”Panest ļaunumu”
”Panest ļaunumu”
”Mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem.. un panest ļaunumu.” (2. TIMOTEJAM 2:24.)
1. Kāpēc, veicot kristīgu kalpošanu, mēs reizēm sastopam cilvēkus, kas izturas naidīgi?
KĀ JŪS reaģējat, kad sastopat cilvēkus, kas nav noskaņoti labvēlīgi pret jums vai pret to, ko jūs pārstāvat? Aprakstīdams, kādi pēdējās dienās būs cilvēki, apustulis Pāvils minēja, ka daudzi būs ”zaimotāji.., apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi”. (2. Timotejam 3:1—5, 12.) Varbūt jūs satiekat šādus cilvēkus, kad sludināt vai darāt kaut ko citu.
2. Kādi Bībeles panti palīdz rīkoties gudri, ja pret mums izturas rupji?
2 Taču nav tā, ka nevienu, kas izsakās asi, nemaz neinteresētu taisnība. Reizēm cilvēki sakliedz uz tiem, kas viņiem gadās tuvumā, tāpēc ka paši ir nonākuši grūtībās un izjūt lielu spriedzi. Daudzi ir rupji tāpēc, ka dzīvo un strādā vidē, kurā bieži skan lamas. Tas nenozīmē, ka kristiešiem šāda runa ir pieņemama, bet tas mums palīdz saprast, kāpēc citi cilvēki tā mēdz runāt. Kas mums jādara, ja pret mums izturas rupji? Salamana Pamācībās, 19. nodaļas 11. pantā, teikts: ”Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs.” Vēstulē romiešiem, 12. nodaļas 17. un 18. pantā, lasāms šāds padoms: ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.. Ja iespējams, cik tas atkarājas no jums, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.”
3. Kā tiekšanās pēc miera ir saistīta ar mūsu sludināto vēsti?
3 Ja mēs no sirds tieksimies pēc miera, citiem tas būs redzams. Tas izpaudīsies mūsu runā un mūsu darbos, un varbūt arī mūsu sejas izteiksmē un balss tonī. (Salamana Pamācības 17:27.) Kad Jēzus sūtīja apustuļus sludināt, viņš tiem teica: ”Namā ieiedami, sveicinait to [”sveiciniet to, sacīdami: miers šai mājai!”, JD]. Un ja tas nams ir vērts, tad jūsu miers lai nāk pār to, bet ja tas nav vērts, tad lai jūsu miers atkal pie jums atgriežas.” (Mateja 10:12, 13.) Vēsts, ko mēs stāstām, ir laba vēsts. Bībelē tā ir saukta par ”miera evanģeliju”, ”Dieva žēlastības evanģeliju” un ”valstības evanģeliju”. (Efeziešiem 6:15; Apustuļu darbi 20:24; Mateja 24:14.) Mūsu mērķis ir nevis kritizēt to, kam tic sarunas biedrs, vai strīdēties ar viņu par viņa uzskatiem, bet gan pastāstīt viņam labo vēsti no Bībeles.
4. Ko varētu teikt, ja mums pasaka: ”Mani tas neinteresē,” — kaut arī mēs vēl neesam pat paspējuši paskaidrot apmeklējuma mērķi?
4 Iespējams, cilvēks, kam vēlamies sludināt, pat neieklausījies uzreiz pasaka: ”Mani tas neinteresē.” Bieži vien ir iespējams viņam pateikt: ”Es gribēju tikai nolasīt jums vienu Bībeles pantu.” Varbūt viņš pret to neiebildīs. Citos gadījumos ir labāk teikt: ”Es gribēju tikai pavisam īsi pastāstīt, ka pienāks laiks, kad vairs nebūs netaisnības un visi cilvēki mācīsies mīlēt cits citu.” Ja cilvēks nelūdz paskaidrot, kas ar to domāts, mēs varētu piebilst: ”Bet jums laikam šis nav īsti piemērots brīdis sarunai.” Pat ja cilvēks mums neatbild laipni, vai mums uzreiz būtu jāsecina, ka viņš ”nav vērts”? Lai kā cilvēki izturētos, mums ir jāseko Bībeles padomam ”būt laipniem pret visiem.. un panest ļaunumu”. (2. Timotejam 2:24.)
Varmāka aiz nezināšanas
5., 6. Kā Sauls izturējās pret Jēzus sekotājiem, un kāpēc?
