Iepazīt Jehovas ceļu

”Liec man zināt tavu ceļu, lai es Tevi zinātu.” (2. MOZUS 33:13.)

1., 2. a) Kāpēc Mozus rīkojās tik krasi, kad ieraudzīja, cik nežēlīgi kāds ēģiptietis izturējās pret ebreju? b) Kas Mozum bija jāiemācās, lai Jehova varētu viņu izmantot kalpošanā?

MOZUS bija uzaudzināts faraona namā un mācīts Ēģiptes augstmaņu gudrībās, tomēr viņš apzinājās, ka nav ēģiptietis. Mozus bija piedzimis ebreju ģimenē. Kad viņš bija apmēram četrdesmit gadu vecs, viņš devās apraudzīt savus brāļus, Izraēla bērnus. Ieraudzījis, cik nežēlīgi kāds ēģiptietis izturas pret vienu no ebrejiem, Mozus nespēja palikt vienaldzīgs un nosita ēģiptieti. Mozus izlēma nostāties Jehovas tautas pusē un domāja, ka Jehova ar viņa starpniecību glābj viņa brāļus. (Apustuļu darbi 7:21—25; Ebrejiem 11:24, 25.) Kad šis notikums nāca gaismā, Ēģiptes valdnieka nams sāka uzskatīt Mozu par noziedznieku, un Mozum bija jābēg, lai glābtu savu dzīvību. (2. Mozus 2:11—15.) Ja Mozus gribēja, lai Jehova viņu izmantotu savu nodomu īstenošanā, viņam bija labāk jāiepazīst Jehovas ceļš. Vai viņš ļāva, lai Jehova viņu mācītu? (Psalms 25:9.)

² Nākamos 40 gadus Mozus dzīvoja tālu prom no savas tautas un ganīja aitas. Viņš neļāva sevi pārņemt rūgtumam tāpēc, ka viņa tautas brāļi, pēc visa spriežot, nebija sapratuši viņa centienus, un viņš pakļāvās tam, ko Dievs pieļāva. Lai gan pagāja daudzi gadi, kuru laikā Mozus nesaņēma nekādu acīmredzamu atzinību, viņš ļāva, lai Jehova veidotu viņa personību. Vēlāk, svētā gara vadīts, viņš rakstīja: ”Šis vīrs, Mozus, bija ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes,” — tie bija vārdi, ko iedvesmoja Dievs, nevis ko Mozus pats izdomāja, vērtēdams sevi. (4. Mozus 12:3.) Jehova Mozu izmantoja patiesi izcilā veidā. Ja arī mēs būsim lēnprātīgi un pazemīgi, Jehova mūs svētīs. (Cefanjas 2:3.)

Mozus saņem uzdevumu

3., 4. a) Ko Jehova uzdeva Mozum? b) Kādu palīdzību Mozus saņēma?

³ Kādu dienu Sinaja pussalā pie Horeba kalna Mozu uzrunāja eņģelis, kas pārstāvēja Jehovu. Eņģelis Mozum teica Jehovas vārdus: ”Vērodams esmu vērojis manas tautas bēdas, kādas tai ir Ēģiptē. Viņas brēkšanu par saviem spaidītājiem Es esmu dzirdējis un zinu viņu ciešanas. Es esmu nolaidies, lai viņus izglābtu no ēģiptiešu rokām un tos izvestu no šīs zemes uz labu un plašu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek.” (2. Mozus 3:2, 7, 8.) Jehova gribēja uzticēt Mozum lielu darbu, bet tas bija jāveic tādā veidā, kā to vēlējās Jehova.

⁴ Jehovas eņģelis turpināja: ”Tad nu ej! Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved manu tautu no Ēģiptes!” Mozus vilcinājās — viņš nejutās piemērots šādam uzdevumam, un, ja viņam būtu bijis jāpaļaujas tikai uz savām spējām, viņš nemaz nespētu to paveikt. Taču Jehova iedrošināja Mozu: ”Es būšu ar tevi.” (2. Mozus 3:10—12.) Jehova deva Mozum spēju darīt brīnumainas zīmes, kurām bija jāliecina, ka viņu tiešām ir sūtījis Dievs Jehova. Kopā ar Mozu bija jāiet Āronam, kas runātu Mozus vietā. Jehova apsolīja viņiem mācīt, kas viņiem jāsaka un jādara. (2. Mozus 4:1—17.) Vai Mozus pildīja uzdoto?

