atrodas vietā, kura senebreju valodā saukta par šeōl, ir miruši, bez apziņas. Ar vārdu šeōl ir apzīmēts simbolisks cilvēces kopējais kaps.
5., 6. Kur pēc nāves nonāca Jēkabs, un kam viņš pievienojās?
5 Bībeles senebreju oriģinālā vārds šeōl pirmoreiz parādās 1. Mozus grāmatas 37. nodaļas 35. pantā. Kad patriarhs Jēkabs domāja, ka viņa mīļais dēls Jāzeps ir miris, viņš negribēja, ka viņu mierina, un izsaucās: ”Sērodams es sekošu savam dēlam uz pazemi [šeōl]!” Jēkabs vēlējās nomirt un atrasties kapā. Vēlāk, kad bija uznācis liels bads, deviņi no Jēkaba vecākajiem bērniem gribēja aizvest uz Ēģipti Benjamīnu, viņa jaunāko dēlu, taču Jēkabs to neļāva. Viņš teica: ”Manam dēlam nebūs iet ar jums, jo viņa īstais brālis ir miris un viņš ir viens pats atlicies. Ja ceļā, kuŗā jūs dodaties, ar viņu kas notiek, tad jūs manus sirmos matus ar skumjām novestu pazemē [šeōl].” (1. Mozus 42:36, 38.) Abos gadījumos redzams, ka ir runa par nāvi, nevis par pēcnāves dzīvi.
6 1. Mozus grāmatā stāstīts, ka Jāzeps sāka visā Ēģiptē pārzināt pārtikas sadali, līdz ar to Jēkabs varēja pārcelties uz turieni un satikt savu mīļo dēlu. Jēkabs palika šajā zemē līdz savai nāvei 147 gadu vecumā, un pēc tam saskaņā ar viņa pirmsnāves vēlēšanos viņa dēli paņēma viņa mirstīgās atliekas un apglabāja Kanaānā, Makpelas alā. (1. Mozus 47:28; 49:29—31; 50:12, 13.) Tā Jēkabs pievienojās savam tēvam Īzākam un vectēvam Ābrahāmam.
”Piepulcināts saviem tēviem”
7., 8. a) Kur pēc nāves nonāca Ābrahāms? Paskaidrojiet! b) Kas liecina, ka arī citi pēc nāves nonāca simboliskajā vietā ar apzīmējumu šeōl?
7 Kad Jehova bija slēdzis derību ar Ābrahāmu un apsolījis tam daudz pēcnācēju, viņš pavēstīja, kas notiks ar Ābrahāmu. Jehova teica: ”Tu noiesi mierā pie saviem tēviem, un sirmā vecumā tu tapsi aprakts.” (1. Mozus 15:15.) Tieši tā arī notika. 1. Mozus grāmatas 25. nodaļas 8. pantā rakstīts: ”Viņš aizmiga un nomira lielā vecumā, pēc nodzīvotas dzīves, sirmgalvis būdams, un tika piepulcināts saviem tēviem.” Kas bija šie ”tēvi”? 1. Mozus grāmatas 11. nodaļā, no 10. līdz 26. pantam, ir nosaukti Ābrahāma priekšteči, sākot ar Noas dēlu Šemu. Tātad Ābrahāms pēc nāves tika piepulcināts tiem, kas jau dusēja simboliskajā vietā, kuru senebreju valodā apzīmēja ar vārdu šeōl.
8 Vārdi ”piepulcināts saviem tēviem” (vai ”savai tautai”) Ebreju rakstos ir sastopami samērā bieži. Ir loģiski secināt, ka Ābrahāma dēls Ismaēls un Mozus brālis Ārons arī nonāca tajā pašā simboliskajā vietā, kur gaida augšāmcelšanu. (1. Mozus 25:17; 4. Mozus 20:23—29.) Tātad arī Mozus nonāca turpat, lai gan neviens nezināja viņa kapa vietu. (4. Mozus 27:13; 5. Mozus 34:5, 6.) Turpat kopā ar veselu izraēliešu tautas paaudzi pēc nāves nonāca arī Jozua, kas bija vadījis izraēliešus pēc Mozus nāves. (Soģu 2:8—10.)
9. a) Kā Bībele liecina, ka ar senebreju vārdu šeōl un ar grieķu vārdu haidēs tika apzīmēts viens un tas pats? b) Kādas izredzes ir tiem, kas atrodas šajā simboliskajā vietā?