5 Pirmajā gadsimtā ar naidu un pat varmācību pret Jēzus sekotājiem bija pazīstams Sauls. Bībelē rakstīts, ka viņš rīkojās, ”draudus un nāvi šņākdams pret tā Kunga mācekļiem”. (Apustuļu darbi 9:1, 2.) Vēlāk viņš atzina, ka bija bijis ”zaimotājs, vajātājs un varmāka”. (1. Timotejam 1:13.) Lai gan daži Saula radinieki acīmredzot jau pirms viņa bija kļuvuši par kristiešiem, viņš savu toreizējo attieksmi pret Kristus sekotājiem aprakstīja šādi: ”Esmu.. pārlieku pret tiem trakojis, vajādams tos pat svešās pilsētās.” (Apustuļu darbi 23:16; 26:11; Romiešiem 16:7, 11, JDV.) Nav nekādu liecību, ka tolaik, kad Sauls rīkojās tik neganti, mācekļi būtu mēģinājuši iesaistīties ar viņu publiskās diskusijās.
6 Kāpēc Sauls tā rīkojās? Pēc daudziem gadiem viņš rakstīja: ”Es nezinādams esmu darījis to neticībā.” (1. Timotejam 1:13.) Viņš bija farizejs, izglītojies ”pilnīgā saskaņā ar tēvu bauslību”. (Apustuļu darbi 22:3.) Lai gan Saula skolotājs Gamaliēls, pēc visa spriežot, bija diezgan iecietīgs, augstais priesteris Kajafa, ar kuru Sauls sadarbojās, bija fanātiķis. Kajafa bija vadījis sazvērestību pret Jēzu Kristu un panācis viņa sodīšanu ar nāvi. (Mateja 26:3, 4, 63—66; Apustuļu darbi 5:34—39.) Pēc tam Kajafa organizēja, lai Jēzus apustuļi tiktu pērti, un stingri piekodināja tiem vairs nesludināt Jēzus vārdā. Kajafa arī vadīja sinedrija sēdi tajā reizē, kad izcēlās liela kliegšana un Stefans tika nomētāts ar akmeņiem. (Apustuļu darbi 5:27, 28, 40; 7:1—60.) Sauls vēroja Stefana nomētāšanu ar akmeņiem, un Kajafa viņu pilnvaroja vērsties pret Jēzus sekotājiem un arestēt tos arī Damaskā. (Apustuļu darbi 8:1; 9:1, 2.) Kajafas ietekmēts, Sauls domāja, ka ar šādu rīcību viņš dedzīgi apliecina ticību Dievam, taču patiesībā viņam nebija īstas ticības. (Apustuļu darbi 22:3—5.) Tāpēc Sauls nesaprata, ka Jēzus bija Mesija. Taču, kad no nāves pieceltais Jēzus brīnumainā veidā viņu uzrunāja ceļā uz Damasku, Sauls aptvēra, cik nepareizi ir rīkojies. (Apustuļu darbi 9:3—6.)
7. Kas notika ar Saulu pēc tam, kad pa ceļam uz Damasku viņu bija uzrunājis Jēzus?
7 Drīz pēc tam māceklis Ananija saņēma norādījumu doties pie Saula un runāt ar to. Vai jūs būtu labprāt devušies pie Saula? Ananija bija nobažījies, taču viņš runāja ar Saulu laipni. Saula attieksme bija pilnīgi mainījusies, kopš pa ceļam uz Damasku viņam brīnumainā veidā bija parādījies Jēzus. (Apustuļu darbi 9:10—22.) Viņš kļuva par dedzīgu kristiešu misionāru, un viņu sāka saukt par apustuli Pāvilu.
Lēnprātīgs, bet drosmīgs
8. Kā Jēzus rīcībā izpaudās viņa Tēva attieksme pret cilvēkiem, kas ir grēkojuši?
8 Jēzus dedzīgi sludināja Dieva Valstību, un viņš bija gan lēnprātīgs, gan drosmīgs. (Mateja 11:29.) Viņš līdzinājās savam debesu Tēvam, kas aicina bezdievjus atstāt ļaunos ceļus. (Jesajas 55:6, 7.) Jēzus ievēroja, ja grēcinieki centās mainīties, un uzslavēja šādus cilvēkus. (Lūkas 7:37—50; 19:2—10.) Jēzus nesprieda par cilvēkiem pēc tā, kādi tie šķita ārēji, — viņa izturēšanās veidā atainojās viņa Tēva laipnība, pacietība un lēnība, kas vada cilvēkus uz atgriešanos. (Romiešiem 2:4.) Jehova vēlas, lai visi cilvēki nožēlotu savu nepareizo rīcību un tiktu izglābti. (1. Timotejam 2:3, 4.)
