Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas pasauli gaida nākotnē?

Kas pasauli gaida nākotnē?

Kas pasauli gaida nākotnē?

VIENOTA PASAULE. Tas izklausās tik labi. Protams, ikviens cilvēks vēlas dzīvot šādā pasaulē, tāpēc par vienotību ir bijis runāts daudz. Neskaitāmas reizes pasaules līderi ir pulcējušies, lai pievērstu šim jautājumam īpašu uzmanību. Piemēram, 2000. gada augustā vairāk nekā tūkstotis dažādu reliģiju vadītāju tikās Ņujorkā, Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē, kur notika Tūkstošgades pasaules miera samits. Viņi sprieda par to, kā atrisināt pasaules konfliktus, tomēr pati šī tikšanās kļuva par pasaulē valdošo nesaskaņu atspoguļojumu. Kāds muftijs no Jeruzalemes atteicās ierasties uz konferenci, jo tajā piedalījās kāds rabīns. Citi bija sašutuši par to, ka aiz bailēm izraisīt Ķīnas neapmierinātību uz konferences pirmajām divām dienām netika uzaicināts dalailama.

2003. gada oktobrī Taizemē organizētajā Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības samitā jautājums par drošību pasaulē tika apspriests Klusā okeāna reģiona valstu starpā. Konferences dalībnieki, kas bija ieradušies no 21 valsts, pauda apņēmību likvidēt teroristu grupējumus un vienojās par pasākumiem, kas vairotu pasaulē drošību. Tajā pašā laikā vairāku valstu pārstāvji kritizēja kāda premjerministra izteikumus, kas tika uztverti kā naidīgs uzbrukums ebrejiem.

Kāpēc trūkst vienotības?

Kaut arī runu par pasaules apvienošanu ir bijis daudz, tās nav devušas tikpat kā nekādus rezultātus. Ar ko ir izskaidrojams tas, ka, par spīti daudzu godprātīgu cilvēku centieniem, pasaule 21. gadsimtā joprojām nav vienota?

Daļēji uz šo jautājumu atbildēja kāds premjerministrs, kas apmeklēja Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības samitu. Viņš sacīja: ”Pastāv tāda lieta kā nacionālais lepnums.” Nevar noliegt, ka mēs dzīvojam pasaulē, ko ir spēcīgi ietekmējušas nacionālisma idejas. Katra tauta un etniskā grupa tiecas pēc pašnoteikšanās, bet nacionālā suverenitāte savienojumā ar sāncensības un alkatības garu veido visai nelāgu kombināciju. Situācijās, kad saduras nacionālās intereses ar globālajām, priekšroka parasti tiek dota nacionālajām interesēm.

Nacionālisma raksturošanai ļoti piemērots ir psalmu sacerētāja lietotais izteiciens ”iznīcinātājs mēŗis”. (Psalms 91:3.) Gluži kā mēris, tas ir nodarījis cilvēcei neaprakstāmu postu. Nacionālisms ar tam raksturīgo naidu pret citu tautu cilvēkiem pastāv jau gadsimtiem ilgi. Mūsdienās tas joprojām rada nesaskaņas un šķelšanās, un valstu vadītāji nav spējuši to novērst.

Daudzas autoritātes ir atzinušas, ka nacionālisms un savtīgums ir pasaules problēmu pamatā. Piemēram, bijušais Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs U Tans norādīja: ”Daudzas problēmas, ar kurām mēs patlaban saskaramies, ceļas no kļūdainām koncepcijām.. Viena no tām ir nacionālisms šī vārda šaurākajā nozīmē — ”vai mana valsts rīkojas pareizi vai nepareizi, es esmu par savu valsti”.” Tomēr valstīm mūsdienās tik ļoti rūp savas intereses, ka tās arvien skaļāk pieprasa neatkarību un, kad neatkarība ir iegūta, nevēlas pieļaut, ka tā kaut vismazākajā mērā tiktu ierobežota. Piemēram, laikrakstā International Herald Tribune par Eiropas Savienību bija teikts: ”Tāpat kā iepriekš, arī tagad Eiropas politisko dzīvi nosaka sāncensība un aizdomīgums. Lielākajai daļai ES valstu joprojām nav pieņemama doma, ka kāda no dalībvalstīm iegūtu lielāku ietekmi vai kļūtu par līderi.”

Izvērtējot cilvēku veidoto valdību darbību, Dieva Rakstos, Bībelē, pamatoti ir teikts, ka ”cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi”. (Salamans Mācītājs 8:9.) Dzīvodami pasaulē, kas ir sadalīta atsevišķās valstīs, cilvēki gan individuāli, gan kopumā ir pārliecinājušies, cik patiess ir Bībeles princips: ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē savu iegribu un pretojas visam, kas labs.” (Salamana Pamācības 18:1, LB-65r.)

Mūsu Radītājs vislabāk zina, kas mums nāk par labu, un viņš nekad nav gribējis, ka cilvēki valdītu cits pār citu. To darīdami, cilvēki rīkojas pretēji Dieva nodomam un ignorē faktu, ka viss pieder viņam. 95. psalma 3. līdz 5. pantā ir apstiprināts: ”Tas Kungs ir liels Dievs un liels ķēniņš pār visiem dieviem, kā rokā ir zemes dziļumi un kam pieder arī kalnu galotnes; Viņam pieder jūŗa, jo Viņš to ir radījis, un cietzeme, — Viņa rokas to ir veidojušas.” Dievs ir likumīgais Visuma valdnieks, pie kura visiem jāvēršas pēc vadības. Tiecoties pēc neatkarības, tautas rīkojas pretēji viņa gribai. (Psalms 2:2.)

