Kā iemantot dzīves gudrību?
Kā iemantot dzīves gudrību?
”KAS ar viņu notiek? No viņa nudien varēja gaidīt gudrāku rīcību,” kāds atzīmē. Cits, neticīgi kratīdams galvu, pie sevis nosaka: ”Ja vien viņam būtu kaut kripatiņa dzīves gudrības, viņš tā nebūtu darījis.” Varbūt arī mums ir gadījies dzirdēt līdzīgas piezīmes. Bet ko īsti nozīmē iegūt dzīves gudrību?
Cilvēks, kas ir ieguvis dzīves gudrību, prot izvērtēt situāciju un izlemt, kā rīkoties. Šāds cilvēks prot likt lietā spriestspēju. Daudzi tomēr pieļauj, ka viņu vietā domā citi. Viņu izvēli dažādos jautājumos nosaka plašsaziņas līdzekļi, vienaudži vai sabiedrībā populāri uzskati.
Mūsdienu sabiedrībā reti var novērot rīcību, kas liecinātu par dzīves gudrību. Kas mums jādara, lai mūs varētu uzskatīt par saprātīgiem cilvēkiem? Un kāds no tā ir labums?
Kā iegūt dzīves gudrību?
Tiesa, lai attīstītu spriestspēju, ir nepieciešams laiks un pūles un ir jāiemācās apsvērt jautājumus no dažādām pusēm, tomēr tas noteikti ir pa spēkam ikvienam. Kas mums var palīdzēt pieņemties gudrībā?
Iedziļināsimies Bībelē un paklausīsim tās padomiem. Bībele, kura ir sarakstīta brīnišķīgā valodā un kurā domas ir izklāstītas ļoti loģiski, ir nenovērtējama palīdzība cilvēkiem, kas vēlas iegūt dziļu gudrību un sapratni. (Efeziešiem 1:8.) Piemēram, apustulis Pāvils aicināja ticības biedrus: ”Kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8.) Ja mēs cītīgi centīsimies ievērot šo padomu, mums izdosies attīstīt spriestspēju un rīkoties apdomīgi.
Mācīsimies no savas pieredzes. Kāds šveiciešu dzejnieks reiz rakstīja, ka dzīves gudrība veidojas, kad pieredze apvienojas ar tālredzību. Dzīvē apstiprinās Bībeles vārdi: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15.) Vērība, gatavība mācīties un pieredze palīdz pieņemties gudrībā. Ar laiku mēs varam iemācīties prasmīgāk tikt galā ar dažādiem uzdevumiem un pienākumiem. Tomēr, lai mācītos no savām kļūdām, ir nepieciešama pazemība un lēnprātība. Mūsdienu sabiedrībā valdošais augstprātīgais un ietiepīgais gars ne tuvu neliecina par saprātīgumu. (2. Timotejam 3:1—5.)
Salamana Pamācībās 13:20 ir sacīts: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” Mums ir jāuzmanās, lai mēs nepārņemtu to cilvēku prāta nostāju un idejas, kuri neklausa Dievam un ignorē Bībeles mācības. Salamana Pamācībās 17:12 šī doma ir formulēta šādiem vārdiem: ”Ir labāki sastapt lāča māti, kam nolaupīti viņas mazuļi, nekā vientiesīgu nejēgu viņa neprātībā.”
Apdomīgi izvēlēsimies sabiedrību. Sabiedrība, kādā mēs atrodamies, lielā mērā vai nu palīdz, vai traucē attīstīt gudrību un spriestspēju.Ko mums dod dzīves gudrība?
Ja cilvēks iemācās rīkoties gudri un saprātīgi, tas viņam ievērojami nāk par labu. Dzīve kļūst aizraujošāka, un ir iespējams ietaupīt laiku. Ja mēs vadāmies pēc veselā saprāta, mēs varam sev aiztaupīt vilšanās sajūtu, ko sagādā neapdomīga rīcība. Cilvēki, kam trūkst spriestspējas, paši sarežģī sev dzīvi. ”Pūles, ko nepraša veltī savam darbam, viņu pārmērīgi nogurdina,” sacīts Bībelē. (Salamans Mācītājs 10:15.) Bieži vien šādi cilvēki pastāvīgi pūlas kaut ko sasniegt un pat izsmeļ spēkus, tomēr neko īsti vērtīgu tā arī nepaveic.
Bībelē ir atrodami neskaitāmi padomi par tādām tēmām kā tīrība, domu apmaiņa, čaklums. Bībelē noderīgus padomus var lasīt cilvēki, kas nonākuši trūkumā, un tā aptver ļoti daudzas citas dzīves sfēras. Miljoniem cilvēku ir pārliecinājušies, ka viņu panākumi ir atkarīgi no tā, cik lielā mērā viņi izmanto dzīvē Bībeles principus, kas palīdz pieņemt gudrus lēmumus.
Cilvēks, kas ir iemantojis dzīves gudrību, spēj vairāk nekā tikai ievērot detalizētus norādījumus un likumus. Veselais saprāts cilvēkam palīdz tikt galā ar saviem pienākumiem. Tomēr tas nenozīmē, ka ir jāpārstāj mācīties. ”Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas,” teikts Salamana Pamācībās 1:5. Mums ir jāmācās analizēt faktus, ko mēs uzzinām, un pēc tam izdarīt pareizus secinājumus. Tas mums ļaus ”iet caur dzīvi ar gudrību”. (Salamana Pamācības 28:26.)
Būt saprātīgam nozīmē arī reāli novērtēt savas spējas. Kaut arī mēs varbūt vēlamies tikt galā ar daudziem pienākumiem, mums ir jāizmanto spriestspēja un jāmācās neuzņemties vairāk par saviem spēkiem. Apustulis Pāvils gan mudināja tapt ”pilnīgākiem tā Kunga darbā”. (1. Korintiešiem 15:58.) Tomēr mums ir jāņem vērā arī princips, kas lasāms Salamana Mācītāja 9:4: ”Dzīvs suns tomēr ir vairāk vērts nekā nobeidzies lauva.” Ja mēs pienācīgi rūpēsimies par savu veselību, iespējams, mēs dzīvosim ilgāk un ilgāk spēsim aktīvi kalpot Jehovam. Veselais saprāts mums palīdzēs pieņemt līdzsvarotus lēmumus, kas ļaus veikt mūsu pienākumus, nezaudējot prieku. Nav šaubu, ka dzīves gudrība nes bagātīgas svētības.
[Attēls 14. lpp.]
Bībelē ir atrodami neskaitāmi gudri padomi
[Attēls 15. lpp.]
Vērība, gatavība mācīties un pieredze palīdz pieņemties gudrībā