9. Ko mēs varam mācīties no tā, kā Jēzus dzīvē piepildījās vārdi, kas rakstīti Jesajas grāmatas 42. nodaļas 1. līdz 4. pantā?
9 Norādīdams, kāds ir Jehovas viedoklis par Jēzu Kristu, evaņģēlija sarakstītājs Matejs citēja šādus pravietiskus vārdus: ”Redzi, mans kalps, ko es izredzējis, un mans mīļais, pie kā manai dvēselei labs prāts; es likšu uz viņu savu garu, un tas pasludinās tautām tiesu. Ne viņš bārsies, ne brēks, ne arī dzirdēs uz ielām viņa balsi. Ielūzušu niedri viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti viņš neizdzēsīs, tiekāms viņš taisnībai dos uzvaru. Un tautas cerēs uz viņa vārdu.” (Mateja 12:17—21; Jesajas 42:1—4.) Atbilstoši šiem pravietiskajiem vārdiem Jēzus neiesaistījās skaļos strīdos. Pat saspringtās situācijās viņš runāja patiesību tādā veidā, ka tas piesaistīja godprātīgus cilvēkus. (Jāņa 7:32, 40, 45, 46.)
10., 11. a) Kāpēc Jēzus sludināja dažiem farizejiem, kaut arī farizeji bija vieni no tiem, kas visvairāk kritizēja Jēzu? b) Kā Jēzus dažreiz atbildēja saviem pretiniekiem, bet ko viņš nekad nedarīja?
10 Savas kalpošanas laikā Jēzus runāja ar daudziem farizejiem. Lai gan bija tādi farizeji, kas meklēja iemeslu apsūdzēt Jēzu, Jēzus nesecināja, ka viņiem visiem ir slikti motīvi. Farizejs Sīmanis, kas pret Jēzu bija noskaņots nedaudz kritiski, tomēr acīmredzot gribēja uzzināt vairāk un tāpēc uzaicināja viņu pie sevis uz maltīti. Jēzus pieņēma šo ielūgumu un sludināja sanākušajiem viesiem. (Lūkas 7:36—50.) Kādā citā reizē pie Jēzus pa tumsu atnāca Nikodēms, ievērojams farizejs. Jēzus viņu nenosodīja, ka viņš ir gaidījis tumsas iestāšanos, bet stāstīja Nikodēmam, kādu mīlestību Dievs ir parādījis, sūtot savu Dēlu, lai tie, kas viņam tic, varētu tikt izglābti. Tāpat Jēzus laipni norādīja, cik svarīgi ir pakļauties Dieva noteiktajai kārtībai. (Jāņa 3:1—21.) Vēlāk, kad citi farizeji apstrīdēja labvēlīgās ziņas par Jēzu, Nikodēms Jēzu aizstāvēja. (Jāņa 7:46—51.)
11 Jēzus labi redzēja, cik liekulīgi ir tie, kas meklēja iemeslu viņu apsūdzēt, un viņš nepieļāva, ka pretinieki viņu iesaistītu neauglīgās diskusijās. Taču nepieciešamības gadījumā viņš tiem īsi atbildēja, minot kādu principu vai piemēru vai arī citējot Svētos Rakstus. (Mateja 12:38—42; 15:1—9; 16:1—4.) Citās reizēs, kad bija redzams, ka nekas labs netiks panākts, Jēzus neatbildēja nemaz. (Marka 15:2—5; Lūkas 22:67—70.)
12. Kāpēc Jēzus varēja palīdzēt cilvēkiem arī tad, kad uz viņu kliedza?
12 Reizēm uz Jēzu kliedza cilvēki, ko savā varā bija pārņēmuši nešķīsti gari. Tādos gadījumos Jēzus izturējās savaldīgi un pat izmantoja Dieva dāvāto spēku, lai atbrīvotu šos cilvēkus no ļaunajiem gariem. (Marka 1:23—28; 5:2—8, 15.) Ja uz mums sludināšanā daži cilvēki kļūst dusmīgi un sāk kliegt, arī mums ir jābūt savaldīgiem un jācenšas izturēties laipni un taktiski. (Kolosiešiem 4:6.)