5. Kā izraēlieši izturējās pret Mozu?

 ⁵ Sākumā izraēliešu vecaji ticēja Mozum un Āronam. (2. Mozus 4:29—31.) Taču drīz vien ”israēliešu uzraugi” sāka Mozum un viņa brālim pārmest: ”Jūs mūs esat darījuši par vainīgiem faraona un viņa kalpu acīs.” (2. Mozus 5:19—21; 6:9.) Vēlāk, kad izraēlieši bija devušies prom no Ēģiptes, viņi ar satraukumu pamanīja, ka viņiem pakaļ dzenas ēģiptieši kara ratos. Redzēdami priekšā Sarkano jūru un aiz muguras kara ratus, izraēlieši jutās kā slazdā un sāka vainot Mozu. Kā jūs būtu rīkojušies šādā situācijā? Kaut arī izraēliešiem nebija laivu, Mozus, paklausot Jehovas norādījumam, lika viņiem būt gataviem doties ceļā. Tad Dievs lika pašķirties Sarkanās jūras ūdeņiem, tā ka izraēlieši varēja tai pāriet pāri sausām kājām. (2. Mozus 14:1—22.)

Kam bija vēl lielāka nozīme nekā atbrīvošanai

6. Ko Jehova uzsvēra, kad deva uzdevumu Mozum?

⁶ Dodot Mozum uzdevumu, Jehova uzsvēra, cik liela nozīme ir viņa vārdam. Bija ļoti svarīgi cienīt šo vārdu un personu, kam tas pieder. Kad Mozus jautāja Jehovam par viņa vārdu, Jehova teica: ”ES BŪŠU, KAS ES BŪŠU.” (LB-1825.) Mozum bija jāsaka Izraēla bērniem: ”Tas Kungs [”Jehova”, NW], jūsu tēvu Dievs: Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs mani ir sūtījis pie jums.” Jehova piebilda: ”Tas ir mans vārds mūžīgi, to atcerieties uz cilšu ciltīm.” (2. Mozus 3:13—15.) Dieva kalpi visā pasaulē joprojām viņu pazīst ar šo vārdu — Jehova. (Jesajas 12:4, 5; 43:10—12.)

7. Ko Dievs lika Mozum darīt, kaut arī faraons bija ļoti augstprātīgs?

⁷ Pēc tam Mozus un Ārons Jehovas vārdā paziņoja savu vēsti faraonam. Bet faraons augstprātīgi sacīja: ”Kas ir ”Tas Kungs,” ka man būtu viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls; es nepazīstu ”to Kungu”, un arī Israēlu es neatlaidīšu.” (2. Mozus 5:1, 2.) Faraons ar savu rīcību pierādīja, ka viņa sirds ir nocietināta un ka viņš ir melīgs, taču Jehova lika Mozum doties pie faraona vairākkārt. (2. Mozus 7:14—16, 20—23, 26, 27; 8:16.) Mozus redzēja, ka faraonu tas kaitināja. Viņš varēja domāt: kāda gan jēga vēlreiz runāt ar faraonu? Izraēlieši gaidīja atbrīvošanu, bet faraons nelokāmi palika pie sava un atteicās viņus atlaist. Kā jūs būtu rīkojušies šādā situācijā?

8. Ko deva Jehovas rīcība gadījumā ar faraonu, un kā šiem senajiem notikumiem jāiespaido mūs?

⁸ Mozus paziņoja vēl vienu vēsti: ”Tā saka tas Kungs, ebrēju Dievs: ”Atlaid manu tautu, ka tā Man kalpotu.”” Dievs teica arī šādus vārdus: ”Jau tagad Es varētu izstiept savu roku un sist tevi un tavu tautu ar mēri, ka jūs tiktu izdeldēti no zemes virsus. Bet Es esmu tevi patiesi tāpēc taupījis, lai parādītos mans spēks un lai mans vārds tiktu teikts visā zemē.” (2. Mozus 9:13—16.) Grasīdamies sodīt ietiepīgo faraonu, Jehova bija paredzējis parādīt savu spēku tādā veidā, lai to ņemtu vērā visi, kas nevēlas viņam pakļauties. Pie tiem pieder arī Sātans Velns,  ko Jēzus Kristus vēlāk nosauca par ”šīs pasaules valdnieku”. (Jāņa 14:30; Romiešiem 9:17—24.) Kā jau Jehova bija paredzējis, viņa vārds tika teikts pa visu pasauli. Viņa pacietības dēļ izglābās izraēlieši un ”pūlis svešu”, kas arī bija sākuši pielūgt Jehovu. (2. Mozus 9:20, 21; 12:37, 38.) Kopš tā laika Jehovas vārda daudzināšana vēl miljoniem cilvēku ir palīdzējusi nostāties patiesās pielūgsmes pusē.