9 Daudzus gadsimtus vēlāk par divpadsmit izraēliešu cilšu ķēniņu kļuva Dāvids. Kad viņš nomira, viņš ”apgūlās pie saviem tēviem”. (1. Ķēniņu 2:10.) Kur viņš nonāca? Interesanti, ka mūsu ēras 33. gadā, Piecdesmitās dienas svētkos, apustulis Pēteris, runājot par Dāvida nāvi, citēja 16. psalma 10. pantu: ”Tu manu dvēseli nepametīsi nāves varā [šeōl].” Pieminējis, ka Dāvids joprojām guļ kapā, Pēteris šos vārdus attiecināja uz Jēzu un sacīja, ka Dāvids, ”to paredzēdams, ir runājis par Kristus augšāmcelšanos: viņš nepalika pazemē [grieķu valodā haidēs], un viņa miesa neredzēja satrūdēšanu. Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki.” (Apustuļu darbi 2:29—32.) Pēteris šeit lietoja grieķu vārdu haidēs, kas pēc nozīmes atbilst senebreju vārdam šeōl. Tātad cilvēki, kas atrodas simboliskajā vietā ar apzīmējumu haidēs, ir tādā pašā stāvoklī kā tie, kas atrodas simboliskajā vietā ar apzīmējumu šeōl — viņi dus, gaidīdami augšāmcelšanos.
Vai cilvēces kopējā kapā atrodas arī netaisnie?
10., 11. Kāpēc mēs varam teikt, ka daudzi netaisnie pēc nāves nonāk simboliskajā vietā, ko apzīmē ar vārdiem šeōl un haidēs?
10 Pēc tam kad Mozus bija izvedis Izraēla tautu no Ēģiptes, tuksnesī notika sacelšanās. Mozus lika tautai nošķirties no sacelšanās vadoņiem, Koraha, Dātana un Abirāma, jo tiem bija jāmirst. Viņš paskaidroja: ”Ja šie te mirs cilvēciskā nāvē, kā mirst visi cilvēki, un tiks piemeklēti tikai ar cilvēciskiem piemeklējumiem, tad tas Kungs mani nav sūtījis; bet ja tas Kungs ko jaunu rādīs, ko Viņš vēl līdz šim nav rādījis, un zeme atvērs savu muti, un tā tos aprīs līdz ar visu, kas tiem pieder, ka tie dzīvi nogrimst ellē [šeōl], — tad tikai ar šo jūs atzīsit, ka šie vīri ir to Kungu nicinājuši!” (4. Mozus 16:29, 30.) Daļu no dumpiniekiem aprija zeme, daļu — Korahu un 250 levītus — aprija uguns, un viņi visi nonāca simboliskajā vietā, ko apzīmē ar vārdiem šeōl un haidēs. (4. Mozus 26:10, NW.)
11 Šimejs, kas bija lādējis ķēniņu Dāvidu, saņēma sodu no Dāvida pēcteča Salamana. ”Tu viņu neturi vis par tik nevainīgu,” Dāvids teica Salamanam, ”jo tu esi gudrs vīrs, bet tu pats zini, kā ar viņu rīkoties, lai tas savās vecuma dienās nonāk ar asinīm aptraipītiem sirmiem matiem mirušo valstībā [šeōl].” Salamans lika Benajam sodīt Šimeju ar nāvi. (1. Ķēniņu 2:8, 9, 44—46.) Vēl viens cilvēks, kam Benaja izpildīja nāves spriedumu, bija kādreizējais Izraēlas karaspēka virspavēlnieks Joābs. Arī viņš ”neaizgāja mierā sava mūža vakarā mirušo valstībā [šeōl]”. (1. Ķēniņu 2:5, 6, 28—34.) Šie abi piemēri apstiprina, cik patiesi ir Dieva iedvesmotie vārdi, ko kādā psalmā teica Dāvids: ”Lai bezdievīgos aizrauj pazeme [šeōl], lai nogrimst tajā visas tautas, kas Dievu aizmirsušas!” (Psalms 9:18.)