Ģimenes lokā
13. Kāpēc dažreiz ģimenē ir vērojama pretestība pret kādu, kas ar Jehovas liecinieku palīdzību ir sācis mācīties Bībeli?
13 Nepieciešamība būt savaldīgiem bieži vien visvairāk ir vajadzīga ģimenes lokā. Cilvēks, ko dziļi ir saviļņojusi Bībeles patiesība, ļoti vēlas, lai arī ģimenes locekļi izjustu to pašu. Bet, kā teica Jēzus, ģimenes locekļi var izrādīties noskaņoti naidīgi. (Mateja 10:32—37; Jāņa 15:20, 21.) Tam var būt vairāki iemesli. Piemēram, Bībele mums māca būt godīgiem, apzinīgiem un izturēties ar cieņu pret citiem, bet tāpat tajā ir teikts, ka pirmām kārtām mēs esam atbildīgi Radītāja priekšā. (Salamans Mācītājs 12:1, 13; Apustuļu darbi 5:29.) Ģimenes loceklis, kam šķiet, ka mūsu uzticība Jehovam kaut kādā ziņā mazina viņa svarīgumu ģimenē, var justies aizvainots. Šādās situācijās sekot Jēzus priekšzīmei un būt savaldīgiem ir īpaši būtiski. (1. Pētera 2:21—23; 3:1, 2.)
14.—16. Kādu iemeslu dēļ daži, kas agrāk bija pretojušies saviem ģimenes locekļiem, mainīja savu attieksmi?
14 Daudziem, kas tagad kalpo Jehovam, dzīvesbiedrs vai cits ģimenes loceklis sākumā bija neapmierināts ar tām izmaiņām, kas notika viņu dzīvē, kopš viņi bija sākuši mācīties Bībeli. Varbūt tie, kas pretojās, bija dzirdējuši negatīvus izteikumus par Jehovas lieciniekiem un tāpēc uztraukušies, ka cietīs ģimene. Kāpēc šo cilvēku attieksme ar laiku ir mainījusies? Daudzos gadījumos liela nozīme ir bijusi ticīgā ģimenes locekļa labajai priekšzīmei. Tā kā viņš neatlaidīgi ir ievērojis Bībeles principus — gan regulāri apmeklējis kristiešu sapulces un sludinājis, gan pildījis savus pienākumus ģimenē un palicis savaldīgs, kad viņam veltī asus vārdus —, pretestība ģimenē dažreiz ir mazinājusies. (1. Pētera 2:12.)
15 Reizēm kāds atsakās klausīties uz Bībeli balstītus paskaidrojumus savu aizspriedumu vai lepnības dēļ. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs tā bija ar kādu vīrieti, kas apgalvoja, ka ir liels savas zemes patriots. Reiz, kad sieva bija Jehovas liecinieku kongresā, vīrs paņēma visas savas drēbes un aizgāja no mājām. Citā reizē viņš devās prom no mājas ar ieroci rokās un draudēja nošauties. Savā nesaprātīgajā rīcībā viņš vienmēr vainoja sievas ticību. Taču sieva sekoja Bībeles padomiem, un divdesmit gadu pēc tam, kad viņa bija kļuvusi par Jehovas liecinieci, viņai pievienojās arī vīrs. Albānijā kāda sieviete ļoti dusmojās par to, ka viņas meita mācījās Bībeli un pēc laika kristījās. Divpadsmit reizes māte iznīcināja meitas Bībeli, bet tad kādu dienu viņa atvēra jauno Bībeli, ko meita bija atstājusi uz galda. Gadījās, ka viņa atvēra Mateja evaņģēlija 10. nodaļu, izlasīja 36. pantu un saprata, ka šajā pantā rakstītie vārdi attiecas uz viņu. Tomēr viņa joprojām uztraucās par meitu un tāpēc devās tai līdzi uz kuģi, ar kuru meita un citi Jehovas liecinieki gribēja braukt uz kongresu Itālijā. Kad māte ieraudzīja, ar kādu sirsnību un mīlestību Jehovas liecinieki apskauj cits citu, un dzirdēja viņu priecīgos smieklus, viņas domas sāka mainīties. Drīz pēc tam arī viņa sāka mācīties Bībeli. Tagad viņa pati cenšas palīdzēt tiem, kas sākumā pretojas Bībeles patiesībai.
16 Reiz kāds vīrs sagaidīja savu sievu pie Valstības zāles ar nazi rokās un apbēra viņu asiem pārmetumiem. Sieva viņam laipni atbildēja: ”Ienāc zālē un paskaties pats.” Viņš tā arī izdarīja; pēc kāda laika viņš kļuva par kristiešu draudzes vecāko.