Mozum jāvada nepaklausīga tauta

9. Kā Mozus tautieši apliecināja necieņu pret Jehovu?

⁹ Ebreji zināja Dieva vārdu. Mozus lietoja šo vārdu, kad uzrunāja ebrejus, bet viņi ne vienmēr izturējās ar cieņu pret personu, kam pieder šis vārds. Kas notika drīz pēc tam, kad Jehova brīnumainā veidā bija atbrīvojis izraēliešus no ēģiptiešu jūga, bet viņi nevarēja uzreiz atrast labu dzeramo ūdeni? Viņi kurnēja pret Mozu. Pēc tam viņi žēlojās par ēdienu. Mozus brīdināja tautu, ka tā kurn nevis pret viņu un Āronu, bet pret Jehovu. (2. Mozus 15:22—24; 16:2—12.) Pie Sinaja kalna Jehova deva izraēliešiem bauslību un ļāva viņiem skatīt pārdabiskas parādības. Taču viņi nepaklausīja Jehovam — viņi izveidoja zelta teļu, sāka to pielūgt un paziņoja, ka svin ”svētkus tam Kungam”. (2. Mozus 32:1—9.)

10. Kāpēc kristiešu draudzes pārraugi pievērš īpašu uzmanību 2. Mozus grāmatas 33. nodaļas 13. pantā rakstītajam Mozus lūgumam?

¹⁰ Kā Mozus varēja vadīt tautu, ko pats Jehova nosauca par spītīgiem ļaudīm? Mozus lūdza Jehovam: ”Ja es esmu labvēlību atradis tavās acīs, tad, lūdzams, liec man zināt tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast žēlastību tavās acīs.” (2. Mozus 33:13.) Tagadējās Jehovas tautas locekļi ir daudz pazemīgāki nekā senie izraēlieši, tomēr arī kristiešu draudzes pārraugi lūdz Jehovam: ”Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas!” (Psalms 25:4.) Zināšanas par Jehovas ceļiem palīdz pārraugiem dažādās situācijās rīkoties saskaņā ar Bībeli un tā, kā tas atbilst Jehovas personībai.

Ko Jehova prasa no savas tautas

11. Kādus norādījumus Jehova deva Mozum, un kāpēc mums ir jāpievērš tiem uzmanība?

¹¹ Sinaja kalnā Jehova paziņoja, ko viņš prasa no savas tautas. Vēlāk Mozus saņēma divas plāksnes, uz kurām bija uzrakstīti desmit baušļi. Kad viņš kāpa nost no kalna, viņš ieraudzīja, ka izraēlieši pielūdz zeltā izlietu teļu, un dusmās nometa plāksnes zemē, sasizdams tās gabalos. Jehova vēlreiz uzrakstīja desmit baušļus uz Mozus izkaltām akmens plāksnēm. (2. Mozus 32:19; 34:1.) Tie bija tie paši baušļi, kas bija doti pirmo reizi, un Mozum bija jārīkojas saskaņā ar tiem. Dievs Jehova arī uzsvēra savas īpašības, lai Mozus zinātu, kā viņam, Jehovas pārstāvim, jārīkojas. Kristiešiem nav jāievēro Mozus bauslība, bet tajā, ko Jehova teica Mozum, var saskatīt daudzus pamatprincipus, kas nav mainījušies un kas joprojām ir jāievēro visiem, kuri pielūdz Jehovu. (Romiešiem 6:14; 13:8—10.) Pievērsīsim dažiem no tiem uzmanību.

12. Ko nozīmēja tas, ka izraēliešiem bija jāpielūdz vienīgi Jehova?

¹² Ir jāpielūdz tikai un vienīgi Jehova. Visa izraēliešu tauta bija klāt, kad Jehova pavēstīja, ka ir jāpielūdz tikai un vienīgi viņš. (2. Mozus 20:2—5.) Izraēlieši bija redzējuši daudz pierādījumu, ka Jehova ir patiesais Dievs. (5. Mozus 4:33—35.) Jehova skaidri darīja zināmu: lai ko darītu citas tautas, viņš savā tautā necietīs nekādu elkdievību un spiritismu. Izraēlieši nedrīkstēja Jehovu pielūgt tikai formāli — viņiem bija jāmīl Jehova no visas sirds, no visas dvēseles un ar  visu savu spēku. (5. Mozus 6:5, 6.) Padevībai Jehovam bija jāizpaužas gan viņu runā, gan rīcībā, tai bija jābūt saistītai ar ikvienu viņu dzīves jomu. (3. Mozus 20:27; 24:15, 16; 26:1.) Arī Jēzus Kristus skaidri teica, ka ir jāpielūdz tikai un vienīgi Jehova. (Marka 12:28—30; Lūkas 4:8.)