12. Kas bija Ahitofels, un kur viņš pēc nāves nonāca?
12 Ahitofels bija Dāvida personiskais padomdevējs. Ahitofela padomus vērtēja tik augstu, ka tos uzskatīja par līdzvērtīgiem paša Jehovas padomiem. (2. Samuēla 16:23.) Diemžēl šis cilvēks, kam tik ļoti uzticējās, kļuva par nodevēju un pievienojās Dāvida dēla Absaloma vadītajam dumpim. Dāvids acīmredzot domāja tieši par šo nodevību, kad rakstīja: ”Tas nav ienaidnieks, kas mani nievā, to es varētu panest; tas nav mans nīdētājs, kas saslejas pret mani, — no viņa es paslēptos.” Dāvids turpināja: ”Lai nāve viņus aizrauj, ka viņi dzīvi nobrauc ellē [šeōl]! Jo ļaunums mīt viņu namos, viņu sirdīs.” (Psalms 55:13—16.) Pēc nāves Ahitofels un viņa sabiedrotie nonāca simboliskajā vietā ar apzīmējumu šeōl.
Kas ir pelnījuši mūžīgu iznīcību?
13. Kāpēc Jūda ir nosaukts par ”pazušanas dēlu”?
13 Pievērsīsim uzmanību tam, ko pieredzēja lielākais Dāvids — Jēzus Kristus. Jūda Iskariots, viens no viņa divpadsmit apustuļiem, tāpat kā Ahitofels kļuva par nodevēju. Jūdas nodevība bija daudz smagāks grēks nekā Ahitofela grēks, jo Jūda nodeva Dieva vienpiedzimušo Dēlu. Neilgi pirms savas dzīves beigām uz zemes Dieva Dēls lūgšanā teica par saviem sekotājiem: ”Kamēr es biju pie viņiem, es tos uzturēju tavā vārdā, ko tu man esi devis, un pasargāju tos, ka neviens nav pazudis kā vien pazušanas dēls, lai raksti piepildītos.” (Jāņa 17:12.) Nosaucot Jūdu par ”pazušanas dēlu”, Jēzus norādīja, ka Jūdam pēc nāves vairs nav nekādu cerību atgriezties dzīvē, viņš nepalika Dieva atmiņā. Jūda pēc nāves nonāca simboliskā vietā, kas Bībelē grieķu valodā ir apzīmēta ar vārdu geenna. Kas ar to ir domāts?
14. Kas ir domāts ar vārdu geenna?
14 Jēzus izteica bargu nosodījumu sava laika reliģiskajiem vadītājiem, jo tie ikvienu no saviem mācekļiem padarīja par ”elles [geenna] bērnu”. (Mateja 23:15.) Jēzus klausītājiem šis vārds bija pazīstams, jo geenna jeb Hinoma ieleja bija atkritumu izgāztuve, kur izmeta arī ar nāvi sodītu noziedznieku līķus, jo tos uzskatīja par apbedīšanas necienīgiem. Jēzus jau agrāk bija lietojis līdzīgu izteicienu savā Kalna runā, kur latviešu valodas Bībelē lasāms vārds ”elle”. (Mateja 5:29, 30.) Jēzus vārdu simboliskā nozīme viņa klausītājiem bija pilnīgi skaidra: viņš runāja par pilnīgu iznīcību bez cerības uz augšāmcelšanu. Bet vai simboliskajā iznīcības vietā ir nonācis ne vien Jūda Iskariots, bet arī kādi citi?
15., 16. Kas pēc nāves nonāca simboliskajā vietā, kas apzīmēta ar vārdu geenna, un kāpēc?
15 Pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, bija radīti nevainojami. Kad viņi grēkoja, viņi to darīja apzināti. Viņi bija varējuši izvēlēties vai nu mūžīgu dzīvi, vai nāvi, un viņi izlēma nepaklausīt Dievam un nostāties Sātana pusē. Viņiem nav izredžu gūt labumu no Kristus izpirkuma upura, jo viņi atrodas simboliskajā vietā, kas apzīmēta ar vārdu geenna.
16 Ādama pirmdzimtais dēls Kains nogalināja savu brāli Ābelu un pēc tam dzīvoja bēguļojot. Apustulis Jānis par Kainu rakstīja, ka viņš ”bija no ļaunā”. (1. Jāņa 3:12.) Ir pamats secināt, ka viņš nonāca ”ellē” (geenna) — tajā pašā simboliskajā vietā, kur viņa vecāki. (Mateja 23:33, 35.) Viņa situācija ir krasā pretstatā taisnā Ābela situācijai. ”Ticības spēkā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains; tās dēļ par viņu ir liecināts, ka viņš ir taisns, kā Dievs par viņa dāvanām ir liecinājis,” rakstīja Pāvils, ”tās dēļ viņš vēl runā, kaut arī miris.” (Ebrejiem 11:4.) Tātad Ābels patlaban atrodas cilvēces kopējā kapā un gaida augšāmcelšanu.