17. Kādi Bībeles padomi var palīdzēt, ja kristiešu ģimenē attiecības dažreiz kļūst saspringtas?
17 Pat ja ģimenē visi ir kristieši, reizēm var notikt, ka gaisotne mājā kļūst saspringta un cilvēku nepilnības dēļ pat pasprūk asi vārdi. Jāatzīmē, ka kristiešiem, kas dzīvoja senajā Efesā, tika dots šāds padoms: ”Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums.” (Efeziešiem 4:31.) Acīmredzot viņus iespaidoja Efesas sabiedrība, viņu pašu nepilnība un dažos gadījumos arī agrākais dzīves veids. Kā viņi varēja mainīties? Viņiem bija ”jāatjaunojas savā sirdsprātā un garā”. (Efeziešiem 4:23.) Iedziļināšanās Svētajos Rakstos, pārdomas par to, kā Rakstiem jāietekmē viņu dzīve, draudzība ar citiem kristiešiem un dedzīgas lūgšanas varēja viņiem palīdzēt, lai viņu dzīvē būtu labāk redzami Dieva gara augļi. Viņi varēja iemācīties būt ”cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedot cits citam, kā arī Dievs Kristū [viņiem] ir piedevis”. (Efeziešiem 4:32.) Lai ko darītu citi, mums ir jābūt savaldīgiem, laipniem, līdzjūtīgiem un jāprot piedot. Mums jāseko padomam: ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.” (Romiešiem 12:17, 18.) Vienmēr ir pareizi parādīt īstu mīlestību, kā to ir darījis Dievs. (1. Jāņa 4:8.)
Padoms visiem kristiešiem
18. Kāpēc padoms, kas lasāms 2. vēstulē Timotejam, 2. nodaļas 24. pantā, bija vajadzīgs draudzes vecākajam senajā Efesā, un kāpēc tas ir derīgs visiem kristiešiem?
18 Padoms ”panest ļaunumu” ir jāņem vērā visiem kristiešiem. (2. Timotejam 2:24.) Bet pirmām kārtām tas bija dots Timotejam, kas bija draudzes vecākais Efesā. Daži draudzes locekļi Efesā diezgan uzstājīgi pauda savas domas un mācīja nepareizus uzskatus. Tā kā viņi pilnībā nesaprata Mozus bauslības mērķi, viņi neizprata, cik svarīga ir ticība, mīlestība un laba sirdsapziņa. Aiz lepnības izcēlās ķildas, tika aizmirsta Kristus mācību jēga un dievbijības nozīme. Lai atrisinātu šo situāciju, Timotejam bija stingri jāaizstāv Svēto Rakstu patiesība, vienlaikus izturoties laipni pret brāļiem. Tāpat kā draudzes vecākie mūsu laikos, arī Timotejs labi zināja, ka avis nepieder viņam un ka viņam pret citiem jāizturas tā, lai tiktu veicināta kristīga mīlestība un vienotība. (Efeziešiem 4:1—3; 1. Timotejam 1:3—11; 5:1, 2; 6:3—5.)
19. Kāpēc ir svarīgi, lai mēs visi ”kļūtu pazemīgi”?
19 Dievs savas tautas locekļus aicina ”kļūt pazemīgiem”. (Cefanjas 2:3.) Senebreju vārds, kas tulkots ”pazemīgi”, norāda, ka cilvēks ir spējīgs pacietīgi panest pāridarījumu, nekļūstot aizkaitināts un nevēloties atriebties. Lūgsim Jehovu, lai viņš mums palīdzētu būt savaldīgiem un pacietīgiem un būt labiem viņa pārstāvjiem pat grūtās situācijās!
Ko jūs uzzinājāt?
• Kādi Bībeles panti jums var palīdzēt, ja jums saka asus vārdus?
• Kāpēc Sauls rīkojās varmācīgi?
• Kā Jēzus paraugs mums palīdz pareizi izturēties pret dažādiem cilvēkiem?
• Ko mēs iegūstam, ja mājās esam savaldīgi savā runā?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 26. lpp.]
Kaut arī Saulam bija slikta slava, Ananija bija laipns pret viņu
[Attēls 29. lpp.]
Ja kristietis apzinīgi pilda savus pienākumus, ģimenes pretestība var mazināties
[Attēls 30. lpp.]
Kristieši veicina mīlestību un vienotību