13. Kāpēc izraēliešiem bija rūpīgi jāievēro Dieva likumi, un kāpēc mums ir jāklausa Dievam? (Salamans Mācītājs 12:13.)

¹³ Rūpīgi jāievēro Jehovas likumi. Izraēliešiem bija jāatgādina, ka tad, kad viņi bija slēguši derību ar Jehovu, viņi bija apsolījuši klausīt Jehovam. Viņiem bija liela personiska brīvība, taču jautājumos, par kuriem Jehova bija devis likumus, viņiem noteikti bija jāklausa. Tādā veidā viņi varēja apliecināt savu mīlestību pret Dievu, turklāt šo likumu ievērošana nāca par labu viņiem pašiem un viņu bērniem. (2. Mozus 19:5—8; 5. Mozus 5:27—33; 11:22, 23.)

14. Kā Dievs lika izraēliešiem saprast, ka par svarīgākajiem jāuzskata garīgie jautājumi?

¹⁴ Garīgie jautājumi jāuzskata par svarīgākajiem. Izraēla tauta nedrīkstēja pieļaut, ka rūpes par fiziskajām vajadzībām novērstu uzmanību no garīgiem pasākumiem. Izraēlieši nedrīkstēja veltīt savu dzīvi tikai laicīgām nodarbēm. Jehova norādīja, ka ik nedēļu noteikts laiks, ko viņš nosauca par svētu, bija jāatvēl tikai tādai darbībai, kas saistīta ar viņa pielūgsmi. (2. Mozus 35:1—3; 4. Mozus 15:32—36.) Vēl ik gadu bija jāatvēl laiks īpašām svētām sapulcēm. (3. Mozus 23:4—44.) Tajās bija iespēja atsaukt atmiņā Jehovas varenos darbus un viņa ceļus un pateikties viņam par visu labo, ko viņš bija devis. Paužot savu uzticību Jehovam, izraēlieši padziļināja savu dievbijību un mīlestību pret Jehovu un mācījās staigāt viņa ceļos. (5. Mozus 10:12, 13.) Izraēliešiem dotajos norādījumos ietvertie principi palīdz Jehovas kalpiem arī tagad. (Ebrejiem 10:24, 25.)

Pārdomas par Jehovas īpašībām

15. a) Kā Mozum palīdzēja pārdomas par Jehovas īpašībām? b) Kādi jautājumi palīdz dziļi pārdomāt Jehovas īpašības?

¹⁵ Vadīt tautu Mozum palīdzēja arī pārdomas par Jehovas īpašībām. Otrās Mozus grāmatas 34. nodaļas 5. līdz 7. pantā teikts, ka Dievs gāja Mozum garām un sauca: ”Tas Kungs, Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.” Iedziļinieties šajos vārdos. Padomājiet: ko nozīmē katra no šīm īpašībām? Kā to ir izpaudis Jehova? Kā šo īpašību var apliecināt kristiešu draudzes pārraugi?  Kā tai jāietekmē mūsu rīcība? Pievērsīsim uzmanību dažām no pantos minētajām īpašībām.

16. Kā mēs varam labāk izprast, kas ir Dieva žēlastība, un kāpēc tas ir svarīgi?

¹⁶ Jehova ir ”apžēlošanās un žēlastības Dievs”. Ir vērts iedziļināties un izpētīt, ko nozīmē šie vārdi. * Mēs varam uzzināt, ka žēlastība nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai soda mīkstināšanu — Jehovas žēlastība nozīmē arī maigu līdzjūtību. Tā mudina Dievu palīdzēt saviem kalpiem. Tas bija redzams, kad Dievs gan fiziski, gan garīgi gādāja par izraēliešiem viņu ceļā uz Apsolīto zemi. (5. Mozus 1:30—33; 8:4.) Jehova savā žēlastībā viņiem piedeva, kad viņi kļūdījās. Viņš apžēlojās par savu seno tautu. Cik gan daudz vairāk viņa kalpiem mūsdienās ir jāparāda žēlastība citam pret citu! (Mateja 9:13; 18:21—35.)