No kā ir atkarīga pasaules mēroga vienotība?

Pasaule būs vienota tikai tad, kad pastāvēs viens varas institūts, kas pārvaldīs visu pasauli un darbosies visu cilvēku interesēs. Daudzi domājoši cilvēki piekrīt šim viedoklim, taču viņi kļūdās savos spriedumos par to, kas varētu sekmīgi realizēt šādu varu. Daudzi, to vidū arī reliģiskie vadītāji, mudina cilvēkus savas cerības uz vienotu pasauli saistīt ar Apvienoto Nāciju Organizāciju. Taču cilvēku organizācijas, lai cik cēli būtu to ideāli, nekad nav spējušas atrisināt pasaules problēmas. Lielākoties tajās valda tādas pašas nesaskaņas, kādas pastāv valstu starpā.

Par to, cik saprātīgi ir cerēt uz cilvēku institūciju piedāvātajiem risinājumiem, Bībelē ir dots brīdinājums: ”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!” (Psalms 146:3.) Vai tas nozīmē, ka pieredzēt pasaules mēroga vienotību nav nekādu izredžu? Nē, tā nevar teikt.

Daudzi nezina, ka Dievs jau ir izveidojis valdību, kas spēs panākt vienotību visā pasaulē. Bībelē Dievs Jehova par sevi saka: ”Es savu ķēniņu esmu cēlis Ciānā, savā svētajā kalnā. Prasi Man, tad Es tev došu tautas par īpašumu un pasaules galus par mantību.” (Psalms 2:6, 8.) Pievērsiet uzmanību, ka Dievs Jehova ir iecēlis ”savu ķēniņu”, kuru, kā var redzēt šī psalma septītajā pantā, viņš uzrunā ar vārdiem ”mans dēls”. Šis Ķēniņš nav neviens cits kā Dieva garīgais Dēls Jēzus Kristus, kuram ir dota vara pār visām tautām.

Kā tiks izveidota vienota pasaule?

Lielākā daļa cilvēku neatzīst Dieva izveidoto debesu valdību, un tautas neatlaidīgi turas pie savām šķietamajām tiesībām uz neatkarību. Taču Dievs nepacietīs tos, kas atsakās atzīt viņa augstāko varu un valdību, ko viņš ir nodibinājis. Par cilvēkiem, kas izrāda šādu pretestību, 2. psalma 9. pantā ir teikts: ”Tu [Dieva Dēls Jēzus Kristus] tos satrieksi ar dzelzs vāli, kā podnieka traukus tu tos sadauzīsi!” Vienalga, vai tautas to apzinās vai ne, tās ir nostājušās uz ceļa, kas novedīs pie sadursmes ar Dievu. Bībeles pēdējā grāmatā ir stāstīts, ka ”visi pasaules ķēniņi” tiks sapulcināti ”cīņai Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”. (Atklāsmes 16:14.) Tautām un to savstarpējām nesaskaņām šajā cīņā pienāks gals, un Dieva valdība varēs netraucēti darboties.

Visuma Pavēlnieks Dievs Jehova ar sava Dēla starpniecību gudri izmantos savu varu, veicot izmaiņas, kas nepieciešamas vienotas pasaules izveidošanai. Dieva valdība atnesīs cilvēcei patiesu vienotību un izlies svētības pār visiem, kas mīl taisnīgumu. Atvēliet pāris minūtes, lai atšķirtu savā Bībelē 72. psalmu un izlasītu to! Tajā ir aprakstīts, ko Dieva Dēls, būdams šīs valdības Ķēniņš, paveiks cilvēces labā. Beidzot visu tautu cilvēki varēs dzīvot vienotībā, un apspiešanas, vardarbības, nabadzības un visu pārējo problēmu vairs nebūs.

Dzīvodami mūsdienu sašķeltajā pasaulē, daudzi domā, ka cerēt uz šādu nākotni ir nereālistiski. Taču mēs pieļautu kļūdu, ja pievienotos viņu viedoklim. Visi Dieva solījumi vienmēr ir īstenojušies, un tā tas būs arī nākotnē. (Jesajas 55:10, 11.) Ja jūs vēlaties par to pārliecināties savām acīm, pievienojieties tautai, kas gaida Dieva solījumu piepildīšanos. Šo tautu veido visu tautību cilvēki, kas nevis naidojas savā starpā, bet vienoti pakļaujas Dieva augstākajai varai. (Jesajas 2: 2—4.) Šie cilvēki ir Jehovas liecinieki. Ja jūs apmeklēsiet kādu no viņu sapulcēm, jums būs iespējams uzzināt vairāk par to, ko sevī ietver pakļaušanās Dieva augstākajai varai, un izjust vienotību, kas nekad nebeigsies.

[Attēli 7. lpp.]

Cilvēki no visām tautām cer dzīvot vienotā pasaulē

[Norāde par attēla autortiesībām 4. lpp.]

Saeed Khan/AFP/Getty Images

[Norādes par attēlu autortiesībām 5. lpp.]

Sērojoša sieviete: Igor Dutina/AFP/Getty Images; demonstranti: Said Khatib/AFP/Getty Images; bruņumašīnas: Joseph Barrak/AFP/Getty Images