Vai cilvēki spēs izskaust nabadzību?

MILJONIEM cilvēku nekad nav pieredzējuši nabadzību. Viņiem nekad nav bijis jāiet gulēt izsalkušiem vai jālaižas miegā, drebot no aukstuma. Tomēr daudzi pārtikuši cilvēki jūt līdzi trūcīgajiem un cenšas darīt visu iespējamo, lai viņiem palīdzētu.

Par spīti visiem pūliņiem, nabadzība ir un paliek skarba realitāte neskaitāmiem cilvēkiem, kas cieš pilsoņu karu, plūdu, sausuma un citu nelaimju dēļ. Tās ir problēmas, kas iedzen šausmās Āfrikas valstu trūcīgos zemniekus. Daži ir bijuši spiesti atstāt mājas un pārcelties uz kādu lielpilsētu vai doties bēgļu gaitās uz svešām zemēm. Citi lauku rajonu iedzīvotāji pārceļas uz pilsētām, jo notic labākas dzīves solījumiem.

Pārapdzīvotās lielpilsētas bieži vien ir kā radītas, lai cilvēki ieslīgtu vēl dziļākā nabadzībā. Šeit tikpat kā vai vispār nav zemes, kur kaut ko audzēt, un atrast darbu parasti ir ļoti grūti. Galēja izmisuma mākti, daudzi sāk zagt vai izdara citus noziegumus. Pilsētnieki cer uz valdības palīdzību, bet varas pārstāvji nespēj atrisināt arvien pieaugošās problēmas, kas izraisa nabadzību. Atsaucoties uz kādu 2003. gada novembra ANO ziņojumu, Londonas laikrakstā The Independent bija atzīmēts: ”Pasaulē pieaug izsalkušu cilvēku skaits.” Tālāk tajā bija teikts: ”Tiek lēsts, ka šobrīd pasaulē aptuveni 842 miljoni cilvēku cieš no nepietiekama uztura — turklāt katru gadu šis skaitlis pieaug vēl par 5 miljoniem.”

Jehovas liecinieku Dienvidāfrikas Republikas filiāle laiku pa laikam saņem vēstules no cilvēkiem, kas ir nonākuši galējā nabadzībā. Piemēram, kāds vīrietis no Blūmfonteinas rakstīja: ”Es esmu bezdarbnieks un zogu, kad vien man rodas tāda izdevība. Ja es to nedaru, mēs dienām ilgi paliekam izsalkuši, nemaz nerunājot par neciešamo aukstumu, kas ir jāiztur. Šeit ir pilnīgi nereāli atrast kādu darbu. Daudzi klaiņo pa ielām cerībā, ka radīsies iespēja kaut kur piestrādāt vai izdosies sameklēt kaut ko ēdamu. Es pazīstu arī tādus cilvēkus, kas ēdienu meklē atkritumu tvertnēs. Daži izdara pašnāvību. Daudzi, tāpat kā es, ir ieslīguši nomāktībā un bezcerībā. Tā vien šķiet, ka nav vairs, uz ko cerēt. Vai Dievs, kas mūs ir radījis ar vajadzību pēc ēdiena un apģērba, nemaz neredz, kas ar mums notiek?”

Šī vīrieša jautājumiem nav jāpaliek bez atbildes, turklāt atbildes ir ļoti mierinošas. Kā var lasīt nākamajā rakstā, šīs atbildes ir meklējamas Dieva Rakstos — Bībelē.