17. Kā sapratne par Jehovas žēlsirdību veicina patieso pielūgsmi?

¹⁷ Bībelē ir rakstīts, ka Jehova aiz žēlsirdības rūpējas par tiem savas tautas locekļiem, kas nonākuši grūtā situācijā. (2. Mozus 22:25, 26.) Jebkurā valstī bēdīgā situācijā var nonākt kā svešzemnieki, tā arī pamatiedzīvotāji. Kad Jehova senatnē izraēliešiem mācīja izturēties pret svešiniekiem bez aizspriedumiem un būt laipniem, viņš atgādināja izraēliešiem, ka viņi paši ir bijuši svešinieki Ēģiptē. (5. Mozus 24:17—22.) Ko var teikt par Dieva kalpiem mūsu dienās? Savstarpēja žēlsirdība mums palīdz būt vienotiem, un tā piesaista Jehovas pielūgsmei arī citus cilvēkus. (Apustuļu darbi 10:34, 35; Atklāsmes 7:9, 10.)

18. Ko mēs mācāmies no ierobežojumiem, ko Jehova izraēliešiem noteica par attiecībām ar citām tautām?

¹⁸ Taču laipnība pret cittautiešiem nedrīkstēja kļūt svarīgāka par mīlestību pret Jehovu un viņa noteiktajām morāles normām. Tāpēc Jehova izraēliešiem mācīja nepiesavināties apkārtējo tautu dzīvesveidu, reliģiskās paražas un amorālos uzskatus. (2. Mozus 34:11—16; 5. Mozus 7:1—4.) Tas pats princips ir spēkā arī mūsu laikos. Mums ir jābūt svētai tautai, tāpat kā svēts ir mūsu Dievs Jehova. (1. Pētera 1:15, 16.)

19. No kā Jehovas kalpus var pasargāt sapratne par to, kāds ir Jehovas viedoklis par pārkāpumiem?

¹⁹ Lai Mozus saprastu Jehovas ceļu, Jehova  skaidri pavēstīja, ka viņš, lai gan neatbalsta grēku, ir lēns uz dusmām. Viņš dod cilvēkiem laiku iemācīties viņa prasības un saskaņot ar tām savu dzīvi. Ja cilvēks nožēlo grēku, Jehova to piedod, bet, ja viņš smaga pārkāpuma dēļ ir pelnījis sodu, Jehova viņu no tā neatbrīvo. Viņš brīdināja Mozu, ka izraēliešu rīcība var ietekmēt nākamās paaudzes — vai nu labi, vai arī slikti. Dziļa sapratne par Jehovas ceļu palīdz viņa kalpiem nevainot Jehovu par situācijām, kurās viņi ir nonākuši paši savas vainas dēļ, un neuzskatīt, ka Jehova kavējas kaut ko darīt.

20. Kas mums palīdz pareizi izturēties pret ticības biedriem un tiem cilvēkiem, ko sastopam sludinot? (Psalms 86:11.)

²⁰ Ja jūs vēlaties vairot zināšanas par Jehovu un viņa ceļu, iedziļinieties Bībelē un pārdomājiet uzzināto. Rūpīgi iepazīstiet Jehovas personības dažādās iezīmes. Pārdomājiet, kā jūs varat viņam līdzināties un vēl labāk saskaņot savu dzīvi ar viņa nodomiem, un lūdziet Jehovam, lai viņš jums palīdzētu to darīt. Tā jums būs vieglāk izvairīties no kļūdām, jūs būsiet labās attiecībās ar ticības biedriem un varēsiet palīdzēt citiem iepazīt un iemīlēt mūsu diženo Dievu.

[Zemsvītras piezīme]

Ko jūs esat uzzinājuši?

• Kāpēc bija svarīgi, lai Mozus būtu lēnprātīgs, un kāpēc šī īpašība ir vajadzīga mums?

• Kāpēc bija vajadzīgs, lai Jehovas vārdi faraonam tiktu paziņoti daudzkārt?

• Kādi ir daži būtiski principi, kas tika pavēstīti Mozum un kas attiecas arī uz mums?

• Kā mēs varam vēl labāk iepazīt Jehovas īpašības?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 21. lpp.]

Mozus paziņoja Jehovas vārdus faraonam

[Attēls 23. lpp.]

Jehova darīja zināmas Mozum savas prasības

[Attēls 24., 25. lpp.]

Pārdomājiet Jehovas īpašības