”Pirmā augšāmcelšanās” un ”labāka augšāmcelšanās”
17. a) Kas tagadējā ”pēdējā laikā” nonāk simboliskajā vietā, ko apzīmē ar vārdu šeōl? b) Kādas izredzes ir divām cilvēku grupām?
17 Daudzi, kas lasa šo rakstu, noteikti vēlas zināt, kādā situācijā atrodas tie, kas nomirst tagad — ”pēdējā laikā”. (Daniēla 8:19.) Atklāsmes grāmatas 6. nodaļā ir aprakstīti četri jātnieki, kas izjāj šajā laikā. Pēdējam jātniekam ir vārds ”nāve”, un tam seko ”elle” (grieķu valodā haidēs). Tātad daudzi, kas iepriekšējo jātnieku darbības dēļ nomirst pāragrā nāvē, nonāk simboliskajā vietā ar apzīmējumu haidēs, no kurienes viņi tiks celti augšā, lai dzīvotu Dieva jaunajā pasaulē. (Atklāsmes 6:8.) Ko var secināt? Kādas izredzes ir cilvēkiem, kas atrodas simboliskajā vietā ar apzīmējumu šeōl (haidēs), un kādas — tiem, kas atrodas simboliskajā vietā ar apzīmējumu geenna? Pirmos gaida augšāmcelšana, bet otros — mūžīga iznīcība jeb nebūtība.
18. Kādas izredzes ir saistītas ar ”pirmo augšāmcelšanos”?
18 Apustulis Jānis rakstīja: ”Svētlaimīgs un svēts ir tas, kam daļa pie pirmās augšāmcelšanās. Pār tādiem otrai nāvei nav varas; bet tie būs Dieva un Kristus priesteŗi un valdīs kopā ar viņu tūkstoš gadu.” Tie, kas būs Kristus līdzvaldnieki, saņem ”pirmo augšāmcelšanos”. Bet uz ko var cerēt pārējie cilvēki? (Atklāsmes 20:6.)
19. Ko dos ”labāka augšāmcelšanās”?
19 Jau no Dieva kalpu Elijas un Elīsas dienām cilvēkiem ir atdota dzīvība ar augšāmcelšanas palīdzību. ”Sievas savus mirušos atguvušas ar augšāmcelšanos,” rakstīja Pāvils un turpināja: ”Bet citi tika mocīti, nepieņemdami atsvabināšanu, lai iegūtu [”labāku”, JDV] augšāmcelšanos.” Dievam uzticīgie cilvēki gaidīja augšāmcelšanu, kas nevis paildzinās viņu mūžu par dažiem gadiem, bet gan dos izredzes uz mūžīgu dzīvi! Tā patiešām būs ”labāka augšāmcelšanās”. (Ebrejiem 11:35.)
20. Par ko būs runa nākamajā rakstā?
20 Ja tagad, kamēr Jehova vēl nav darījis galu ļaunajai pasaulei, mēs nomirsim, līdz mūža galam palikuši viņam uzticīgi, mēs saņemsim ”labāku augšāmcelšanos” — labāku tajā ziņā, ka pēc šīs augšāmcelšanas būs iespējams dzīvot mūžīgi. Jēzus teica: ”Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.) Nākamajā rakstā būs vēl sīkāk runāts par to, ar kādu nolūku cilvēki tiks piecelti no nāves, un par to, kā šī cerība mums palīdz saglabāt uzticību Dievam un būt pašaizliedzīgiem.
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc Bībelē ir teikts, ka Jehova ir ”dzīvo Dievs”?
• Kādā stāvoklī ir tie, kas atrodas simboliskajā vietā, kura apzīmēta ar vārdu šeōl?
• Kādas izredzes ir tiem, kas atrodas simboliskajā vietā, kura apzīmēta ar vārdu geenna?
• Ko dos ”labāka augšāmcelšanās”?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 15. lpp.]
Tāpat kā Ābrahāmu, arī pārējos, kas atrodas simboliskajā cilvēces kopējā kapā, gaida augšāmcelšana
[Attēli 16. lpp.]
Kāpēc Ādams, Ieva, Kains un Jūda Iskariots ir pelnījuši mūžīgu iznīcību?